Legislator Case Law & Legislation
A420208721 / AA43-0092-23 ECLI:LV:ADAT:2023:0104.A420208721.6.S AI generated

Court dismisses appeal rejecting business loan support due to existing tax debt exceeding 1000 euros at application date.

Case Number A420208721 / AA43-0092-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court dismissed the company's appeal against the tax authority's refusal to grant financial support for cash flow. The company argued it met turnover decline criteria but failed to prove it had no tax debt exceeding 1000 euros on the application date. The court ruled that the statutory requirement for no such debt is a mandatory precondition that cannot be interpreted loosely, rendering the company ineligible regardless of its turnover performance.

Legislator headnote

AI generated

Ministry of Finance Decree No. 676, Section 16.1; The existence of a tax debt exceeding 1000 euros on the day of application submission constitutes an absolute bar to receiving state support, and this condition cannot be interpreted broadly to include debts paid after the deadline.

Keywords

AI generated
state financial support tax debt threshold mandatory precondition administrative appeal cash flow support

Cited Legislation

AI generated
Ministry of Finance Decree No. 676, Section 16.1
Administrative Procedure Law, Article 304
Administrative Procedure Law, Article 307
Administrative Procedure Law, Article 309
Administrative Procedure Law, Article 329

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420208721

Lietas arhīva Nr. AA43-0092-23/10

ECLI:LV:ADAT:2023:0104.A420208721.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā

2023.gada 4.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Margarita Osmane,

tiesneši Māris Birzgalis un Anita Šteinberga

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA /Nosaukums A/ pieteikuma par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienests pieteicējai piešķirtu atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas

nodrošināšanai par 2020.gada novembri, sakarā ar SIA /Nosaukums A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2022.gada 5.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 12.maijā Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – dienests) saņemts SIA /Nosaukums A/ iesniegums, kurā

lūgts piešķirt atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par 2020.gada novembri.

Ar dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Trešās pievienotās vērtības nodokļa daļas Pirmās nodaļas

vadītājas 2021.gada 26.maija lēmumu Nr.33.17-3/17.9.1/50683 (turpmāk – sākotnējais lēmums), pamatojoties uz Ministru

kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr.676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – noteikumi Nr.676) 4.5.apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā no

2021.gada 6.februāra līdz 2021.gada 3.martam), 16.1.apakšpunktu un 30.punktu, nolemts nepiešķirt SIA /Nosaukums

A/ atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2020.gada novembri.

[2] Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, SIA /Nosaukums A/ to apstrīdēja dienesta ģenerāldirektorei, ar kuras 2021.gada

30.jūnija lēmumu Nr.33.17-6/22.7/7279 (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) tas atstāts negrozīts, balstoties uz turpmāk

norādītajiem argumentiem.

[2.1] Ņemot vērā, ka SIA /Nosaukums A/ ir reģistrēta jau 2010.gada 12.novembrī un saimniecisko darbību uzsākusi

veikt pirms 2019.gada 1.janvāra, atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par 2020.gada novembri tā atbilstoši

noteikumu Nr.676 30.punktam un secīgi Ministru kabineta 2021.gada 12.janvāra noteikumu Nr.27 „Grozījumi Ministru

kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr.676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem

apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” (turpmāk – 12.janvāra noteikumu grozījumi) 1.2.apakšpunktam varētu

saņemt, ja atbalsta perioda mēnesī apgrozījums būtu krities vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020.gada

augustā, septembrī un oktobrī kopā, un apgrozījums atbalsta perioda mēnesī būtu krities vismaz par 30%, salīdzinot ar

apgrozījumu 2019.gada attiecīgajā mēnesī.

Vērtējot SIA /Nosaukums A/ apgrozījumu atbilstoši SIA /Nosaukums A/ pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk –

PVN) deklarācijās norādītajām kopējām darījumu vērtībām, secināms, ka SIA /Nosaukums A/ apgrozījums atbalsta perioda

mēnesī (2020.gada novembrī) ir samazinājies par 42,97%, salīdzinot ar SIA /Nosaukums A/ vidējo mēneša apgrozījumu

laika periodā no 2020.gada augustam līdz oktobrim. Tomēr, salīdzinot ar 2019.gada novembri, 2020.gada novembra

apgrozījums ir samazinājies tikai par 23,98%, kas neatbilst iepriekš minētajās normās noteiktajam apmēram. Līdz ar to nav

konstatējami visi priekšnoteikumi atbalsta saņemšanai par 2020.gada novembri.

[2.2] Ar Ministru kabineta 2021.gada 27.maija noteikumu Nr.334 „Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra

noteikumos Nr.676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas

nodrošināšanai” (turpmāk – noteikumi Nr.334) noteikumi Nr.676 tika papildināti ar 4. 3punktu, kurā tika noteikts, ka,

nosakot apgrozījuma kritumu, dienests ņem vērā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā norādīto taksācijas perioda

kopējo darījumu vērtību bez pievienotās vērtības nodokļa. Uzņēmumiem, kas nav reģistrēti dienesta pievienotās vērtības

nodokļa maksātāju reģistrā, apgrozījuma kritumu vērtē, ņemot vērā ieņēmumus no saimnieciskās darbības. Līdz ar to SIA

/Nosaukums A/, piesakoties valsts atbalstam, tās apgrozījumu konkrētajos mēnešos nepamatoti ir norādījusi atbilstoši tās

grāmatvedības reģistros norādītajam apgrozījumam, nevis SIA /Nosaukums A/ PVN deklarācijās norādītajai kopējai

darījumu vērtībai, proti, neņemot vērā SIA /Nosaukums A/ saņemtos avansa maksājumus.

[2.3] Dienestam nav iespējams pārbaudīt SIA /Nosaukums A/ norādes, ka iepriekš dienests ir piešķīris atbalstu arī

tādiem uzņēmumiem, kuri apgrozījuma kritumu aprēķinājuši, neņemot vērā saņemtos avansa maksājumus. Turklāt pat

gadījumā, ja dienests kādā gadījumā apgrozījuma kritumu būtu aprēķinājis citādi, lēmums dienestam ir jāpieņem atbilstoši

noteikumu Nr.676 4. 3punktam, kurš noteic nepieciešamību vadīties pēc PVN deklarācijā norādītās kopējās darījumu

vērtības.

[2.4] Atbilstoši noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktam atbalstu nepiešķir gadījumā, ja uzņēmumam, kuram iesnieguma

iesniegšanas dienā ir dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu

maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai

noslēgts vienošanās līgums. SIA /Nosaukums A/ iesniegumu atbalsta saņemšanai dienestā iesniedza 2021.gada 12.maijā, un

SIA /Nosaukums A/ šajā laikā bija nodokļu parāds 7662,25 euro, kuram nebija piešķirts samaksas termiņa pagarinājums,

noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Līdz ar to atbalsts par 2020.gada

novembri SIA /Nosaukums A/ nevarēja tikt piešķirts arī šī iemesla dēļ.

Lai gan dienests 2021.gada 17.maijā pieņēma lēmumu sadalīt termiņos PVN parādu 7316,74 euro, arī apstrīdēšanas

iesnieguma iesniegšanas dienā (2021.gada 27.maijā) SIA /Nosaukums A/ bija nodokļu parāds 7632,83 euro. Līdz ar to arī

uz apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanas dienu bija konstatējams noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktā noteiktais kritērijs,

kas liedza piešķirt SIA /Nosaukums A/ tās lūgto atbalstu.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemts pieteicējas SIA /Nosaukums A/ pieteikums par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu, ar kuru iepriekš minētais valsts atbalsts pieteicējai tiktu piešķirts. Pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem

argumentiem.

[3.1] Ņemot vērā, ka noteikumu Nr.676 4. 3punkts tika pieņemts un stājās spēkā jau pēc tam, kad pieteicēja vērsās

dienestā ar iesniegumu par atbalsta saņemšanu, pārsūdzēto lēmumu ar šo normu pamatot nedrīkstēja. Līdz ar to, vērtējot

pieteicējas apgrozījuma kritumu, dienests nepamatoti vērtējis tieši PVN deklarācijās norādīto kopējo darījumu vērtību.

[3.2] Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 120.pantam apliekamie ienākumi tiek fiksēti brīdī, kad tiek veikta

preču piegāde vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļu rēķins. Līdz ar to PVN deklarācijā nav un nevar būt ietverta

informācija par uzņēmuma apgrozījumu.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41.pants kopsakarā ar Ministru kabineta 2016.gada 1.janvāra

noteikumu Nr.775 „Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi

Nr.775) 53.punktu noteic, ka ieņēmumus, kas faktiski ir apgrozījums, no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas

neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina izrakstīšanas datuma uzskaita tad, kad ir izpildīti šādi ieņēmumu uzskaites

nosacījumi: 1) preces (attiecīgos gadījumos – īpašumtiesības uz precēm), viss risks par to bojāšanos vai bojāeju un visi

varbūtējie ieguvumi no šīm precēm ir nodoti pircējam; 2) sabiedrība spēj ticami novērtēt ieņēmumus; 3) sagaidāms, ka

sabiedrība saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus; 4) sabiedrība spēj ticami novērtēt izdevumus, kas radušies

vai radīsies saistībā ar preču pārdošanas darījumiem.

Tieši šie minētie normatīvie tiesību akti nosaka jēdziena „apgrozījums” definīciju un regulē tā uzskaites brīdi.

[3.3] No noteikumu Nr.334 anotācijas konstatējams, ka dienests pirms grozījumu spēkā stāšanās, piešķirot atbalstu,

uzņēmumu apgrozījumu ir noteicis atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 41.panta pirmajai daļai un

noteikumu Nr.775 53.punktam, bet pieteicējai šādā kārtībā apgrozījumu noteikt neļauj. Līdz ar to dienests ir pārkāpis

vienlīdzības principu.

[3.4] 2021.gada 26.aprīlī pieteicēja iesniedza dienestā iesniegumu par nokavēto nodokļu samaksas termiņa

pagarinājuma piešķiršanu. 2021.gada 17.maijā dienests ar lēmumu Nr.32.4/17.20.3/6485 sadalīja termiņos pieteicējas

nodokļu parādu. Tādējādi jau sākotnējā lēmuma pieņemšanas dienā pieteicējai nebija nodokļu parāda, kuru kopējā summa

pārsniedz 1000 euro. Parāda neesību apstiprina arī publiski pieejamā informācija dienesta mājaslapā.

Turklāt noteikumi Nr.676 neaizliedz iesniegt iesniegumu par atbalsta saņemšanu atkārtoti pēc nodokļu parāda samaksas

vai nodokļu parāda samaksas termiņa pagarinājuma saņemšanas, tāpēc pieteicēja 2021.gada 31.maijā pēc dienesta lēmuma

par termiņa pagarinājuma piešķiršanu atkārtoti iesniedza iesniegumu par atbalsta saņemšanu, tomēr Elektroniskās

deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegumu noraidīja un nepieņēma izskatīšanai.

[4] Dienests rakstveida paskaidrojumā par pieteikumu to uzskata par nepamatotu un lūdz noraidīt, atsaucoties uz

pārsūdzētajā lēmumā ietvertajiem argumentiem.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 5.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts, balstoties uz turpmāk

atreferētajiem argumentiem.

[5.1] Pieteicēja ir vērsusies tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, saskaņā ar kuru dienests

pieteicējai piešķirtu atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par 2020.gada novembri. Kārtību, kādā piešķirams

minētais valsts atbalsts, un priekšnoteikumus tā piešķiršanai noteic noteikumi Nr.676.

Ja tiesa izskata pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai, kas izskata lietu pēc būtības, jāvērtē tie

tiesiskie un faktiskie apstākļi, kas pastāvēja līdz lietas izskatīšanas pabeigšanai. Izņēmums ir gadījumā, ja pieprasītais

labums ir saistīts ar konkrētu laika periodu vai ja tiesību normas grozījuma gadījumā pārejas noteikumos ir atrunāts citādi

(sk. Senāta 2016.gada 1.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-33/2016 7.punktu).

Ņemot vērā, ka pieteicējas pieprasītais labums ir saistīts ar konkrētu laika periodu (atbalsts pieprasīts tieši par

2020.gada novembri), izskatāmajā lietā nav piemērojamas tās tiesību normas, kuras ir spēkā lietas izskatīšanas laikā, bet gan

tās, kuras bija spēkā laikā, kad pieteicēja lūdza attiecīgo valsts atbalstu piešķirt. Līdz ar to, vērtējot pieteicējas tiesības

saņemt tās prasīto atbalstu par 2020.gada novembri, tiesa vērtēja to noteikumu Nr.676 redakciju, kura bija spēkā no

2021.gada 4.marta līdz 2021.gada 7.jūnijam.

[5.2] Pamats izdot personai labvēlīgu administratīvo aktu ir tad, ja pastāv visi tā izdošanas priekšnoteikumi. Tādēļ

tiesai, izskatot prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ir jāpārbauda, vai šie priekšnoteikumi pastāv.

Kā izriet no pārsūdzētā lēmuma, dienests ir secinājis, ka attiecībā uz pieteicēju nav izpildījušies pat divi obligāti

priekšnoteikumi konkrētā atbalsta piešķiršanai. Pirmkārt, dienests secinājis, ka pieteicējas apgrozījums atbalsta mēnesī

(2020.gada novembrī), salīdzinot ar to pašu mēnesi 2019.gadā, nav samazinājies par vismaz 30%, kas liedz saņemt atbalstu

atbilstoši noteikumu Nr.676 30.punktam un secīgi 12.janvāra noteikumu grozījumu 1.2.apakšpunktam. Otrkārt, dienests

secinājis, ka dienā, kad pieteicēja iesniedza dienestā iesniegumu par atbalsta saņemšanu, tai bija nodokļu parāds vairāk nekā

1000 euro apmērā, kuram nebija piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu

samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Šis apstāklis liedza saņemt atbalstu saskaņā ar noteikumu Nr.676

16.1.apakšpunktu.

Sākotnēji tiesa pārbaudīja, vai dienests ir pamatoti konstatējis noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktā minēto šķērsli

atbalsta piešķiršanai.

[5.3] Noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunkts noteic, ka atbalstu nepiešķir uzņēmumam, kuram iesnieguma iesniegšanas

dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot

nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu

samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.

Iesniegumu par atbalsta piešķiršanu pieteicēja dienestam iesniedza 2021.gada 12.maijā, un lietā nav strīda par to, ka

pieteicējai šajā datumā bija nodokļu parāds, kurš pārsniedz 1000 euro un kura samaksai nebija piešķirts samaksas termiņa

pagarinājums, nebija noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.

Līdz ar to tiesa atzina, ka dienests pamatoti konstatējis noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktā minēto ierobežojumu

atbalsta piešķiršanai.

[5.4] Pieteicēja ir iebildusi pret noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunkta piemērošanu, jo pieteicēja jau pirms 2021.gada

12.maija bija iesniegusi dienestam lūgumu pagarināt nodokļu samaksas termiņu un dienests ar 2021.gada 17.maija lēmumu

šo nodokļu samaksas termiņu arī pagarināja. Pieteicēja ir norādījusi, ka uz sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdi pieteicējai

vairs nebija tāds nodokļu parāds, kurš pārsniedz 1000 euro un par kuru nebūtu piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

Lai gan atbilstoši minētajai tiesību normai būtisks ir uzņēmuma nodokļu parāda apmērs tieši iesnieguma iesniegšanas

brīdī, pieteicēja arī nav iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka nodokļu parāds minētajā apmērā tai nav bijis arī

sākotnējā lēmuma pieņemšanas brīdī (2021.gada 26.maijā).

Pieteicēja ir iesniegusi dienesta izziņu par pieteicējas nodokļu parāda apmēru uz 2021.gada 17.maiju, kurā norādīts, ka pieteicējai ir nesamaksāto

nodokļu parāds 320,41 euro. Šāda informācija sakrīt arī ar publiski pieejamo informāciju no nodokļu parādnieku datubāzes. Tomēr pieteicēja nav

iesniegusi jebkādus pierādījumus par to, ka nodokļu parāds vismaz 1000 euro apmērā tai nav bijis arī 2021.gada 26.maijā, proti, dienā, kad tika

pieņemts sākotnējais lēmums. Turklāt atbilstoši publiski pieejamai informācijai redzams, ka pieteicējas nodokļu parāds 2021.gada 26.maijā ir

7752,96 euro, tādējādi tas ievērojami pārsniedz noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktā norādīto nodokļu parāda slieksni.

Pārsūdzētajā lēmumā arī norādīts, ka nodokļu parāds 7632,83 euro, kura samaksai nebija piešķirts samaksas termiņa

pagarinājums, nebija noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums, pieteicējai bija arī

apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanas dienā 2021.gada 27.maijā. Arī šī dienesta norādītā informācija sakrīt ar publiskajā

datubāzē norādīto. Turklāt atbilstoši šai publiski pieejamai informācijai nodokļu parāds 9558,76 euro apmērā pieteicējai bijis

arī pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī.

Iepriekš minētā informācija neraksturo pieteicēju kā disciplinētu nodokļu maksātāju. Tomēr tieši disciplinētiem nodokļu

maksātājiem, ņemot vērā noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktā ietverto tiesību normu, normatīvā akta izdevējs ir paredzējis

piešķirt atbalstu. Apstāklim, ka noteiktā laika periodā starp pieteikšanos atbalsta saņemšanai un dienesta lēmuma

pieņemšanas brīdi, proti, 2021.gada 17.maijā, nodokļa maksājumu parāds ir bijis mazāks par 1000 euro, šajā lietā nav

būtiskas nozīmes.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzina, ka viens no obligātiem priekšnoteikumiem labvēlīga administratīvā akta izdošanai

par atbalsta piešķiršanu pieteicējai nav izpildījies. Līdz ar to pieteicējas pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[5.5] Pieteicēja norādījusi, ka, vērtējot tās tiesības saņemt atbalstu, jāņem vērā, ka 2021.gada 31.maijā tā dienestā

vērsās ar jaunu iesniegumu par atbalsta piešķiršanu, taču dienests to neesot pieņēmis izskatīšanai.

Saistībā ar šo apsvērumu tiesa atgādināja, ka, izskatot jautājumu par atbalsta piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu plūsmas

nodrošināšanai par konkrētu laika periodu, jāvērtē ir tie tiesiskie un faktiskie apstākļi, kuri pastāvēja brīdī, kad pieteicēja

vērsās dienestā ar attiecīgu iesniegumu par atbalsta piešķiršanu. Tādējādi, pieņemot sākotnējo lēmumu, dienestam bija

jāvērtē apstākļi, kādi pastāvēja uz iesnieguma iesniegšanas brīdi, proti, uz 2021.gada 12.maiju. Šādi tiesiskie un faktiskie

apstākļi bija jāvērtē arī dienesta ģenerāldirektoram, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu par sākotnējo lēmumu, un šādi

apstākļi līdz ar to ir jāvērtē arī tiesai, izskatot konkrēto pieteikumu. Tādēļ tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, kādi

pastāvēja jau pēc sākotnējā lēmuma pieņemšanas (2021.gada 31.maijā, kad pieteicēja dienestam esot iesniegusi jaunu

iesniegumu), šajā lietā nav būtiskas nozīmes.

[5.6] Atteikumu piešķirt atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai dienests pamatojis arī ar citu apstākli –

ar to, ka pieteicējas apgrozījums 2020.gada novembrī, salīdzinot ar apgrozījumu 2019.gada novembrī, nebija samazinājies

vismaz par 30%. Lai gan pieteicēja ir iebildusi arī pret šo dienesta konstatēto apstākli, jo uzskata, ka apgrozījumu

konkrētajos mēnešos dienests nepamatoti noteicis, ņemot vērā PVN deklarācijās deklarēto kopējo darījumu apmēru, šos

pārsūdzētajā lēmumā un pieteikumā ietvertos apsvērumus tiesa nevērtēja, jo nav konstatējams cits labvēlīga administratīvā

akta izdošanas priekšnoteikums.

[6] Pieteicēja par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota gan ar pieteikumā, gan

turpmāk norādītajiem argumentiem.

[6.1] Tiesa nepamatoti ignorēja apstākli, ka pieteicējas nodokļu parādam bija piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

Ņemot vērā, ka iesnieguma par atbalsta saņemšanu iesniegšanas dienā pieteicējai bija nodokļu parāds, kas pārsniedza

1000 euro, kuram bija piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, nerealizējas noteikumu Nr.676 16.1.punktā

noteiktais atbalsta nepiešķiršanas priekšnoteikums.

[6.2] Spriedumā nav vērtēts arguments par pieteicējas apgrozījumu. Tā kā nepastāv noteikumu Nr.676 16.1.punktā

minētais atbalsta nepiešķiršanas iemesls, tiesas atteikums vērtēt pieteicējas apgrozījumu ir nepareizs.

[7] Dienests rakstveida paskaidrojumā par pieteicējas apelācijas sūdzību to uzskata par nepamatotu un noraidāmu.

Dienesta ieskatā apstāklim, ka pieteicējai iesnieguma par atbalsta saņemšanu iesniegšanas dienā bija nodokļu parāds, nav

izšķirošas nozīmes, jo pieteicējai atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par 2020.gada novembri nav

piešķirams, jo minētajā mēnesī pieteicēja neatbilst nevienam noteikumu Nr.27 1.2.apakšpunkta nosacījumam.

Motīvu daļa

[8] Apgabaltiesa atzīst, ka lietā ir precizējams pieteikuma priekšmets.

Administratīvā lieta ir ierosināta un pirmās instances tiesā izskatīta par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru

pieteicējai tiktu piešķirts atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai par 2020.gada novembri.

Pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas brīdī noteikumu Nr.676 24.punkts noteica, ka lēmumu par atbalsta piešķiršanu

pieņem līdz 2021.gada 30.novembrim saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020.gada 19.marta paziņojumu „Pagaidu regulējums

valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” (C(2020)1863) (turpmāk

– Pagaidu regulējums). Ministru kabineta noteikumu projekta „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem

uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts,

ka lēmums par atbalsta piešķiršanu šo noteikumu izpratnē tiek pieņemts saskaņā ar Komisijas paziņojumu līdz 2021.gada

30.jūnijam. Komisijas paziņojuma spēkā esība nosaka, ka visiem lēmumiem par valsts atbalsta piešķiršanu ir jābūt

pieņemtiem līdz 2021.gada 30.jūnijam, pretējā gadījumā to var uzskatīt par nelikumīgu valsts atbalstu. Vēlāk noteikumu

Nr.676 24.punktā izdarīti un stājušies spēkā grozījumi, pagarinot noteikto termiņu līdz 2022.gada 30.jūnijam, ņemot vērā

pagaidu regulējuma grozījumus un to, ka Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu par noteikumos Nr.676 paredzētā

komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Tādējādi šobrīd spēkā esošajā redakcijā noteikumu

Nr.676 24.punkts noteic, ka lēmumu pieņem līdz 2022.gada 30.jūnijam saskaņā ar Pagaidu regulējumu.

Ņemot vērā, ka noteikumu Nr.676 24.punktā noteiktais termiņš atbalsta piešķiršanai ir beidzies, apgabaltiesa izskatāmajā

lietā vairs nevar lemt par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. Apgabaltiesa šādos apstākļos var izvērtēt tikai pārsūdzētā

lēmuma tiesiskumu.

Pieteicēja 2022.gada 12.decembra iesniegumā ir precizējusi prasījumu un norādījusi, ka vēlas turpināt tiesvedību par

pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Tas nepieciešams gan atlīdzinājuma pieprasīšanai, gan lai novērstu līdzīgu

gadījumu atkārtošanos.

Ievērojot minēto, apgabaltiesai ir pamats vērtēt pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

[9] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, apgabaltiesa atzīst, ka

pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[10] Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa noteic, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka

zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var

norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā

noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Iepazinusies ar pirmās instances tiesas sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa atzīst,

ka pirmās instances tiesas spriedums ir tiesisks, tā pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Pirmās instances tiesa ir

noskaidrojusi visus lietā būtiskos apstākļus un pareizi tos juridiski novērtējusi. Tāpēc atbilstoši iepriekš minētajai tiesību

normai apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai, kas atreferēta šā sprieduma 5.punktā,

izvērstāku argumentāciju nesniedzot.

Papildus par apelācijas sūdzības argumentiem apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[11] Pieteicēja argumentē, ka pirmās instances tiesa nepamatoti ignorēja apstākli, ka pieteicējas nodokļu parādam bija

piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

Pārbaudot šo argumentu, apgabaltiesa konstatē, ka pirmās instances tiesa ir ņēmusi vērā, ka iesniegumu par atbalsta

piešķiršanu pieteicēja dienestam iesniedza 2021.gada 12.maijā un ka lietā nav strīda par to, ka pieteicējai šajā datumā bija

nodokļu parāds, kurš pārsniedz 1000 euro un kura samaksai nebija piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, nebija noslēgta

vienošanās par labprātīgu nodokļa samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Tāpat pirmās instances tiesa ir ņēmusi vērā, ka

pieteicēja 2021.gada 26.aprīlī iesniedza dienestam lūgumu pagarināt nodokļu samaksas termiņu un ka dienests ar 2021.gada

17.maija lēmumu šo nodokļu samaksas termiņu arī pagarināja. Tādējādi pretēji pieteicējas norādītajam pirmās instances tiesa

minēto apstākli nav ignorējusi.

[12] Saskaņā ar noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktu atbalstu nepiešķir uzņēmumam, kuram iesnieguma iesniegšanas

dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot

nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu

samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.

No minētās tiesību normas izriet, ka atbalsta piešķiršanas atteikuma priekšnoteikums ir nodokļu parāda esība

iesnieguma atbalsta saņemšanai iesniegšanas dienā par summu, kas pārsniedz 1000 euro, gadījumā, ja par šiem nodokļu

parādiem nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts

vienošanās līgums. No valsts puses sniegtais atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai faktiski ir īpaša labvēlība

un pretimnākšana uzņēmumiem Covid-19 ārkārtas situācijā. Attiecīgi, ja uzņēmums vēlas pretendēt uz atbalstu, tam ir

pienākums izpildīt nosacījumus tā saņemšanai. Tādējādi noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktā noteiktais termiņš –

iesnieguma iesniegšanas dienā – apgabaltiesas ieskatā nevar tikt tulkots paplašināti.

Iesniegumu par atbalsta piešķiršanu pieteicēja dienestam iesniedza 2021.gada 12.maijā, un pieteicējai šajā datumā bija

nodokļu parāds, kurš pārsniedz 1000 euro un kura samaksai vēl nebija piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, nebija

noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums. Tādējādi pieteicējai iesnieguma

atbalsta saņemšanai iesniegšanas dienā ir konstatējams noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktā minētais šķērslis atbalsta

piešķiršanai, un nav izšķirošas nozīmes tam, ka dienests 2021.gada 17.maijā pieņēma lēmumu Nr.32.4/17.20.3/6485, ar kuru

pieteicējas nodokļu parādam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums.

Noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunkts ir skaidri saprotams un imperatīvs, citāda tā interpretācija nav iespējama. Līdz ar

to pirmās instances tiesa pamatoti atzina, ka ir konstatējams noteikumu Nr.676 16.1.apakšpunktā minētais ierobežojums

atbalsta nepiešķiršanai – iesnieguma iesniegšanas dienā 2021.gada 12.maijā pieteicējai bija dienesta administrēto nodokļu

(nodevu) parāds, kas kopsummā pārsniedza 1000 euro, tai nebija piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta

vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.

[13] Ņemot vērā šā sprieduma 12.punktā norādīto, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pamatoti nevērtēja

pieteicējas argumentus par tās apgrozījumu. Tā kā pieteicējas parāda esība jau pati par sevi ir šķērslis atbalsta piešķiršanai,

pieteicējas argumentiem par tās apgrozījumu nav izšķirošas nozīmes.

[14] Apkopojot iepriekš konstatēto, apgabaltiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteicējai pamatoti

nolemts nepiešķirt atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2020.gada novembri.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu, 307. un 309.pantu, 329.panta pirmo daļu,

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt SIA /Nosaukums A/ pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores 2021.gada 30.jūnija

lēmuma Nr.33.17-6/22.7/7279 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente M.Osmane

Tiesneši M.Birzgalis

A.Šteinberga