Court orders municipality to remove a road from its register as it belongs to private owners, not public property.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Court of the Liepāja District ruled in favor of a private landowner who requested the removal of a road from the municipal register. The municipality had maintained the road as public property to serve private estates, but the court found no legal basis for this classification. Consequently, the court ordered the municipality to remove the road from the register and refunded the plaintiff's filing fee.
Legislator headnote
AI generatedMinistru kabineta noteikumi Nr. 361; Administratīvā procesa likums: A road traversing private land cannot be classified as municipal property merely because it serves private interests; such classification requires explicit legal basis and must be challenged through property rights restoration procedures.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:ADRJLTN:2018:0716.A420149618.3.S
Lieta Nr. A420149618
A42-01496-18/39
ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA
LIEPĀJAS TIESU NAMS
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Liepājā 2018. gada 16. jūlijā
Administratīvā rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Kristīne Brokane,
piedaloties pieteicēja /pers. C/ pilnvarotajam pārstāvim /pers. D/,
atbildētājas – Ventspils novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Ventspils novada domes pārstāvim /pers. E/,
trešajām personām /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/,
atklātās tiesas sēdēs izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. C/ pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Ventspils novada domei veikt
nepieciešamās darbības, lai izslēgtu ceļu „Ceļš Z1-34 /Nosaukums A/” no pašvaldības ceļu un ielu reģistra.
Aprakstošā daļa
[1] 2016. gada 7. novembrī VAS „Latvijas Valsts ceļi” Ventspils nodaļas vadītājs reģistrēja Ventspils novada pašvaldības (turpmāk arī –
pašvaldība) iesniegumu pašvaldības ceļu reģistrācijai, ar kuru ceļš „Ceļš ZL-34 „/Nosaukums A/””, Zlēku pagastā, Ventspils novadā, (turpmāk – Ceļš)
ar kopējo garumu 1,19 km reģistrēts pašvaldību ceļu un ielu sarakstā kā C grupas pašvaldības ceļš (lietas 39. lapa).
Nepiekrītot minētajam, pieteicējs /pers. C/ ar 2017. gada 31. augusta iesniegumu vērsās pašvaldībā, lūdzot izslēgt Ceļu no pašvaldības ceļu reģistra
(lietas 11. lapa).
2018. gada 18. janvārī Ventspils novada dome pieņēma lēmumu „Par pašvaldības ceļu „Ceļš ZL-34 „/Nosaukums A/” Zlēku pagastā” (sēdes
protokols Nr. 1, 1. §) (turpmāk – Lēmums), ar kuru nolemts atzīt, ka nav pamata izslēgt Ceļu no pašvaldības ceļu un ielu reģistra, jo tas ir nepieciešams
pašvaldības autonomās funkcijas veikšanai (lietas 43.-44. lapa).
Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.
[1.1] Pašvaldības ceļu un ielu reģistrāciju saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumiem Nr. 361 „Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas
un uzskaites kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 361) veic VAS „Latvijas Valsts ceļi”, bet lēmumu par konkrēta ceļa vai ielas iekļaušanu vai izslēgšanu no tā
pieņem pašvaldība. Ceļš ir reģistrēts pašvaldību ceļu un ielu sarakstā kā C grupas pašvaldības ceļš, kas nodrošina transportlīdzekļu piebraukšanu
nekustamiem īpašumiem vai mazāk kā trīs viensētām.
[1.2] Ceļš visā tā garumā iet pa privātpersonām piederošiem zemes īpašumiem, proti, nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ zemes vienību ar kadastra
apzīmējumu /numurs B/, kas pieder pieteicējam, kā arī nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs C/, uz kura
atrodas arī SIA „Tele 2” mobilā telefona bāzes stacija, nekustamā īpašuma /Nosaukums D/ zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs D/, nekustamā
īpašuma /Nosaukums E/ zemes vienību ar kadastra apzīmējumu /numurs E/un nekustamā īpašuma „/Nosaukums A/” zemes vienību ar kadastra apzīmējumu
/numurs A/. Atbilstoši ierakstiem zemesgrāmatā nekustamajam īpašumam /Nosaukums E/ ir ierakstīta atzīme „ceļa servitūta tiesības 0,45 km garumā caur
/Nosaukums B/ saimniecību” un „ceļa servitūts 0,5 km garumā par labu saimniecībai /Nosaukums A/”, savukārt nekustamajam īpašumam /Nosaukums B/ ir
ierakstīta atzīme „ceļa servitūts 0,3 km garumā par labu saimniecībām /Nosaukums F2/, /Nosaukums G/, /Nosaukums H/, /Nosaukums A2/ un Ugāles
virsmežniecības zemes lietojumam”, no kā secināms, ka zemes reformas laikā ne Zlēku pagasta zemes komisija, ne pašvaldības institūcijas nav izveidojušas
sakārtotu ceļu servitūtu sistēmu, lai nodrošinātu piekļuvi pie visiem attiecīgajā teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī zemes gabalu īpašnieki
par to nav rakstiski vienojušies un ceļa servitūti nav reģistrēti zemesgrāmatā apgrūtinājuma veidā. Tā kā piekļuve pie nekustamajiem īpašumiem /Nosaukums
C/, /Nosaukums D/, /Nosaukums E/ un „/Nosaukums A/” juridiski nav nodrošināta, nav pamata izslēgt Ceļu no pašvaldības ceļu reģistra.
[1.3] Ceļa reģistrēšana Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašumā valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma)
nav veikta, līdz ar to kadastra kartē (arī teksta daļā) informācija par Ceļu kā inženierbūvi nav iekļauta.
[1.4] Ir risināms jautājums par zemes zem Ceļa atsavināšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
[2] 2017. gada 21. decembrī Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā saņemts pieteicēja pieteikums, kas pamatots ar turpmāk norādītiem
argumentiem.
[2.1] Astoņdesmito gadu beigās tīrot Dzirnaupes gultni, upes krastā izkrāva smiltis, ko ar traktoru nolīdzināja. Pieteicējs un kaimiņi tās izmanto
braukšanai. Tomēr pieteicējam piederošā zeme jau ilgāku laiku tiek bojāta, jo Ceļš tiek paplašināts, uz tā bez zemes īpašnieka piekrišanas uzbērti
būvgruži, tādējādi bojājot un samazinot zemes vērtību. Minēto veica saimniecību /Nosaukums E/ un „/Nosaukums A/” īpašnieki. Pašvaldība līdz šim
brīdim nekādā veidā nepiedalās Ceļa uzturēšanā.
[2.2] 1997. gadā, kad pieteicējs pēc Ventspils rajona Zlēku pagasta zemes komisijas lēmuma izpirka zemi /Nosaukums B/, zemes gabals bija
apgrūtināts ar ceļa servitūtu 0,3 km garumā par labu saimniecībām /Nosaukums F/, „/Nosaukums F2/”, /Nosaukums G/, /Nosaukums H/, „/Nosaukums
A2/” un Ugāles virsmežniecības zemes lietojumam. Savukārt nekustamiem īpašumiem /Nosaukums C/, /Nosaukums D/, /Nosaukums E/ un /Nosaukums
A/” jau deviņdesmito gadu sakumā izveidoti vairāki servitūti, lai īpašumiem piekļūtu no saimniecības /Nosaukums I/, kadastra numurs /numurs I/, puses.
Pašvaldības mēģinājums mainīt vēsturisko mājas ceļa statusu ir nepamatots. Minēto īpašumu īpašnieki piekļuvei saviem īpašumiem var izmantot jau
esošos servitūtus. Reģistrējot Ceļu pašvaldības ceļu un ielu reģistrā, tiek ierobežotas pieteicēja kā saimniecības /Nosaukums B/ īpašnieka tiesības brīvi un
netraucēti izmantot savu īpašumu.
[2.3] Pieteikuma tiesā iesniegšanas brīdī pieteicējs nebija saņēmis atbildi uz savu 2017. gada 31. augusta iesniegumu.
[3] Atbildētāja tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā ietvertajiem argumentiem, papildus
paskaidrojot turpmāk norādīto.
[3.1] Ceļš ir vienīgais piebraucamais ceļš, kurš nodrošina faktisku un juridiski legālu piekļūšanu nekustamajiem īpašumiem /Nosaukums C/,
/Nosaukums D/, /Nosaukums E/ un „/Nosaukums A/”.
[3.2] Lauku ceļa statuss Ceļam noteikts ar Ventspils rajona Zlēku pagasta teritorijas plānojumu 2007-2019. gadam un tas ir iezīmēts Zlēku pagasta
padomes 2007. gada 30. maija lēmumam Nr. 3 „Par Zlēku pagasta teritorijas plānojuma apstiprināšanu” pievienotajā Zlēku pagasta teritorijas plānotās
(atļautās) izmantošanas kartē. Savukārt Ventspils novada teritorijas plānojuma Ventspils novada funkcionālā zonējuma kartē Ceļš ir attēlots kā
pašvaldības ceļš Nr. 12-39. Ventspils novada pašvaldības bilancē Ceļš nav iekļauts.
[4] 2018. gada 23. aprīļa tiesas sēdē tiesa nolēma lietā kā trešās personas bez patstāvīgiem prasījumiem pieaicināt nekustamo īpašumu
/Nosaukums C/, /Nosaukums D/, /Nosaukums E/ un „/Nosaukums A/” īpašniekus, jo, tā kā Ceļš iet arī caur šo īpašnieku nekustamajiem īpašumiem, tad
spriedums skars arī šo personu tiesiskās intereses.
Trešā persona – nekustamā īpašuma /Nosaukums D/ īpašnieks – /pers. G/ tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka Ceļš ir sen
pastāvējis, bet šobrīd, attīstoties lauksaimniecībai, tiek intensīvāk izmantots. Ceļš esot vienīgā iespēja, kur var pārvietoties ar trešās personas
lauksaimniecības tehniku. Paskaidrojumā arī norādīts, ka par Ceļa uzturēšanu rūpējas attiecīgie nekustamo īpašumu īpašnieki kopā ar pašvaldību. Ja Ceļš
ir pašvaldības, ir iespēja nedaudz saņemt pašvaldības līdzdalību Ceļa uzturēšanā.
[5] Tiesas sēdē pieteicēja pilnvarotais pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā ietvertajiem argumentiem, atbildētājas pārstāvis
pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā ietvertajiem argumentiem, savukārt trešās personas pauda viedokli, ka Ceļa
atrašanās pašvaldības īpašumā ir lietderīgāka.
Motīvu daļa
[6] Tiesa, uzklausot lietas dalībniekus, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir apmierināms.
[7] Lietā pastāv strīds par to, vai pašvaldība bija tiesīga lemt par Ceļa iekļaušanu pašvaldības ceļu un ielu reģistrā.
[8] Saskaņā ar likuma „Par autoceļiem” 3. panta pirmo daļu visi Latvijas autoceļi pēc to nozīmes iedalāmi valsts autoceļos, pašvaldību ceļos,
komersantu ceļos un māju ceļos.
Likuma „Par autoceļiem” 3. panta otrā daļa noteic, ka māju ceļš nesavieno citus augstāka līmeņa ceļus.
Atbilstoši likuma „Par autoceļiem” 4. panta trešajai daļai pašvaldību un komersantu ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī
māju ceļi ir attiecīgo pašvaldību, komersantu vai fizisko personu īpašums.
Savukārt saskaņā ar likuma „Par autoceļiem” 6.1 panta pirmo daļu, ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību
atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes
gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.
Šī panta otrā daļa noteic, ka servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.
Konkrētajā gadījumā tiesai ir jāpārbauda, vai pašvaldība pamatoti uzskata, ka Ceļš ir tās īpašums.
[9] 2017. gada 4. aprīlī pieteicējs ar iesniegumu vērsās pašvaldībā, informējot, ka aizliedz saimniecībām „/Nosaukums A/” un /Nosaukums E/ lietot
pieteicējam piederošo zemi savām vajadzībām. Saimniecību īpašnieki uz pieteicēja aizrādījumiem nereaģē. No 18. aprīļa pieteicēja zemesgabalā, kur tiek
nelegāli iebraukāts ceļš, tiks uzstādīta zīme „PRIVĀTĪAPŠUMS” (lietas 8. lapa).
2017. gada 7. maijā pašvaldība sniedza pieteicējam atbildi Nr. 1.13./iz1179, informējot pieteicēju par to, ka Ceļš ir pašvaldības ceļš, kas
nodrošina piekļuvi nekustamajiem īpašumiem /Nosaukums C/, /Nosaukums D/, /Nosaukums E/ un „/Nosaukums A/”. Ceļš ir bijis iekļauts pašvaldības
ceļu reģistrā vēl pirms pašvaldību reformas 2009. gada 1. jūlijā un 2016. gadā tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēts VAS „Latvijas Valsts
ceļi” administrētajā pašvaldības ceļu reģistrā. Ceļš līdzīgi kā vairāki citi pašvaldības ceļi atrodas uz privātpersonu zemes, uz kuras zemes reformas periodā
tika atjaunotas bijušo īpašnieku un viņu mantinieku zemes īpašuma tiesības vai zemes gabali tika piešķirti pastāvīgā lietošanā, neizdalot zemi zem šiem ceļiem
kā patstāvīgas zemes vienības. Lai šo situāciju risinātu, pašvaldība atbilstoši Zemes pārvaldības likuma 8. pantā noteiktajam izsaka piedāvājumu uzņemties
nekustamā īpašuma /Nosaukums B/ zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs B/sadalīšanu ar nolūku izdalīt zemi zem Ceļa atsevišķā zemes vienībā,
pašvaldībai sedzot visus izdevumus. Vienlaikus norādīts, ka pašvaldības rīcībā ir informācija par to, ka 2017. gada 4. maijā nekustamā īpašuma /Nosaukums
B/ robežās ir sabojāta Ceļa klātne 0,48 km garumā, to uzarot un ierokot ceļa galā stabus. Par notikušo ir informēti Valsts policijas Kurzemes reģionālās
pārvaldes Ventspils iecirkņa darbinieki. Līdz ar to pašvaldība lūdz atjaunot Ceļu iepriekšējā stāvoklī, pretējā gadījumā to darīs pašvaldība, piedzenot nodarītos
zaudējumus (lietas 9.-10. lapa).
2017. gada 31. augustā pieteicējs ar iesniegumu vērsās gan pašvaldībā, gan VAS „Latvijas Valsts ceļi”, lūdzot izslēgt Ceļu no pašvaldības ceļu
reģistra. Kā pamatojumu lūgtajam pieteicējs atsaucies uz likuma „Par autoceļiem” normām, norādot, ka Ceļš atbilst māju ceļa statusam (lietas 11. lapa).
2017. gada 28. maijā VAS „Latvijas Valsts ceļi” sniedza pieteicējam atbildi Nr. 4.8/10704 „Par pašvaldības ceļu „Ceļš ZL-34 /Nosaukums A/””,
informējot pieteicēju par pašvaldību ceļu reģistrācijas kārtību atbilstoši Noteikumiem Nr. 361, kā arī norādot, ka gadījumā, ja pašvaldības ceļš atrodas uz
pašvaldībai nepiederoša zemes īpašuma, pašvaldībai jāierosina lineārās inženierbūves (pašvaldības ceļa vai ielas) datu reģistrācija Kadastra informācijas
sistēmā. Vienlaikus norādīts, ka valsts un pašvaldību ceļi ir publiskā lietošanā un servitūti šo ceļu lietošanai nav nepieciešami un nav pieļaujami. Šobrīd nav
pamata izslēgt Ceļu no pašvaldības ceļu un ielu reģistra. VAS „Latvijas Valsts ceļi” kompetencē neietilpst civiltiesisku strīdu risināšana par nekustamā
īpašuma piederību (lietas 12.-13. lapa).
Tiesa piekrīt VAS „Latvijas Valsts ceļi” norādītajam, ka tās kompetencē nav risināt strīdu par Ceļa piederību. Atbilstoši Noteikumu Nr. 361
3. punktam pašvaldību ceļus un ielas uzskaita attiecīgā pašvaldība un reģistrē VAS „Latvijas Valsts ceļi”. Tātad VAS „Latvijas Valsts ceļi” vien reģistrē,
proti, apkopo informāciju par pašvaldību ceļiem, iedalot tos attiecīgās grupās atbilstoši to nozīmei.
Savukārt no pašvaldības sniegtās informācijas pieteicējam nav gūstama pārliecība par Ceļa piederību pašvaldībai. Tas vien, ka pašvaldība to
reģistrējusi kā savu īpašumu, automātiski nerada īpašuma tiesības, ja šāda reģistrācija nav tiesiski pamatota.
[10] Atbilstoši Valsts zemes dienesta tiesai sniegtajai informācijai (lietas 59.-60. lapa) Kadastra informācijas sistēmā Ceļš kā inženierbūve nav
reģistrēts, tādēļ arī dienesta rīcībā nav Ceļa kā inženierbūves piederību apliecinošie dokumenti.
Saskaņā ar pašvaldības rakstveida paskaidrojumos norādīto Ceļš nav iekļauts arī pašvaldības bilancē.
Valsts zemes dienests savas kompetences ietvaros sniedzis tā rīcībā esošo informāciju par katru no trešajām personām un pieteicējam piederošajām
zemes vienībām, kuras šķērso Ceļš, rezumējot secinājumus par katru no īpašumiem, proti: 1) Ceļš kā inženierbūve nav attēlots nekustamā īpašuma
/Nosaukums B/ 1996. gada 14. augusta zemes robežu plānā; 2) Ceļš ir kadastra informācijas sistēmā reģistrēts kā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu
/numurs C/apgrūtinājums un zemesgrāmatā atzīmes veidā – ceļa servitūts – reģistrēts kā nekustamā īpašuma /Nosaukums C/ apgrūtinājums; 3) daļa Ceļa ir
Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs J/apgrūtinājums un zemesgrāmatā atzīmes veidā – ceļa
servitūts – reģistrēts kā nekustamā īpašuma /Nosaukums D/ apgrūtinājums; 4) daļa Ceļa ir Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā zemes vienības ar
kadastra apzīmējumu /numurs E/apgrūtinājums un zemesgrāmatā atzīmes veidā reģistrēts kā nekustamā īpašuma /Nosaukums E/ apgrūtinājums; 5) daļa Ceļa
Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta kā zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs A/apgrūtinājums un zemesgrāmatā atzīmes veidā reģistrēts
kā nekustamā īpašuma „/Nosaukums A/” apgrūtinājums.
Salīdzinot lietas materiālos esošos robežu plānus ar Valsts zemes dienesta sniegto informāciju, secināms, ka grafiski situācija attēlota nekustamo
īpašumu izvietojuma shēmā (lietas 45. lapa), no kuras redzams, ka Ceļš faktiski tikai daļēji iet pa attēlotajiem ceļa servitūtiem (atzīmes veidā). Taču Ceļš
robežu plānos neuzrādās vispār.
[11] Tiesa konstatē, ka saskaņā ar Ventspils rajona Zlēku pagasta zemes komisijas 1997. gada 27. februāra lēmumu Nr. 92 /pers. I/ piešķirta īpašumā
par samaksu /Nosaukums A/ māju zeme, cita starpā noteiktas arī servitūta tiesības – ceļa servitūts 0,45 km garumā caur saimniecību /Nosaukums B/, 0,5 km
garumā caur saimniecību /Nosaukums E/ (lietas 66. lapa).
Saskaņā ar Ventspils rajona Zlēku pagasta zemes komisijas 1997. gada 25. augusta lēmumu Nr. 116 /pers. H/ piešķirta īpašumā par samaksu
/Nosaukums E/ māju zeme, cita starpā noteiktas arī servitūta tiesības – ceļa servitūts 0,45 km garumā caur saimniecību /Nosaukums B/, kā arī noteikts
apgrūtinājums – ceļa servitūts 0,5 km garumā par labu saimniecībai „/Nosaukums A2/” (lietas 72. lapa).
Arī ar Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās nodaļas 2000. gada 10. oktobra lēmumu Nr. 6-2.5./672 un 2003. gada 30. jūnija lēmumu
Nr. 8.1-13/189, lemjot par zemes piešķiršanu īpašumā, lemts par ceļa servitūta tiesībām (lietas 75., 78. lapa).
Kā redzams no šiem lēmumiem, ceļa servitūts noteikts par labu citiem īpašumiem, no kā secināms, ka tas bijis nepieciešams, lai paredzētu piekļūšanu
īpašumiem. Tiesa apšauba nepieciešamību lemt par ceļa servitūtu, ja piekļuvi īpašumiem nodrošinātu pašvaldībai piederošs ceļš.
[12] Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Civillikums) 1130. pantu servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz
to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.
Saskaņā ar Civillikuma 1231. pantu servitūtus nodibina ar likumu, ar tiesas spriedumu, ar līgumu vai testamentu.
Kā atzinusi Augstākā tiesa, vispārīgi servitūtu nevar nodibināt ar administratīvo aktu, jo tā būtu nepamatota valsts varas iejaukšanās civiltiesiskajās
attiecībās, personu privātautonomijas principa pārkāpums (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010. gada 16. jūnija lēmuma lietā
Nr. SKA-625/2010 (A42502707) 7. punkts). Strīdi par servitūtu noteikšanu ir civiltiesiski un tie nav pakļauti administratīvajai tiesai (Augstākās tiesas
Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 19. jūnija lēmuma lietā Nr. SKA-547/2009 (A7002709) 11. punkts).
Tikai zemes reformas ietvaros likuma „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” (redakcijā līdz 2007. gada 1. janvārim) 20. panta trešā daļa un 32. pants
paredzēja, ka pašvaldībai (arī Valsts zemes dienestam pēc pagasta zemes komisiju darbības izbeigšanās) ir tiesības noteikt servitūtus. Šāda servitūta
nodibināšanas kārtība bija iespējama, pieņemot lēmumu par zemes piešķiršanu lietošanā, bet ne pēc tam (Augstākās tiesas Administratīvo lietu
departamenta 2007. gada 21. decembra lēmuma lietā Nr. SKA-765/2007 (A42411805) 10. punkts).
Līdz ar to secināms, ka situācijā, ja šobrīd ir radies strīds īpašnieku starpā par ceļa servitūta noteikšanu, izmantošanu vai esamību, tas risināms
civiltiesiskā kārtā starp zemes īpašniekiem. Taču tas, ka līdz īpašumu tiesību atjaunošanai lemts par ceļa servitūtu noteikšanu, nav par pamatu, lai secinātu, ka
ceļa servitūtu atzīmes noteiktas saistībā ar Ceļa esamību un ka Ceļš ir piekritīgs pašvaldībai.
[13] Attiecībā uz faktu, ka Ceļš ir iezīmēts Ventspils novada teritorijas plānojumā tiesa konstatē, ka Zlēku pagasta teritorijas plānotās (atļautās)
izmantošanas kartē, kas 2007. gadā izgatavota kā pielikums Zlēku pagasta teritorijas plānojumam, Ceļš bija norādīts kā lauku, meža
ceļš (sk. http://www.ventspilsnovads.lv/images/stories/Teritorijas%20planojumi/Zlekas/Zlekas_planotaizm.pdf, lietas 51. lapa), savukārt
2016. gada 17. martā Ventspils novada dome pieņēmusi lēmumu „Par Ventspils novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un
apbūves noteikumu apstiprināšanu” (sēdes protokols Nr. 69, 1. §), ar kuru apstiprinātajā Ventspils novada teritorijas plānojumā Ceļš norādīts kā pašvaldības
c e ļ š Nr. 12-
39 (sk. http://www.ventspilsnovads.lv/images/stories/Teritorijas%20planojumi/2016/Teritorijas_izmantosanas_un_apbuves_noteikumi.pdf, lietas
50. lapa).
Tai pat laikā tas, ka pašvaldība bez tiesiska pamata atzinusi Ceļu par savu un tas iezīmēts teritorijas plānojumā, nevar ierobežot privātpersonu
īpašuma tiesības. Tiesa neuzskata, ka ar teritorijas plānojumu būtu risināms jautājums par īpašuma tiesībām. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes
105. pantu ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar
likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Tādējādi secināms, ka jautājums par Ceļa atsavināšanu, ja pašvaldība uzskata, ka Ceļa atrašanās pašvaldības īpašumā ir sabiedrības interesēs,
risināms Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma ietvaros. Šā likuma mērķis atbilstoši tā 1. pantam ir noteikt
caurskatāmu, efektīvu un taisnīgu kārtību, kādā nekustamais īpašums atsavināms sabiedrības vajadzībām. Šā likuma 2. pants noteic, ka nekustamo
īpašumu atsavina valsts aizsardzības, vides aizsardzības, veselības aizsardzības vai sociālās nodrošināšanas vajadzībām, sabiedrībai nepieciešamu
kultūras, izglītības un sporta objektu, inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecībai vai transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī citu sabiedrības
vajadzību nodrošināšanai, ja šis mērķis nav sasniedzams ar citiem līdzekļiem.
Jāatzīst gan arī, ka tas vien, ka trešās personas uzskata, ka Ceļa atrašanās pašvaldības īpašumā ir lietderīgāka, pats par sevi neliecina par
sabiedrības interesēm kopumā. Ja pašvaldība uzskatīja, ka Ceļa atrašanās tās īpašumā ir sabiedrības interesēs, tas bijā jārisina līdz īpašuma tiesību
atjaunošanai attiecīgajiem nekustamā īpašuma, kur iet Ceļš, īpašniekiem. Tā kā īpašuma tiesības ir nostiprinātas attiecīgajiem īpašniekiem arī uz to zemes
daļu, kur ir Ceļš, atzīstams, ka Ceļš ir attiecīgo fizisko personu (pieteicēja un trešo personu) īpašumā.
[14] Ņemot vērā šajā spriedumā konstatēto un secināto, tiesa atzīst, ka Ceļa īpašnieki ir attiecīgie nekustamā īpašuma, kura robežās Ceļš atrodas,
īpašnieki, kuru starpā esošais strīds par piekļuvi attiecīgajiem īpašumiem šobrīd risināms civiltiesiskā kārtā. Pašvaldības īpašuma tiesības uz Ceļu nav
konstatējamas, līdz ar to pašvaldība nepamatoti lēmusi par Ceļa iekļaušanu pašvaldības ceļu un ielu reģistrā.
[15] Ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmajai daļai piespriež no atbildētāja par labu
pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.
Pieteicējs samaksājis valsts nodevu 30 euro par pieteikuma iesniegšanu tiesā (lietas 6. lapa).
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. februāra noteikumu Nr. 85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts
nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 14. punktu pēc tam, kad stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums, kurā ir paredzēta valsts nodevas
atlīdzināšana, pieteicējs iesniedz iestādē, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē, iesniegumu par valsts nodevas atlīdzināšanu.
Iesniegumā norāda šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju. Saskaņā ar minēto noteikumu 13. punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja
iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa likuma 126. pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā
administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.
Līdz ar to samaksātā valsts nodeva 30 euro apmērā piespriežama no Ventspils novada pašvaldības un tā jāatlīdzina no Ventspils novada domes
budžeta līdzekļiem.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251. pantu, 255. panta pirmo daļu un 289.-291. pantu, Administratīvā
rajona tiesa
nosprieda
apmierināt /pers. C/ pieteikumu.
Uzlikt par pienākumu Ventspils novada domei veikt nepieciešamās darbības, lai izslēgtu ceļu „Ceļš Z1-34 /Nosaukums A/” no pašvaldības ceļu
un ielu reģistra.
Piespriest no atbildētājas Ventspils novada pašvaldības par labu /pers. C/ samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā, kas atlīdzināma no Ventspils
novada domes budžeta līdzekļiem.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot
apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.
Spriedums sastādīts 2018. gada 16. jūlijā.
Tiesnese K.Brokane