Court dismisses appeal against speeding fine, upholding police evidence and correcting minor clerical error.

Lietas arhīva Nr. 1A-0330-18/9

ECLI:LV:RVPT:2018:1129.1A30033018.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 29.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

tiesnese A.Ignatjeva

izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2018.gada 25.jūnija lēmumu Nr.20/3/3/3-814.

Aprakstošā daļa

2018.gada 11.maijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas

biroja Fotoradaru nodaļa sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. GA10869451 par to, ka /pers. A/ 2018.gada 21.aprīlī plkst. 20.02 vadīja

automašīnu Hyndai Getz, ar valsts reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, Rīgā Juglas ielā pie nama Nr.16 ar ātrumu 62 km/h pie atļautā 50 km/h. Ātrums

fiksēts ar mērierīci GATSI Sērijas Nr. 15-46-039-566. Neievērojot Ceļu satiksmes noteikumu (turpmāk – CSN) 101.pantu par ko ir paredzēta

atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8 panta ceturtajā daļā un uzlikts administratīvais sods 40 EIR apmērā.

Ar 2018.gada 25.jūnija Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes lēmumu Nr. 20/3/3-814 tika nolemts

atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja

Fotoradaru nodaļas 2018.gada 11.maija protokolu Nr.GA10869451.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde (turpmāk - VP GKPP SDP) 2018.gada 25.jūnija lēmumā

Nr.20/3/3-814 (turpmāk – Lēmums) norāda, ka pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi”

101.punktu, apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50km/h, bet dzīvojamās zonās, daudzdzīvokļu namu pagalmos,

degvielas uzpildes staciju un stāvvietu teritorijās – 20 km/h. Atbildība par šo pārkāpumu paredzēta LAPK 149.8 panta ceturtajā daļā.

CSL 43.4 pants nosaka - noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Valsts policija ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm.

Prasības braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm ir noteiktas normatīvajos aktos, kas reglamentē vispārējās mērierīču prasības - likums “Par

mērījumu vienotību” un Ministru kabineta 2016.gada 5.decembra noteikumi Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu,

verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”.

Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma fiksēšanai tika izmantota autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīce GATSO RT4 (sērijas

Nr. 15-46- 039-566). Minētajai mērierīcei ir veikta verifikācija, kuras faktisko derīgumu apliecina 2017.gada 30.oktobrī SIA “Latvijas nacionālais

metroloģijas centrs” izsniegtais atkārtotās verificēšanas sertifikāts Nr.E0985V17, kurā norādīts, ka konkrētais mērīšanas līdzeklis atzīts par derīgu līdz

2018.gada 19.oktobrim.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iestāde secina, ka 2018.gada 21.aprīlī plkst.20.02 transportlīdzekļa HYUNDAI GETZ ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ braukšanas ātrums Rīgā Juglas ielā pie nama Nr.16 fiksēts ar iekārtu GATSO RT4 (sērijas Nr. 15-46-039-566), kas atbilst

normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, līdz ar to mērījums veikts ar pārbaudītu, tehniskajām un juridiskajām prasībām atbilstošu mērīšanas līdzekli, un

transportlīdzekļa braukšanas ātrums noteikts atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un atzīstams par leģitīmu un faktiskajiem apstākļiem

atbilstošu.

Pamatojoties uz ātruma mērīšanas sistēmas GATSO (fotoradara) tehniskajiem parametriem, ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra

ātrumu un virzienu katram garāmbraucošam transportlīdzeklim. Pēc sistēmas instalēšanas, katrai braukšanas joslai tiek noteikta konkrēta un nemainīga

ātruma kontroles līnija. Transportlīdzeklis, kurš pārsniedz konkrētajā vietā atļauto braukšanas ātrumu, tiek fiksēts fotoattēlā brīdī, kad tas šķērso ātruma

kontroles līniju. Katrs ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētais attēls satur datu joslu ar faktisko un attiecīgo pierādījumu informāciju. Datu joslā par

fiksēto pārkāpumu tiek norādīts - fiksētā pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks, braukšanas josla, fiksētais transportlīdzekļa braukšanas ātrums un

braukšanas virziens.

Lai nepieļautu prettiesisku lēmumu pieņemšanu un pārkāpumu neizdarījušas personas sodīšanu, pirms administratīvā pārkāpuma protokola -

lēmuma pieņemšanas, lai precīzi un nekļūdīgi noteiktu transportlīdzekli, kurš ir pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu, pamatojoties uz ātruma mērīšanas

sistēmas instalēšanas datiem, tiek noteikts, kurš transportlīdzeklis ātruma mērīšanas sistēmas fiksētajā fotoattēlā šķērso ātruma kontroles līniju, kā arī tiek

veikta attēla datu joslas informācijas pārbaude.

Saskaņā ar stacionārās ātruma mērīšanas sistēmas GATSO mērījumu vietas pasi Nr.022/15, atļautais braukšanas ātrums Rīgā pa Juglas ielu pie

nama Nr.16 ir 50 km/h. Konkrētajā vietā stacionārā ātruma mērīšanas sistēma GATSO nepārtraukti mēra ātrumu transportlīdzekļiem abos braukšanas

virzienos četrās braukšanas joslās.

Ātruma mērīšanas sistēmas GATSO fiksētā attēla datu joslā norādīts, ka atļautā braukšanas ātruma pārkāpums fiksēts 2018.gada 21.aprīlī

plkst.20.02 transportlīdzeklim, kurš attālinās no ātruma mērīšanas sistēmas pa trešo braukšanas joslu (skaitot no ātruma mērīšanas iekārtas). Konkrētajā

gadījumā kontrolei noteiktajā vietā atrodas transportlīdzeklis HYUNDAI GETZ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/.

Pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, novērtējot pierādījumus

iestāde uzskata, ka administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.GAl0869451 par CSN 101.punkta pārkāpumu sastādīts atbilstoši Ceļu satiksmes

likuma 43.6 panta otrās un trešās daļas prasībām, kā arī administratīvais sods piemērots likumīgi pēc LAPK 149.8 panta ceturtās daļas.

Ņemot vērā LAPK 149.8 panta ceturtās daļas sankcijā paredzēto naudas sodu un Ceļu satiksmes likuma 43.6 panta trešās daļas nosacījumu, ka

par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, piemēro tikai vadītājam paredzēto minimālo naudas sodu, lietderības

apsvērumu padziļināta izvērtēšana un iekļaušana lēmuma nav mērķtiecīga, jo nav iespējams mīkstināt administratīvo sodu.

Sūdzības izskatīšanas gaitā noskaidrots, ka /pers. A/ ar lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GA10869451 pie administratīvās atbildības par

pārkāpumu ceļu satiksmē saukts atkārtoti gadā laikā. Līdz ar to viņas darbībās saskatāms LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktā norādītais atbildību

pastiprinošais apstāklis - ja gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta.

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka lietā konstatētajos apstākļos nav pamata pieļauto pārkāpumu atzīt par maznozīmīgu, līdz ar to izskatāmajā

gadījumā LAPK 21.pants nav piemērojams.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un LAPK 287.panta pirmās daļas 1.punktu, iestāde nolēma 2018.gada 11.maija VP GKPP SDP SUKB FN

lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.GAl0869451 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 5.jūlija lēmumu Nr. 20/3/3-904 lēmumu nolemts

labot pārrakstīšanās kļūdu iestādes 2018.gada 25.jūnija lēmumā Nr. 20/3/3-814 lapā Nr.4 ceturtajā rindkopā vārdā “trešo” uz “ceturto”.

2018.gada 16.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Lēmumu, kurā

sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmuma 4.lapusē ir rakstīts, ka ātruma mērīšanas sistēmas GASTO fiksēta attēla datu joslā norādīts, ka atļautā

braukšanas ātruma pārkāpums fiksēts 2018.g. 21.aprīlī plkst. 20.02, transportlīdzeklim, kurš attālinās no mērīšanās sistēmas pa trešo braukšanas joslu.

Bet sūdzības iesniedzējs norāda, ka Lēmumā ļoti skaidri var redzēt, ka viņa mašīna /reģistrācijas numurs/brauca pa ceturto braukšanas joslu, un nevarēja

būt trešajā braukšanas joslā.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka naudas sods ir izrakstīts kļūdaini un lūdz atcelt rīkojumu par naudas soda samaksu.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta noteikumiem 2018.gada 18.lūlijā Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldei nosūtīta sūdzības iesniedzēja sūdzības kopija, kā arī paziņojums lietas dalībniekiem, izskaidrojot Latvijas APK 289. 6 panta ceturto daļu, ka

lietas dalībnieki var iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, lūgt izskatīt lietu tiesas sēdē, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus

pieteikumus vai lūgumus līdz 2018.gada 21.novembrim, vienlaikus paziņojot lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Latvijas APK 289. 6 panta pirmo daļu,

par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2018.gada 29.novembrī.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Latvijas APK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir noraidāma, bet Valsts Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 25.jūnija lēmums Nr.20/3/3-/814 atstājams negrozīts, pamatojoties uz sekojošiem motīviem.

LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 9.pants noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā

paredzēta administratīvā atbildība.

LAPK 149.8 panta ceturtā daļa nosaka, ka par šā panta trešajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555.

ceļa zīmi “Apdzīvotas vietas sākums” vai ar 533. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam

četrdesmit euro apmērā

Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt Lēmumu, norādot, ka lēmumā minēts, ka transportlīdzeklis ir braucis pa trešo braukšanas joslu, bet no fotoradara

attēla var redzēt, ka viņa automašīna ir braukusi pa ceturto braukšanas joslu un nevarēja būt trešajā braukšanas joslā un uzskata, ka naudas sods

izrakstīts kļūdaini.

Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais Lēmums un pamatojoties uz kuriem iestāde secinājusi, ka sūdzības

iesniedzējs ir izdarījis LAPK 149.8panta ceturtās daļas paredzēto administratīvo pārkāpumu.

LAPK 289.13panta trešā daļa nosaka, ka ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā

pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Ņemot vērā LAPK 289.13 panta trešo daļu, tiesa pilnībā pievienojas Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2018.gada 25.jūnija Lēmuma Nr.20/3/3-814 motivācijai.

Tiesa atzīst, ka Lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu atbilstoši LAPK prasībām.

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzības iesniedzēja sniegtajiem paskaidrojumiem un

sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka iestādes konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.

LAPK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona.

Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādīts 2018.gada 11.maija administratīvā pārkāpuma

protokolā Nr. GA10869451.

Attiecībā uz sūdzībā norādīto apstākli, ka lēmumā minēts, ka transportlīdzeklis ir braucis pa trešo braukšanas joslu, bet no fotoradara attēla var

redzēt, ka viņa automašīna ir braukusi pa ceturto braukšanas joslu un nevarēja būt trešajā braukšanas joslā un uzskata, ka naudas sods izrakstīts kļūdaini,

tiesa norāda, ka ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2018.gada 5.jūlija lēmumu Nr. 20/3/3-904

lēmumu nolemts labot pārrakstīšanās kļūdu iestādes 2018.gada 25.jūnija lēmumā Nr. 20/3/3-814 lapā Nr.4 ceturtajā rindkopā vārdā “trešo” uz

“ceturto”, līdz ar to tiesa atzīst, ka pārrakstīšanās kļūda nevar būt par pamatu Lēmuma atcelšanai.

Līdz ar to tiesa secina, ka lietā ir pietiekami pierādījumi, ka /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolā Nr. GA10869451 norādītajā laikā un

vietā, ir pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumu 101.punkta prasības.

Tiesa atzīst, ka iestāde ir veikusi vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izpēti par lietas apstākļiem to kopumā un savstarpējā sakarībā un atzinusi, ka

iesniedzējas darbībās konstatējams LAPK 149.8panta ceturtās daļas pārkāpums. Savukārt iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus, kas arī tika

izvērtēti iestādes Lēmumā, vērtē kā sniegtus nolūkā iesniedzējam izvairīties no administratīvās atbildības un soda.

Tiesa saskaņā ar LAPK 289.13 trešo daļu, pilnībā pievienojoties Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes 2018.gada 25.jūnija lēmumā Nr.20/3/3-814 norādītajai motivācijai, atzīst, ka izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams, kā dēļ sūdzība

atzīstama par nepamatotu un ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243., 244., 288., 289.6, 289.12, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību un atstāt negrozītu Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes 2018.gada 25.jūnija lēmumu Nr.20/3/3-814.

Administratīvās lietas materiālus atgriezt Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldei .

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 29.novembrī.

Tiesnese A.Ignatjeva