Court dismisses appeal against administrative fine for failing to register employees, upholding the penalty amount.

Lietas Nr. 133050215

Lietas arhīva Nr. 1-0502-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2015.gada 5.oktobrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu sakarā ar SIA “Gāze

Komunālserviss”, reģistrācijas Nr.40103026440, sūdzību par Valsts darba inspekcijas 2015.gada 25.jūnija lēmumu Nr.2015-05-

04/77-2015-05-05/220.

Aprakstošā daļa

Ar 2015.gada 26.februāra administratīvā pārkāpuma protokolu AM Nr.024672 fiksēts, ka 2015.gada 14.janvārī plkst.11.00

kokzāģētavā Bāzīša iela 12, Skrundā SIA “Gāze Komunālserviss” nodarbināja /pers. C/ un /pers. D/ bez rakstveida noslēgtu

darba līgumu, kā arī par šīm personām kā darba ņēmējiem SIA “Gāze Komunālserviss” nav ziņojis Valsts ieņēmumu dienestam.

/pers. C/ un /pers. D/ kokzāģētavā strādāja par palīgstrādniekiem, kopā ar citām personām ar noteiktu darba laiku no

plkst.08.00 līdz plkst.17.00.

Pārkāpts Darba likuma 40.panta pirmā daļa un 2010.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.827 “Noteikumi par

valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrēšanu un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.1.punkts, un izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

(turpmāk – Latvijas APK) 41.panta otrajā daļā un 159.8 panta septītajā daļā paredzētais pārkāpums.

Ar 2015.gada 26.marta lēmumu Nr.12P-377-2015-7 SIA „Gāze Komunālserviss” (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) uzlikts naudas

sods 1400 euro apmērā.

Nepiekrītot 2015.gada 26.marta lēmumam Nr.12P-377-2015-7, sūdzības iesniedzējs to apstrīdēja.

Ar Valsts darba inspekcijas (turpmāk – VDI) 2015.gada 25.jūnija lēmumu Nr.2015-05-04/77-2015-05-05/220 lēmums Nr.12P-

377-2015-7 atstāts negrozīts.

Lēmumā noradīti šādi apsvērumi.

Atbilstoši lietā esošajiem materiāliem un sūdzībā norādītajam SIA “Gāze Komunālserviss” neapstrīd administratīvā pārkāpuma

faktu, bet gan tikai uzliktā soda apmēru.

No lietas materiāliem konstatējams, ka lēmumā ir pieļautas pārrakstīšanās kļūdas – lēmuma 5.lapas 4.-6.rindā ir norādīts

nepareizs VDI Metodisko ieteikumu nosaukums. Minētās kļūdas ir pamats uzskatīt par pārrakstīšanās kļūdām, jo, pārbaudot lietas

materiālus, VDI konstatē, ka lēmuma 5.lapas 6.rindā ir norādīts, ka Metodiskie ieteikumi ir publiski pieejami interneta vietnē

www.vdi.gov.lv. Šajā interneta vietnē ir pieejami Metodiskie ieteikumi lietderības apsvērumu izvērtēšanai administratīvajos aktos un

administratīvā soda lieluma noteikšanai lēmumos par administratīvā soda uzlikšanu.

Saskaņā ar Latvijas APK 278. 1 trešo daļu, kur noteikts, ka institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā

pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai

matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību, VDI direktors nolemj labot lēmuma 5.lapas 4.-6.rindā vārdus no

„metodiskiem ieteikumiem lietderības apsvērumu izvērtēšanai un administratīvā soda vispārējo kritēriju noteikšanai Valsts darba

inspekcijas izdotajiem administratīvajiem aktiem” uz “Metodiskajiem ieteikumiem lietderības apsvērumu izvērtēšanai administratīvajos

aktos un administratīvā soda lieluma noteikšanai”.

Ņemot vērā to, ka Metodiskie ieteikumi ietver sevī arī ieteikumus administratīvā soda piemērošanai, secināms, ka konkrētie

Metodiskie ieteikumi šajā gadījumā varēja tikt izmantoti administratīvā soda noteikšanai.

Sūdzībā ir norādīts, ka par atbildību mīkstinošu apstākli lietā atbilstoši Latvijas APK 33.panta pirmajai daļai jāatzīst tas, ka atzīst

lēmumā konstatētos administratīvos pārkāpumus un nožēlo tos, kā arī atbilstoši Latvijas APK 33.panta trešajai daļai amatpersona var

atzīst par vainu mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti –sūdzības iesniedzēja nav noliegusi administratīvā pārkāpuma faktu,

ir sadarbojusies ar amatpersonu, pēdējā gada laikā nav sodīta par darba tiesību pārkāpumiem.

Pārbaudot lietas materiālus, ir konstatējams, ka lietas izskatīšanas gaitā nav gūti pierādījumi tam, ka sūdzības iesniedzēja ir

vaļsirdīgi nožēlojusi izdarīto pārkāpumu. Konkrēto faktu sūdzības iesniedzēja ir norādījusi tikai iesniedzot sūdzību. Līdz ar to VDI

amatpersonai nebija nekāda pamata ņemt vērā šādu apstākli. Savukārt VDI direktors atbilstoši Latvijas APK 286.panta otrajai daļai

pārbauda tikai lēmuma likumību un pamatotību, līdz ar to nevar ņemt vērā apstākļus, kuri nav konstatēti lietas izskatīšanas laikā.

Latvijas APK 33.pants trešā daļa neparedz, ka amatpersonai, kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, būtu obligāti jāatzīst

papildus atbildību mīkstinoši apstākļi. Sūdzības iesniedzēja minētie apstākļi lēmumā tika ņemti vērā pie soda izvērtēšanas. Fakts, ka

sūdzības iesniedzēja iepriekš nav sodīta par līdzīgiem pārkāpumiem, lēmumā ir ņemts vērā. Fakts, ka sūdzības iesniedzēja ir

sadarbojusies ar VDI amatpersonām, nav uzskatāms par atbildību mīkstinošu apstākli, sūdzības iesniedzējai bija pienākums sadarboties

ar VDI amatpersonām saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

Sūdzībā norāda, ka SIA “Gāze Komunālserviss” atbilst maza uzņēmuma kritērijiem, nevis vidēji liela uzņēmuma kritērijiem kā

tas ir norādīts lēmumā.

Kritēriji, pēc kuriem tiek noteikts uzņēmuma lielums, ir noteikts Komisija regulas (ES) Nr.651/2014 (2014.gada 17.jūnija) I

pielikumā “Mazo un vidējo uzņēmumu definīcija”. Atbilstoši minētā pielikuma 2.panta otrajai daļai SIA “Gāze Komunālserviss” ietilpst

maza uzņēmuma kategorijā. Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka amatpersona lēmumā ir nepamatoti norādījusi, ka SIA “Gāze

Komunālserviss” ir vidēji liels uzņēmums. VDI norāda, ka uzņēmuma lielums konkrētajā gadījumā neietekmē piemērojamā soda

lielumu.

Sūdzībā norāda, ka nav pierādīts un pietiekami pamatots administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, subjektīvā puse, lēmums nesatur

sīkāku pamatojumu par to, kā minētajos pārkāpumos izpaužas lēmumā norādītā subjektīvā puse – nodoms.

Administratīvās atbildības pamats ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, kas jākonstatē personas nodarījumā. Proti, lai personu

administratīvi sodītu (un lēmums par sodīšanu būtu tiesisks un pamatots), jākonstatē piemērojamā Latvijas APK tiesību normā

paredzēto objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums – administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse (sal.

Augstākās tiesas Senāta 2006.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-571/2006 8.punkts). Lai piemērotu administratīvo atbildību

juridiskai personai, pietiekami konstatēt, ka juridiska persona nav ievērojusi uz to attiecināmās normatīvo aktu prasības un ka juridiskai

personai ir bijusi reāla iespēja to nepieļaut (sal. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.marta

sprieduma lietā Nr.SKA-19/2009 19.punkts).?

Atbilstoši lietā esošajiem materiāliem konstatējams, ka 2015.gada 14.janvāri no plkst.11.00 VDI amatpersonas veica SIA “Gāze

Komunālserviss” pārbaudi kokzāģētavā Bānīša ielā 12, Skrundā, Skrundas novadā. VDI amatpersonas konstatēja, ka objektā, strādāja

vairākas personas, tostarp /pers. D/, /pers. C/ un /pers. K/. Pārbaudes laikā iepriekš minētās personas objektā veica kokmateriālu

apstrādes un kraušanas darbus.

Saskaņā ar lietā esošo 2015.gada 14.janvāra aktu par konstatētajiem faktiem (VDI-017-2) Nr.1 fiksēts, ka /pers. D/ veic

palīgstrādnieka amata pienākumus, strādā no 2014.gada 15.decembra, darba laiks no plkst.8.00 līdz plkst.17.00, rakstveida darba līgums,

darba samaksa ir solīta, bet kāda, /pers. D/ nezin. Minētās informācijas pareizību /pers. D/ ir apliecinājusi ar savu parakstu.

2015.gada 14.janvārī /pers. D/ sniedza rakstveida paskaidrojumu norādot, ka SIA “Gāze Komunālserviss” strādā apmēram

mēnesi, viņas darba pienākumos ietilpst padot kokmateriālus un satīrīt skaidas, pārbaudes brīdī rakstveida darba līgums nav noslēgts, bet

maksāt solīja pēc padarītā darba.

Saskaņā ar lietā esošo 2015.gada 14.janvāra aktu par konstatētajiem faktiem (VDI-017-2) Nr.2 /pers. C/ SIA “Gāze

Komunālserviss” ir strādniece, strādā no 2014.gada 15.decembra, darba laiks noteikts no plkst.8.00 līdz plkst.17.00, par darba samaksu

ir vienojusies un ar viņu rakstveida darba līgums ir noslēgts.

2015.gada 14.janvārī /pers. C/ sniedza rakstisku liecību, kur norādīja, ka strādā SIA “Gāze Komunālserviss”, darbs uzsākts

2014.gada 15.decembrī, darba laiks no plkst.8.00 līdz 17.00, pārtraukums no 12.00 līdz 13.00, ir noslēgts rakstveida darba līgums, ar

darba rīkiem/instrumentiem nodrošina SIA “Gāze Komunālserviss”, par darba samaksu – solīja, ka divu nedēļu apmācību laikā dienas

maksas, cik nezina, pēc tam minimālā darba samaksa.

2015.gada 14.janvāri /pers. K/ rakstiski paskaidroja, ka ir brigādes vecākais un ka /pers. D/ SIA strādā no 2014.gada

15.decembra.

Saskaņā ar 2015.gada 29.janvāra aktu par konstatētajiem faktiem (VDI-017-1) SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/ /pers. N/

rakstveida darba līgumus ar /pers. C/ un /pers. D/ uzrādīt nevarēja.

2015.gada 29.janvārī SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/ /pers. N/ sniedza rakstveida paskaidrojumu, kur norādīja, ka: “Ar

personām: /pers. D/ un /pers. C/ nav noslēgti līgumi par darba tiesiskajām attiecībām, kā arī nav ziņots Valsts ieņēmumu dienestam. SIA

“Gāze Komunālserviss” ir noteikta kārtība, kādā tiek pieņemti darbā darbinieki t.sk. struktūrvienībā zāģētavā. Par augstāk minētajām

personām no struktūrvienības vadītāja nav saņemta informācija tālākai noziņošanai, kā ari darba līgumu noslēgšanai.”

Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošo dokumentāros pierādījumus, secināms, ka starp SIA “Gāze Komunālserviss” un

/pers. D/ un starp SIA “Gāze Komunālserviss” un /pers. C/ ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības kopš 2014.gada 15.decembra.

Darba likuma 28.panta pirmā daļa paredz, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba

līgumu. Darba likuma 40.panta pirmā daļa paredz, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. No iepriekš minētā

secināms, ka SIA “Gāze Komunālserviss” nodarbināja /pers. D/ un /pers. C/ bez rakstveidā noslēgta darba līguma. No minētā izriet, ka

SIA “Gāze Komunālserviss” ir pārkāpusi Darba likuma 40.panta pirmo daļu un iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas APK

41.panta otro daļu.

Saskaņā ar 2015.gada 13.janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Datu noliktavas

sistēmas “Informācija par darba ņēmējus statusiem” izdruku un 2015.gada 20.janvāra VID vēstuli /pers. C/ un /pers. D/ nav reģistrētas

kā SIA “Gāze Komunālserviss” darba ņēmējas.

Ministru Kabineta noteikumu Nr.827 8.1.punktā ir noteikts, ka darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs) katru

darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem šādos termiņos: par personām, kuras uzsāk darbu

- ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona

uzsāk darbu, ja ziņas tiek elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā. Tādējādi SIA “Gāze Komunālserviss” ar savu bezdarbību ir

pārkāpusi Ministru Kabineta noteikumu Nr.827 8.1.punktā minētās prasības un iestājas administratīvā atbildība saskaņā ar Latvijas APK

159.8 panta septīto daļu.

No minētā secināms, ka SIA “Gāze Komunālserviss” bija iespēja ievērot Darba likuma 40.panta pirmās daļas un Ministru

Kabineta noteikumu Nr.827 8.1.punkta prasības, proti, nav saskatāmi nekādi objektīvi apstākļi vai šķēršļi, kuru dēļ SIA “Gāze

Komunālserviss” nevarēja izpildīt normatīvo aktu prasības. Kā norādīts SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/ paskaidrojumā SIA “Gāze

Komunālserviss” ir ilggadīgs uzņēmums, līdz ar to uzņēmuma vadība apzinās, kādas normatīvo aktu prasības izpildāmas, pieņemot darbā

darbiniekus. Līdz ar to lēmumā pamatoti secināts, ka pārkāpums izdarīts ar nodomu.

Saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu, ja persona ir izdarījusi vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti

vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir

paredzēta par smagāko pārkāpumu. Smagākā sankcija ir paredzēta Latvijas APK 159.8 panta septītajā daļā.

Nosakot sodu ir jāņem vērā darbinieku skaits, par kuriem nav iesniegta informatīvā deklarācija (divi darbinieki), pārbaudes laikā

SIA “Gāze Komunālserviss” tika nodarbināts 31 darbinieks, tas, ka SIA “Gāze Komunālserviss” nav novērsusi pārkāpuma kaitīgās sekas.

Atbilstoši Metodiskajiem ieteikumiem (skat. http://www.vdi.gov.lv), ņemot vērā pārkāpuma veidu (mazāk būtisks pārkāpums) un vainas

formu (nodoms), SIA piemērojams administratīvais sods par Latvijas APK 159. 8 septītajā daļā paredzēto pārkāpuma izdarīšanu 2000

euro. Amatpersona atbilstoši Metodiskajiem ieteikumiem ir ņēmusi vērā SIA “Gāze Komunālserviss” attieksmi lietas izskatīšanas laikā

– pieprasīto dokumentu iesniegšanā un sapratni attiecībā uz kaitīgajām sekām, kas rodas nodarbinot personas bez rakstveidā noslēgta

darba līguma, un samazinājusi soda apmēru par 30 %. VDI ieskatā SIA “Gāze Komunālserviss” piemērotais sods 1400 euro ir samērīgs

un atbilstošs izdarītajam pārkāpumam.

Latvijas APK 1.pants reglamentē, ka administratīvo pārkāpumu likumdošanas uzdevums ir aizsargāt sabiedrisko iekārtu, īpašumu,

pilsoņu sociāli ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, kā arī komersantu, iestāžu un organizāciju tiesības un

likumīgās intereses, noteikto pārvaldes kārtību, valsts un sabiedrisko kārtību, nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus, audzināt

pilsoņus likumu precīzas un stingras ievērošanas garā, ieaudzināt viņos cieņas pilnu attieksmi pret citu pilsoņu tiesībām, godu un

pašcieņu, pret sadzīves noteikumiem, apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un atbildību sabiedrības priekšā.

Šā uzdevuma realizēšanai Latvijas APK nosaka, kāda darbība vai bezdarbība atzīstama par administratīvo pārkāpumu, kādu

administratīvo sodu, kāda institūcija (amatpersona) un kādā kārtībā var uzlikt personai, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu.

Latvijas APK 8.panta pirmā daļa nosaka, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas

ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Atbilstoši Latvijas APK 22.pantam administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek

piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā,

kā arī, lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Administratīvais sods SIA “Gāze Komunālserviss” tiek uzlikts, lai sasniegtu iepriekš minētajās tiesību normās nostiprinātos

mērķus.

Nepiekrītot lēmumam, sūdzības iesniedzēja vērsās Rīgas rajona tiesā.

Sūdzībā norādīti šādi apsvērumi.

Sūdzības iesniedzēja atzīst sākotnējā lēmumā konstatētos administratīvos pārkāpumus un vaļsirdīgi nožēlo tos, tomēr ar šo

sūdzību pārsūdz VDI direktora lēmumu. Sūdzības iesniedzējas ieskatā piemērotais naudas sods ir pārāk bargs un tā noteikšanā ir

pieļautas vairākas būtiskas kļūdas:

1. Sākotnējā lēmuma sadaļā “Soda lieluma izvērtējums” norādīts, ka “Amatpersona, aprēķinot: soda apmēru, balstījusies uz

publiski pieejamiem melodiskiem ieteikumiem lietderības apsvērumu izvērtēšanai un administratīvā soda vispārējo kritēriju

noteikšanai Valsts darba inspekcijas izdotajiem administratīvajiem aktiem, kuri pieejami interneta vietnē www.vdi.sov.lvSIA norāda, ka

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 5.punktu lēmums, kas pieņemts lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā

nav administratīvais akts. Tādējādi nav skaidrs kā Kurzemes reģionālās VDI vecākā inspektore Valsts amatpersona varēja piemērot

lēmumā minētos metodiskos ieteikumus. VDI direktora lēmumā norādīts, ka sākotnējā lēmumā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda, kas

izlabota ar VDI direktora lēmumu. Apstrīd faktu, ka tika pieļauta pārrakstīšanās kļūda, jo starp nosaukumu “Metodiskie ieteikumi

lietderības apsvērumu izvērtēšanai administratīvajos aktos un administratīvā soda lieluma noteikšanai lēmumos par administratīvā soda

uzlikšanu”, kas šobrīd atrodami VDI mājas lapā un sākotnējā lēmumā norādīto nosaukumu “Metodiskiem ieteikumi lietderības

apsvērumu izvērtēšanai un administratīvā soda vispārējo kritēriju noteikšanai Valsts darba inspekcijas izdotajiem administratīvajiem

aktiem” ir būtiska atšķirība, ko nevar pieļaut pārrakstoties. Turklāt VDI mājas lapā, lai gan ir sastopams VDI direktora lēmumā

norādītais metodisko ieteikumu nosaukums, tomēr pielikums ir zem nosaukuma “Pielikums Metodiskajiem ieteikumiem lietderības

apsvērumu izvērtēšanai un administratīvā soda vispārējo kritēriju noteikšanai Valsts darba inspekcijas izdotajiem administratīvajiem

aktiem“, kas liek secināt, ka sākotnējā lēmumā amatpersona ir vadījusies no citiem metodiskajiem ieteikumiem un VDI, iespējams, ir

centusies glābt situāciju, nomainot attiecīgos nosaukumus un dokumentus savā mājas lapā, tomēr pielikuma nosaukumu nomainīt ir

aizmirsusi (skat. Pielikumu).

2. Nav saprotams, kas īstenībā ir izskatījis un pieņēmis VDI direktora lēmumu, kuru parakstījis /pers. U/. VDI direktora lēmuma

sākumā norādīts, ka “Valsts darba inspekcijas direktors /pers. U/ (turpmāk – VDI direktors) izskatījusi lietas materiālus. Rodas

jautājums vai tā ir kārtējā it kā “pārrakstīšanās” kļūda vai VDI direktora lēmumu ir izskatījusi kāda cita amatpersona.

3. Nepiekrīt tam, ka sākotnējā lēmumā nav konstatējami atbildību mīkstinošie apstākļi. Latvijas APK 33.panta pirmās daļas

1.punkts nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina, ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto. Sūdzības iesniedzēja

atzīst sākotnējā lēmumā konstatētos administratīvos pārkāpumus un vaļsirdīgi nožēlo tos. Turklāt sūdzības iesniedzēja norāda, ka visā

lietas izskatīšanas laikā nav noliegusi konstatēto administratīvo pārkāpumu faktu un ir sadarbojusies ar Kurzemes reģionālās VDI

vecāko inspektori Valsts amatpersona. Sūdzības iesniedzēja pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīta par darba tiesību pārkāpumiem.

Latvijas APK 33.panta trešā daļa nosaka, ka institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par

mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti, tomēr ne sākotnējā lēmumā, ne VDI direktora lēmumā tas nav darīts.

4. Sākotnējā lēmumā, izvērtējot piemērojamā soda apmēru, ņemts vērā, ka sūdzības iesniedzēja ir vidēji liels uzņēmums, jo

2014.gadā nodarbināja 31 personu ar 5377,04 euro apgrozījumu uz vienu darba ņēmēju. Sūdzības iesniedzējai nav skaidrs no kurienes

un pamatojoties uz kādiem kritērijiem, ir izdarīts minētais apgalvojums. SIA “Gāze Komunālserviss” atbilst maza uzņēmuma

statusam. VDI direktora lēmumā atzīts, ka amatpersona sākotnējā lēmumā nepamatoti norādījusi, ka SIA “Gāze Komunālserviss” ir

vidēji liels uzņēmums, tomēr papildus norādīts, ka uzņēmuma lielums konkrētajā situācijā neietekmē piemērojamā soda lielumu.

Norāda, ka Latvijas APK 35.panta otrā daļa nosaka, ka, uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa

vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Turklāt sākotnējā lēmumā minētais atrodams sadaļā

“Soda lieluma izvērtējums”, kas ir pretrunā VDI direktora lēmumā norādītajam. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka gadījumā, ja sākotnējā

lēmumā amatpersona nebūtu pieņēmusi, ka SIA “Gāze Komunālserivss” ir vidēji liels uzņēmums, bet gan konstatējusi, ka ir mazs

uzņēmums, tad piemērotais naudas sods būtu mazāks.

5. Latvijas APK 243.panta otrā daļa nosaka, ka iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai

(amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības. Uzskata, ka sākotnējā lēmumā, kā arī VDI direktora lēmumā nav

pierādīts un pietiekami pamatots administratīvā pārkāpuma sastāvs, proti, subjektīvā puse. Lēmumos norādīts, ka “pārkāpums

kvalificējams kā mazāk būtisks pārkāpums, kas veikts ar nodomu.” Lēmumi nesatur nekādu sīkāku pamatojumu par to, kā minētajos

pārkāpumos izpaužas lēmumos norādītā subjektīvā puse – nodoms.

Lūdz izvērtēt VDI pieļautos pārkāpumus administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā. Gadījumā, ja ir konstatējami būtiski

pārkāpumi, lūdz atcelt VDI direktora lēmumu un izbeigt lietu. Gadījumā, ja būtiski pārkāpumi netiek konstatēti, lūdz grozīt soda mēru

ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu un uzlikt minimālo iespējamo naudas sodu.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka SIA „Gāze Komunālserviss” sūdzība nav pamatota un tādēļ noraidāma.

Tiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus ne VDI 2015.gada 25.jūnija lēmumā Nr.2015-05-04/77-2015-05-05/220, ne

Kurzemes reģionālās VDI rīcībā, kas ļautu apšaubīt kāda pierādījuma ticamību vai attiecināmību SIA “Gāze Komunālserviss”

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā. VDI un Kurzemes reģionālās VDI, atbilstoši Latvijas APK 243.pantam, pareizi novērtējusi

pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā.

Latvijas APK 289. 13 panta trešā daļa noteic, ka, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes

nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Novērtējusi pārsūdzēto lēmumu, tiesa atzīst, ka tajā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, iestāde ir

pareizi, vispusīgi un pilnīgi novērtējusi iepriekš norādītos pierādījumus, līdz ar to tiesa pievienojas iestādes motivācijai un izvērstāku

argumentu izklāstu šajā sakarā nenorāda. Lēmums atbilst Latvijas APK noteikumiem, izdots ievērojot procesuālos un formālos

priekšnoteikumus un materiālo tiesību normas, tādēļ tiesai nav pamata to atcelt.

Ar administratīvā pārkāpuma protokolu AM Nr.024672 SIA “Gāze Komunālserviss” saukts pie administratīvās atbildības par

Darba likuma 40.panta pirmās daļas un 2010.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.827 8.1.punkta pārkāpšanu, par kuru

paredzēta atbildība Latvijas APK 41.panta otrajā daļā un 159.8 panta septītajā daļā paredzētais pārkāpums.

Ar 2015.gada 26.marta lēmumu Nr.12P-377-2015-7 SIA “Gāze Komunālserviss” saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu

uzlikts administratīvais sods 1400 euro apmērā.

Ar VDI 2014.gada 26.jūnija lēmumu Nr.2015-05-04/77-2015-05-05/220 lēmums Nr.12P-377-2015-7 atstāts negrozīts.

Darba likuma 28.panta pirmā daļa noteic, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba

līgumu.

Darba likuma 40.panta pirmā daļa noteica, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas.

Latvijas APK 41.panta otrā daļa noteic, ka par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā - uzliek naudas sodu darba devējam –

juridiskajai personai – no septiņsimt līdz trīstūkstoš sešsimt euro.

2010.gada 7.septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.827 8.1.punkts noteic, ka darba devējs (tai skaitā mikrouzņēmumu

nodokļa maksātājs) katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot ziņas par darba ņēmējiem šādos termiņos: par

personām, kuras uzsāk darbu, – ne vēlāk kā vienu dienu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas papīra formā, vai ne vēlāk kā

vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu, ja ziņas tiek sniegtas elektroniski elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Latvijas APK 159. 8 panta septītā daļa noteic, ka par informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem, kura tiek iesniegta par

personām, kuras uzsāk darbu, neiesniegšanu nodokļu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, uzliek naudas sodu juridiskajām personām

– no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

No minētajām tiesību normām tiesa secina, ka, lai atzītu, ka persona ir izdarījusi Latvijas APK 41.panta otrajā daļā paredzēto

pārkāpumu, ir jākonstatē, ka:

1) bija nodibinātas darba tiesiskās attiecības, proti, darbinieks un darba devējs bija vienojušies par darbinieka veicamo darbu,

pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, kā arī par darba samaksu;

2) nodibinot darba tiesiskās attiecības, darba līgums netika noslēgts rakstveida formā.

Latvijas APK 243.pants noteic, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas

un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas

kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Lietā konstatēti sekojoši pierādījumi:

-2015.gada 14.janvāra akts par konstatētajiem faktiem (VDI-017-2), no kura redzams, ka veicot pārbaudi pēc adreses:

kokzāģētava Bānīša iela 12, Skrunda, konstatēja, ka pārbaudes brīdī /pers. D/ veic darbu SIA “Gāzes Komunālserviss” par /amats/. Darba

laiks noteikts no plkst.08.00-17.00. Strādā no 2014.gada 15.decembra. Darba līgums nav noslēgts (lietas 22.lapa);

-2015.gada 14.janvāra akts par konstatētajiem faktiem (VDI-017-2), no kura redzams, ka veicot pārbaudi pēc adreses:

kokzāģētava Bānīša iela 12, Skrunda, konstatēja, ka pārbaudes brīdī /pers. C/ veic darbu SIA “Gāzes Komunālserviss” par /amats/. Darba

laiks noteikts no plkst.08.00-17.00. Strādā no 2014.gada 15.decembra. Darba līgums ir noslēgts (lietas 23.lapa);

-2015.gada 14.janvāra /pers. C/ liecības, no kuras izriet, ka strādā SIA “Gāze Komunālserviss” no 2014.gada 15.decembra. Darba

laiks no plkst.08.00-17.00, pārtraukums no plkst.12.00-13.00. Ir noslēgts rakstveida darba līgums. Ar darba rīkiem/instrumentiem

nodrošina SIA “Gāze Komunālserviss”. SIA “Gāze Komunālserviss” par darba samaksu solīja, ka divu nedēļu apmācības laikā būs dienas

maksa, pēc tam minimālā darba samaksa. Ir instruēta darba drošībā. Ir nepietiekoša apmācība (lietas 26.lapa);

-2015.gada 14.janvāra /pers. D/ paskaidrojums, no kura izriet, ka SIA “Gāze Komunālserviss” strādā apmēram mēnesi. Darba

pienākumos ietilpst padod kokmateriālus un satīrīt skaidas. Uz doto brīdi rakstveidā darba līgums nav noslēgts. Pēc padarītā solīja

samaksāt (lietas 27.lapa);

-2015.gada 29.janvāra akts par konstatētajiem faktiem (VDI-017-1), no kura redzams, ka pārbaudot dokumentāciju SIA “Gāze

Komunālserviss” juridiskajā adresē, konstatēja, ka tiek uzrādītu šādu personu darba līgumi: /uzvārds/, /pers. E/, /pers. Č/. Netiek uzrādīti

šādu personu darba līgumi: /pers. C/ un /pers. D/.

Uzrādīts struktūrvienības “zāģētava” darba laika uzskaites tabula par 2014.gada decembra mēnesi. Šajā darba laika uzskaites

tabulā /pers. C/ un /pers. D/ darba laika uzskaite nav fiksēta (lietas 25.lapa);

-2015.gada 29.janvāra SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/paskaidrojums, no kura izriet, ka ar /pers. D/ un /pers. C/ nav noslēgti

līgumi par darba tiesiskajām attiecībām, kā arī nav ziņots VID. Par augstāk minētajām personām no struktūrvienības vadītāja nav saņemta

informācija tālākai paziņošanai, kā arī darba līgumu noslēgšanai (lietas 30.lapa);

-2015.gada 26.februāra SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/ paskaidrojums, no kura izriet, ka faktu, ka /pers. C/ un /pers. D/

struktūrvienībā “zāģētavā” tikušas nodarbinātas bez rakstveida līguma noslēgšanas atspēkot nevar, tā kā fakts par viņu atrašanos zāģētavā

un strādāšanu tika konstatēts darba inspekcijas vizītes laikā struktūrvienībā. Vēlas vērst uzmanību uz to, ka SIA “Gāze Komunālserviss”

ir uzņēmums ar ilggadēju stāžu uzņēmējdarbībā un līdzīgi gadījumi iepriekš nav bijuši. Pēc struktūrvienības vadītāja aptaujāšanas par

notikušo, konstatēja, ka izveidojusies situācija ir saistīta ar gada beigām un jauna gada sākumu, kā arī ar to, ka struktūrvienības vadītājs

ar /pers. D/ ir vienojušies par it kā pāris dienu pārbaudi. Pēc darba inspekcijas ierašanās un fakta konstatācijas, ka iepriekš minētās

kundzes joprojām strādā struktūrvienībā, apmeklēja zāģētavu un konstatēja, ka šīs sievietes zāģētavā neatrodas un nestrādā. Pieļauj, ka

struktūrvienības vadītājs nav pilnībā informējis par visiem lietas apstākļiem, kā arī domā, ka jautājums par atlīdzību augstāk minētajam

personām, struktūrvienības vadītājs ir atrisinājis personīgi (lietas 29.lapa);

-darba laika uzskaites tabula par 2014.gada decembri, no kuras redzams, ka tajā nav iekļautas /pers. C/ un /pers. D/ (lietas

36.lapa);

-VID informācija par darba ņēmēja SIA “Gāze Komunālserviss” statusiem 2014.gadā, no kuras redzams, ka tajā nav /pers. C/ un

/pers. D/ (lietas 40.-41.lapa);

-VID izdruka par nodokļu maksātāja darba ņēmējiem/darbiniekiem aprēķinātiem ienākumiem par 2014.gadu, no kuras redzams,

ka no kuras redzams, ka tajā nav /pers. C/ un /pers. D/ (lietas 42.lapa);

-VID 2015.gada 20.janvāra informācija, no kuras redzams, ka /pers. C/ un /pers. D/ nav darba ņēmējas SIA “Gāze

Komunālserviss” (lietas 43.lapa);

-2015.gada 26.februāra administratīvā pārkāpuma protokols AM Nr.024672 ar pielikumu (lietas 19.-21.lapa);

-2015.gada 26.marta lēmums Nr.12P-377-2015-7 par administratīvā soda uzlikšanu (lietas 16.-18.lapa);

-2015.gada 25.jūnija lēmums Nr.2015-05-04/77-2015-05-05/220 (lietas 8.-14.lapa);

-SIA “Gāze Komunālserviss” sūdzība par 2015.gada 25.jūnija lēmumu Nr.2015-05-04/77-2015-05-05/220 (lietas 4.-7.lapa).

Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par administratīvā pārkāpuma protokolā AM Nr.024672 konstatētajiem faktiem. Sūdzības

iesniedzējs savā sūdzība norādījis, ka atzīst sākotnējā lēmumā konstatētos administratīvos pārkāpumus un vaļsirdīgi nožēlo tos.

Lietā pastāv strīds par to piemērotā naudas soda noteikšanu, sūdzībā norādot, ka VDI noteiktais naudas sods ir pārāk bargs un tā

noteikšanā ir pieļautas vairākas būtiskas kļūdas.

Sūdzībā noradīts, ka apstrīd VDI direktora lēmumā norādīto faktu, ka tika pieļauta pārrakstīšanās kļūda, jo starp nosaukumu

“Metodiskie ieteikumi lietderības apsvērumu izvērtēšanai administratīvajos aktos un administratīvā soda lieluma noteikšanai lēmumos

par administratīvā soda uzlikšanu”, kas šobrīd atrodami VDI mājas lapā un sākotnējā lēmumā norādīto nosaukumu “Metodiskiem

ieteikumi lietderības apsvērumu izvērtēšanai un administratīvā soda vispārējo kritēriju noteikšanai Valsts darba inspekcijas izdotajiem

administratīvajiem aktiem” ir būtiska atšķirība, ko nevar pieļaut pārrakstoties.

Latvijas APK 278.1 trešā daļa noteica, ka institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc

savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina

kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību, ko VDI direktors savā 2015.gada 25.jūnija lēmumā ir arī izdarījis, labojot vārdus no

„metodiskiem ieteikumiem lietderības apsvērumu izvērtēšanai un administratīvā soda vispārējo kritēriju noteikšanai Valsts darba

inspekcijas izdotajiem administratīvajiem aktiem” uz “Metodiskajiem ieteikumiem lietderības apsvērumu izvērtēšanai administratīvajos

aktos un administratīvā soda lieluma noteikšanai”.

Tiesa pievienojas sūdzības iesniedzējas norādei, ka ir atšķirība starp nosaukumiem “Metodiskie ieteikumi lietderības apsvērumu

izvērtēšanai administratīvajos aktos un administratīvā soda lieluma noteikšanai lēmumos par administratīvā soda uzlikšanu” un

“Metodiskiem ieteikumi lietderības apsvērumu izvērtēšanai un administratīvā soda vispārējo kritēriju noteikšanai Valsts darba

inspekcijas izdotajiem administratīvajiem aktiem”, taču tiesa pievienojas VDI direktora norādītajam, ka Metodiskie ieteikumi pēc

kuriem ir vadījusies VDI amatpersona nosakot sūdzības iesniedzējai sodu, ietver sevī arī ieteikumus administratīvā soda piemērošanai

un uzskata, ka konkrētos Metodiskos ieteikumus šajā gadījumā varēja izmantot administratīvā soda noteikšanai.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt tam, ka sākotnējā lēmumā nav konstatējami atbildību mīkstinošie apstākļi. Latvijas APK 33.panta

pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka atbildību par administratīvo pārkāpumu mīkstina, ja vainīgais vaļsirdīgi nožēlojis izdarīto. Sūdzības

iesniedzēja atzīst sākotnējā lēmumā konstatētos administratīvos pārkāpumus un vaļsirdīgi nožēlo tos. Turklāt sūdzības iesniedzēja

norāda, ka visā lietas izskatīšanas laikā nav noliegusi konstatēto administratīvo pārkāpumu faktu un ir sadarbojusies ar Kurzemes

reģionālās VDI vecāko inspektori Valsts amatpersona. Sūdzības iesniedzēja pēdējā gada laikā nav administratīvi sodīta par darba tiesību

pārkāpumiem. Latvijas APK 33.panta trešā daļa nosaka, ka institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt

par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti, tomēr ne sākotnējā lēmumā, ne VDI direktora lēmumā tas nav darīts.

Tiesa pievienojas VDI lēmumā norādītajam, ka lietas izskatīšanas gaitā nav gūti pierādījumi tam, ka sūdzības iesniedza vaļsirdīgi

nožēlojusi izdarīto pārkāpumu. Iepazīstoties ar SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/ gan 2015.gada 29.janvāra, gan 2015.gada

26.februāra paskaidrojumiem redzams, ka /amats/ norāda, ka ar /pers. D/ un /pers. C/ nav noslēgti līgumi par darba tiesiskajām

attiecībām, kā arī nav ziņots VID. Taču nevienā no paskaidrojumiem nav norādīts, ka SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/ nožēlo izdarīto

pārkāpumu, gluži pretēji, viņš norāda, ka vainīgais par notikušo situāciju ir struktūrvienības vadītājs, kurš nepaziņoja par /pers. D/ un

/pers. C/, līdz ar ko tiesa nesaskata arī to, ka sūdzības iesniedzēja atzītu savu vainu pārkāpuma izdarīšanā.

Latvijas APK 33.panta trešā daļa noteic, ka institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par

mīkstinošiem arī apstākļus, kuri likumā nav minēti. Līdz ar ko, tiesa uzskata, ka tā ir iestādes brīva rīcība atzīt kādu citu, likumā

nenorādītu, mīkstinošu apstākļi, ko institūcija šajā administratīvā pārkāpuma lietā nav konstatējusi.

Tas, ka sūdzības iesniedzēja vēlas, lai iestāde atzīst par atbildību mīkstinošu apstākli to, ka agrāk nav administratīvi sodīta par

darba tiesību pārkāpumiem, nenozīmē, ka iestādei ir jāatzīst šāds apstāklis par atbildību mīkstinošu apstākli.

Tiesas ieskatā iestāde ir objektīvi izvērtējusi gan sūdzības iesniedzējas izdarīto administratīvo pārkāpumu un pamatoti

konstatējusi, ka lietā nav ne atbildību mīkstinoši, ne atbildību pastiprinoši apstākļi.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka SIA “Gāze Komunālserviss” atbilst maza uzņēmuma statusam. VDI direktora lēmumā atzīts, ka

amatpersona sākotnējā lēmumā nepamatoti norādījusi, ka SIA “Gāze Komunālserviss” ir vidēji liels uzņēmums, tomēr papildus norādīts,

ka uzņēmuma lielums konkrētajā situācijā neietekmē piemērojamā soda lielumu. Norāda, ka Latvijas APK 35.panta otrā daļa nosaka, ka,

uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos

un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa norāda, ka pārkāpēja mantiskais stāvoklis ir tikai viens no kritērijiem, kas izvērtējams uzliekot administratīvā pārkāpuma

sodu. Kā jau sūdzības iesniedzēja norādīja, tad saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu, uzliekto sodu ņem vērā arī izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Administratīvais sods sūdzības iesniedzējai uzlikts saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu un uzlikts tās sankcijas ietvaros,

kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu, kas šinī gadījumā ir Latvijas APK 159. 8 panta septītā daļa, par kuru juridiskajām personām

paredzēts naudas sods no trīssimt piecdesmit līdz septiņtūkstoš simt euro.

Gadījumos, kad par vieglāko pārkāpumu ir paredzēta augstāka administratīvā soda minimālā robeža, salīdzinot ar smagākā

pārkāpuma sankciju, nosakot sodu tās sankcijas ietvaros, kas ir paredzēta par smagāku pārkāpumu, jāņem vērā, ka piemērojamais sods

nevar būt mazāks par vieglākā pārkāpuma minimālo robežu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2009.gada 21.maija sprieduma lietā Nr.SKA-223/2009).

Sūdzības iesniedzējai uzlikts naudas sods 1400 euro apmērā, nepastāvot ne atbildību mīkstinošiem, ne atbildību pastiprinošiem

apstākļiem, kā arī administratīvais pārkāpums konstatēts attiecībā uz divām personām, līdz ar ko tiesas ieskatā ir piemērotais sods ir

samērīgs ar sabiedrības interešu ieguvumu un atbilst soda piemērošanas mērķim.

Sūdzībā norādīts, ka lietā nav pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Tiesa nepiekrīt sūdzības iesniedzēja norādei, jo iestāde detalizēti un sīki ir norādījusi par kādiem pārkāpumiem SIA “Gāze

Komunālserviss” ir saukts pie administratīvās atbildības un sodīts, kā arī norādījusi visus lietā esošos pierādījumus, kas apstiprina

sūdzības iesniedzēja vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Turklāt, tiesa pievienojas VDI lēmumā norādītajam, ka, lai piemērotu administratīvo atbildību juridiskai personai, pietiekami

konstatēt, ka juridiska persona nav ievērojusi uz to attiecināmās normatīvo aktu prasības un ka juridiskai personai ir bijusi reāla iespēja

to nepieļaut (sal. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 5.marta sprieduma lietā Nr.SKA-19/2009

19.punkts).?

Tiesa apšauba SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/ liecināto, ka viņš nezināja ka no struktūrvienības vadītāja nav saņēmis

informāciju par /pers. D/ un /pers. C/. Kā arī tiesa apšauba SIA “Gāze Komunālserviss” /amats/liecināto, ka šāda situācija ar /pers. D/ un

/pers. C/ izveidojās sakarā ar gada beigām un jauna gada sākuma. Kā izriet no lietā esošajiem /pers. D/ un /pers. C/ paskaidrojumiem, tad

viņas darbu iepriekš minētajā uzņēmumā sākušas 2014.gada 15.decembrī, tas ir vairāk kā nedēļu pirms svētkiem, līdz ar ko uzņēmuma

vadībai bija pietiekoši ilgs laiks lai noslēgtu gan rakstveida darba līgumu ar personām, gan arī VID paziņotu par personām kā darba

ņēmējām.

Kā redzams no lietā esošiem materiāliem un personu paskaidrojumiem, tad /pers. D/ un /pers. C/ SIA “Gāze Komunālserviss”

strādājušas bez rakstveidā noslēgta darba līguma.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nepiekrīt sūdzībā norādītajam, ka nav pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Papildus tiesa norāda, ka atbilstoši Administratīvo lietu departamenta judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas

Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru

argumentu. Tiesnešiem ir jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz

jebkuru paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa nav

analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē, atkarīgs no lietas

apstākļiem (skat., piemēram, Administratīvo lietu departamenta 2004.gada spriedumu lietā SKA-216, publicēts: Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi un lēmumi 2004.- Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 571.-579.

lpp.).

Kurzemes reģionālās VDI amatpersona saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu SIA “Gāze Komunālserviss” piemērojusi

naudas sodu 1400 euro.

Latvijas APK 32.pants paredz, ka sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu,

ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus.

Saskaņā ar Latvijas APK 22.pantu administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi

administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab pārkāpējs, kā arī citas

personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Tādējādi tiesa atzīst, ka naudas sods 1400 euro apmērā, ir atzīstams par samērīgu un pārkāpumam atbilstošu.

Tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā pierādījumi ir novērtēti pēc iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, tas ir, atbilstoši Latvijas APK 244.pantam.

Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā norādītos apstākļus, kas viennozīmīgi ir par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai tiesa

nekonstatē.

Tāpat tiesa nekonstatē procesuālus pārkāpumus, kas būtu par pamatu lēmuma atcelšanai un lietvedības izbeigšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12., 289.13., 289.17., 289.18 panta, tiesa

nosprieda

noraidīt SIA „Gāze Komunālserviss”, reģistrācijas Nr.40103026440, bet Valsts darba inspekcijas 2015.gada 25.jūnija lēmumu

Nr.2015-05-04/77-2015-05-05/220 atstāt negrozītu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā 10 (desmit) darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas,

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības diena 2015.gada 5.oktobris.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Biteniece