Court acquits defendant for hiding assets to avoid debt, ruling actions were legal and charge insufficiently specific.

Krimināllieta Nr.15890005706

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī 2017. gada 21. februārī

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis J. Kokins,

piedaloties prokuroram O. Rusnakam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 220. pantā,

konstatēja

2011. gada 25. janvārī Daugavpils prokuratūras prokurors kriminālprocesā Nr. 15890005706 izvirzīja sekojošo apsūdzību, ka „/pers. A/,

personas kods /personas kods/, deklarēta dzīves vieta: /adrese/ nolūkā izvairīties no parāda maksāšanas noslēpa un atsavināja mantu, proti:

laika periodā no 1999. gada 30. aprīļa līdz 2009. gada 10. septembrim /pers. A/ bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk SIA)

,,/nosaukums/”, reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1999. gada 30. aprīlī ar reģistrācijas numuru /numurs/, uzņēmuma juridiskā adrese -

/adrese/, atbildīgā amatpersona.

2004. gada 22. oktobrī viņš kļuva par SIA „/nosaukums/” vienīgo dalībnieku.

2003. gada 11. martā (starp) /pers. B/ un SIA „/nosaukums/” tika noslēgts darba līgums, saskaņā ar kuru viņa tika pieņemta pastāvīgā

darbā grāmatvedes amatā ar noteikto darba algu.

2008. gada 4. septembrī /pers. B/ tika atlaista no darba. Bet darba devējs viņai neizmaksāja darba algu par 2008. gada jūliju un

augustu, atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Sakarā ar neizmaksātām summām /pers. B/ iesniedza Daugavpils tiesā prasības pieteikumu, par minētās neizmaksātas darba algas,

atlaišanas pabalsta, un kompensācijas, kopsummā 915,17 Ls un zaudējuma 30,00 Ls piedziņu no SIA „/nosaukums/“.

2009. gada 16. janvārī Daugavpils tiesā notika tiesas sēde civillietā Nr.C12363508, kurā kā atbildētāja SIA „/nosaukums/” pārstāvis

piedalījās /pers. A/, kurš /pers. B/ prasību neatzina.

2009. gada 11. februārī /pers. A/, paredzot, ka tiesas spriedums būs par labu /pers. B/, ar nolūku izvairīties no /pers. B/ pieteiktās

prasības apmierināšanas noslēpa SIA „/nosaukums/” mantu - noņēma no CSDD uzskaites SIA „/nosaukums/” piederošo automašīnu Mercedes

Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.

2009. gada 12. februārī Daugavpils tiesa civillietā Nr.C12363508 nosprieda piedzīt no SIA „/nosaukums/” /pers. B/ labā 945,17 Ls un

apķīlāt SIA /nosaukums/ piederošo automašīnu Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, ierakstot aizlieguma atzīmi

Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā.

2009. gada laika periodā no 15. jūnija līdz 2. jūlijam (precīzs datums nav noskaidrots) /pers. A/ automašīnu Mercedes Benz S500,

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 3235,49 Ls vērtībā pārdeva trešajai personai par 500,00 euro (351,40 Ls). Turklāt /pers.

A/sastādīja ar 2009. gada 4. februāri datētu pavadzīmi Nr. ADT442882, kurā norādīja, ka SIA „/nosaukums/” realizēja minētajai trešajai

personai par kopējo summu 357,11 Ls sekojošās preces: rakstāmmašīnu „Brother” par 31,30 Ls, gaisa kondicionieri ,,Artel” par 163,83 Ls un

automašīnu Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par 100,00 Ls.

Kā arī /pers. A/ sastādīja ar 2009. gada 4. februāri datētu SIA „/nosaukums/” izziņu-rēķins Nr.04/02/09-1, kurā norādīts, ka viņš

pārdeva minētajai trešajai personai automašīnu Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par 175,00 euro (123,03

Ls).

Pie tam /pers. A/ aizpildīja ar 2009. gada 4. februāri datētu SIA „/nosaukums/” kases ieņēmumu orderi Nr. 1 par to, ka no minētās trešā

personas uzņēmuma kontā saņemti 357,11 Ls un aizpildīja ar 2009. gada 4. februāri datētu SIA „/nosaukums/” kases izdevumu orderi Nr. 1

par to, ka /pers. A/ saņēma no uzņēmuma naudas summu 357,11 Ls.

2009. gada 26. jūnijā tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Daugavpils, tiesas 2009. gada 12. februārī izsniegto izpildu rakstu civillietā

Nr.C12363508, veica SIA,,/nosaukums/” mantas apraksti un sastādīja aktu par kustamas mantas apraksti, kurā rakstāmmašīna „Brother”,

gaisa kondicionieris „Artel” un automašīna Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, nebija konstatēti.

/pers. A/ ar savām darbībām - atsavinot automašīnu Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un, noslēpjot

rakstāmmašīnu „Brother”, un gaisa kondicionieri „Artel”, nobēdzināja minēto SIA „/nosaukums/” mantu, kā rezultātā /pers. B/ tika liegta

iespēja atgūt viņas labā piespriesto parādu.

Tādā veidā /pers. A/ nolūkā izvairīties no parāda maksāšanas atsavināja un noslēpa mantu”.

/pers. A/ apsūdzībā minētās darbības tika kvalificētas kā kriminālpārkāpums, kas paredzēts Krimināllikuma 220. pantā.

Nopratināts kā apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu celtajā viņam apsūdzībā Krimināllikuma 220. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā neatzina un sākotnēji pirmstiesas izmeklēšanas laikā izmantoja savas tiesības neliecināt.

Apsūdzētais/pers. A/ cietušās /pers. B/ pieteikto kaitējuma kompensāciju, tanī skaitā arī morālo kaitējumu neatzina.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 503. panta ceturtās daļas nosacījumiem tiesa sākotnēji pārbaudīja zemāk norādītās krimināllietā esošās

liecības, tās nolasot, kuras apsūdzētais ir sniedzis pirmstiesas izmeklēšanā kā persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

2010. gada 12. janvāra liecībās, kuras /pers. A/ sniedza kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, viņš liecināja, ka līdz 2009. gada 10.

septembrim viņš bija firmas “/nosaukums/” valdes loceklis, kad visas tiesības pārgāja tiesas nozīmētajam administratoram. Firma nodarbojās ar

transporta ekspedīcijas pakalpojumiem un no 2008. gada maija bija izbeigusi jebkādu aktīvu darbību. No 2003. gada līdz 2008. gadam firmā par

grāmatvedi strādāja /pers. B/. Uz 2008. gada vidu firmai izveidojās algas parāds /pers. B/, jo nebija naudas. /pers. A/ vienlaicīgi bija firmas “B&B

Group” valdē, un grāmatveži, kuri strādāja firmā “/nosaukums/”, tāpat apkalpoja arī šo firmu, bet bez darba attiecību noformēšanas. Tāpēc /pers. B/,

kura nodarbojās ar neskaidras naudas pārvedumiem, bija pieeja firmas “B&B Group” konta internetbankas kodu kalkulatoram. 2008.gada beigās viņam

kļuva zināms, ka no firmas “B&B Group” /pers. B/ personīgajā kontā tika pārskaitīti apmēram Ls 500, kaut gan viņš tādu pārskaitījumu nebija

apstiprinājis. Uz to brīdi firmas “B&B Group” kontā bija ļoti maz naudas un apdrošināšanas kompānija, kuras nosaukumu viņš neatceras, pārskaitīja

kompensāciju par automobiļa avāriju. Viņš gaidīja šo naudu, bet vēlāk izrādījās, ka /pers. B/ patstāvīgi pārskaitīja to savā kontā. Šī iemesla dēļ 2009.

gada 17. februārī tiesā viņš paziņoja, ka nemaksās /pers. B/ visu parādu, jo naudu viņa pati tādā veidā ir saņēmusi.

Nopratināšanas protokolam /pers. A/ lūdza pievienot: 1) pavadzīmi Nr. ADT442882 uz Lietuvas pilsoni; 2) kases grāmatas izrakstu no 2009.

gada 1. februārim līdz 2009. gada 28. februārim; 3) izziņu – rēķinu Nr. 04/02/09-1 no 2009. gada 4. februāra; 4) konta apgrozījumu Nr. 2310 no 2009.

gada 1. februāra līdz 2009. gada 28. februārim; 5) 2009. gada 4. februāra kases iemaksu orderi Nr. 1 kopiju veidā, uzrādot šo dokumentu oriģinālus

nopratināšanas laikā. Visa firmas “/nosaukums/” grāmatvedība atrodas pie viņa. /pers. A/ nebija saņēmis no firmas administratora jebkādas vēstules un

pieprasījumus. Viņš neslēpa šos dokumentus un ir gatavs nepieciešamības gadījumā tos nodot (1. sējums 44.-46. lapa).

2010. gada 20. janvāra liecībās, kuras /pers. A/ sniedza, būdams papildus nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecināja, ka

viņš norāda lietuvieša /pers. F/ kontakttelefona numuru /numurs/, ar kura starpniecību viņi sazinājās. /pers. F/ nodarbojās ar kravu pārvadāšanu, tāpēc

bieži brauca pie /pers. A/ uz darbu. /pers. A/ firmas teritorijā /pers. F/ ieraudzīja automašīnu “Mercedes Benz” un gribēja to nopirkt. Uz pārdošanas brīdi

automašīna nebija tehniskā kārtībā un kādus piecus gadus ar to netika braukts. Automašīnu /pers. F/ paņēma pats. No tā laika viņi dažreiz sazinājās.

Firmas “B&B Group” rēķins, no kura /pers. B/ pārskaitīja bez /pers. A/ ziņas naudu uz savu personisko rēķinu, atrodas bankā “Parex Banka” (1. sējums

52. lapa).

2010. gada 20. augusta liecībās, kuras /pers. A/ sniedza, būdams papildus nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, viņš

liecināja, ka uztur agrāk sniegtās liecības šajā krimināllietā pilnā apjomā. Par /pers. B/vēlēšanos izprasīt no viņa samaksu par SIA “/nosaukums/” parādu

par darba algu 945,17 Ls viņam kļuva zināms uzreiz pēc viņas aiziešanas (no darba) 2008. gada septembrī. To, ka /pers. B/ ar iesniegumu vērsās tiesā

par šī parāda atlīdzināšanu, viņam kļuva zināms tiesas dienā, tas ir, 2009. gada 16. janvārī. Tiesas sēde notika pēcpusdienā, viņam zvanīja tiesas

sekretāre un uzaicināja uz tiesu. Tiesas sēdē viņam kļuva zināma prasības būtība. Izsakot tiesā savu viedokli, viņš paziņoja, ka /pers. B/ viņš neko

nemaksās, jo uzskata šo parādu par samaksātu. Neskatoties uz tiesas pieņemto lēmumu, viņš uzskata, ka ar savu nelikumīgo pārskaitījumu no SIA

“B&B Group” firmas konta un savu personīgo kontu, /pers. B/ dzēsa SIA “/nosaukums/” parādu par darba algu. Par /pers. B/nelikumīgajām darbībām

viņš nevērsās tiesībsargājošās iestādēs, jo neuzskatīja par nepieciešamu. Kādu iemeslu dēļ /pers. B/ turpina uzstāt uz parāda atlīdzināšanu, viņam nav

zināms.

Par SIA “/nosaukums/” pamatlīdzekļu un atlikumu sarakstiem par stāvokli uz 2009. gada 1. martu /pers. A/ liecināja, ka visas materiālās vērtības,

kas norādītas šajos sarakstos, bija uzrādītas tiesu izpildītājai I. Podiņai 2009. gada 26. jūnijā SIA “/nosaukums/” bijušajā bāzē /adrese/. Iespējams, tiesu

izpildītāja neiekļāva visus priekšmetus akta Nr.98 īpašuma sarakstā niecīgas vērtības vai arī liela nolietojuma dēļ. Viss tas, ko I. Podiņa iekļāva akta

īpašuma sarakstā, ir nodots glabāšanā. Šī īpašuma aprakstīšanas laikā I. Podiņa veica fotografēšanu. Uz šodienu minētie priekšmeti visdrīzāk turpat arī

atrodas. Bāzes telpas neviens neapsargā, tāpēc ir šaubas par šo materiālo vērtību saglabātību. Nodrošināt to apsardzi viņam nav iespējas, jo nav līdzekļu.

Uz izmeklētāja jautājumu par to, ka no SIA “/nosaukums/” kases grāmatas izraksta par 2009. gada februāri izriet, ka nauda, kuru 2009. gada 4.

februārī /pers. F/ iemaksāja kasē, tanī pašā dienā tika atdota viņam atpakaļ, /pers. A/ liecināja, ka pērkot rakstāmmašīnu, kondicionieri un automašīnu,

/pers. F/ tik tiešām firmas kasē iemaksāja Ls 357,11. Pie tam tika izrakstīts kases ieņēmumu orderis Nr. 1 no 2009. gada 4. februāra. Kā naudas

ienākšanas apliecinājumu kasē, viņš atbilstošajā ordera ailē uzlika sava paraksta zīmogu. Tanī pat dienā, pamatojoties uz atbilstošu kases izdevuma

orderi, /pers. A/ sev izmaksāja šo naudas summu kā firmas parādu fiziskai personai. Iepriekš, saskaņā ar atbilstošu līgumu, viņš kā aizdevējs ieguldīja

savu personīgo naudu firmas SIA “/nosaukums/ apgrozāmos līdzekļos. Kādu iemeslu dēļ pēc kases grāmatas viņš atspoguļoja minētās naudas summas

izmaksu uz /pers. F/ vārda, viņš nezina. Acīmredzot vienkārši kļūdījās, jo uz to brīdi par grāmatvedi pie viņa neviens nestrādāja un dokumentus mēģināja

noformēt pats.

Uz izmeklētāja jautājumu par to, vai šīs naudas summas izmaksāšanas brīdī sev SIA “/nosaukums/” bija parāds par darba algām un nodokļiem, un,

kāpēc pašam sev tika dota prioritāte šai izmaksai, /pers. A/ liecināja, ka šīs izmaksas brīdī firmai jau bija maksātnespējas pazīmes un bija daudz parādu.

Viņš saprata, ka dzēst tos nesanāks un vēl jo vairāk par šo naudas summu. Izņemot citus parādus, firma bija parādā arī viņam. Tāpēc viņš arī pieņēma

lēmumu izmaksāt naudu sev.

Uz izmeklētāja jautājumu par to, kāpēc automašīna Mercedes Benz, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, Lietuvas Republikas pilsonim /pers. F/

tika pārdota par tādu zemu cenu, proti, par Ls 100, kaut gan tās atlikuma vērtība uz 2008. gada 1. janvāri sastādīja Ls 3235,49, /pers. A/ liecināja, ka

uzņēmējs /pers. F/ agrāk bieži brauca pie viņa. Bāzes teritorijā stāvēja automašīna Mercedes Benz, valsts numurs /reģistrācijas numurs/, jo tā bija bojāta.

Automašīna praktiski bez braukšanas nostāvēja aptuveni 5 gadus. 2007. gadā viņš mēģināja to salabot un pat mēģināja iziet tehnisko apskati. Bet

tehniskās apskates stacijā automašīna noslāpa un vairs nevarēja to iedarbināt, nācās izmantot evakuatora pakalpojumus. No tā brīža ar šo automašīnu

netika braukts. /pers. F/ vēlējās nopirkt pie viņa tieši šo automašīnu. /pers. A/ bija vienalga par cik pārdot šo automašīnu, ņemot vērā tās stāvokli. Viņam

ir grūti pateikt, kāda uz to brīdi bija šīs automašīnas tirgus cena ar tās defektiem. Kopā ar automašīnu tika piedāvāts pircējam iegādāties kondicionieri un

rakstāmmašīnu. Pircējs piekrita (1. sējums 54.-61. lapa).

2011. gada 10. janvāra liecībās, kuras /pers. A/ sniedza, būdams atzīts par aizdomās turamo, viņš liecināja, ka savas iepriekš sniegtās liecības

apstiprina pilnā apjomā. Viņš iepazinies ar Lietuvas pilsoņa /pers. F/ liecībām vēlas kliedēt domstarpības starp /pers. A/ un /pers. F/ liecībām. Proti,

automašīnas Mercedes Benz S500 pirkšanas-pārdošanas darījums notika 2009. gada februārī, kā viņš arī agrāk liecināja, bet /pers. F/ reāli automašīnu

paņēma 2009. gada vasarā. /pers. A/ uzskata, ka, acīm redzot, tieši tāpēc /pers. F/ savās liecībās pieminēja pirkšanas laiku 2009. gada vasaru. /pers. A/

apgalvo, ka naudu par automašīnu un citas materiālās vērtības, kuras norādītas pavadzīmē /pers. F/ samaksāja tieši 2009. gada februārī. Arī darījums

dokumentāli bija noformēts 2009. gada februārī, un šī darījuma dokumentus viņš ir izsniedzis iepriekš (izmeklēšanai). Uzreiz paņemt automašīnu /pers. F/

nevarēja, jo automašīna patstāvīgi praktiski nebrauca, nestrādāja elektronika, automašīna brauca ļoti smagi, sakarā ar ko, aizbraukt līdz Lietuvai savā

gaitā nebija iespējams. Kad 2009. gada vasarā /pers. F/ paņēma šo automašīnu, sākumā viņš aizbrauca uz autoservisu, kur to remontēja ne mazāk par

trim dienām. Pēc remonta, kad /pers. F/ paņēma automašīnu no servisa, viņa bija it kā „darba kārtībā”, bet joprojām (automašīna) pārvietojās smagi. Ar

tādu pusdarbojošos automašīnu viņš aizbrauca pie sevis uz Lietuvu. Kas saistīts ar nopirkto pie viņa, pēc augstāk norādītās pavadzīmes, rakstāmmašīnu

un kondicionētāju, viņš domā, ka /pers. F/ vienkārši aizmirsa par šīm materiālajām vērtībām. Jo līdz šim laikam viņš šīs mantas nav paņēmis.

Rakstāmmašīnu un kondicionētāju viņš taisījās paņemt kopā ar automašīnu, bet sakarā ar radušos problēmu ar automašīnas pārvietošanos, vienkārši

aizmirsa tos paņemt.

/pers. B/ prasību neatzīst pilnā apmērā, sakarā ar to, ka, kā viņš liecināja jau iepriekš, viņa ar savu nelikumīgo naudas pārskaitījumu 2008. gada 25.

augustā no SIA “B&B Group” konta, uz savu personīgo kontu, sedza SIA “/nosaukums/” parādu pret viņu.

/pers. A/ uzskata, ka problēmas, kuras ir saistītas ar automašīnu Mercedes Benz S500 un citām SIA “/nosaukums/” materiālajām vērtībām tieši

pirms tiesas 2009. gada 12. februārī, tās ir tikai sakritība, jo šīs mantas viņš plānoja pārdot agrāk. /pers. A/ neredz savās darbībās nodomu izvairīties no

parāda apmaksāšanas /pers. B/, veicot augstāk pieminēto darījumu (1. sējuma 73.-78. lapa).

2011. gada 1. februāra liecībās, kuras /pers. A/ sniedza, būdams saukts pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts

Krimināllikuma 220. pantā, viņš liecināja, ka neatzīst to, ka slēpa apsūdzībā norādīto “/nosaukums/” mantu ar nolūku izvairīties no parāda atmaksas /pers.

B/. Viņš uzskata, ka viņam bija tiesības realizēt šo mantu, lai atgrieztu savu naudu, kuru viņš ieguldīja kā fiziska persona “/nosaukums/” kasē, par ko ir

izraksti no kases grāmatas. Viņš apstiprina liecības, kuras sniedza iepriekš dotajā krimināllietā un atkārtoti norāda, ka nepiekrīt summai, kura piešķirta

izmaksai /pers. B/ – Ls 945. Viņa iepriekš nelikumīgi pārskaitīja no SIA “ B&B Group” konta uz savu kontu Ls 421, tāpēc parāda summa jāsamazina

par šo nelikumīgi piesavināto summu. /pers. A/ uzskata, ka /pers. B/, zinot par savu atlaišanu, pārskaitīja Ls 421 uz savu kontu, kā algas parādu, kuru

viņa saņēma SIA “/nosaukums/”. Tiesas lēmums par Ls 945 piedziņu no SIA “/nosaukums/” /pers. B/ labā netika pārsūdzēts, jo uzņēmumam nebija

naudas līdzekļu apmaksāt tiesas izdevumus un algot juristu. Tiesu izpildītājai viņš personiski pārskaitīja noteiktu naudas summu, cik tieši, viņš neatceras

(2. sējuma 14.-17. lapa).

Lietas iztiesāšanas gaitā tiesā apsūdzētais /pers. A/ piekrita sniegt paskaidrojumus par viņa izvirzīto apsūdzību un liecināja, ka viņš bija SIA

“/nosaukums/” valdes loceklis. No 2004. gada 22. oktobra viņš bija vienīgā atbildīgā persona. Šajā SIA par grāmatvedi strādāja /pers. B/, kad 2008.

gada 4. septembrī viņa tika atlaista no darba sakarā ar štatu samazināšanu. Alga viņai tika izmaksāta par 2008. gada jūliju un augustu. Savukārt atlaišanas

pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu /pers. B/ nebija izmaksāta sakarā ar SIA “/nosaukums/” grūto finansiālo stāvokli. Sakarā ar

/pers. B/ pieteikumu tiesā viņš uz kaut kādu tiesas sēdi bija ieradies. 2009. gada 11. februārī viņš noņēma no CSDD uzskaites automašīnu Mersedes

Benz, jo automašīna tika pārdota Lietuvas pilsonim /pers. F/. Tāpat šai personai bija juridiski pārdota rakstāmmašīna un gaisa kondicionieris, bet viņš tās

nav paņēmis, jo automašīna atradās sliktā tehniskā stāvoklī, tā ilgu laiku atradās remontā. Kad viņš vasarā atbrauca pēc šīs automašīnas, kondicionieri un

rakstāmmašīnu viņš nepaņēma.

Preču pavadzīmes-rēķins par minēto mantu pārdošanu un nopirkšanu tika sastādīts 2009. gada 4. februārī. Par pārdoto automašīnu Mersedes

Benz nauda tika saņemta, bet kases ieņēmumu orderis Nr.1 bija izrakstīts, kad atnāca grāmatvede. Tas varēja būt gan februārī, gan martā, jo dati Valsts

ieņēmumu dienestam tiek iesniegti triju mēnešu laikā. Tā kā uzņēmumā jau nebija pastāvīgas grāmatvedes, tad reizi trijos mēnešos nāca meitene, kura

ievadīja kaut kādus datus, ja tādi bija. 2009. gada 4. februārī bija izrakstīta pati pavadzīme uz Ls 357, bet paši orderi, iespējams, bija izrakstīti pēc tam.

Nauda no /pers. F/ tika saņemta uzreiz, un to /pers. A/ paņēma sev, jo faktiski uz to momentu viņš bija vēl uzņēmuma direktors, bet kases kā tādas jau

nebija, jo firma praktiski jau nestrādāja, skaitījās tikai juridiski. Ņemot vērā to, ka viņš uz to brīdi bija gan kasieris, gan grāmatvedis, gan direktors vienā

personā, naudu saņēma un paņēma viņš pats. /pers. F/ saņēma pavadzīmes kopiju un uz tās pamata samaksāja minēto naudu. /pers. A/ paņēma šo naudu

sev sakarā ar to, ka viņš, kā uzņēmuma dalībnieks, kā fiziska persona, bija iemaksājis uzņēmuma kontā pietiekoši lielu naudas summu apgrozījumam. Tas

ir arī redzams grāmatvedībā.

Turklāt viņš iedeva /pers. F/ automašīnas tehnisko pasi, atslēgas no automašīnas. Pēc tam, kad /pers. F/ parakstījās pavadzīmē, viņam tika iedots

otrais un ceturtais pavadzīmes eksemplārs. 2009. gada 4. februāris ir tieši tas datums, kad notika pirkšanas-pārdošanas darījums.

Tas, ka 2009. gada 15. jūnijā automašīna tika reģistrēta Lietuvā, nepierāda, ka automašīna nopirkta šajā datumā. /pers. F/ varēja pat gadu

nereģistrēt automašīnu, jo Lietuvā nav tādu ierobežojumu.

Pēc automašīnas noņemšanas no uzskaites CSDD Daugavpilī, tā palika stāvvietā līdz jūnijam, jo tā nebrauca, viņu pat iedarbināt nevarēja. Kad

/pers. F/ bija atbraucis no Lietuvas ar kaut kādu jaunu cilvēku un aizdzina automašīnu uz servisu, /pers. F/ tika izdota izziņa par automašīnas vērtību un

kases ordera pasaknis, lai viņš varētu to reģistrēt. Kas sagatavoja šo izziņu viņš neatceras, bet to parakstīja viņš pats, uzlika zīmogu, kāda tika norādīta

automašīnas pārdošanas cena viņš neatceras.

Uz mantu pārdošanas brīdi SIA “/nosaukums/” bija parādā vairākiem kreditoriem un /pers. B/ nebija vienīgā persona, kam uzņēmums bija parādā,

tāpēc viņš pats lēma, kam un kādu naudas summu izmaksāt. Izmeklēšanas gaitā lietai bija pievienoti dokumenti, kas apstiprināja, ka viņš maksāja par

telefoniem, lai kaut kā vēl strādātu ar klientiem, kuri, iespējams, strādāja vēl ar firmu. Kaut kādu naudas summu viņš ņēma sev, kā darba algu iztikai.

Cietusī /pers. B/ tiesā liecināja, ka /pers. A/ pazīst kā bijušo darba devēju. Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, kuras vadītājs bija

/pers. A/, viņa strādāja par grāmatvedi. 2008. gada 4. septembrī viņa tika atbrīvota no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu. SIA

“/nosaukums/” neizmaksāja viņai divas mēnešalgas, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Viņa mēģināja tikties ar /pers. A/ un atrisināt finansiālos

jautājumus, bet /pers. A/ viņu maldināja, uz telefona zvaniem neatbildēja, uz norunātām tikšanās vietām neieradās. Tāpēc viņa arī iesniedza prasības

pieteikumu Daugavpils tiesā par aresta uzlikšanu SIA “/nosaukums/” mantai, proti automašīnai Mersedes ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, un par

neizmaksāto naudas līdzekļu piedziņu no darba devēja.

Uz pirmo tiesas sēdi /pers. A/ neieradās, atnāca uz otro tiesas sēdi, kad tika noskaidrots, ka automašīna noņemta no uzskaites. Daugavpils tiesa

apmierināja viņas prasību un 2009. gada 12. februārī pieņēma lēmumu piedzīt no /pers. A/ Ls 945,17 viņas labā. Saņēmusi izpildu rakstu, viņa griezās pie

tiesu izpildītājas, piespiedu piedziņai. Viņa vairāk kārt vērsās tiesību sargājošās iestādēs un panāca kriminālprocesa ierosināšanu pret /pers. A/.

Krimināllietas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka iepriekš minētās automašīnas īpašnieks ir Lietuvas pilsonis /pers. F/.

Viņa uzskata, ka /pers. A/ atsavināja “/nosaukums/” mantu, lai nemaksātu parādus.

Piesaka mantisko zaudējumu kompensāciju 2513,93 euro apmērā un kompensāciju par morālā kaitējuma nodarīšanu14228,72 euro apmērā.

Kompensācija sastāv no tiesas piedzītās summas un dažādiem izdevumiem, kas radušies sakarā ar tiesvedību - jurista pakalpojumi, pieprasījumi policijai,

sarakstīšanās ar tiesu izpildītāju, gada procenti un parādi par komunālajiem pakalpojumiem no 2008. gada līdz 2012. gadam, kas radās sakarā ar to, ka

/pers. A/ neizmaksāja visu darba algu. Finansiālās grūtības radīja viņai veselības problēmas, morālas ciešanas un garīgus pārdzīvojumus.

2008. gada decembrī uz tiesas sēdi /pers. A/ neieradās, tiesa mēģināja viņu sazvanīt. Tika noskaidrots, ka viņš atrodas ārpus Latvijas un ierasties

uz tiesas sēdi nevar, ka viņa firma ir maksātnespējīga.

2009. gada 16. janvārī /pers. A/ bija tiesas sēdē, kurā viņas pārstāvis lūdza tiesu uzlikt arestu SIA “/nosaukums/” mantai, konkrēti automašīnai. Par

šo lūgumu /pers. A/ bija informēts. Taču tiesa šo lūgumu, apķīlāt automašīnu, nepieņēma. Tiesā/pers. A/ viņas prasības pieteikumu neatzina, argumentējot

ar to, ka viņai it kā no citām firmām bija samaksāts par darbu, ar kurām nebija darba līguma. Tiesa nolēma aresta uzlikšanu SIA “/nosaukums/”

automašīnai veikt kopā ar tiesas spriedumu, kurš stājās spēkā nekavējoties. Saņēmusi izpildu rakstu, viņa 2009. gada februāra beigās, vai marta sākumā,

griezās pie tiesu izpildītājas Preiļos I. Podiņas. Tiesu izpildītāja noskaidroja, ka /pers. A/ automašīnu ir noņēmis no uzskaites. Policijā viņai paskaidroja,

k a automašīna noņemta no uzskaites un tās atrašanās vieta nav zināma. I. Podiņa neiesniedza policijā iesniegumu par automašīnas meklēšanu,

paskaidrojot, ka viņa pati var griezties ar iesniegumu prokuratūrā. /pers. B/ kļuva zināms, ka automašīna pārdota, cita īpašuma firmai nav. Tāpēc tiesu

izpildītāja atgrieza izpildu lietu, sakarā ar neiespējamību piedzīt parādu. Tad viņai kļuva zināms, ka SIA “/nosaukums/” bija pasludināta par

maksātnespējīgu. Tad viņa griezās policijā un panāca kriminālprocesa ierosināšanu. No kriminālprocesa viņa uzzināja, ka automašīna pārdota Lietuvas

pilsonim /pers. F/.

Tiesas sēdē cietusī /pers. B/, apskatot /pers. A/ iesniegtos materiālus par automašīnas, rakstāmmašīnas, un gaisa kondicioniera pārdošanu,

liecināja, ka viņa apšauba šī darījuma patiesīgumu, kā arī tā sastādīšanu un noformēšanu 2009. gada februārī. Savu viedokli pamatojot ar to, ka kases

grāmata ir pārtaisīta, jo ir laboti kases orderu numuri un nav norādīts atlikums. Vienā gadījumā kases grāmatā ir norādīts atlikums Ls 212,40, bet otrajā

gadījumā kase jau ir izlabota un šī atlikuma nav. Patiesā grāmatvedībā tā nevar būt.

Liecinieka /pers. F/ liecībās, kuras viņš sniedza pirmstiesas izmeklēšanā, un, kuras tika pārbaudītas Kriminālprocesa likuma 501. panta 4. punkta

kārtībā, nolasot to tulkojumu no lietuviešu valodas, ir norādīts, ka “…liecinieks apliecināja: iespējami pagājuši 10 gadi, kopš es esmu pazīstams ar

Latvijas Republikas pilsoni /pers. A/. Iepazinos, kad biju Krievijā, zinu, ka viņam bija un joprojām ir rūpniecības iestāde, kas nodarbojas ar

loģistikas darbiem.

Varētu būt, ka 2009. gada vasaras posmā, jo es labi atceros, ka bija jau silts, es ar savas ģimenes locekļiem, braucu uz Latvijas

Republiku. Tajā pašā laikā arī braucu satikties ar /pers. A/. Tajā laikā es zināju, ka /pers. A/ lieto, iespējams, četrus transportlīdzekļus, no

kuriem viens bija Mercedes Benz S500, melnā krāsā, 1991. gada izlaiduma. Šim transportlīdzeklim bija pārtaisīts priekšējais sēdeklis, tas ir,

tajā bija saliktas jaunāku modeļu detaļas. Automašīna bija braucoša, nebija sasista, taču šasija bija ļoti sliktā stāvoklī un daļēji nestrādāja

iekšējais skaitļotājs, tāpēc automašīna brauca smagi.

Sakarā ar automašīnas pirkšanu, es biju iniciators, es prasīju to man pārdot, vienojoties ar pašu /pers. A/. Viņam arī samaksāju naudu.

To maksāju eiro, maksāju skaidrā naudā un to iedevu pašam /pers. A/. Par šo automašīnu bijām vienojušies, ka pirkšu to par 500 (pieci simti)

eiro, un tieši tādu summu šajā valūtā es samaksāju /pers. A/.

Šīs automašīnas pirkšanas laikā no /pers. A/, mazliet ātrāk vai vēlāk, es nekādas citas lietas no /pers. A/ vai viņa pārstāvētās iestādes

/nosaukums/ neesmu pircis. Tiešām neesmu pircis iespiešanas mašīnīti un gaisa kondicionieri.

Samaksājis naudu /pers. A/ par automašīnu, viņš man nodeva pašu automašīnu, tās tehnisko dokumentu - pasi, kā arī viņš pats

sarakstīja pāris dokumentus, kurus deva man parakstīt, un vēlāk vienu no šo dokumentu eksemplāriem iedeva man. Šo dokumentu es vēlāk

iesniedzu Lietuvā, reģistrējot automašīnu uz sava vārda. Tā, kā sapratu, bija pirkšanas -pārdošanas vienošanās. Kādi man tika doti

dokumenti, lai tos parakstītu, es nevaru pateikt, jo neatceros, un tam nepievērsu uzmanību.

Ap 2010 - 02 - 12 Marijampoles apgabala Vecākajā Policijas komisariātā, nopratināšanas laikā par man parādītajiem sekojošajiem

dokumentiem es varu pateikt tikai, ka:

pavadzīme Nr. ADT 442882, kas datēta 2009 - 04 - 02 man neko neizsaka. Šobrīd, to redzēdams, redzu, ka tajā norādīti mani dati -

vārds un uzvārds, adrese, norādīta pirktā automašīna. Tagad redzu, ka vēl ir norādītas citas lietas, taču es nekādas lietas nepirku un

nesaņēmu. Redzu, ka norādīta summa 357 lati, taču par automašīnu es samaksāju konkrēti 500 eiro. Tāpat apstiprinu, ka šajā dokumentā Nr.

14 (pavadzīmes ailes numurs), es ar savu roku esmu uzrakstījis savu vārdu un uzvārdu /pers. F/, kā arī zemāk to parakstījis esmu es.

Kases ienākumu orderi LV41503022176, domāju, neesmu redzējis, kā arī par to neko pateikt nevaru. Šajā dokumentā nekādu manu

parakstu vai rokraksta nav.

Dokuments rēķins - izziņa Nr. 04/02/09 - 1, kurā norādīta pārdodamā automašīna Mercedes Benz, un es kā tās pircējs, domāju, ka man

tika izsniegts tieši tāds viens eksemplārs, kuru es iesniedzu valsts iestādei „Regitra”, piereģistrējot automašīnu. Varu pateikt, ka šajā

dokumentā norādītā informācija par automašīnu ir precīza, norādīts mans vārds un uzvārds tāpat precīzi, taču personas kodā ir viens cipars

„2” par daudz. Personas pases numurs norādīts pareizs. Norādītā cena 175 eiro nav tā, kuru es faktiski samaksāju. Man no tā nav nekādas

atšķirības. Norādīts datums 2009 - 04 - 02. Domāju, ka tas tiešām nav tas datums, kurā notika mūsu vienošanās, jo bija tiešām silts, un es,

pārdzinis uz Lietuvu šo automašīnu, to reģistrēju pēc pāris dienām, kas bija 2009. gada 2. jūlijā. Tika izsniegtas valsts numura zīmes ĒNO

585.

Šajā laikā šī automašīna Mercedes Benz ir reģistrēta uz mana vārda, taču es to lietošanā esmu nodevis citai personai. Pēc mana lūguma,

šī automašīna man tiks atdota”(1.sējuma 177. - 179., 186. -189. lapa).

Lieciniece Ineta Podiņa tiesā liecināja, ka viņa strādā par zvērinātu tiesu izpildītāju un pēc izskata pazīst /pers. A/ sakarā ar dienesta pienākumu

pildīšanu. /pers. A/ saskaņā ar viņas rīcību un izpildi sakarā ar bijušo izpildu rakstu par parāda piedziņu /pers. B/ labā izdarīja vienu maksājumu 2009.

gada 23. jūlijā Ls 15 apmērā, kurš netika pārskaitīts piedzinējai, bet paņemts kā sprieduma izpildes izdevumi, tas ir, amata atlīdzība.

Viņai neizdevās vērst piedziņu uz automašīnu, jo tā, saskaņā ar izprasīto izziņu, neskaitījās uzskaitē CSDD, tas ir, nebija SIA “/nosaukums/”

īpašums.

Viņa /pers. A/klātbūtnē aprakstīja SIA “/nosaukums/” kustamu mantu, kura atradās viņu saimnieciskās telpās-noliktavā. Kustamā manta būtu

aprakstīta ātrāk, bet /pers. B/ bija atteikusies no šīs mantas apraksta. Manta tika aprakstīta tikai tad, kad /pers. B/ atkārtoti iesniedza izpildrakstu.

/pers. A/ nekur nebēga, viņš piedalījās mantas aprakstā, nodrošinot tiesu izpildītājas pieeju noliktavas telpām, ieradās arī uz pieņemšanām,

skaidroja, kāds ir SIA “/nosaukums/” mantiskais stāvoklis. Viņas ieskatā /pers. A/ nav izvairījies no /pers. B/ parāda piedziņas, iesniedzot pamatlīdzekļu

sarakstu. SIA “/nosaukums/” mantas aprakstes brīdī automašīna Mersedes Benz, rakstāmmašīna un gaisa kondicionieris nebija konstatēti uzņēmumā.

/pers. B/ sūdzējās par visām viņas darbībām, gan par kustamās mantas apraksti, gan par aktu par piedziņas neiespējamību, sakarā ar ko, Preiļu

rajona tiesā tika izskatīts jautājums, vai laicīgi bija iesāktas izpildu darbības. Nekāda informācija par automašīnu, kondicionieri un rakstāmmašīnu tiesas

sēdē iegūta nebija.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 449. panta trešo daļu tiesa izvērtē rakstveida pierādījumus un citus dokumentus, kas attiecas uz pierādīšanas

priekšmetu un ir norādīti 2011. gada 28. februāra lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai.

Izdruku no Uzņēmumu datu bāzes par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/”, no kuras seko, ka šī sabiedrība ir dibināta 1999. gada 30.

aprīlī. No 2004. gada 22. oktobra līdz 2009. gada 10. septembrim SIA valdes loceklis ar pārstāvības tiesībām atsevišķi bija /pers. A/. 2009. gada 10.

septembrī ar Daugavpils tiesas nolēmumu ir pasludināts SIA “/nosaukums/” maksātnespējas process un ir nozīmēts administrators (1. sējuma 134.-136.,

207. lapa).

Daugavpils tiesas 2009. gada 16. janvāra tiesas sēdes protokolu civillietā Nr. C12363508, no kura seko, ka /pers. A/ /pers. B/prasību tiesā

neatzina, paskaidrojot, ka viņa būdama par grāmatvedi 2008. gada 28. maijā nelikumīgi pārskaitīja uz savu kontu Ls 421,60. Viņš atzina, ka darba

devējam jāmaksā darbiniekam atlaišanas pabalstu, un jāapmaksā atlaišanas kompensācija (1. sējuma 105.-106. lapa).

Izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas datu bāzes par transportlīdzekli ar reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/Mercedes Benz, no

kuras seko, ka doto transportlīdzekli 2009. gada 11. februārī noņēma no uzskaites īpašnieks – juridiska persona SIA “/nosaukums/” (1. sējuma 139.

lapa).

Ceļu satiksmes drošības direkcijas 2009. gada 9. marta atbildi zvērinātai tiesu izpildītājai I. Podiņai, no kuras seko, ka SIA “/nosaukums/”

transportlīdzekļiem liegums nav reģistrēts, jo uzņēmumam transportlīdzekļi nav reģistrēti (1. sējuma 171. lapa).

Daugavpils tiesas 2009. gada 12. februāra sprieduma rezolutīvo daļu civillietā Nr. C12363508, no kuras seko, ka tiesa nolēma piedzīt no

sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/nosaukums/” (reģistrācijas numurs 41503022176) /pers. B/ (personas kods 300372-1-285) labā Ls 945,17 (deviņi

simti četrdesmit pieci lati 17 santīmi). Prasības nodrošināšanai apķīlāt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Magnetiks B” (reģistrācijas numurs

41503022176) piederošo automašīnu ”Mercedes Benz”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par summu Ls 945,17 (deviņi simti četrdesmit pieci

lati, 17 santīmi), ierakstot aizlieguma atzīmi Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā. Pilns spriedums tiks sastādīts 2009. gada 17. februārī (1. sējuma

9.-10. lapa).

Procesa virzītāja apstiprinātu pavadzīmes Nr. ADT 442882 no 2009. gada 4. februāra kopiju, no kuras seko, ka SIA “/nosaukums/” /pers. A/

personā ir pārdevis /pers. F/ 2009. gada 4. februārī pamatlīdzekļus: rakstāmmašīnu “Brather” par Ls 31,30; gaisa kondicionētāju “Artel” par Ls 163,83

un automašīnu “Mercedes Benz” par Ls 100, mantu par kopējo summu Ls 357,11, no kuriem Ls 61,98 sastāda pievienotās vērtības nodoklis (1. sējuma

47. lapa).

Procesa virzītāja apstiprinātu izziņas – rēķinu Nr. 04/02/09-1 datētu ar 2009. gada 4. februāri kopiju, no kuras seko, ka ir pārdota automašīna

Mercedes Benz S-500, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, 1991. gada, šasijas Nr. WDB1400501A25477 par 175 euro. Pircējs /pers. F/, pases

Nr. /pases numurs/ (1.sējuma 49. lapa).

Procesa virzītāja apstiprinātu kases ieņēmuma ordera Nr.1 kopiju, no kuras seko, ka 2009. gada 4. februārī SIA “/nosaukums/” kontā ir

iegrāmatota ar Nr. 64617 naudas summa Ls 357,11. Naudas līdzekļi ir saņemti no /pers. F/ (1.sējuma 51. lapa).

Procesa virzītāja apstiprinātu kases izdevumu ordera Nr.1 kopiju, no kuras seko, ka 2009. gada 4. februārī no SIA “/nosaukums/” kases /pers.

A/, sakarā ar aizņēmuma atmaksu, saņēma Ls 357,11. Iegrāmatojums veikts ar Nr. 64618 (1. sējuma 64. lapa).

Izdruku, tulkotu no lietuviešu valodas, par informāciju par ceļa transportlīdzekli, iesniegtu no Valsts iestādes “Reģitra” datu bāzes Informācijas un

sakaru departamenta, pie IeM programmēšanas līdzekļiem, no kuras redzams, ka transportlīdzekļa Mercedes Benz, modelis 500, pirmās reģistrēšanas

datums LR (Lietuvas Republika) ir 2009. gada 2. jūlijs, iegādāšanās datums 2009. gada 15. jūnijs. Transportlīdzekļa īpašnieks /pers. F/ (1. sējuma 192.-

195. lapa).

Latvijas Republikas Latgales apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas I.Podiņas 2010. gada 3. novembra izziņu Nr.5523 Latvijas Republikas IeM

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Daugavpils iecirknim par SIA “/nosaukums/”, no kuras seko, ka aprakstot iepriekšminētās SIA kustamo

mantu, netika konstatēti fakti nolūkā nobēdzināt, noslēpt vai atsavināt uzņēmuma mantu, lai izvairītos no parādu atdošanas. Uz brīdi, kad tika veikta

kustamās mantas aprakste, automašīna Mercedes Benz, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, nebija SIA “/nosaukums/” īpašums (1. sējuma 67. lapa).

2009. gada 26. jūnija aktu Nr. 98 par kustamas mantas apraksti izpildu lietā Nr.369-6/09 (2), no kura seko, ka zvērināta tiesu izpildītāja I.

Podiņa, pamatojoties uz Daugavpils tiesas izpildu rakstu Nr. C12363508 par Ls 945,17 piedziņa no SIA “/nosaukums/” par labu /pers. B/, piedaloties

/pers. A/, aprakstīja kustamo mantu, kas atrodas /adrese/ un /adrese/, konstatēja kustamo mantu, pavisam 32 priekšmetus, novērtējot tos kopsummā

par 245 Ls (1. sējuma 168.-169. lapa).

Latvijas Republikas Latgales apgabaltiesas zvērinātas tiesu izpildītājas I. Podiņas 2010. gada 12. janvāra atbildi Valsts policijas Latgales reģiona

pārvaldei, no kuras seko, ka 2009. gada 29. maijā izpildē atkārtoti tika iesniegts Daugavpils tiesas izsniegtais izpildu raksts Nr. C12363508 12.02.2009.

par Ls 945,17 piedziņu no SIA “/nosaukums/” par labu /pers. B/. Izpildu raksts nav izpildīts saskaņā ar Civilprocesa likuma 561. panta 2. punktu,

pieņemot lēmumu par izpildu darbību apturēšanu, sakarā ar to, ka /pers. B/ iesniegusi tiesā sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām. 2009. gada 26. jūnijā

tika sastādīts akts par kustamās mantas apraksti. Aprakstītā kustamā manta saskaņā ar Civilprocesa likuma 579. pantu nodota glabāšanā fiziskai

personai /pers. A/. Nekāda cita SIA “/nosaukums/” kustama manta, kā arī naudas līdzekļi, kredītiestādēs netika atrasti (1. sējuma 111. lapa).

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 23. pantu krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot pret personu celto apsūdzību

pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48. panta otrās daļas 3. punktu tiesa lietas iztiesāšanas laikā neiejaucas apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības

realizēšanā.

Tiesa, izvērtējot augstāk norādītos pierādījumus, noklausoties procesā iesaistīto personu teikto debatēs, uzskata, ka /pers. A/ vaina viņam celtajā

apsūdzībā noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts Krimināllikuma 220. pantā, nav pierādīta.

Krimināllikuma 1. pants nosaka, ka pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona, kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā,

tas ir, kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības, izdarījusi šajā likumā, paredzētu nodarījumu, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Tas ir, noziedzīga nodarījuma sastāvs ir kriminālatbildības pamats, noziedzīga nodarījuma sastāvs ir kvalifikācijas juridiskais pamats, kā arī, no

nodarījuma sastāvā ietvertajām pazīmēm ir atkarīgs Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā vai pantu daļas sankcijā paredzētais soda veids un tā mērs.

Savukārt noziedzīga nodarījuma sastāvs ietver sevī, tā saucamās, pamatpazīmes -objektu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi, kuras piemīt

visiem noziedzīgu nodarījumu sastāviem, neatkarīgi no tā, kādā veidā noziedzīgais nodarījums izpaužas, kā arī, papildpazīmes (fakultatīvās, jeb speciālās

pazīmes) – vieta, laiks, veids, apstākļi, situācija, rīki, līdzekļi, norāde uz cietušiem.

Par noziedzīga nodarījuma objektīvo pusi tiesību teorijā tiek uzskatīta personas uzvedības ārējā izpausme, kas rada, vai var radīt, kaitīgas izmaiņas

apkārtējā pasaulē.

Savukārt, noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi raksturo: 1) prettiesiskā darbība vai bezdarbība; 2) kaitīgās sekas; 3) cēloņsakarība.

Jurisprudencē (tiesību teorijā) darbība tiek definēta kā personas apzināta aktīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, ar ko tiek realizētas šīs

personas griba, un tās rezultātā tiek izdarīts Krimināllikumā paredzēts ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums.

Jurisprudencē (tiesību teorijā) par noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses papildpazīmi – noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietu tiek

uzskatītas: teritorija vai objekts, kur noziedzīgais nodarījums noticis.

Par noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses papildpazīmi - laiku tiek uzskatīta nodarījuma izdarīšana noteiktā laika periodā vai termiņā.

Noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses papildpazīmi - situāciju, un/vai apstākļiem ir jāraksturo objektīvos apstākļus, kādos tiek izdarīts

nodarījums.

Likuma “Par tiesu varu” 6. pantā ir noteikts, ka krimināllietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot tiesas sēdēs pret personām celto

apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgās personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un nosakot tām sodu.

Augstākās tiesas Senāts savos lēmumos (sk. lēmumus lietās Nr. SKK – 84/2009, Nr. SKK – 520/2009, Nr. SKK – 314/2010, Nr. SKK –

22/2011, Nr. SKK – 690/2011, Nr. SKK -8/2012, utt.) ir vairākkārt norādījis, ka apsūdzībai jābūt tādai, kur noziedzīga nodarījuma faktiskie apstākļi

tiek definēti kā „noziedzīgā nodarījuma apraksts”, minot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku un vietu, izdarīšanas veidu, apsūdzētā vainas formu,

motīvus un šā nodarījuma sekas, ciktāl tos iespējams noskaidrot. Tur pat ir norādīts, ka Kriminālprocesa likuma 405.pants, kurā norādītas prasības

apsūdzības saturam ir jāaplūko kopsakarā ar Kriminālprocesa likuma 20.panta pirmo daļu, kas paredz personas tiesības uz aizstāvību, proti, apsūdzībai

jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet arī kādas konkrēti un kādos

apstākļos izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Minētais nosacījums ietver sevī arī prasību par apsūdzības

konkrētību, tā nevar būt pamatota ar pieņēmumiem un ir jābalstās uz pierādījumiem. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību,

nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietas materiālos. Noziedzīgās darbības apsūdzībā jānorāda tādā apmērā, lai persona spētu aizstāvēties.

No minētā izriet, ka tiesa var vadīties tikai un vienīgi no tā, kas norādīts apsūdzībā, kurai ir jāatbilst augstāk norādītām prasībām.

/pers. A/ ir celta apsūdzība par noziedzīga nodarījuma paredzētā Krimināllikuma 220. pantā izdarīšanu, tas ir, par to, ka viņš “nolūkā izvairīties

no parāda maksāšanas atsavināja un noslēpa mantu”.

Tādā veidā, lai /pers. A/ atzītu par vainīgu Krimināllikuma 220. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījumā, ir jākonstatē personas nolūks izvairīties no

parāda maksāšanas, atsavinot un noslēpjot mantu.

Tas ir, attiecīgi ir jābūt noformulētai apsūdzībai, proti „noziedzīgā nodarījuma aprakstam”, no kura izriet visas iepriekš norādītās noziedzīgā

nodarījuma pazīmes, kā pamatpazīmes, tā arī papildpazīmez (fakultatīvās, jeb speciālās pazīmes); tā arī “noziedzīgā nodarījuma aprakstam” jābūt

konkrētam, dodot iespēju apsūdzētai personai zināt kādas konkrēti un kādos apstākļos izdarītas darbības, tai tiek inkriminētas, lai persona spētu

aizstāvēties.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ celtā apsūdzība neatbilst iepriekš minētām prasībām, kā arī, tiesai netika iesniegti pierādījumi, uz kuru pamata varētu

apsūdzēto atzīt par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 220. pantā.

/pers. A/ ir inkriminēts, ka “…2009. gada 11. februārī /pers. A/, paredzot, ka tiesas spriedums būs par labu /pers. B/, ar nolūku izvairīties

no /pers. B/ pieteiktās prasības apmierināšanas noslēpa SIA „/nosaukums/” mantu - noņēma no CSDD uzskaites SIA „/nosaukums/” piederošo

automašīnu Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/”.

Tiesa uzskata, ka apsūdzība šajā daļā, ka /pers. A/ 2009. gada 11. februārī varēja paredzēt kāds būs Daugavpils tiesas 2009. gada 12. februāra

spriedums (1. sējuma 9.-10. lapa), un tāpēc noslēpa mantu, nav ne ar ko argumentēts un pamatots, bet ir izteikts klasiska pieņēmuma veidā.

Turklāt apsūdzībā nav norādīti kādi juridiski šķēršļi, kas liegtu īpašniekam brīvi izrīkoties ar viņam piederošu mantu. Arī lietas iztiesāšanā tiesai

nebija piestādīti kādi pierādījumi un nebija norādīti kādi juridiski argumenti, kuri liegtu /pers. A/ noņemt transportlīdzekli no uzskaites CSDD. Tāpēc

šādas /pers. A/ darbības tiesa uzskata par tiesiskām.

Tādā veidā ir secināms, ka 2009. gada 11. februārī /pers. A/ darbību nevar uzskatīt par kaitīgu un prettiesisku uzvedību, tas ir, nav konstatējama

viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pamatpazīme - objektīvā puse, jo šīs personas uzvedības ārējā izpausme nav radījusi un nevar radīt

kaitīgas izmaiņas apkārtējā pasaulē, veicot tiesiskas un leģitīmas darbības.

/pers. A/ ir inkriminēts, ka “2009. gada laika periodā no 15. jūnija līdz 2. jūlijam (precīzs datums nav noskaidrots) /pers. A/ automašīnu

Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, Ls 3235,49 vērtībā pārdeva trešajai personai par 500,00 EUR (Ls 351,40)”.

Tiesa uzskata, ka /pers. A/ celtā apsūdzība šajā daļā nav pierādīta un ir jāuzskata par pieņēmumu.

/pers. A/ konsekventi ir liecinājis, ka SIA “/nosaukums/” automašīnu viņš ir pārdevis 2009. gada 4. februāri /pers. F/, kurš automašīnu pārvietoja

(paņēma) no tās atrašanās vietas Latvijā 2009. gada vasarā, reģistrējot šo transportlīdzekli Lietuvā. Vienlaikus tika pārdota rakstāmmašīna un gaisa

kondicionieris, kurus pircējs nezināmu apstākļu dēļ nepaņēma sev līdzi kopā ar automašīnu.

Automašīnas pārdošanas datumu apstiprina /pers. A/ pirmstiesas izmeklēšanā iesniegtie dokumentu oriģināli, kuru procesa virzītāja apstiprinātas

kopijas ir pievienotas krimināllietas materiāliem. Proti pavadzīmes Nr. ADT 442882 datētas ar 2009. gada 4. februāri kopija; izziņas – rēķina Nr.

04/02/09-1 datēta ar 2009. gada 4. februāri kopija; kases ieņēmuma ordera Nr.1 kopija; kases izdevumu ordera Nr.1 kopija.

Liecinieks /pers. F/ savās liecībās ir apstiprinājis, ka no /pers. A/ saņemto “dokumentu viņš vēlāk iesniedza Lietuvā, reģistrējot automašīnu uz sava

vārda”. Viņš apstiprināja, ka uz pavadzīmes Nr. ADT 442882, kas datēta ar 2009. gada 4. februāri, ir norādīti viņa vārds un uzvārds, adrese, norādīta

automašīna. Liecinieks apstiprināja, ka šajā dokumentā Nr. 14, viņš ar savu roku ir uzrakstījis savu vārdu un uzvārdu, kā arī ir to personiski parakstījis.

Liecinieks liecināja, ka rēķins - izziņa Nr. 04/02/09 – 1, kurā norādīta pārdodamā automašīna Mercedes Benz, un viņš kā tās pircējs, izsniegts viņam, un

šo dokumentu viņš iesniedza valsts iestādei „Regitra”, piereģistrējot automašīnu. Liecinieks apstiprina, ka šajā dokumentā norādītā informācija par

automašīnu, viņa vārds un uzvārds, pases numurs norādīts pareizi, taču personas kodā ir viens lieks cipars. Viņš noliedz, ka ir iegādājies vēl kādas citas

mantas no /pers. A/.

Minētās pretrunas pirmstiesas izmeklēšanā netika novērstas tiesai nezināmu iemeslu dēļ.

Savukārt tiesu izmeklēšanas laikā minētās pretrunas netika novērstas objektīvu iemeslu dēļ, jo liecinieks /pers. F/ uz tiesas sēdēm neieradās, bet

dokumenti, uz kuru pamata tika reģistrēts transportlīdzeklis Lietuvas Republikā, ir iznīcināti sakarā ar to glabāšanas termiņa iztecēšanu.

Tiesai šādā gadījumā ir jāvadās no likuma.

Kriminālprocesa likuma 19. panta trešajā daļā ir noteikts, ka tiesa visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, vērtē par labu

personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

Tāpēc tiesa, visas augstāk norādītās šaubas par iespējamo /pers. A/ vainīgumu vērtē par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību un uzskata, ka

/pers. A/ liecības par viņam piederošas mantas pirkšanas un pārdošanas apstākļiem par patiesām.

Savukārt liecinieka liecības šajā pretrunu daļā par kļūdainām, pārejā daļā par patiesām.

/pers. A/ ir inkriminēts, ka viņš “….sastādīja ar 2009. gada 4. februāri datētu pavadzīmi Nr. ADT442882, kurā norādīja, ka SIA

„/nosaukums/” realizēja minētajai trešajai personai par kopējo summu 357,11 Ls sekojošās preces: rakstāmmašīnu ,,Brother” par 31,30 Ls,

gaisa kondicionieris ,,Artel” par 163,83 Ls un automašīnu Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par 100,00 Ls.

Kā arī /pers. A/ sastādīja ar 2009. gada 4. februāri datētu SIA ,,/nosaukums/” izziņu-rēķins Nr.04/02/09-1, kurā norādīts, ka viņš

pārdeva minētajai trešajai personai automašīnu Mercedes Benz S500, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par 175,00 EUR (123,03

Ls).

Pie tam /pers. A/ aizpildīja ar 2009. gada 4. februāri datētu SIA ,,/nosaukums/”kases ieņēmumu orderi Nr. 1 par to, ka no minētās trešā

personas uzņēmuma kontā saņemti 357,11 Ls un aizpildīja ar 2009. gada 4. februāri datētu SIA ,,/nosaukums/” kases izdevumu orderi Nr. 1

par to, ka /pers. A/ saņēma no uzņēmuma naudas summu 357,11 Ls”.

Tiesa uzskata, ka arī šajā apsūdzības daļā, proti, ka /pers. A/ sastādīja pavadzīmi par pārdošanu un tādā veidā realizēja SIA “/nosaukums/” mantu

- rakstāmmašīnu, gaisa kondicionieri, par neatbilstošu iepriekš minētām prasībām. Proti, apsūdzībā nav norādīti juridiski šķēršļi, kas liegtu īpašniekam

brīvi izrīkoties ar viņam piederošu mantu. Arī lietas iztiesāšanā tiesai nebija iesniegti kādi pierādījumi un nebija norādīti kādi juridiski argumenti, kuri liegtu

/pers. A/ brīvi rīkoties ar viņam piederošu mantu. Tāpēc /pers. A/darbības, realizējot viņam piederošas mantas – rakstāmmašīnu un gaisa kondicionieri,

tiesa uzskata par tiesiskām.

Tādā veidā ir secināms, ka šīs /pers. A/ darbības arī šajā apsūdzības daļā nevar uzskatīt par kaitīgu un prettiesisku uzvedību. Tas ir, nav

konstatējama viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pamatpazīme - objektīvā puse, jo šīs personas uzvedības ārējā izpausme nav radījusi un

nevar radīt kaitīgas izmaiņas apkārtējā pasaulē, veicot tiesiskas un leģitīmas darbības.

Turklāt no apsūdzības daļā par attiecīgu dokumentu aizpildīšanu, nav saprotams, vai /pers. A/ vispār tiek inkriminēta kāda prettiesiska rīcība, un ja

tiek inkriminēta, tad kāda tieši un kā tā izpaužas, vai tikai tiek atreferēta attiecīgu dokumentu noformēšana.

Turklāt apsūdzība šajā daļā nav konkrēta – nav norādītas noziedzīga nodarījuma sastāva objektīvās puses papildpazīmes: noziedzīga nodarījuma

izdarīšanas vieta, tas ir, teritorija vai objekts, kur noziedzīgais nodarījums noticis; laiks, tas ir, nodarījuma izdarīšanas noteikts laika periods vai termiņš;

situācija, un/vai apstākļi, kas raksturo objektīvos apstākļus, kādos tiek izdarīts nodarījums.

Tiesa uzskata, ka faktiski, pēc būtības (sava satura) /pers. A/ celtā apsūdzība ir prokurora viedokļa literāri publicistisks atstāstījums, kurš balstās uz

pieņēmumiem un nepārbaudītiem (nepieļaujamiem) pierādījumiem, un izskatāmajai apsūdzībai nav nekā kopīga ar noziedzīgā nodarījuma aprakstu, kurā ir

atspoguļotas (definētas) visas konkrētās noziedzīgā nodarījuma pazīmes.

Tiesa uzskata, ka pie šāda apsūdzības formulējuma /pers. A/ nav iespējams realizēt tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka /pers. A/ ir jāatzīst par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā Krimināllikuma 220. pantā paredzētā

noziedzīgā nodarījumā un jāattaisno.

Kriminālprocesā cietušās /pers. B/ pieteikto kompensāciju tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 526. panta otro daļu, atstāj bez izskatīšanas,

izskaidrojot cietušajai, ka minētais nav šķērslis kaitējuma atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 515., 518., 519., 523.-526., 529., 530. pantu, tiesa

nosprieda

/pers. A/ atzīt par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā Krimināllikuma 220. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījumā un attaisnot.

Cietušās/pers. B/ pieteikto kompensāciju atstāt bez izskatīšanas, izskaidrojot, ka pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis kaitējuma

atlīdzināšanas prasības celšanai Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Pilna sprieduma pieejamības diena - 2017. gada 7. marts.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai protestu

iesniedzot Daugavpils tiesai.

Tiesnesis (personiskais paraksts) J. Kokins

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 530. panta trešo daļu, tiesa noteica citu pilna sprieduma pieejamības dienu - 2017. gada 16. maijs.

Tiesnesis J. Kokins