Appeal court dismissed appeal against city council's decision to tax individual's share of commercial property.

Lietas Nr. A420626911

Lietas arhīva Nr. AA43-0547-14/3

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 2.aprīlī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Gintere,

tiesneses M.Osmane un V.Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. B/ pieteikumu par Rīgas domes 2011.gada

8.septembra lēmuma Nr.1-43/RD-11-771-ap atcelšanu, sakarā ar /pers. B/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2012.gada 4.oktobra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes 2011.gada 30.jūnija lēmumu Nr.PIP-11-6279-ls/05-07/11-59712-AL (turpmāk

Sākotnējais lēmums) nolemts:

1) aprēķināt /pers. B/ nekustamā īpašuma nodokli (turpmāk NĪN) par 1/48 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/,

kadastra Nr./numurs A/, sastāvā ietilpstošajām dzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu /numurs/ saimnieciskajā darbībā

izmantotajām telpām, platība 548 kv.m, par periodu no 2008.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 31.decembrim 14,11 latus un par periodu no

2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim 28,22 latus;

2) apēķināt /pers. B/ NĪN par 1/48 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/, sastāvā ietilpstošās

zemes vienības ar kadastra apzīmējumu /numurs/, platība 2354 kv.m, par periodu no 2008.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 31.decembim

33,57 latus, par periodu no 2009.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim 83,92 latus.

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, Rīgas dome ar 2011.gada 8.septembra lēmumu Nr.1-43/RD-11-771-ap (turpmāk

Lēmums) atstāja negrozītu Sākotnējo lēmumu.

Lēmums cita starpā pamatots ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 2.punktu un otrās daļas 9.punktu,

2.panta pirmo un otro daļu un 7.panta pirmo daļu, norādot, ka /pers. B/ īpašumā nav atsevišķs dzīvokļa īpašums, bet viņai pieder

kopīpašuma domājamā daļa no visa nekustamā īpašuma /adrese A/. Līdz ar to pieteicēja ir NĪN maksātāja par minētā īpašuma 1/48

domājamo daļu, kas apliekama ar NĪN.

[2] Administratīvajā rajona tiesā saņemts /pers. B/ pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots šādi.

[2.1] NĪN par saimnieciskajā darbībā izmantojamo nekustamo īpašumu maksā persona, kura atbilst divām pazīmēm – personai

pieder nekustamais īpašums un persona to izmanto saimnieciskajā darbībā. Ja persona neatbilst abām minētajām pazīmēm, tai

piederošs nekustamais īpašums nedrīkst tikt aplikts ar NĪN, kas paredzēts par nekustamā īpašuma izmantošanu saimnieciskajā

darbībā.

[2.2] Rīgas dome nav noskaidrojusi personas, kuras veic saimniecisko darbību, bet NĪN prettiesiski izdalījusi ar nekustamā īpašuma

domājmo daļu īpašnieku skaitu. Rīgas domei ir iespēja noteikt personu, kurai jāmaksā NĪN par nekustamā īpašuma izmantošanu

saimnieciskajā darbībā.

[3] Rīgas dome Administratīvajā rajona tiesā iesniegtajā paskaidrojumā pieteikumu uzskatīja par nepamatotu un noraidāmu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 4.oktobra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīts, norādot šādus motīvus.

[4.1] Lietā nav strīda par to, ka saskaņā ar zemesgrāmatu datiem pieteicējai pieder 1/48 domājamā daļa (dzīvoklis Nr.15) no

nekustamā īpašuma /adrese A/, kadastra Nr./numurs A/(turpmāk Nekustamais īpašums), kas ietver zemes vienību ar platību 2354 m2,

uz kuras atrodas viena sešstāvu trīs korpusu dzīvojamā ēka.

Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai ir jāmaksā NĪN par 1/48 domājamo daļu no Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošajām

dzīvojamās ēkas nedzīvojamām telpām, platība 548 m2, kuras citas personas izmanto saimnieciskajā darbībā.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Kadastra reģistrā esošo informāciju Nekustamais īpašums ietver nedzīvojamās telpas ar kopējo

platību 548 m2 (vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpu grupa 113,90 m 2, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpu

grupa 41,40 m2, biroja telpu grupa 46,40 m2, cita, iepriekš neklasificēta telpu grupa 19,80 m2, ārstniecības vai veselības aprūpes

iestāžu telpu grupa (kosmētiskais kabinets) 41,80 m2, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu telpu grupa (kosmētiskais kabinets)

13,90 m2, biroja telpu grupa 53,10 m2, biroja telpu grupa 149,20 m2, biroja telpu grupa 68,50 m2).

[4.2] Atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmajai daļai NĪN maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās

personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā

valdījumā ir nekustamais īpašums.

Šā likuma 2.panta ceturtā daļa noteic, ka NĪN par nekustamo īpašumu, kas uz kopīpašuma tiesību pamata pieder vairākām personām

vai atrodas kopvaldījumā, maksā katrs kopīpašnieks (kopvaldītājs) atbilstoši savai daļai kopīpašumā (kopvaldījumā).

Tiesa atsaucās uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta (turpmāk Augstākā tiesa) atziņu, ka šīs tiesību normas

piemērošanas rezultāts ir skaidrs vienkāršā gadījumā. Proti, ja visi kopīpašnieki īpašumu izmanto saimnieciskās darbības veikšanai,

tad visi maksā nodokli. Nodokļa apmērs, ievērojot likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturto daļu un kopīpašuma

tiesības būtību, tiek noteikts atbilstoši katra kopīpašnieka domājamajai daļai visā īpašumā (sk. 2011.gada 14.novembra sprieduma

lietā Nr.SKA-490/2011 8.punktu).

Civillikuma 968.panta izpratnē nekustamais īpašums ir kopīpašums, kas sastāv gan no zemes, gan no ēkas. Tā kā zemesgrāmatas

nodalījumā ir redzams, ka pieteicējai pieder 1/48 daļa no Nekustamā īpašuma, tad secināms, ka pieteicējai kā kopīpašniecei pieder

gan zeme, gan ēka.

Civillikuma 1067.pants noteic, ka īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet

tikai domājamās daļās tā, ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Tas nozīmē, ka īpašumā nav nodalītas reālas daļas, kuras fiziski būtu uzrādāmas kā katram no kopīpašniekiem piederošas. Noteiktā

domājamā daļa ietver tikai tiesību jeb tiesības apjomu šajā īpašumā, bet neietver konkrētas īpašuma daļas (konkrētas ēkas vai

telpas). No šāda viedokļa raugoties, pieteicēja (atbilstoši viņai noteiktajai īpašuma tiesību domājamajai daļai) ir īpašniece arī tai

nekustamā īpašuma daļai, kas neaprobežojas ar pieteicējas rīcībā nodoto dzīvokli Nr.15. Taču vienlaikus ir ņemams vērā īpašuma

tiesību izlietojuma veids.

[4.3] Tiesa norādīja, ka kopīpašums ir īpašuma aprobežojums, kad nepieciešams kopīpašnieku akcepts attiecīgām izmaiņām

īpašumā, kā arī visi kopīpašnieki samērīgi ar katra daļu saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā apmērā arī nes

zaudējumus, kādi tai ceļas. Uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes

kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām (Civillikuma 1069., 1071. – 1073.pants). Civillikums paredz arī kopējās lietas dalītu lietošanu,

ja lietu tādā veidā var dalīt, un arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu (Civillikuma 1070.pants). Faktiski

kopīpašuma dalīta lietošana citstarp ir veids, kā var „atvieglot” kopīpašuma tiesību īstenošanu tā aprobežojošo nosacījumu dēļ, ja

īpašuma reāla dalīšana nav iespējama vai kopīpašnieki nevēlas to reāli dalīt. Ar lietošanas tiesību kārtības noteikšanu īpašnieki

pamatā nosaka katra kopīpašnieka lietojamo daļu „dabā”. Tādējādi īpašuma tiesības saturs paliek nemainīgs, tās ir domājamās

daļas visā īpašumā, bet lietojuma tiesību saturs ir noteikts atbilstoši pašu kopīpašnieku noteiktai kārtībai un ietver reālu īpašuma daļu,

kura atbilst domātajam īpašuma tiesības apmēram. Līdzīgi tas būtu īpašuma reālas sadales gadījumā, ar to atšķirību, ka tad arī

īpašuma tiesības saturs atbilstu reālajai daļai īpašumā.

Ja kopīpašnieki ir vienojušies par minēto kopīpašuma lietošanas kārtību, pašiem kopīpašniekiem ir zināma katra kopīpašnieka reāli

izmantotā daļa īpašumā un tādējādi arī tās izmantošanas mērķis. Ja kopīpašnieki šādu tiesību sadalījumu ir nostiprinājuši

zemesgrāmatā, tad tas kā publiskā reģistrā izdarīts ieraksts iegūst arī publisku ticamību (Zemesgrāmatu likuma 1.pants) (sk.

Augstākās tiesas 2011.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-490/2011 10.punktu).

Ievērojot minēto, likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta ceturtā daļa nav iztulkojama un piemērojama atrauti no pārējā šā

likuma regulējuma un kopīpašuma tiesības regulējuma vispār, tādējādi, ka jebkurā gadījumā kopīpašnieks atbilstoši savas īpašuma

tiesības daļai ir atbildīgs maksāt nodokli, neatkarīgi no šīs tiesības izlietojuma. Tādēļ ir izdarāms vispārīgs secinājums, ka, nosakot

pienākumu maksāt nodokli, ir apskatāma kopīpašnieku noteiktā lietošanas tiesību izmantošanas kārtība. Ja no tās ir konstatējama

konkrēta kopīpašnieka saimnieciskā darbība (vai nomas līguma noslēgšana) īpašuma daļā, kas atbilst tā īpašuma tiesības

domājamajai daļai visā īpašumā, tā ir ņemama vērā (sk. Augstākās tiesas 2011.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-

490/2011 11.punktu).

Tātad, nosakot NĪN samaksas pienākumu, ir jāvadās arī no kopīpašnieku saskaņotās lietošanas kārtības un, ja ir konstatējama

konkrēta kopīpašnieka saimnieciskā darbība īpašuma daļā, kas atbilst tā īpašuma tiesības domājamajai daļai, tā ir ņemama vērā

(sal. sk. Augstākās tiesas 2011.gada 24.novembra spriedumu lietā Nr.SKA-722/2011 un 2011.gada 23.decembra spriedumu lietā

Nr.SKA-638/2011).

[4.4] Pieteicējai zemesgrāmatā ir reģistrēta 1/48 domājamā daļa no kopīpašuma, atsevišķi norādot dzīvokli Nr.15. Tiesa norādīja, ka

pieteicējai zemesgrāmatu nodalījumā ir reģistrētas nekustamā īpašuma tiesības uz 1/48 domājamo daļu, kas sevī ietver ne tikai

dzīvokļa Nr.15 kā atsevišķas telpu grupas lietošanas tiesības, bet arī nekustamā īpašuma domājamo daļu, kas sastāv no

koplietošanas telpām, kuras nav nodotas mājas īpašniekiem atsevišķā lietošanā, piemēram, kāpņutelpa un citas koplietošanas

telpas, kas nedalāmi saistītas ar visas ēkas ekspluatāciju, lietošanas tiesības.

Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis norādīja, ka kopīpašnieki nav noslēguši atsevišķu vienošanos par kopīpašuma lietošanas kārtību,

tajā skaitā par NĪN maksāšanas kārtību, un attiecīgi tāda nav reģistrēta zemesgrāmatā.

Ievērojot minēto tiesību normu interpretāciju, pieteicējai ir pienākums maksāt NĪN par visu kopīpašumā esošo nekustamā īpašuma

daļu.

[4.5] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts

zemes dienests atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām. Saskaņā ar minētā likuma 4.panta trešo daļu

Ministru kabinets nosaka apjomu, kārtību un termiņus, kādos Valsts zemes dienests pašvaldībām sniedz Nekustamā īpašuma valsts

kadastra reģistra datus nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām.

Līdz ar to pašvaldība, aprēķinot NĪN, izmanto Valsts zemes dienesta sniegto informāciju, kurā ir nosakāms telpu statuss - dzīvojamas

vai nedzīvojamas telpas.

Tiesa norādīja, ka neatkarīgi no tā kāds ir šo telpu statuss, uz kopīpašniekiem, gulstas visas nastas, apgrūtinājumi un lietas

uzturēšanai vajadzīgie izdevumi samērīgi ar viņu daļām. Līdz ar to tikai pašu kopīpašnieku ziņā ir vienoties par kopīpašuma lietošanas

kārtību un attiecīgo izdevumu sadali.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 4.oktobra spriedumu pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību, kas pamatota šādi.

[5.1] Atsaucoties uz Administratīvā procesa likuma 5.pantu, pieteicēja norāda, ka tiesai bija jāvērtē privātpersonas iespējas un resursi

attiecībā pret Rīgas domes iespējām, lai noskaidrotu personas, kuras sev piederošu nekustamo īpašumu izmanto saimnieciskajā

darbībā. Rīgas domei ir pieejama precīza un aktualizēta informācija par saimnieciskajā darbībā izmantojamām nedzīvojamām telpām.

Pieteicējas ieskatā privātpersonas izdevumi saistībā ar kopīpašnieku vienošanās noslēgšanu par kopīpašuma izmantošanu un šīs

vienošanās ierakstīšanu zemesgrāmatā ir nesamērīgi ar izdevumiem, kādi Rīgas domei nepieciešami to personu, uz kurām attiecas

NĪN maksājumi par saimnieciskajā darbībā izmantojamām telpām, identificēšanai.

[5.2] Pieteicēja uzskata, ka konkrētajā gadījumā nav ievērotas Administratīvā procesa likuma 17.panta normu prasības par tiesību

normu interpretāciju un taisnīgākā un lietderīgākā rezultāta sasniegšanu. Vērtējot kopīpašuma institūtu pēc būtības, ir jāvērtē, vai šādā

situācijā ne tikai nastas un apgrūtinājumi ir izdalāmi atbilstoši kopīpašuma daļai, bet arī jākonstatē attiecīgā kopīpašnieka ieņēmumi

jeb augļi Civillikuma izpratnē no attiecīgo telpu izmantošanas saimnieciskajā darbībā.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa administratīvo lietu izskata

rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums ir

noraidāms.

[8] Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas sprieduma argumentācija attiecībā uz pieteicējas pienākumu maksāt NĪN par

Nekustamā īpašuma, kas ir kopīpašums, 1/48 domājamo daļu ir pareiza un pietiekama, līdz ar to apgabaltiesa saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai (sk. atreferējumu šā

sprieduma [4] punktā) un atkārtoti nenorāda tos pašus

argumentus.

[9] Apgabaltiesa konstatē, ka Administratīvā rajona tiesa lietā ir pareizi atsaukusies uz Augstākās tiesas judikatūru līdzīgās lietās.

Kā to pamatoti konstatēja pirmās instances tiesa, no lietas materiāliem izriet, ka kopīpašnieki nav noslēguši atsevišķu vienošanos

par kopīpašuma lietošanas kārtību, tajā skaitā par NĪN maksāšanas kārtību, un attiecīgi tāda nav reģistrēta zemesgrāmatā.

Apstāklis, ka zemesgrāmatā norādīti ieraksti par to, kādas telpas uz pirkuma-pārdevuma vai dāvinājuma līgumu pamata kopīpašnieki

ir ieguvuši lietošanā, neapstiprina to, ka kopīpašnieki tādējādi ir vienojušies par šo telpu lietošanas kārtību. Atbilstoši Civillikuma

2007.pantam un Zemesgrāmatu likuma 49.pantā noteiktajam, šāds ieraksts atspoguļo katra kopīpašnieka domājamās daļas apmēru

kopīpašumā, kas ietverta pirkuma un dāvinājuma līgumos.

Rīgas domei kā NĪN aprēķinātājam, ir saistoši zemesgrāmatā reģistrētie dati un ziņas, ko Valsts zemes dienests pašvaldībām sniedz

nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām.

Līdz ar to Administratīvā rajona tiesa ir veikusi pareizu lietā piemērojamo tiesību normu interpretāciju, un pieteicējai ir pienākums

maksāt NĪN par Nekustamā īpašuma domājamo daļu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. B/ pieteikumu par Rīgas domes 2011.gada 8.septembra lēmuma Nr.1-43/RD-11-771-ap atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Gintere

Tiesneses M.Osmane

V.Zommere