Legislator Case Law & Legislation
13800005014 / K12-0219-15 AI generated

Court convicts prisoner for destroying prison camera and orders compensation and legal fee reimbursement.

Case Number 13800005014 / K12-0219-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The Daugavpils Court convicted the defendant of intentional destruction of another's property under Article 185 of the Criminal Law. Although the defendant denied guilt, the court found his actions proven by witness testimony, physical evidence, and prior investigation records. The court ordered full compensation for the damaged camera, reimbursement of legal fees, and a suspended sentence combining the current and previous terms.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-530. panti: Destruction of prison property constitutes a completed crime; compensation for material damage and reimbursement of state-funded legal fees are mandatory court orders upon conviction.

Keywords

AI generated
intentional property destruction prison camera damage material compensation order legal fee reimbursement suspended sentence combination prisoner misconduct criminal liability

Cited Legislation

AI generated
Article 185, paragraph 1 of the Criminal Law
Article 51, paragraphs 1 and 2 of the Criminal Law
Article 367, paragraph 1, point 4 of the Criminal Procedure Law
Article 368, paragraph 1 of the Criminal Procedure Law
Article 240, paragraph 1, point 5 of the Criminal Procedure Law
Articles 511, 512, 520, 527-530 of the Criminal Procedure Law

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. 13800005014

Lietas arhīva Nr. K12-0219-15/14

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpilī, 2015.gada 18.maijā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā:

tiesnese G.Simoņuka

ar tiesas sēdes sekretāri I.Sakoviču, tulci Z.Bidzāni

piedaloties prokuroram S.Grigorjevam

un aizstāvim J.Radionovam

atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā ar Jūrmalas pilsētas tiesu un Daugavgrīvas cietumu izskatīja krimināllietu /pers. E/, personas kods

/personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā. Tiesa

k o ns t at ē ja

/pers. E/ izdarīja tīšu svešas mantas iznīcināšanu, un proti:

2014.gada 28.janvārī laika periodā no plkst. 08:01 līdz plkst.08:40 /pers. E/, izciezdams sodu brīvības atņemšanas veidā,

atrodoties brīvības atņemšanas vietā - Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas korpusā Nr.l, kamerā Nr./numurs/, pēc adreses:

Daugavpils, 18.novembra iela 66a, ar birstes rokturi tīši izdarīja sitienu pa Daugavgrīvas cietumam piederošu videokameru EKST30S70

96,33 euro vērtībā, rezultātā iznīcināja doto videokameru.

Tādā veidā, /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina. Liecināja, ka videonovērošanas kameru sasita ar

mērķi pievērst cietuma administrācijas un prokuratūras uzmanību netaisnīgajam 2011.gada 14.septembra Ludzas rajona tiesas spriedumam. Uzskata, ka viņa

vaina netika pierādīta, bet viņam piesprieda brīvības atņemšanas sodu uz 6 gadiem. Domas par netaisnīgu notiesāšanu ietekmēja viņa uzvedību, jo visas viņa

sūdzības un iesniegumi tika noraidīti. Liecināja, ka pieteikto kaitējuma kompensāciju arī neatzīst un uzskata, ka cietumam nodarītos zaudējumus jāsedz tiem, kas

vainīgs netaisnīga sprieduma pieņemšanā.

Kaut apsūdzētais savu vainu celtajā apsūdzībā nav atzinis, tiesa uzskata, ka viņa vaina Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga

nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar cietušā pārstāvja un liecinieku /pers. F/, /pers. G/ liecībām tiesas sēdē, liecinieka /pers. H/ liecībām pirmstiesas

izmeklēšanas laikā, rakstveida pierādījumiem un lietiskiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.

Tiesas sēdē cietušā – Ieslodzījuma vietu pārvaldes Daugavgrīvas cietuma pārstāvis Jurijs Landenoks liecināja, ka /pers. E/ izcieš sodu Daugavgrīvas

cietumā. 2014. gada 28.janvārī viņš atradās Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā pēc adreses 18. Novembra ielā 66A, Daugavpilī, kamerā Nr. /numurs/

kopā ar citiem notiesātiem. Tajā kamerā ir uzstādīta videonovērošana, lai veiktu notiesāto uzraudzību. Pulksten 08.40 tika konstatēs, ka /pers. E/ sabojāja

videokameru EKST30S70, sasitot un sabojājot videokameras lēcu. Kad vēlāk tika apskatīts videokameras ieraksts, tika konstatēts, ka /pers. E/ ir pienācis pie

videonovērošanas kameras, turot rokas birsti un ar birstes kātu izdarīja sitienu pa videonovērošanas kameru. Rezultātā kamera tika sabojāta. Daugavgrīvas

cietumam /pers. E/ nodarīja zaudējumu 96,33 euro apmērā. Pieteikto kaitējuma kompensāciju uztur un lūdz tiesu piedzīt šo summu no apsūdzētā

Daugavgrīvas cietuma labā.

Liecinieks/pers. F/ liecināja, ka ir Daugavgrīvas cietuma drošības dienesta priekšnieks un ir atbildīgs par videonovērošanas sistēmu. 2014.gada

janvāra beigās, konkrētu datumu neatceras, notiesātais /pers. E/ tīši bojāja cietuma mantu – sasita videonovērošanas kameru. Tika bojāts videokameras

korpuss un sasista objektīva lēca. Tās turpmāka izmantošana nebija iespējama. Saņemot informāciju par videokameras bojāšanu, viņš apskatījās

videokameras, kas bija uzstādīta /numurs/.kamerā, ierakstu. Ierakstā no videokameras ir redzams, ka /pers. E/ pienāk pie kameras, turot rokās slotu un sit pa

videokameru ar slotas kātu. Pēc tam kamera pārstāja darboties. Citi notiesāti, kas atradās kamerā kopā ar /pers.E/, nekādas pretlikumiskās darbības neveica.

Liecinieks/pers. G/ liecināja ka kopā ar /pers. E/ un notiesātiem vārdos /pers E./ un /vārds/, kuru uzvārdus neatceras, izcieta brīvības atņemšanas

sodu Daugavgrīvas cietuma /numurs/. kamerā. 2013.gada beigās, vai 2014.gada sākumā, precīzu datumu neatceras, /pers. E/ ar slotas kātu iesita pa

videokameru, kura atradās viņu kamerā. Kāpēc viņš tā rīkojās, viņš neteica. Pirms notikušā nekādu konfliktu kamerā nebija.

Liecinieks/pers. H/ liecināja, ka izcieš brīvības atņemšanas sodu Daugavgrīvas cietumā. 2014.gada sākumā sodu izcieta /numurs/.kamerā. Kopā ar

viņu kamerā bija /pers.E/, ieslodzītais vārdā /vārds/ un vēl daži cilvēki. 2014.gada ziemā, konkrētu datumu neatceras, no rīta, ap plkst.08:00 viņš stāvēja un

skatījās pa logu, tad sadzirdēja skaņu, pagriezās un ieraudzīja, ka videonovērošanas kamera atrodas uz grīdas. Kas sasita videonovērošanas kameru viņš

neredzēja. Arī neredzēja, lai notiesātai /pers.E/ turētu rokās slotu Viņa klātbūtnē /pers.E/ vairākkārt izteica neapmierinātību par piespriesto sodu. Viņš ir

dzirdējis, ka rīta pārbaudes laikā /pers.E/ teica ka sasitīs videonovērošanas kameru.

Tiesas sēdē atbilstoši Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktam tika nolasīti liecinieka /pers. H/ liecības, sniegtās pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Būdams nopratināts 2014.gada 8.aprīlī, /pers. H/ liecināja, ka 2014.gada 28.janvārī atradās Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā /numurs/.kamerā. Ar

viņu kopā atradās /pers. E/ un citi ieslodzītie. Ap plkst.08:00 no rīta, viņš skatījās pa logu, tad sadzirdēja troksni, kad pagriezās, ieraudzīja ka /pers.E/ stāvēja ar

slotas kātu rokās un viņš saprata, ka /pers.E/ sasita videonovērošanas kameru. Agrāk /pers.E/ teica, ka sasitīs videonovērošanas kameru, jo nav apmierināts

ar viņam piespriesto sodu (lietas 30.lapa).

Bez tam /pers. E/ vaina tiek pierādīta ar tiesas sēdē pārbaudītiem rakstiskiem pierādījumiem:

- a r 2014.gada 28.janvāra Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas dzīvojamā korpusa Nr.1 dzīvojamās kameras Nr./numurs/ apskates

protokolu ar fototabulu, no kura izriet, ka uz kameras grīdas mētājas sīkas stikla lauskas, kamerā atrodošajai melnas krāsas videonovērošanas kamerai ir

redzami mehāniskie bojājumi – izsista stikla lēca. Kameras tualetē atrodas birste ar koka kātu, kas ar apskates protokolu tika izņemta (lietas 3.-5.lapas).

- a r 2014.gada 31.janvāra videonovērošanas ieraksta apskates protokolu ar pievienoto fotoattēlu, kurš tika veikts Daugavgrīvas cietuma

Daugavpils nodaļā /numurs/.kamerā 2014.gada 28.janvārī no sasistās videonovērošanas kameras EKST 30S70. No apskates protokola izriet, ka videoierakstā

no minētās videokameras ir redzams, ka 2014.gada 28.janvārī plkst.08:01:33 notiesātais /pers. E/ ir pienācis pie videokameras un ar slotas kātu ir atvēzējis, lai

sasitu augstākminēto videonovērošanas kameru. Pēc dotām darbībām videokamera pārstāja darboties (lietas 6.-7.lapa).

- ar 2013. gada 29.janvāra izņemšanas protokolu, no kura izriet, ka tika izņemta bojātā videokamera EKST30S70 melnas krasas apaļas formas

ar melnas krāsas pieslēgšanas vadu, kurai ir sasista leca, tās korpuss, kā arī izņemti stikla elementi (lietas 10. lapa).

- ar lietā esošo 2013.gada 28.oktobra pavadzīmi Nr.SVP000198, saskaņā ar kuru videokameras EKST 30S70 vērtība sastāda Ls 67,71 (lietas

16. lapa).

Liecinieka/pers. H/ liecības, sniegtās tiesas sēdē, tiesa uzskata par nepatiesām. Būdams nopratināts liecinieka statusā pirmstiesas izmeklēšanas laikā

un brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, /pers. H/ liecināja, ka sadzirdēja troksni kamerā un kad pagriezās, redzēja, ka /pers.

E/ stāvēja turot rokās slotas kātu un viņš saprāta, ka /pers.E/ ir sasitis videonovērošanas kameru. Minēto protokolu liecinieks ir izlasījis un apliecinājis ar savu

parakstu. Nav pamata uzskatīt, ka liecinieks ir parakstījis savas liecības maldības, viltus vai draudu iespaidā. Savukārt tiesas sēdē liecinieks ir norādījis, ka

sadzirdot troksni kamerā, viņš pagriezās un ieraudzīja uz grīdas videonovērošanas kameru, bet lai /pers. E/ turētu rokās slotu neredzēja. Ņemot vērā, ka gan

apsūdzētais, gan liecinieks turpina izciest brīvības atņemšanas sodu vienā cietumā, tiesa uzskata ka /pers. H/ liecības tiesas sēdē ir sniegtas nolūkā palīdzēt

apsūdzētajam izvairīties no soda.

Kā arī nav ņemams vērā apsūdzētā apgalvojums, ka videonovērošanas kameru viņš ir sasitis, lai tādejādi protestētu pret, viņaprāt, netaisnīgu Lūdzas

rajona tiesas 2011.gada 14.septembra spriedumu. Minētais spriedums 2012.gada 12.jūnijā ir stājies likumīgā spēkā tas ir izpildāms likumā noteiktajā kārtībā.

Apsūdzētajam ir likumā paredzētās iespējas lūgt lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma

normu būtisku pārkāpumu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. E/ ir vainīgs viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko viņam ir nosakāms

likumā paredzētais sods.

Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu – noziedzīgs nodarījums izdarīts ieslodzījuma vietā, brīvības

atņemšanas soda izciešanas laikā, saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu izdarītais noziedzīgs nodarījums ir klasificējams kā mazāk smags noziegums. Turklāt

tiesa ņem vērā radīto kaitējumu – 96,33 euro un apsūdzētā personību – iepriekš ir sodīts, izcieš brīvības atņemšanas sodu. /pers. E/ pēdējo reizi ir notiesāts ar

Ludzas rajona tiesas 2011.gada 14.septembra spriedumu par Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības

atņemšanu uz 6 gadiem ar policijas kontroli uz trim gadiem, uzsācis izciest sodu 2011.gada 14.septembrī (lietas 19. lapa). Ņemot vērā minētos apstākļus to

kopumā, tiesa secina, ka apsūdzētajam ir nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā.

Nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošus apstākļus. Krimināllikuma 47.pantā minētos apsūdzētā atbildību

mīkstinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi. Apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis, atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam, ir tāda

noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

Pie šādiem apstākļiem /pers. E/ ir nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā uz četriem mēnešiem.

Sakarā ar to, ka šajā lietā inkriminēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja pēc sprieduma taisīšanas iepriekšējā lietā, bet pirms pilnīgas soda

izciešanas, atbilstoši Krimināllikuma 51.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievieno sodu, kas nav

izciests pēc Ludzas rajona tiesas 2011.gada 14.septembra sprieduma.

Cietušais – Ieslodzījuma vietu pārvaldes Daugavgrīvas cietums pieteica mantiskā kaitējuma kompensāciju 96,33 euro.

Kriminālprocesa likuma 22. pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās

ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo un otro daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi

kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu; kompensācija ir krimināltiesisko

attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Kaut apsūdzētais kompensācijas pieteikumu neatzina, lietā ir iegūti pierādījumi faktam, ka /pers. E/ prettiesiskas rīcības rezultātā cietušajam ir

nodarīts zaudējums cietušā pieteiktajā apmērā. Tādēļ kompensācijas pieteikums ir apmierināms pilnā apmērā.

Tiesa sēdē apsūdzētā aizstāvību veica zvērināts advokāts Jānis Radionovs, kuram saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra

noteikumiem Nr. 1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas

kārtību” pienākas samaksa par juridisko palīdzību 221,27 euro apmērā, kas veicama no valsts līdzekļiem.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktu samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts

līdzekļiem, ir atzīstama par procesuāliem izdevumiem. Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas

nolēmumu piedzen no notiesātajiem.

Ņemot vērā, ka /pers. E/ ir atzīts par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un tas apstāklis, ka apsūdzētais izcieš brīvība

atņemšanas sodu nevar tikt atzīts par pamatu viņa atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, tiesa secina, ka no apsūdzētā valsts labā ir piedzenami

procesuālie izdevumi sakarā ar samaksu aizstāvim 221,27 euro apmērā.

Lietiskie pierādījumi – sasistā videokamera, disks ar videoierakstu, birste ar kātu un stikla lauskas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta

pirmās daļas 5. punktu pēc sprieduma spēkā stāšanās ir iznīcināmi.

Vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 530. panta, tiesa

n o s p r

/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4

(četriem) mēnešiem.

Galīgo sodu pēc spriedumu kopības noteikt /pers. E/ saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu, ar šo spriedumu noteiktajam sodam

daļēji pievienot neizciestā soda daļu, piespriestu /pers. E/ ar Ludzas rajona tiesas 2011.gada 14.septembra spriedumu, – brīvības atņemšana uz 2 (diviem)

gadiem 5 (pieciem) mēnešiem ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.

Soda izciešanas termiņu skaitīt no 2015.gada 18.maija.

Līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā piemērot /pers. E/ drošības līdzekli – apcietinājumu.

Piedzīt no /pers.E/ Ieslodzījumu vietu pārvaldes Daugavgrīvas cietuma labā kaitējuma kompensāciju 96,33 euro (deviņdesmit seši euro 33 centi)

apmērā.

Lietiskos pierādījumus – sasisto videokameru, disku ar videoierakstu, birsti ar kātu un stikla lauskas spriedumam stājoties likumīgā spēkā –iznīcināt.

Piedzīt no /pers. E/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvības nodrošināšanu tiesas sēdēs 221,27 euro (divi simti divdesmit viens euro 27

centi), nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai - 30 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai, sūdzību vai protestu iesniedzot Daugavpils tiesā.

Pilna sprieduma pieejamības diena: 2015.gada 1.jūnijā.

Tiesnese G.Simoņuka