Court convicts prisoner for destroying prison camera and orders compensation and legal fee reimbursement.
Legislator summary
AI generatedThe Daugavpils Court convicted the defendant of intentional destruction of another's property under Article 185 of the Criminal Law. Although the defendant denied guilt, the court found his actions proven by witness testimony, physical evidence, and prior investigation records. The court ordered full compensation for the damaged camera, reimbursement of legal fees, and a suspended sentence combining the current and previous terms.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 185. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.-530. panti: Destruction of prison property constitutes a completed crime; compensation for material damage and reimbursement of state-funded legal fees are mandatory court orders upon conviction.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedFull text
Lietas Nr. 13800005014
Lietas arhīva Nr. K12-0219-15/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Daugavpilī, 2015.gada 18.maijā
Daugavpils tiesa šādā sastāvā:
tiesnese G.Simoņuka
ar tiesas sēdes sekretāri I.Sakoviču, tulci Z.Bidzāni
piedaloties prokuroram S.Grigorjevam
un aizstāvim J.Radionovam
atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā ar Jūrmalas pilsētas tiesu un Daugavgrīvas cietumu izskatīja krimināllietu /pers. E/, personas kods
/personas kods/, apsūdzībā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā. Tiesa
k o ns t at ē ja
/pers. E/ izdarīja tīšu svešas mantas iznīcināšanu, un proti:
2014.gada 28.janvārī laika periodā no plkst. 08:01 līdz plkst.08:40 /pers. E/, izciezdams sodu brīvības atņemšanas veidā,
atrodoties brīvības atņemšanas vietā - Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas korpusā Nr.l, kamerā Nr./numurs/, pēc adreses:
Daugavpils, 18.novembra iela 66a, ar birstes rokturi tīši izdarīja sitienu pa Daugavgrīvas cietumam piederošu videokameru EKST30S70
96,33 euro vērtībā, rezultātā iznīcināja doto videokameru.
Tādā veidā, /pers. E/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā.
Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. E/ savu vainu inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzina. Liecināja, ka videonovērošanas kameru sasita ar
mērķi pievērst cietuma administrācijas un prokuratūras uzmanību netaisnīgajam 2011.gada 14.septembra Ludzas rajona tiesas spriedumam. Uzskata, ka viņa
vaina netika pierādīta, bet viņam piesprieda brīvības atņemšanas sodu uz 6 gadiem. Domas par netaisnīgu notiesāšanu ietekmēja viņa uzvedību, jo visas viņa
sūdzības un iesniegumi tika noraidīti. Liecināja, ka pieteikto kaitējuma kompensāciju arī neatzīst un uzskata, ka cietumam nodarītos zaudējumus jāsedz tiem, kas
vainīgs netaisnīga sprieduma pieņemšanā.
Kaut apsūdzētais savu vainu celtajā apsūdzībā nav atzinis, tiesa uzskata, ka viņa vaina Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīga
nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar cietušā pārstāvja un liecinieku /pers. F/, /pers. G/ liecībām tiesas sēdē, liecinieka /pers. H/ liecībām pirmstiesas
izmeklēšanas laikā, rakstveida pierādījumiem un lietiskiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā.
Tiesas sēdē cietušā – Ieslodzījuma vietu pārvaldes Daugavgrīvas cietuma pārstāvis Jurijs Landenoks liecināja, ka /pers. E/ izcieš sodu Daugavgrīvas
cietumā. 2014. gada 28.janvārī viņš atradās Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā pēc adreses 18. Novembra ielā 66A, Daugavpilī, kamerā Nr. /numurs/
kopā ar citiem notiesātiem. Tajā kamerā ir uzstādīta videonovērošana, lai veiktu notiesāto uzraudzību. Pulksten 08.40 tika konstatēs, ka /pers. E/ sabojāja
videokameru EKST30S70, sasitot un sabojājot videokameras lēcu. Kad vēlāk tika apskatīts videokameras ieraksts, tika konstatēts, ka /pers. E/ ir pienācis pie
videonovērošanas kameras, turot rokas birsti un ar birstes kātu izdarīja sitienu pa videonovērošanas kameru. Rezultātā kamera tika sabojāta. Daugavgrīvas
cietumam /pers. E/ nodarīja zaudējumu 96,33 euro apmērā. Pieteikto kaitējuma kompensāciju uztur un lūdz tiesu piedzīt šo summu no apsūdzētā
Daugavgrīvas cietuma labā.
Liecinieks/pers. F/ liecināja, ka ir Daugavgrīvas cietuma drošības dienesta priekšnieks un ir atbildīgs par videonovērošanas sistēmu. 2014.gada
janvāra beigās, konkrētu datumu neatceras, notiesātais /pers. E/ tīši bojāja cietuma mantu – sasita videonovērošanas kameru. Tika bojāts videokameras
korpuss un sasista objektīva lēca. Tās turpmāka izmantošana nebija iespējama. Saņemot informāciju par videokameras bojāšanu, viņš apskatījās
videokameras, kas bija uzstādīta /numurs/.kamerā, ierakstu. Ierakstā no videokameras ir redzams, ka /pers. E/ pienāk pie kameras, turot rokās slotu un sit pa
videokameru ar slotas kātu. Pēc tam kamera pārstāja darboties. Citi notiesāti, kas atradās kamerā kopā ar /pers.E/, nekādas pretlikumiskās darbības neveica.
Liecinieks/pers. G/ liecināja ka kopā ar /pers. E/ un notiesātiem vārdos /pers E./ un /vārds/, kuru uzvārdus neatceras, izcieta brīvības atņemšanas
sodu Daugavgrīvas cietuma /numurs/. kamerā. 2013.gada beigās, vai 2014.gada sākumā, precīzu datumu neatceras, /pers. E/ ar slotas kātu iesita pa
videokameru, kura atradās viņu kamerā. Kāpēc viņš tā rīkojās, viņš neteica. Pirms notikušā nekādu konfliktu kamerā nebija.
Liecinieks/pers. H/ liecināja, ka izcieš brīvības atņemšanas sodu Daugavgrīvas cietumā. 2014.gada sākumā sodu izcieta /numurs/.kamerā. Kopā ar
viņu kamerā bija /pers.E/, ieslodzītais vārdā /vārds/ un vēl daži cilvēki. 2014.gada ziemā, konkrētu datumu neatceras, no rīta, ap plkst.08:00 viņš stāvēja un
skatījās pa logu, tad sadzirdēja skaņu, pagriezās un ieraudzīja, ka videonovērošanas kamera atrodas uz grīdas. Kas sasita videonovērošanas kameru viņš
neredzēja. Arī neredzēja, lai notiesātai /pers.E/ turētu rokās slotu Viņa klātbūtnē /pers.E/ vairākkārt izteica neapmierinātību par piespriesto sodu. Viņš ir
dzirdējis, ka rīta pārbaudes laikā /pers.E/ teica ka sasitīs videonovērošanas kameru.
Tiesas sēdē atbilstoši Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktam tika nolasīti liecinieka /pers. H/ liecības, sniegtās pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Būdams nopratināts 2014.gada 8.aprīlī, /pers. H/ liecināja, ka 2014.gada 28.janvārī atradās Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļā /numurs/.kamerā. Ar
viņu kopā atradās /pers. E/ un citi ieslodzītie. Ap plkst.08:00 no rīta, viņš skatījās pa logu, tad sadzirdēja troksni, kad pagriezās, ieraudzīja ka /pers.E/ stāvēja ar
slotas kātu rokās un viņš saprata, ka /pers.E/ sasita videonovērošanas kameru. Agrāk /pers.E/ teica, ka sasitīs videonovērošanas kameru, jo nav apmierināts
ar viņam piespriesto sodu (lietas 30.lapa).
Bez tam /pers. E/ vaina tiek pierādīta ar tiesas sēdē pārbaudītiem rakstiskiem pierādījumiem:
- a r 2014.gada 28.janvāra Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas dzīvojamā korpusa Nr.1 dzīvojamās kameras Nr./numurs/ apskates
protokolu ar fototabulu, no kura izriet, ka uz kameras grīdas mētājas sīkas stikla lauskas, kamerā atrodošajai melnas krāsas videonovērošanas kamerai ir
redzami mehāniskie bojājumi – izsista stikla lēca. Kameras tualetē atrodas birste ar koka kātu, kas ar apskates protokolu tika izņemta (lietas 3.-5.lapas).
- a r 2014.gada 31.janvāra videonovērošanas ieraksta apskates protokolu ar pievienoto fotoattēlu, kurš tika veikts Daugavgrīvas cietuma
Daugavpils nodaļā /numurs/.kamerā 2014.gada 28.janvārī no sasistās videonovērošanas kameras EKST 30S70. No apskates protokola izriet, ka videoierakstā
no minētās videokameras ir redzams, ka 2014.gada 28.janvārī plkst.08:01:33 notiesātais /pers. E/ ir pienācis pie videokameras un ar slotas kātu ir atvēzējis, lai
sasitu augstākminēto videonovērošanas kameru. Pēc dotām darbībām videokamera pārstāja darboties (lietas 6.-7.lapa).
- ar 2013. gada 29.janvāra izņemšanas protokolu, no kura izriet, ka tika izņemta bojātā videokamera EKST30S70 melnas krasas apaļas formas
ar melnas krāsas pieslēgšanas vadu, kurai ir sasista leca, tās korpuss, kā arī izņemti stikla elementi (lietas 10. lapa).
- ar lietā esošo 2013.gada 28.oktobra pavadzīmi Nr.SVP000198, saskaņā ar kuru videokameras EKST 30S70 vērtība sastāda Ls 67,71 (lietas
16. lapa).
Liecinieka/pers. H/ liecības, sniegtās tiesas sēdē, tiesa uzskata par nepatiesām. Būdams nopratināts liecinieka statusā pirmstiesas izmeklēšanas laikā
un brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, /pers. H/ liecināja, ka sadzirdēja troksni kamerā un kad pagriezās, redzēja, ka /pers.
E/ stāvēja turot rokās slotas kātu un viņš saprāta, ka /pers.E/ ir sasitis videonovērošanas kameru. Minēto protokolu liecinieks ir izlasījis un apliecinājis ar savu
parakstu. Nav pamata uzskatīt, ka liecinieks ir parakstījis savas liecības maldības, viltus vai draudu iespaidā. Savukārt tiesas sēdē liecinieks ir norādījis, ka
sadzirdot troksni kamerā, viņš pagriezās un ieraudzīja uz grīdas videonovērošanas kameru, bet lai /pers. E/ turētu rokās slotu neredzēja. Ņemot vērā, ka gan
apsūdzētais, gan liecinieks turpina izciest brīvības atņemšanas sodu vienā cietumā, tiesa uzskata ka /pers. H/ liecības tiesas sēdē ir sniegtas nolūkā palīdzēt
apsūdzētajam izvairīties no soda.
Kā arī nav ņemams vērā apsūdzētā apgalvojums, ka videonovērošanas kameru viņš ir sasitis, lai tādejādi protestētu pret, viņaprāt, netaisnīgu Lūdzas
rajona tiesas 2011.gada 14.septembra spriedumu. Minētais spriedums 2012.gada 12.jūnijā ir stājies likumīgā spēkā tas ir izpildāms likumā noteiktajā kārtībā.
Apsūdzētajam ir likumā paredzētās iespējas lūgt lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem vai sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma
normu būtisku pārkāpumu.
Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst par pierādītu, ka /pers. E/ ir vainīgs viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko viņam ir nosakāms
likumā paredzētais sods.
Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa ņem vērā noziedzīga nodarījuma raksturu – noziedzīgs nodarījums izdarīts ieslodzījuma vietā, brīvības
atņemšanas soda izciešanas laikā, saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu izdarītais noziedzīgs nodarījums ir klasificējams kā mazāk smags noziegums. Turklāt
tiesa ņem vērā radīto kaitējumu – 96,33 euro un apsūdzētā personību – iepriekš ir sodīts, izcieš brīvības atņemšanas sodu. /pers. E/ pēdējo reizi ir notiesāts ar
Ludzas rajona tiesas 2011.gada 14.septembra spriedumu par Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības
atņemšanu uz 6 gadiem ar policijas kontroli uz trim gadiem, uzsācis izciest sodu 2011.gada 14.septembrī (lietas 19. lapa). Ņemot vērā minētos apstākļus to
kopumā, tiesa secina, ka apsūdzētajam ir nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā.
Nosakot soda mēru apsūdzētajam, tiesa ņem vērā apsūdzētā atbildību ietekmējošus apstākļus. Krimināllikuma 47.pantā minētos apsūdzētā atbildību
mīkstinošos apstākļus tiesa nav konstatējusi. Apsūdzētā atbildību pastiprinošs apstāklis, atbilstoši Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktam, ir tāda
noziedzīga nodarījuma izdarīšana, kas veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.
Pie šādiem apstākļiem /pers. E/ ir nosakāms sods brīvības atņemšanas veidā uz četriem mēnešiem.
Sakarā ar to, ka šajā lietā inkriminēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja pēc sprieduma taisīšanas iepriekšējā lietā, bet pirms pilnīgas soda
izciešanas, atbilstoši Krimināllikuma 51.panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa šajā spriedumā noteiktajam sodam daļēji pievieno sodu, kas nav
izciests pēc Ludzas rajona tiesas 2011.gada 14.septembra sprieduma.
Cietušais – Ieslodzījuma vietu pārvaldes Daugavgrīvas cietums pieteica mantiskā kaitējuma kompensāciju 96,33 euro.
Kriminālprocesa likuma 22. pants nosaka, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās
ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. Saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 350. panta pirmo un otro daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi
kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu; kompensācija ir krimināltiesisko
attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.
Kaut apsūdzētais kompensācijas pieteikumu neatzina, lietā ir iegūti pierādījumi faktam, ka /pers. E/ prettiesiskas rīcības rezultātā cietušajam ir
nodarīts zaudējums cietušā pieteiktajā apmērā. Tādēļ kompensācijas pieteikums ir apmierināms pilnā apmērā.
Tiesa sēdē apsūdzētā aizstāvību veica zvērināts advokāts Jānis Radionovs, kuram saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas
kārtību” pienākas samaksa par juridisko palīdzību 221,27 euro apmērā, kas veicama no valsts līdzekļiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367. panta pirmās daļas 4. punktu samaksa advokātam, kad izdevumus par juridisko palīdzību sedz no valsts
līdzekļiem, ir atzīstama par procesuāliem izdevumiem. Kriminālprocesa likuma 368. panta pirmajā daļā noteikts, ka procesuālos izdevumus ar tiesas
nolēmumu piedzen no notiesātajiem.
Ņemot vērā, ka /pers. E/ ir atzīts par vainīgu viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un tas apstāklis, ka apsūdzētais izcieš brīvība
atņemšanas sodu nevar tikt atzīts par pamatu viņa atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, tiesa secina, ka no apsūdzētā valsts labā ir piedzenami
procesuālie izdevumi sakarā ar samaksu aizstāvim 221,27 euro apmērā.
Lietiskie pierādījumi – sasistā videokamera, disks ar videoierakstu, birste ar kātu un stikla lauskas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240. panta
pirmās daļas 5. punktu pēc sprieduma spēkā stāšanās ir iznīcināmi.
Vadoties no Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 527.- 530. panta, tiesa
n o s p r
/pers. E/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 185.panta pirmajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4
(četriem) mēnešiem.
Galīgo sodu pēc spriedumu kopības noteikt /pers. E/ saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo un otro daļu, ar šo spriedumu noteiktajam sodam
daļēji pievienot neizciestā soda daļu, piespriestu /pers. E/ ar Ludzas rajona tiesas 2011.gada 14.septembra spriedumu, – brīvības atņemšana uz 2 (diviem)
gadiem 5 (pieciem) mēnešiem ar policijas kontroli uz 3 (trīs) gadiem.
Soda izciešanas termiņu skaitīt no 2015.gada 18.maija.
Līdz sprieduma stāšanās likumīgā spēkā piemērot /pers. E/ drošības līdzekli – apcietinājumu.
Piedzīt no /pers.E/ Ieslodzījumu vietu pārvaldes Daugavgrīvas cietuma labā kaitējuma kompensāciju 96,33 euro (deviņdesmit seši euro 33 centi)
apmērā.
Lietiskos pierādījumus – sasisto videokameru, disku ar videoierakstu, birsti ar kātu un stikla lauskas spriedumam stājoties likumīgā spēkā –iznīcināt.
Piedzīt no /pers. E/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvības nodrošināšanu tiesas sēdēs 221,27 euro (divi simti divdesmit viens euro 27
centi), nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai - 30 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai, sūdzību vai protestu iesniedzot Daugavpils tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena: 2015.gada 1.jūnijā.
Tiesnese G.Simoņuka