Court partially allowed HOA's claim for unpaid management fees and rejected excessive recovery costs.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the HOA's claim for management fees and rejected the request for excessive recovery costs. The defendant admitted the debt but contested the calculation method, while the plaintiff failed to justify the specific recovery amount. The court ruled that the defendant must pay the verified debt plus legal interest but denied the disproportionate recovery costs.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 97., 190., 192., 193., 195., 204.1, 250.26 panti; The court may partially satisfy a claim when the plaintiff proves the main debt but fails to substantiate ancillary costs or calculation errors.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C29646016
(C264/17)
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Limbažos 2017.gada 7.septembrī
Limbažu rajona tiesa
tiesnese D.Glinka,
ar sekretāri L.Saklauri,
piedaloties atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/ maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
Dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/, bankas konts Nr.
LV10HABA0551017946583; Banka SWEDBANK AS, pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Rada Matjušina iesniegusi tiesā ar Dzīvokļa īpašuma
likuma 10.panta 3.punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pantu, Civillikuma 1071., 1401., 2389., 1668.9 pantu pamatotu prasību par
apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumu parāda EUR 1056,85 par periodu no 2007.gada 1.septembra līdz 2016.gada 1.augustam,
parāda atgūšanas izmaksu EUR 40, tiesāšanās izdevumu piedziņu no Atbildētāja/pers. B/, personas kods /personas kods/.
Noteikt Prasītāja tiesības saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no prasības celšanas līdz sprieduma izpildei.
Prasības pieteikumā prasītāja norāda, ka /pers. B/ no 2000.gada 27.oktobra ir nekustamā īpašuma /adrese B/, kas koroborēts Rīgas pilsētas
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ar kadastra Nr./numurs B/, domājamo daļu īpašnieks.
N o 2007.gada 1.septembra dzīvokļu īpašnieku biedrība /nosaukums A/ nodrošina koplietošanā esošās daļas pārvaldīšanu. Prasītājs pilda
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, nodrošina Atbildētājam
iespēju saņemt visus īpašumā pieejamos komunālos pakalpojumus.
Atbildētājs viņam izrakstītos rēķinus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir apmaksājis daļēji vai
nemaz. Pēdējais maksājums no Atbildētāja saņemts 2014.gada 3.februārī. Uz 2016.gada 1.augustu Atbildētāja parāds Prasītājam sastāda kopā 1056,85
EUR.
Pusēm paziņots par tiesas sēdi, 14.03.2017. nosūtot tiesas pavēstes, ko apliecina Pavēstu uzziņa (1.sējums, lietas 139.lapa).
Prasītāja pārstāve Rada Matjušina uz tiesas sēdi nav ieradusies, rakstveida iesniegumā norāda, ka uz sēdi nevar ierasties saslimšanas dēļ. Neiebilst,
ka lieta tiek skatīta bez viņas piedalīšanās (2.sējums, lietas 1.lapa).
Tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez prasītāja pārstāves piedalīšanās tiesas sēdē.
Atbildētāja pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē maza apmēra prasību neatzina; iesniedza un nolasīja rakstveida paskaidrojumus, kuri,
atbilstoši Civilprocesa likuma 166.pantam pievienoti lietai (2.sējums, lietas 4.-7.lapa). Parāda summa 1056,85 EUR Prasītāja aprēķinos ir izveidojusies
tāpēc, ka Prasītājs veic nepareizus aprēķinus un rēķinos izstāda nepamatotus maksājumus. Dzīvokļu īpašnieku biedrība /Nosaukums A/ dzīvojamo māju
sāka pārvaldīt un apsaimniekot no 1.09.2007. Atbildētājam dzīvojamā mājā /adrese A/ pieder nedzīvojamās telpas ar inventarizācijas Nr. 901.
Nedzīvojamās telpas ir kopīpašums. Turklāt, netiek izmantotas. Tām nav pievienotas nekādas inženierkomunikācijas, no kurām Atbildētājs saņemtu
pakalpojumus. Nedzīvojamo telpu īpašnieki veic maksu tikai par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Prasītājs, izrakstot rēķinus, par
pārvaldīšanu un apsaimniekošanu uzrāda paaugstinātu pakalpojumu tarifu. Tajā pat laikā nedzīvojamās telpas Nr. 604 īpašniekam par apsaimniekošanas
platību 182,76 m2 ir jāmaksā tikai 38,56 EUR, kas sastāda apsaimniekošanas tarifu 0,20 EUR/m2. /pers. B/ tiek izrakstīts rēķins par summu 14,78
EUR, kas tiek maksāts par 29,56 m2. Attiecīgi apsaimniekošanas tarifs ir 0,50 EUR/m2. Starpība veidojas par 0,30 EUR / m2 katru mēnesi. Naudas
izteiksmē - 0,30 x 29,56 m2 = 8,41 EUR mēnesī. Prasītājs iesniedzis savu pamatprasību par laika periodu no 01.09.2007. līdz 1.08.2016., par 107
mēnešiem. Šajā laika periodā Prasītājs caur izrakstītiem rēķiniem no /pers. B/ pieprasījis nepamatotu samaksu par pārvaldīšanu un apsaimniekošanu
kopējo summu 899,87 EUR (107 mēneši x 8,41 EUR). Papildus nepamatotam maksājumam Prasītājs rēķinos uzrādīja arī citus nepamatotus
maksājumus, kuri nebija skaidri un kuri nebija pamatoti ar dzīvokļu īpašnieku lēmumiem. Piemēram, Prasītājs savos rēķinos un iesniegtajā tiesas prasībā
pieprasa veikt maksājumus par aukstā ūdens sistēmas apkopi 107 mēnešos par kopējo summu 66,21 EUR. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma
prasībām maksājumus, kurus dzīvojamā mājā jāveic visiem dzīvokļu īpašniekiem, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopums. Prasītājs nav iesniedzis pierādījumu
faktam, ka šāds pakalpojums Atbildētājam tiek sniegts un, ka par to jāveic atsevišķi maksājumi. No iesniegtā prasības aprēķina var redzēt, ka /pers. B/
netiek sniegts ūdens un kanalizācijas pakalpojums. Nav skaidrs, kāpēc Atbildētājam jāmaksā par pakalpojumu, par kuru nav lēmuši dzīvokļu īpašnieki,
un, kurus Atbildētājs nesaņem. Prasītājs nepamatoti vēlas piedzīt no /pers. B/ EUR 899,87 par pārvaldīšanu un maksājumu par ūdens sistēmas apkopi,
tāpat arī EUR 40 parāda atgūšanas izmaksas, jo Civillikuma 1668.9 panta norma piemērojama juridiskām personām. Šobrīd Atbildētājs ir pārdevis
nedzīvojamās telpas /adrese A/. Atbildētājs neapstrīd Prasītāja tiesības apsaimniekot viņam piederējušās telpas. Ir saņēmis Prasītāja izrakstītos rēķinus.
Tāpat neapstrīd, ka Prasītājs ir uzskaitījis visas Atbildētāja samaksātās summas. Starp pusēm nav bijis rakstveida līguma. 2014.gada 25.februārī
Atbildētājs lūdza Prasītāju izskaidrot tarifus. Atbilde nav sniegta, un /pers. B/ maksāja tāpat kā citi. Īpašnieki sapulcēs nekad nav lēmuši par Atbildētāja
dzīvoklim uzliktā maksājuma apmēru. Paziņojumus par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu Atbildētājs nav saņēmis. Atbildētājs nenoliedz, ka bijis
tikai uz dibināšanas kopsapulci. Atbildētāja telpas šķērso kanalizācijas vads, kura bojājumus atbildētājs novērsa par saviem līdzekļiem. /pers. B/
samaksājis rēķinus atbilstoši saņemtajiem pakalpojumiem - EUR 557,29 apmērā Prasītāja kontā līdz telpu īpašnieku maiņai, bet neapstrīd prasītāja
apgalvojumus, ka pēdējo maksājumu veicis 3.02.2014. Par pārējo periodu Atbildētājam nav strīda. Atbildētājs piekristu samaksāt starpību starp
prasības summu EUR 1056,85 un neatzīto summu EUR 966,08 (tas ir EUR 90,77). Iebildumus Atbildētājs pamato ar zemesgrāmatas izdruku, kaimiņam
izrakstīto rēķinu. Uzturēja Pieteikumu par valsts nodevas atmaksu par nepieņemto pretprasību.
Motīvu daļa.
Noklausījusies lietas dalībnieka paskaidrojumus, iepazinusies ar prasības pieteikumu un lietā pievienotajiem materiālus, tiesa atzīst, ka prasība
pamatota un apmierināma daļēji.
Zemesgrāmatas nodalījuma noraksts apliecina /pers. B/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – mākslinieku darbnīcu Nr. 901, pie mākslinieku
darbnīcas īpašuma piederošā kopīpašuma domājamā daļa no daudzdzīvokļu mājas un zemes 10163/106847, 101,63 kv/m, /adrese B/, kadastra
Nr./numurs B/, kas 27.10.2000. koroborētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/ar kadastra Nr./numurs C/(1.sējums, lietas 16.-
20. lapa).
2007.gada 13.jūlijā īpašuma /adrese A/ dzīvokļu kopīpašnieku sapulce pieņēmusi lēmumu par dzīvokļu īpašnieku biedrības /nosaukums
A/nodibināšanu. Dzīvokļu īpašnieku biedrība /nosaukums A/visu īpašnieku vārdā pilnvarota pārņemt daudzdzīvokļu mājas /adrese A/, kopīpašumā
esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumus no SIA „Votum +”, ko ap liecina 2007.gada 13.jūlija daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas
/adrese A/, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols Nr.2/07 (1.sējums, lietas 21.-28.lapa) un 2007.gada 31.augusta Akts par nekustamā īpašuma
/adrese A/, nodošanu - pārņemšanu dzīvokļu īpašnieku biedrības “Maskavas 50” pārvaldīšanā un apsaimniekošanā (1.sējums, lietas 29. lapa).
Dzīvokļu īpašnieku biedrības “Maskavas 50” statūtos formulēts dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas mērķis - nodrošināt tās apsaimniekošanā
nodoto daudzdzīvokļu mājas pienācīgu uzturēšanu, tehnisko ekspluatāciju, dzīvojamo (neapdzīvojamo) un koplietošanas telpu lietošanas un zemesgabalu,
uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, uzturēšanu, kā arī apmierināt citas biedrības biedru vajadzības, kas saistītas ar dzīvokļu (neapdzīvojamo telpu) un
daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpu izmantošanu (1.sējums, lietas 22.-28. lapa).
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrajā daļā noteiktas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības.
Atbildētājs ar pierādījumiem nav apstrīdējis prasības pieteikumā apgalvoto, ka no 2007.gada 1.septembra Prasītājs nodrošina koplietošanā esošās
Nekustamā īpašuma daļas pārvaldīšanu, izpildot obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, tajā skaitā, nodrošina Atbildētājam iespēju
saņemt visus īpašumā pieejamos komunālos pakalpojumus.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim) paredzēja, ka dzīvokļa īpašnieks sedz
nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, tās komunikāciju un iekārtu uzturēšanu, ekspluatāciju un remontu, kā arī ar zemes gabala
uzturēšanu, proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam, tāpat arī norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem neatkarīgi no tā, vai
dzīvokļa īpašnieks ir mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidotās dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieks un vai viņš ir
vai nav noslēdzis attiecīgu līgumu. Ja dzīvokļa īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, tā slēdz rakstveida līgumu ar daudzdzīvokļu mājas pārvaldītāju par
kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumu segšanu proporcionāli sava dzīvokļa īpašuma lielumam.
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.01.2011.) noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa
īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma pamata noteiktos
izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulces noteikto
atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Šā pantā ceturtajā daļā
(redakcijā, kas bija spēkā līdz 01.01.2011.) noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Dzīvokļa īpašuma likuma (stājas spēkā 01.01.2011.) 10.panta 2., 3., 4.punktos noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi - segt dzīvojamās mājas
pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu
(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus.
Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta pirmās daļas izpratnē dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības
nostiprinājusi zemesgrāmatā.
Tātad, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2011.gada 13.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC- 43/2011, atzinis, ka katra
dzīvokļa īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa lietošanas īpašību saglabāšanu, bet arī par kopīpašumā esošās mājas daļas lietošanas
īpašību saglabāšanu.
Civillikuma 1071.pants noteic, ka uz kopējo lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada spriedumu lietā Nr. SKC-39/2008
izdevumi Civillikuma 1071.panta izpratnē saprotami plašākā nozīmē, jo ietver ne tikai kopējas lietas saglabāšanas un uzturēšanas izdevumus, bet arī
nepieciešamos apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, remonta un citus nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar kopējo lietu.
No augstākminētajām likumu normām un judikatūras kopsakarā tiesa uzskata, ka Atbildētājam kā vienam no Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem
ir pienākums segt uz kopīpašumu gulstošās nastas, tas ir - segt izdevumus par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un veikt maksājumus
par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Lietā nav strīda, ka par strīdus periodu - no 2007.gada 1.septembra līdz 2016.gada 1.augustam Atbildētājam ir izsniegti rēķini, kuros norādīts
maksājuma apmērs un termiņš (1.sējums, lietas 153.-259.lapa).
No Prasītāja izrakstītajiem rēķiniem (1.sējums, lietas 153.-259.lapa) kopsakarā ar izdrukām no Prasītāja bankas konta
Nr.LV10HABA0551017946583, kurās redzamas personu iemaksātās naudas summas (1.sējums, lietas 30-115.lapa) secināms, ka Atbildētājs viņam
izrakstītos rēķinus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem ir apmaksājis daļēji vai nav apmaksājis vispār.
Kopš 2014.gada 3.februāra Atbildētājs nav maksājis neko.
Līdz ar to tiesai nav šaubu, ka Atbildētāja parāds Prasītājam par apsaimniekošanu, ūdens sistēmas apkopi periodā no 2007.gada 1.septembra līdz
2016.gada 1.augustam ir EUR 1056,85. Parādu iepriekšminētajā apmērā pierāda aprēķins (1.sējums, lietas 9.-11.lapa).
Tiesa atzīst par nepamatotiem Atbildētāja iebildumus, ka viņam par telpu apsaimniekošanu strīdus periodā nepamatoti ir prasīta samaksa EUR 0,50
par telpas vienu kvadrātmetru, jo kaimiņš /pers. D/ maksājot EUR 0,20 par kvadrātmetru, kas esot secināms no Zemesgrāmatas nodalījuma noraksta un
rēķina (2.sējums, lietas 8.-9.lapa), kā arī /pers. B/ īpašumā esošajām telpām netiekot sniegts ūdens un kanalizācijas pakalpojums, tāpēc jāmaksā par šo
sistēmu apkopi.
Iepriekšminētajiem iebildumiem atbilstošus pierādījumus Atbildētājs lietā nav iesniedzis; ar tiesā celtu prasību nav apstrīdējis ne rēķinus, ne
atsevišķu pakalpojumu nesaņemšanu, nedz arī pakalpojumu izmaksas, kuras noteikusi dzīvokļu īpašnieku biedrība. No Atbildētāja pārstāvja tiesas sēdē
sniegtajiem paskaidrojumiem, ka Atbildētājs savās telpās reiz veicis kanalizācijas sistēmas avārijas seku likvidāciju, tiesa secina, ka /pers. B/ telpām ir
pievadīta kanalizācijas sistēma.
Salīdzinot Zemesgrāmatas nodalījuma norakstus par īpašumiem /adrese B/ (Atbildētājam piederoša mākslinieku darbnīca ar piederošu kopīpašuma
domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemes) (1.sējums, lietas 16.-20.lapa) un /adrese C/ (/pers. D/ piederoša nedzīvojamā telpa) (2.sējums, lietas
8.lapa), redzams, ka īpašniekiem jāveic maksājumi par savstarpēji atšķirīgām telpām, tādēļ maksājumu apmērs par kvadrātmetru abos īpašumos nevar
būt vienāds.
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2011.gada 13.aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC- 43/2011, atzinis, ka katra
dzīvokļa īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sava dzīvokļa lietošanas īpašību saglabāšanu, bet arī par kopīpašumā esošās mājas daļas lietošanas
īpašību saglabāšanu.
Civillikuma 1071.pants noteic, ka uz kopējo lietu gulstošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem
samērīgi ar viņu daļām. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008.gada spriedumu lietā Nr. SKC-39/2008
izdevumi Civillikuma 1071.panta izpratnē saprotami plašākā nozīmē, jo ietver ne tikai kopējas lietas saglabāšanas un uzturēšanas izdevumus, bet arī
nepieciešamos apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, remonta un citus nepieciešamos izdevumus, kas saistīti ar kopējo lietu.
No augstākminētajām likumu normām un judikatūras kopsakarā tiesa uzskata, ka Atbildētājam kā vienam no Nekustamā īpašuma kopīpašniekiem
ir pienākums segt uz kopīpašumu gulstošās nastas, tas ir - segt izdevumus par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un veikt maksājumus
par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9.pantu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tajā skaitā par šā likuma 6.panta otrās daļas
noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā.
Nav strīda, ka /pers. B/ sakrājis parādu laikā no 01.09.2007.-01.08.2016., kad bija telpu /adrese B/, īpašnieks. Civillikuma 1838.pantā noteikts,
ka samaksas izdarīšana ir jāpierāda. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem. Atbildētājs nav
iesniedzis pierādījumus, ka visus prasītāja izrakstītos rēķinus būtu apmaksājis pilnā apmērā. No Atbildētāja par labu Prasītājam apsaimniekošanas un
komunālo maksājumu parāds 1056,85 EUR.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas lietošanas atvēlējumu vai kavējumu,
samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu,
vai uz likumu Saskaņā ar Civillikuma 1762.pantu pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi ar galvenās saistības izbeigšanos. Civillikuma 1765.panta
pirmā daļa noteic likumisko procentu apmēru, kas ir seši procenti no simta gadā.
Atbilstoši Civillikuma 1765., 1759.pantam nosakāmas Prasītāja tiesības saņemt no Atbildētāja pamatparāda EUR 1056,85 likumiskos procentus
sešus procentus no simta gadā līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai). Civillikuma 1763.pants noteic, ka procentu pieaugums apstājas, nesamaksāto
procentu daudzumam sasniedzot kapitāla lielumu.
Noraidāms Prasītāja lūgums par parāda atgūšanas izmaksu piedziņu EUR 40 apmērā no Atbildētāja, jo saskaņā ar Civillikuma 1668.11 pantu šāds
prasījums neattiecas uz parādnieku, kas ir patērētājs vai fiziska persona, kura neveic saimniecisko darbību. Pierādījumus, ka fiziska persona /pers. B/
veiktu saimniecisku darbību, un tamdēļ, viņam būtu jāmaksā EUR 40, Prasītājs lietā nav iesniedzis.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Prasītāja veikto tiesas izdevumu samaksu pierāda maksājuma dokumenti (1.sējums, lietas 14.-15.lapa).
Tā kā prasība tiek apmierināta daļēji (EUR 1056,85 apmērā), no Atbildētāja par labu Dzīvokļu īpašnieku biedrībai /nosaukums A/’ piedzenama
valsts nodeva proporcionāli apmierinātajai prasības daļai kopā EUR 158,53, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4,70.
Apmierināms Atbildētāja pieteikums par valsts nodevas EUR 145,00, kas samaksāta par pretprasību, atmaksu, jo no 2017.gada 10.janvāra Rīgas
pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2017.gada 10.janvāra Lēmuma Nr. C29646016 (C2775 17) redzams, ka tiesa atteikusies pieņemt /pers. B/
pretprasības pieteikumu pret DzĪB “Maskavas 50” (lietas 132.lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 2)punktu, samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi, ja tiesa atsakās pieņemt
pieteikumu.
Šā panta otrā daļa noteic, ka valsts nodevu atmaksā ar noteikumu, ka pieteikums par tās atmaksāšanu iesniegts tiesā triju gadu laikā no summas
iemaksas valsts budžetā. Tāpat šā panta trešā daļa noteic, ka valsts nodevu atmaksā no valsts budžeta līdzekļiem uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata.
Pieteikums par valsts nodevas, kas samaksāta par pretprasību, atmaksu Limbažu rajona tiesā iesniegts 26.06.2017. Pieteikumam pievienota
izdruka no /pers. B/ pilnvarnieka /pers. A/, personas kods /personas kods/, konta LV77UNLA0050001327395 AS ”SEB banka”, kas apliecina valsts
nodevas EUR 145,00 samaksu 27.12.2016.; maksājuma uzdevumā Nr. 323 norādīts darījuma mērķis ”valsts nodeva par pretprasību civillietā Nr.
C29646016”. Valsts nodeva samaksāta Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV55TREL1060190911200 (1.sējums, lietas 148., 149.lapa). Līdz
ar to pieteikums par valsts nodevas EUR 145,00 atmaksu apmierināms.
Spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97.,190., 192., 193., 195., 204.1, 250.26 pantu, 187.panta otro daļu, tiesa
nosprieda:
Dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/, pilnvarotās pārstāves zvērinātas
advokātes Radas Matjušinas prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/,
juridiskā adrese /adrese A/, dzīvojamās ēkas apsaimniekošanas un komunālo maksājumu pamatparādu par laiku no 01.09.2007.-01.08.2016. EUR
1056,85 (viens tūkstotis piecdesmit seši euro un astoņdesmit pieci centi), valsts nodevu EUR 158,53 (viens simts piecdesmit astoņi euro un piecdesmit
trīs centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (četri euro un septiņdesmit centi); kopā piedzīt EUR 1220,08 (viens tūkstotis divi simti
divdesmit euro un astoņi centi).
Atzīt Dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, juridiskā adrese /adrese A/, tiesības saņemt no /pers. B/
likumiskos procentus 6% (sešus procentus) gadā no nenomaksātās pamatparāda summas EUR 1056,85 par laiku līdz sprieduma izpildei.
Samaksa veicama u z Dzīvokļu īpašnieku biedrības /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, norēķinu kontu
LV10HABA0551017946583; Banka SWEDBANK AS.
Noraidīt prasību daļā par parāda atgūšanas izmaksu EUR 40 piedziņu.
Atmaksāt/pers. B/, personas kods /personas kods/, pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu EUR 145,00
(viens simts četrdesmit pieci euro), kas veikta 27.12.2016. ar maksājuma uzdevumu Nr. 323 AS ”SEB banka”, kontā LV77UNLA0050001327395, ar
maksājuma mērķi ”valsts nodeva par pretprasību civillietā Nr. C29646016”.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem
apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Limbažu rajona tiesā.
Sprieduma pilns teksts sastādīts 2017.gada 7.septembrī.
Limbažu rajona tiesas tiesnese D.Glinka