Court partially allows small claims debt recovery by converting LVL to EUR and awarding interest.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the plaintiff's small claims action against the defendant for debt collection. While the court ordered the defendant to pay the principal loan, interest, and court costs converted from Latvian Lats to Euros, it rejected claims for contractual penalties and specific damages. The decision was based on the procedural handling of the case in writing and the statutory requirement to convert monetary awards into Euros upon the Euro's introduction.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa; Euro ieviešanas kārtības likuma 4. panta otra daļa: When a small claims case is heard in writing without a court session, the judgment date is the notification date, and all awarded sums must be converted into Euros according to the official exchange rate.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr. C35142013
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2014.gada 12.maijā
Siguldas tiesas tiesnese V.Grebežniece, rakstveida procesā izskatīja civillietu prasītāja SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas
Nr.40103183139, maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. A/, /pers.kods/, par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2013.gada 29.novembrī Siguldas tiesā saņemts pieteikums maza apmēra prasībā par parāda piedziņu no atbildētājas /pers.
A/. Pamatojoties uz Civillikuma 1425., 1587., 1588., 1716., 1720., 1753., 1756., 1764., 1779., 1843., 1934., 1943., 1946.pantiem,
Civilprocesa likuma 26.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas b) punktu, 250.19, 250.20pantiem, prasītājs SIA „Ātrais kredīts”
pieteikumā tiesai lūdzis piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam galveno parādu LVL 100,00, procentus par aizdevuma lietošanu
LVL 100,00 un līgumsodu LVL 68,14, zaudējumus LVL 5,25 apmērā; piedzīt tiesāšanās izdevumus, tai skaitā, samaksāto valsts
nodevu LVL 50,00 apmērā, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - ar prasības pieteikuma noraksta un pavēstes piegādāšanu un
izsniegšanu saistītos izdevumus, kuru apmērs uz prasības iesniegšanas brīdi ir LVL 3,30 apmērā; noteikt prasītājam tiesības par laiku
līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas LVL 100,00, sākot ar sprieduma spēkā
stāšanās brīdi. Prasītājs lietu lūdzis izskatīt rakstveida procesā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta pirmās daļas noteikumiem 2013.gada 3.decembrī atbildētājai uz deklarēto
dzīvesvietas adresi ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums, pievienotie materiāli un paskaidrojumu veidlapa, nosakot termiņu
paskaidrojumu sniegšanai līdz 2014.gada 2.janvārim (l.l.24, 27), līdz ar ko saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1panta noteikumiem
uzskatāms, ka tiesa ir informējusi atbildētāju par tiesvedības ierosināšanu. Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likumu dzīves
vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.
Paskaidrojumu par celto prasību tiesai atbildētāja nav iesniegusi, lietas izskatīšanu tiesas sēdē nav lūgusi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamības
datumu pusēm paziņots 2014.gada 24.janvārī. (l.l.29)
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par
nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot
pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma
sastādīšanas datumu.
Pie apstākļiem, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt rakstveida
procesā.
Motīvu daļa:
Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka
prasība ir apmierināma daļēji.
Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku
attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar
vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
No lietas materiāliem redzams, ka 2012.gada 11.maijā atbildētāja mājas lapā www.atraiskredits.lv aizpildot reģistrācijas formu,
apliecinājusi, ka piekrīt Kredīta līguma noteikumiem, apstiprinājusi reģistrāciju un no sava konta uz prasītāja kontu veikusi reģistrācijas
maksājumu LVL 0,01 apmērā, kā arī apstiprinājusi Kredīta līguma nosacījumus. (l.l.19-20)
2012.gada 11.maijā prasītājs uz atbildētāja norādīto norēķinu kontu pārskaitīja pieprasīto kredītu LVL 60,00 apmērā. No prasības
pieteikuma izriet, ka minēto kredītu atbildētāja prasītājam atmaksājusi. Uz minētā kredītlīguma nosacījumiem 2013.gada 9.janvārī
atbildētāja pieprasījusi aizdevumu LVL 100,00 apmērā. Minēto aizdevumu prasītājs 2013.gada 9.janvārī pārskaitījis uz atbildētājas
norēķinu kontu. (l.l.18)
Izsniegtā kredīta atmaksas termiņš noteikts 2013.gada 7.februārī.
Atbildētāja veikusi divus kredīta atmaksas termiņa pagarinājumus, no kuriem pēdējais veikts 2013.gada 8.martā iemaksājot kredīta
procentu summu LVL 20,00 apmērā un kredīta atmaksas termiņš pagarināts par 60 dienām, līdz 2013.gada 7.maijam. Prasītājs
norādījis, ka 2013.gada 7.maijā atbildētāja aizdevumu neatgrieza prasītājam, kā arī neveica kredīta procentu summas maksu.
Pamatojoties uz atbildētājas lūgumu prasītājs sastādījis parāda atmaksas grafiku un atbildētāja 2013.gada 23.maijā veikusi pirmo
mēneša maksājumu LVL 31,86 apmērā, bet turpmāk maksājumus nav veikusi. Saņemto maksājumu prasītājs novirzījis daļējai
līgumsoda summas dzēšanai.
Kredīta līguma noteikumu 2.1.punktā puses vienojās, ka kredītlīguma darbības laikā kreditors apņemas kredīta ņēmējam piešķirt
kredītus, un kredīta ņēmējs apņemas saņemtos kredītus savlaicīgi atmaksāt kreditoram un samaksāt kredīta maksājumus. (l.l.11)
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi
otra puse.
Atbildētāja paskaidrojumus par prasību nav sniegusi un iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikusi, noslēgtā līguma
tiesiskumu un parāda aprēķinu nav apstrīdējusi, parāda samaksu apliecinošus dokumentus tiesā nav iesniegusi. Līdz ar to tiesai nav
pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētājai pastāv nenokārtotas maksājuma saistības pret prasītāju.
Aizdevuma līguma speciālie noteikumi /kredīta nosacījumi/ paredz, ka prasītājs izsniedz atbildētājam aizdevumu LVL 100,00 apmērā
uz 28 dienām, nosakot procentus par aizdevuma lietošanu par šo periodu no 2013.gada 9.janvāra līdz 2013.gada 7.februārim LVL
24,00 apmērā, kā tas izriet arī no prasības pieteikuma, savukārt, par laiku no 2013.gada 8.februāra līdz 2013.gada 8.martam LVL
20,00, bet procenti par aizdevuma lietošanu no 2013.gada 8.marta līdz 2013.gada 7.maijam par 60 dienām noteikti LVL 35,00
apmērā. (l.l.13)
2013.gada 25.maijā noslēdzot parāda atmaksas grafiku puses vienojušās par lietošanas procentiem laika periodā no 2013.gada
1.maija līdz 2013.gada 25.oktobrim 10% apmērā no atlikušās parāda summas. Par minēto laika periodu prasītājs aprēķinājis
procentus LVL 52,40 apmērā. (l.l.23)
Prasītājs prasības summas aprēķinā norādījis, ka saskaņā ar Civillikuma 1763.pantu aizdevuma procentu summu samazinājis līdz
pamatparāda LVL 100,00 apmēram.
Tiesa uzskata, ka prasība daļā par aizdevuma procentu piedziņu LVL 100,00 apmērā apmierināma pilnībā.
Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Bet saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu
„pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.”
Civillikuma 1757.pants paredz, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti
likumiskie procenti (1765.pants).
Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no aizdevuma pamatsummas atlikuma līdz
sprieduma izpildei.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, apmierināms prasītāja lūgums par tiesību noteikšanu saņemt 6% (seši procenti) gadā
no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta ceturto daļu,
nosakot, ka procenti aprēķināmi no nesamaksātās aizdevuma pamatsummas un, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas līgumsodu 1% dienā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, kas aprēķināts
atbilstoši Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 6.1.punktam. Kredīta līguma vispārīgo noteikumu 6.1.punktā noteikts, ja kredīta ņēmējs
neveic kredīta atmaksu kredīta atmaksas dienā, tas maksā kreditoram līgumsodu 1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās
kredīta summas par katru nokavēto dienu. (l.l.12) Prasītājs aprēķināto līgumsoda apmēru LVL 198,00 ir samazinājis līdz pamatparāda
apmēram no kura līgumsoda dzēšanai ieskaitījis prasītājas veikto iemaksu LVL 31,86 apmērā un lūdzis no atbildētājas piedzīt
līgumsodu LVL 68,14 apmērā. (l.l.22).
Civillikuma 1716.pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja
viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1720.panta 2.punktu, kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods bijis norunāts ne
tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Civillikuma 1724.1pantā noteikts, ka tiesa samazina pieprasīto līgumsodu līdz saprātīgam apmēram, ja tas ir pārmērīgs, salīdzinot ar
neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Ja līdzēji vienojušies, ka līgumsoda
samaksa atsvabina šā soda cietēju no procentiem un augļiem, kas no viņa pienākas, kā arī zaudējumu atlīdzības, tad samazinātā
līgumsoda apmērs nedrīkst būt mazāks par otram līdzējam nodarītajiem zaudējumiem.
Prasītājs nav iesniedzis tiesas rīcībā pierādījumus tam, ka viņam saistību savlaicīgas neizpildes rezultātā nodarīti zaudējumi
aprēķinātā līgumsoda apmērā.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta trešo daļu, līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt
noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Tiesa uzskata, ka aprēķinātais līgumsods būtu piedzenams samazinātā apmērā, piedzenot no atbildētājas prasītāja labā līgumsodu
10% apmērā no pamatparāda summas LVL 100,00, kas atbilst LVL 10,00, bet ņemot vērā, ka prasītājs prasībā norādījis, ka
līgumsoda summā ieskaitījis atbildētājas veikto maksājumu LVL 31,86 apmērā, kas trīskārt pārsniedz likumā noteikto līgumsoda
apmēru par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā), tiesa atzīst , ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu ir
noraidāma, kā nepamatota.
No prasības pieteikuma izriet, ka prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas ar brīdinājuma izsniegšanu saistītos izdevumus LVL 5,25
apmērā.
No lietas materiāliem pievienotā Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese s 2013.gada 8.novembra lēmuma noraksta
lietā Nr.3-12/17,02 redzams, ka pieteikums par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju atstāts bez
izskatīšanas. (l.l.21)
No 2013.gada 19.augusta iekšzemes maksājuma uzdevuma (l.l.10) izriet, ka LVL 5,25 saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.3 panta
trešo daļu maksāti kā ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi, ko likums noteicis par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam
īpašas tiesvedības lietās - par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.1nodaļas
noteikumiem. Procesuālā kārtība, kādā ir atlīdzināmi šādi procesuālie tiesvedības izdevumi, noteikti minētajā Civilprocesa likuma
50.1 nodaļā.
Izdevumi, kas saistīti ar brīdinājuma izsniegšanu LVL 5,25 apmērā par pieteikumu saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā,
ir citas tiesvedības izdevumi.
Tiesa uzskata, ka prasītāja samaksātie izdevumi LVL 5,25 apmērā citas tiesvedības lietā nav atzīstami arī par prasītājam nodarītiem
zaudējumiem.
Zaudējumu atlīdzināšana ir civiltiesisks līdzeklis, kas kalpo tāda mantiskā stāvokļa atjaunošanai vai nodrošināšanai kāds būtu, ja
nebūtu pārkāptas tiesības. Lai būtu pamats zaudējumu atlīdzināšanai, tiesai ir jākonstatē atbildētāja prettiesiska rīcība, zaudējumu
esamība un to apmērs, cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem. Lai arī izdevumi, ko samaksājusi puse, kuras
labā taisīts spriedums, atzīstami par tās zaudējumiem šī jēdziena plašākā izpratnē, tomēr nav pamata tos saistīt ar puses tiesībām
celt materiāltiesisku prasījumu par zaudējumu piedziņu, jo, kā to uzsvēris dr.jur.V.Bukovskis „... jautājums par tiesas izdevumiem
pieder procesuālajām, bet ne materiālajām tiesībām”( V.Bukovskis. Civilprocesa mācību grāmata. Rīga, 1933., 421.lpp.).
Tiesai ir pamats secināt, ka konkrētajā lietā ir likumīgs un pietiekams pamats prasītāja prasījuma noraidīšanai par zaudējumu LVL
5,25 apmērā piedziņu, kas radušies kā procesuālie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi citā tiesvedībā.
Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats apmierināt prasību daļēji un piedzīt no atbildētājas prasītāja labā parādu
LVL 200,00, kas sastāv no neatmaksātās kredīta summas LVL 100,00, aizdevuma lietošanas procentiem LVL 100,00, savukārt,
prasība daļā par līgumsoda LVL 68,14 un zaudējumu LVL 5,25 piedziņu noraidāma kā nepamatota.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram,[..].
Pamatojoties uz minēto, no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi- samaksātā valsts nodeva proporcionāli
apmierinātajai prasījuma daļai, kas ir LVL 50,00 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus - par tiesas dokumentu piegādāšanu un
izsniegšanu LVL 3,30, bet kopā LVL 53,30.
No lietas materiāliem – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzskaitījuma (2. lietas lapa) redzams, ka ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu sastāda EUR 6,20, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz
prasītāja samaksātos (LVL 3,30), kas atbilst EUR 4,70, EUR 1,50 (viens euro un 50 centi) apmērā piedzenami no atbildētājas valsts
labā.
Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu, sākot ar euro ieviešanas dienu, latos izteiktu iesākto, bet
nepabeigto (neizpildīto) tiesisko instrumentu kopsummu konvertē euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma
6.pantā noteiktos noapaļošanas principus. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma veidojas no konvertējamām
sastāvdaļām. Nepabeigtā (neizpildītā) tiesiskā instrumenta kopsumma nepārsniedz sākotnējo tiesiskā instrumenta kopsummu latos,
kura konvertēta euro, ievērojot Padomes noteikto maiņas kursu un šā likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.
Ņemot vērā, ka saskaņā ar 2013.gada 4.aprīļa Ministru kabineta rīkojuma Nr.136 „Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas
plānu” 6.punktu euro ieviešanas mērķa datums noteikts 2014.gada 1.janvāris, kā arī, vadoties no Euro ieviešanas kārtības likuma,
piespriestās summas norādāmas ne tikai latos, bet arī euro.
Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 4.panta otro daļu piedzenamā summa latos konvertējama uz euro pēc
noteiktā maiņas kursa 1 euro= 0,702804 LVL.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41., 97., 190., 193., 195., 204.1, 250.25, pantiem, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, /pers.kods/, par labu SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr. 40103183139, neatmaksātā kredīta pamatsummu
(LVL 100,00) EUR 142,29 (viens simts četrdesmit divi euro un 29 centi), aizdevuma lietošanas procentus (LVL 100,00) EUR 142,29
(viens simts četrdesmit divi euro un 29 centi), un tiesas izdevumus (LVL 53,30) EUR 75,84 (septiņdesmit pieci euro un 84 centi), bet
kopā piedzīt (LVL 253,30), kas atbilst EUR 360,41 (trīs simti sešdesmit euro un 41 cents). Parāda summa iemaksājama SIA
„Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr.40103183139, AS „Swedbank” kontā Nr.LV41 HABA 0551 0217 40568.
Noteikt SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas Nr.40103183139, tiesības saņemt no /pers. A/, /pers.kods/, līdz sprieduma izpildei 6
(sešus) procentus gadā no nesamaksātās kredīta pamatsummas, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu
pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu apmērs sasniedzis kapitāla lielumu.
Noraidīt SIA „Ātrais kredīts”, reģistrācijas numurs 40103183139, prasību daļā par līgumsoda (LVL 68,14) EUR 96,95 (deviņdesmit
seši euro un 95 centi) un zaudējumu (LVL 5,25) EUR 7,47 (septiņi euro un 47 centi) apmērā piedziņu.
Piedzīt no /pers. A/, /pers.kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 1,50 (viens euro un 50 centi). Ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts
kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu
iesniedzams Siguldas tiesas kancelejā.
Noteikt /pers.A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Siguldas tiesā.
Tiesnese: /V.Grebežniece/