A420311214 / A42-00558-15 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

Lietas Nr. A420311214

Lietas arhīva Nr. A42-00558-15/25

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 9.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis M.Markovs,

piedaloties pieteicējas SIA „/Nosaukums/” pārstāvjiem /pers. A/ un zvērinātam advokātam Aivaram Salmgrieziem un atbildētājas Latvijas

Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem Paulai Hvesko un Mārai Peilānei

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” pieteikuma (reģ.Nr.8214) par

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada 23.maija (paziņošanas datums EDS) lēmuma Nr.22.7/L-13929 “Par SIA “/Nosaukums/”

iesnieguma izskatīšanas rezultātiem” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmu dienesta Nodokļu kontroles pārvaldes no 2013.gada 30.septembra līdz 17.decembrim veica SIA “/Nosaukums/” (turpmāk

pieteicēja) pievienotās vērtības nodokļa auditu par 2012.gada janvāri – decembri un uzņēmu ienākuma nodokļa auditu par 2012.gadu.

Audita rezultātā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektās audita daļas galvenā

nodokļu inspektora 2013.gada 17.decembra lēmumu Nr.23.22/L-1381 pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis Ls

20 489,61 (29 154,09 EUR), soda nauda Ls 6146,88 (8746,22 EUR) un nokavējuma nauda Ls 5927,93 (8434,68 EUR), samazināts no budžeta

atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis par Ls 1323,18 (1882,72 EUR) un aprēķināta soda nauda Ls 396,95 (564,81 EUR), kā arī aprēķināts

uzņēmumu ienākumu nodoklis Ls 42 363 (60 277 EUR), soda nauda Ls 12 708,9 (18 083 EUR) un nokavējuma nauda Ls 3028,95 (4309,81 EUR).

Papildus nolemts noteikt pieteicējai nomaksai budžetā uzņēmumu ienākuma nodokli Ls 225 (320 EUR) un nokavējuma naudu Ls 16,09 (22,89 EUR).

Nepiekrītot iepriekš minētajam lēmumam pieteicēja to apstrīdēja.

Ar VID ģenerāldirektora 2014.gada 23.maija (paziņošanas datums EDS) lēmumu Nr.22.7/L-13929 “Par SIA “/Nosaukums/” iesnieguma

izskatīšanas rezultātiem” (turpmāk – Lēmums) nolemts atstāt negrozītu VID Nodokļu kontroles pārvaldes Juridisko personu piektās audita daļas galvenā

nodokļu inspektora 2013.gada 17.decembra lēmumu Nr.23.22/L-1381.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem un apsvērumiem.

[1.1] Lietā konstatēts, ka pieteicēja 2012.gada janvāra un maija PVN deklarācijās par noformētajiem darījumiem ar SIA “/Nosaukums B/” kā

priekšnodokli atskaitījusi Ls 21 52,79.

[1.2] Pieteicēja pārbaudei iesniegusi SIA “/Nosaukums B” vārdā noformētos faktūrrēķinus (kopējā darījumu vērtība Ls 36 050,78, no tās PVN Ls

7931,17), pieņemšanas – nodošanas aktus (noformēti attiecīgi 2011.gada 16., 23. un 28.decembrī), kā arī 2011.gada 24.oktobra būvdarbu līgumu ar

SIA “/Nosaukums B”, saskaņā ar kuru SIA “/Nosaukums B” apņemas veikt būvniecības darbus pieteicējas biroju ēkā, kas atrodas Strautu ielā 98,

Rīgā.

Pieņemšanas – nodošanas aktos norādīts darbu apraksts (būvbedres rakšana (48m2), grunts iekraušana autotransportā un aizvešana (48 m3),

grunts pamatnes blietēšana (220m2),

metālkonstrukciju izgatavošana (68 gabali) un metālkonstrukciju uzstādīšana (46 gabali), špaktelēšana un krāsošana (267m2) u.c., kā arī būvdarbu

veikšanas nodrošināšanai izlietotie

celtniecības materiāli un to daudzums.

Atbilstoši noformētajos dokumentos norādītajam pieņemšanas – nodošanas aktos norādīto celtniecības darbu veikšanas rezultātā pieteicējas

struktūrvienībā “noliktava, birojs” Strautu ielā 98, Rīgā ir izveidots pamatlīdzeklis “nojume komplekts” Ls 36 050,78 vērtībā.

[1.3] Papildus pieteicēja pārbaudei iesniegusi 2011.gada 2.decembra uzņēmuma līgumu Nr.2811, saskaņā ar kuru SIA “/Nosaukums B” apņemas

veikt elektroapgādes, elektroinstalācijas, vājstrāvas tīklu un zemējumu ierīkošanas darbus.

Saskaņā ar pārbaudei izsniegtajos SIA “/Nosaukums B” vārdā noformētajos faktūrrēķinos un pieņemšanas – nodošanas aktos norādītajam SIA

“/Nosaukums B” veikusi elektroapgādes izbūves darbus (kopējā darījumu vērtība Ls 47 639,28, no tās PVN Ls 10 480,64) objektos Kalnciema 116,

Vārnu 8, Brūkleņu 43A, Nometņu 38, Daugavgrīvas 67, Vienības gatve 96, Slokas 99, Vienības gatve 62, Liepājas 31, Nometņu 4, Koku 4, Rīgā, bet

faktūrrēķinos un pieņemšanas – nodošanas aktos nav norādīts, kurā konkrēti objektā veikti norādītie būvdarbi.

[1.4] Pārbaudei tika iesniegts SIA “/Nosaukums B” vārdā noformētais 2012.gada 7.maija faktūrrēķins Nr.IL12/0501 (darījumu vērtība Ls 12

459,02, no tās PVN Ls 2740,98) un 2012.gada 7.maija pieņemšanas – nodošanas akts, kurā norādīts darbu apraksts - RAA risinājumi, t.sk. izmaiņas

esošajās RAA iekārtās un dispičervadības risinājumi objektā “330/110/10kv a/st. Nr.130 „Imanta” transformatoru TNr.1 un TNr.2 RAA rekonstrukcijas

tehniskā projekta izstrāde”.

[1.5] Lietā konstatēts, ka pieteicēja 2012.gada jūnija, augusta, oktobra – decembra PVN deklarācijās deklarēja celtniecības pakalpojumu

saņemšanu no SIA “/Nosaukums C/” Ls 258 307,25 vērtībā, saskaņā ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 3.punkta un

13.6panta otrās daļas nosacījumiem par minētajiem darījumiem aprēķinot budžetā maksājamo PVN un atskaitāmo priekšnodokli Ls 54 605,19 apmērā.

Lietas materiāliem pievienots 2012.gada 18.aprīļa līgums Nr.NL01, kurā ir vispārīga rakstura norāde, ka SIA “/Nosaukums C/” (apakšuzņēmējs)

apņemas veikt darbus pieteicējas objektos.

Pieteicēja pārbaudei iesniegusi SIA “/Nosaukums C/” vārdā noformētos rēķinus un pieņemšanas – nodošanas aktus, kuros norādīti celtniecības

darbi un to apjoms.

Izvērtējot pieteicējas iesniegtos dokumentus par pakalpojumu sniegšanu pasūtītajiem SIA “RECK”, AS “Sadales tīkls” un SIA “Energoremonts

Rīga”, konstatējams, ka tajos norādītais darba apraksts un apjoms neatbilst un nav salīdzināms ar SIA “/Nosaukums C/” vārdā noformētajos

pieņemšanas – nodošanas aktos norādīto darbu aprakstu un apjomu. Tātad pakalpojumi, kurus pieteicēja ir reģistrējusi kā saņemtus no SIA

„/Nosaukums C/”, nav identificējami ar pieteicējas tālāk sniegtajiem pakalpojumiem.

[1.6] Lietā konstatēts, ka pieteicēja grāmatvedībā reģistrējusi pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar SIA „/Nosaukums A/” vārdā noformēto

2012.gada 9.janvāra rēķinu Nr.OJ09012012 (darījumu vērtība Ls 3000, no tās PVN Ls 660).

Pārbaudē secināts, ka SIA “/Nosaukums A/” faktiski nesniedza pakalpojumus pieteicējai. No lietas materiāliem redzams, ka pārbaudei uzrādīto

2011.gada 12.decembra līgumu par mārketinga pakalpojumiem Nr.LEO01/2011, kā arī 2012.gada 1.maija aktu par interneta pakalpojumu sniegšanu

SIA “/Nosaukums A/” vārdā parakstīja SIA “/Nosaukums A/” amatpersona /pers. J/.

Lietas materiālos norādīts, ka /pers. J/ atstāja bez ievērības VID Nodokļu kontroles pārvaldes uzaicinājumu ierasties paskaidrojuma sniegšanai par

SIA “/Nosaukums A/” darījumiem ar pieteicēju.

Lietā konstatēts, ka 2012.gada 9.janvāra rēķinu Nr.OJ09012012 SIA “/Nosaukums A/” vārdā parakstīja (saskaņā ar paraksta atšifrējumu) /pers.

K/. Taču /pers.K/ nav reģistrēta kā SIA “/Nosaukums A/” darba ņēmēja.

[1.7] Iestāde norāda, ka SIA „/Nosaukums B” un SIA „/Nosaukums C/” saimnieciskā darbība ir apturēta attiecīgi ar 2014.gada 11.marta lēmumu

Nr.8.42.2/L-7465 un 2013.gada 15.marta lēmumu Nr.23.22/L-7506, pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem SIA „/Nosaukums B” un SIA

„/Nosaukums C/” turējumā vai īpašumā transportlīdzekļi nav reģistrēti; SIA „/Nosaukums B/”, SIA „/Nosaukums C/” 2011 un 2012.gada pārskatu VID

nav iesniegušas, saimnieciskās darbības esību nav deklarējušas.

[1.8] Veicot pārbaudi konstatēts, ka SIA „/Nosaukums B” un SIA „/Nosaukums C/ deklarētajās juridiskajās adresēs nav sasniedzamas un

saimniecisko darbību neveic, ko apliecina šo nekustamo īpašumu īpašnieku sniegtā informācija, SIA „/Nosaukums B” un SIA „/Nosaukums C/” nav

deklarējušas struktūrvienības, līdz ar to nav identificējama komercsabiedrību saimnieciskās darbības veikšanas vieta.

[1.9] VID norāda, ka SIA „/Nosaukums B” un SIA „/Nosaukums C/” kopš reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā nav iesniegušas VID pārskatus

„Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”.

[1.10] VID norāda, ka SIA „/Nosaukums B” un SIA „/Nosaukums C/” amatpersonas darījumu noslēgšanas un izpildes laikā ir Krievijas pilsones,

kuras Latvijā nav ieceļojušas un nav saņēmušas darba atļauju.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] VID secinājumus par darījumiem ar SIA „/Nosaukums B” pamatojusi ar apstākļiem, kas iestājušies pēc darījuma noslēgšanas. VID nav

konstatējis, kas SIA „/Nosaukums B” izrakstītie rēķini būtu viltoti.

[2.2] 2012.gada 18.aprīlī tika noslēgts līgums ar SIA /Nosaukums C/” par darbu veikšanu pieteicējas objektos. Pieteicēja SIA “/Nosaukums C/”

kā apakšuzņēmēju piesaistīja pieteicējas darījumos ar AS “Sadales tīkls”, SIA “Energoremonts Rīga” un SIA “RECK”. SIA “ /Nosaukums C/” par

darījumu ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem noformēja rēķinus un pieņemšanas – nodošanas aktus, kuros sniegta informācija par pakalpojumiem un to

sniegšanas vietām. Pieteicēja uzskata, ka darbu pieņemšanas – nodošanas aktos norādītie pakalpojumi ir identificējami kā tālāk sniegtie pakalpojumi AS

“Sadales tīkls”, SIA “Energoremonts Rīga” un SIA “RECK”.

[2.3] Pieteicēja ar SIA “/Nosaukums A/” 2011.gada 12.decembrī noslēdza līgumu par mārketinga pakalpojumiem. Par sniegtajiem pakalpojumiem

(sludinājumi interneta portālos un citas mārketinga aktivitātes) tika sastādīts akts, kā arī apmaksa veikta saskaņā ar izrakstīto rēķinu. Iesniegtie dokumenti

apliecina faktu, ka darījumi faktiski ir notikuši, savukārt VID savus secinājumus balstījis uz pieņēmumiem. Turklāt pieteicēja uzskata, ka interneta

mārketinga pakalpojumi ir plaši un tos visus atspoguļot rēķinā nav iespējams. Bez tam VID ir vērtējis SIA “/Nosaukums A/ darījumu partnerus un

secinājusi, ka arī tie nevarēja sniegt interneta un mārketinga pakalpojumus. Pieteicēja uzskata, ka tai nav jāvērtē SIA „/Nosaukums A/” darījumi ar citiem

tā darījumu partneriem, jo konkrētajā gadījumā pakalpojumus sniedza SIA “/Nosaukums A/”.

[3] VID lietā sniegtajos paskaidrojumos norāda, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā norādītajiem argumentiem.

VID pārstāvis tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

[5] Tiesas sēdēs tika nopratināti liecinieki /pers. O/, /pers. P/, /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/, /pers. U/, /pers. V/ un /pers. J/.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausījusies administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir

noraidāms.

[7] Pieteicēja grāmatvedībā reģistrējusi pakalpojumu saņemšanu no SIA /Nosaukums B”, SIA „/Nosaukums C/ un SIA „/Nosaukums A/”.

VID Lēmumā apstrīdējis pieteicējas darījumu faktisko esamību ar SIA „/Nosaukums B”, SIA „/Nosaukums C/” un SIA „/Nosaukums A/ un

ierobežojis pieteicējas tiesības veikt priekšnodokļa atskaitījumus par darījumiem ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem.

[8] Priekšnodoklis saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (spēkā darījumu veikšanas brīdī) 1.panta 9.punkta „a” apakšpunktu ir

pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai

saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Savukārt atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās

daļas 1.punktam, VID reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt

no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo

darījumu nodrošināšanai.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka galvenais priekšnoteikums priekšnodokļa atskaitīšanai papildu minētajiem ir tas, ka prece vai

pakalpojums faktiski saņemts no citas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un ka preci faktiski piegādājusi vai pakalpojumu faktiski

sniegusi tieši preču pavadzīmē-rēķinā norādītā persona, lai saņemto preci izmantotu savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Ja darījums faktiski nav

noticis (nav noticis ar nodokļa rēķinā norādīto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu), tad nepastāv visi likuma „Par pievienotās vērtības

nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktie priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnoteikumi un priekšnodokli līdz ar to nevar atskaitīt. Tas nozīmē, ka,

pirmkārt, jākonstatē, vai darījums vispār faktiski noticis. Lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma

prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski

notikušam darījumam (Tiesu prakses vispārinājuma „Administratīvo tiesu prakse likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” interpretācijā un

piemērošanā” 6.-8.punkts, http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2009/).

No Eiropas Savienības Tiesas judikatūras atziņām izriet, ka VID nevar liegt nodokļu maksātājam tiesības atskaitīt no pievienotās vērtības nodokļa

summas, kas viņam jāmaksā, nodokli, kas ir maksājams vai ir samaksāts par viņam sniegtiem pakalpojumiem, pamatojot ar to, ka šiem pakalpojumiem

atbilstošā rēķina izsniedzējs vai viens no viņa piegādātājiem ir veicis prettiesiskas darbības bez objektīviem pierādījumiem, kas liecinātu par to, ka

attiecīgais nodokļu maksātājs zināja vai viņam bija jāzina, ka darījums, kas pamato tiesības uz atskaitīšanu, bija saistīts ar šī rēķina izsniedzēja izdarītu

krāpšanu vai kāda cita tirgus dalībnieka piegādes augšupējā ķēdē izdarītu krāpšanu. Atteikumu izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības nodokļu

administrācija nevar pamatot vienīgi ar nodokļu maksātāja darījuma partnera nelikumīgo vai fiktīvo darbību raksturu, jo tieši dienestam ir pienākums veikt

nepieciešamās pārbaudes pie nodokļu maksātājiem (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajā lietā Nr.C-80/11

un C-142/11 Mahageben 62.punktu).

Rēķina saņēmēja novērtējums ir izšķirošs, lai atzītu, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības liegtas pamatoti darījumā, kas faktiski noticis, bet ne ar

rēķinā norādīto personu (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 7.maija sprieduma lietā Nr.SKA-14/2013 14.punktu).

Tātad, konstatējot, ka preces vai pakalpojumi ir saņemti, bet rēķina izsniedzējs ir veicis prettiesiskas darbības vai ir fiktīvs uzņēmums, ir

jāpārliecinās, ka pieteicēja zināja vai tai bija jāzina, ka tās darījumi ir saistīti ar PVN krāpšanu.

Lai liegtu priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ir jākonstatē viens no šādiem apstākļiem: 1) darījums faktiski nemaz nav noticis (preces reāli nav

piegādātas vispār, noformēti ir tikai dokumenti), 2) pieteicēja pati iesaistījusies darījumā ar fiktīvo uzņēmumu, līdz ar to nodokļu sistēmas ļaunprātīgā

izmantošanā, 3) pieteicēja ir bijusi informēta, ka tiek iesaistīta darījumā ar fiktīvo uzņēmumu. Pierādījumus par to, ka ar lielu ticamību pastāv kāds no

minētajiem apstākļiem, jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, bet tos jāatspēko pieteicējam (Augstākās tiesas 2013.gada 10.septembra sprieduma

lietā SKA – 12/2013 12.punkts).

[9] Tātad tiesai ir jāpārbauda, vai VID ir pamatoti apšaubījis to, ka pieteicējas darījumi ar SIA „/Nosaukums B/”, SIA „/Nosaukums C/ un SIA

„/Nosaukums A/” faktiski nav notikuši.

Fakts, ka dokumenti formāli ir noformēti atbilstoši normatīvajām prasībām, ir tikai viens no pierādījumiem, kas apstiprina darījuma esamību.

Pierādījumu novērtēšanas principus ietver Administratīvā procesa likuma 154.pants, proti, tiesai pierādījumi ir jānovērtē pēc savas iekšējās

pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas

likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu tiesu. Turklāt pierādījumi ir jāvērtē

to kopumā (Augstākās tiesas 2010.gada 8.jūlija lēmums lietā SKA-706/2010).

[10] Pieteicēja 2012.gada janvāra un maija PVN deklarācijās par darījumiem ar SIA „/Nosaukums B/” kā priekšnodokli atskaitījusi Ls 21

152,79. Pārbaudot pieteicējas darījumus ar SIA „/Nosaukums B/”, tiesa konstatē turpmāk minēto.

[10.1] 2011.gada 24.oktobrī starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums B/” noslēgts līgums. Saskaņā ar līguma 1.1.apakšpunktu SIA „/Nosaukums B/”

apņēmās veikt būvniecības darbus pieteicējas biroju ēkā, kas atrodas Strautu ielā 98, Rīgā (lietas I sējuma 268. – 272.lapa). Līgumam pievienotas

tāmes, kuras paredz būvniecības darbu veikšanu (lietas I sējuma 265., 266.un 268.lapa).

2011.gada 16.decembrī, 2011.gada 23.decembrī, 2011.gada 28.decembī par darbu veikšanu noformēti pieņemšanas – nodošanas akti (lietas I

sējuma 264., 266. un 267.lapa), kuros konstatēts, ka SIA “/Nosaukums B/” dažādu būvniecības darbu (būvbedres rakšanu, grunts izvešanu, grunts

blietēšanu, šķembu seguma izveidi, veidņu montāžu, pamatu betonēšanu, metālkonstrukciju izgatavošanu un uzstādīšanu, špaktelēšanu, krāsošanu u.c.).

Par darbu veikšanu SIA “/Nosaukums B/” noformējusi 2012.gada 2.janvāra faktūrrēķinu Nr.IL12/0101, 4.janvāra faktūrrēķinu IL12/0102 un

9.janvāra faktūrrēķinu Nr. IL 12/0103 (lietas I sējuma 264.,265. un 267.lapa). Rēķinos norādīts, ka tie izrakstīti par veiktajiem celtniecības darbiem

saskaņā ar /datums/līgumu un pieņemšanas – nodošanas aktu. SIA “/Nosaukums B/” vārdā rēķinus parakstījusi /pers. Z/, pieteicējas vārdā valdes

loceklis /pers. A/.

VID konstatējis, ka 2011.gada 28.decembrī pieteicēja grāmatvedības reģistros ierakstījusi pamatlīdzekli „nojume komplekts”, kura uzskaites

vērtība ir Ls 36 050,78.

[10.2] Starp pieteicēju un SIA /Nosaukums B/” 2011.gada 2.decembrī noslēgts uzņēmuma līgums Nr.2811.Saskaņā ar iepriekš minētā līguma

1.1.apakšpunktu SIA “/Nosaukums B/” apņēmās veikt elektroapgādes, elektroinstalācijas, vājstrāvu tīklu un zemējuma ierīkošanas darbus saskaņā ar

līgumam pievienotajām tāmēm (lietas I sējuma 306. – 307.lapa).

Par darbu veikšanu sastādīti pieņemšanas – nodošanas akti un izrakstīti rēķini. Iesniegtajos faktūrrēķinos un pieņemšanas – nodošanas aktos

norādīti celtniecības darbi un to apjoms:

1)2012.gada 11.janvāra faktūrrēķinā Nr.IL12/0104 un 2011.gada 30.decembra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana

kabeļiem (1500 m), betona bruģa atjaunošana (200 m2), ietvju asfaltbetona segumu demontāža (320 m2)(lietas I sējuma 273.lapa);

2)2012.gada 16.janvāra faktūrrēķinā Nr.IL12/0105 un 2011.gada 30.decembra pieņemšanas – nodošanas aktā – kabeļu aizsargcauruļu

montāža tranšejās pa griestiem un pa sienu (900 m), kabeļu aizsargcauruļu montāža ēku pamatos (78 komplekti), betona bruģa segumu demontāža (200

m2) (lietas I sējuma 304.lapa);

3) 2012.gada 20.janvāra faktūrrēķinā Nr.IL12/0106 un 2012.gada 20.janvāra pieņemšanas – nodošanas aktā – ietvju asfalta atjaunošana

(320 m ), transporta un gājēju kustības organizēšana (45 dienas), zālāja ierīkošana (400 m2) (lietas I sējuma 305.lapa).

SIA “/Nosaukums B/” vārdā rēķinus parakstījusi /pers. Z/, pieteicējas vārdā valdes loceklis /pers. A/.

Lietas materiālos atrodas dokumenti saskaņā ar kuriem pieteicēja sniegusi pakalpojumus AS „Sadales tīkls” darbus (tranšejas rakšana kabeļiem)

objektos Vārnu ielā 8 (korpuss 2, 3 un 11), Rīgā 2011.gada novembrī (lietas I sējuma 274. – 276.lapa).

[10.3] 2012.gada 7.maijā SIA “/Nosaukums B/” vārdā noformēts faktūrrēķins Nr.IL12/0501 (darījumu vērtība Ls 12 459,02, no tās PVN Ls

2740,98) un 2012.gada 7.maija pieņemšanas – nodošanas akts, kurā norādīts darbu apraksts - RAA risinājumi, t.sk. izmaiņas esošajās RAA iekārtās un

dispičervadības risinājumi objektā „330/110/10kv a/st. Nr.130 „Imanta” transformatoru TNr.1 un TNr.2 RAA rekonstrukcijas tehniskā projekta

izstrāde”.

SIA “/Nosaukums B/” vārdā rēķinu parakstījusi /pers. Z/, pieteicējas vārdā valdes loceklis /pers. A/.

2011.gada 28.decembrī starp pieteicēju un SIA „Relaprims” noslēgts līgums par 330/110/10kv a/st. Nr.130 „Imanta” transformatoru TNr.1 un

TNr.2 RAA rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi, sastādīts pieņemšanas – nodošanas akts un 2012.gada 8.maijā izrakstīts rēķins (lietas I sējuma

301. – 303.lapa).

[11] Pieteicēja 2012.gada jūnija, augusta, oktobra – decembra PVN deklarācijās par darījumiem ar SIA „/Nosaukums C/ kā priekšnodokli

atskaitījusi Ls 54 605,19. Pārbaudot pieteicējas darījumus ar SIA „/Nosaukums C/”, tiesa konstatē turpmāk minēto.

[11.1] 2012.gada 18.aprīlī starp pieteicēju un SIA „Nige” noslēgts līgums. Saskaņā ar līguma 1.punktu SIA „/Nosaukums C/” apņēmās veikt

darbus pieteicējas objektos (lietas I sējuma 188. – 192.lapa).

Pieteicēja pārbaudei iesniegusi SIA “/Nosaukums C/ vārdā noformētos rēķinus un pieņemšanas – nodošanas aktus, kuros norādīti celtniecības

darbi un to apjoms:

1)2012.gada 18.jūnija pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (987 m2) u.c. darbi objektā „A/st. Nr.138 „Zunda” ieslēgšana l0/0,4 kV tīklā”, kopējā darbu vērtība

Ls 36 064,55; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 4.jūnijā un 18.jūnijā izrakstīti rēķini Nr.6-1 un 6-2 (lietas I sējuma 192. –

193.lapa);

2)2012.gada 3.augusta pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (200 m2), zālāja ierīkošana (450 m2) u.c. darbi objektā „??-5204 demontāža un 10/0,4kV tīkla

rekonstrukcija Rīgā, Bauskas ielu rajonā”, kopējā darbu vērtība Ls 19 612,6; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 3.augustā

izrakstīts rēķins Nr.8-1 (lietas I sējuma 201.lapa);

3)2012.gada 10.augusta pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (100 m2), zālāja ierīkošana (602 m2) u.c. darbi objektā „??-764 rekonstrukcija un 10/0,4kV tīkla

rekonstrukcija Rīgā, Bauskas ielas rajonā”, kopējā darbu vērtība Ls 15 274,9; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 10.augustā

izrakstīts rēķins Nr.8-2 (lietas I sējuma 200.lapa);

4)2012.gada 2.oktobra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (450 m2) u.c. darbi objektā “Ārējā elektroapgāde Hipokrātu ielā 4, Rīgā”, kopējā darbu vērtībā Ls

30 029,5; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 2.oktobrī izrakstīts rēķins Nr.101 L (lietas 209.lapa);

5)2012.gada 22.oktobra starpaktā Nr.1 – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra asfaltēšana, ietvju

asfaltbetona seguma demontāža (200 m2), zālāja ierīkošana (200 m2) u.c. darbi objektā “Ārējā elektroapgāde Mūkusalas ielā 41, Rīgā”, kopējā darbu

vērtība Ls 19 725,5; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 2.novembrī izrakstīts rēķins Nr.111L (lietas 215.lapa);

6)Pieņemšanas – nodošanas aktā bez numura, pievienots 2012.gada 19.novembra rēķinam Nr.112L – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana,

trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (200 m²), zālāja ierīkošana (280 m²) u.c. darbi objektā

“Ārējā elektroapgāde Mūkusalas ielā 41, Rīgā”, kopējā darbu vērtība Ls 22 487 (lietas I sējuma 216.lapa)

7) 2012.gada 30.novembra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (151 m2), zālāja ierīkošana (135 m2) u.c. darbi objektā “Ārējā elektroapgāde Kleistu ielā 5, Rīgā”,

kopējā darbu vērtība Ls 30 062,15; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošana aktu 2012.gada 30.novembrī izrakstīts rēķins Nr.113 L (lietas 221. –

222.lapa);

8) 2012.gada 3.decembra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (10 m2), zālāja ierīkošana (82 m2) u.c. darbi objektā “10kV kabeļu ieguldīšana Daugavgrīvas ielā 9;

11; 13, Rīgā”, kopējā darbu vērtība Ls 18 738,3; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 3.decembrī izrakstīts rēķins Nr.120 L

(lietas I sējuma 226. – 227.lapa);

9) 2012.gada 3.decembra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (24 m2), zālāja ierīkošana (190 m2) u.c. darbi objektā “Ārējā elektroapgāde Dzelzavas ielā 6A, Rīgā”,

kopējā darbu vērtība Ls 24 976,6; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 3.decembrī izrakstīts rēķins Nr.121 L (lietas I sējuma

230. – 231.lapa);

10) 2012.gada 7.decembra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža

(100 m ), u.c. darbi objektā “10kV kabeļu ieguldīšana Dauguļu ielā, Rīgā”, kopējā darbu vērtība Ls 7932; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas

aktu 2012.gada 7.decembrī izrakstīts rēķins Nr.122 L (lietas I sējuma 233. – 234.lapa);

11) 2012.gada 14.decembra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (6 m2), zālāja ierīkošana (24 m2) u.c. darbi objektā “Ārējā elektroapgāde Hospitāļu ielā 55, Rīgā”,

kopējā darbu vērtība Ls 2676,4; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 14.decembrī izrakstīts rēķins Nr.123 L (lietas I sējuma

236.lapa);

12) 2012.gada 19.decembra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (183

m ), zālāja ierīkošana (120 m2) u.c. darbi objektā “10kV kabeļu ieguldīšana Rīgā, Tvaika, Vitrupes, Ezera un Lēdurgas ielu rajonā”, kopējā darbu

vērtība Ls 23 137,7; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 19.decembrī izrakstīts rēķins Nr.124 L (lietas I sējuma 239.lapa);

13) 2012.gada 27.decembra pieņemšanas – nodošanas aktā – tranšejas rakšana, caurules ieguldīšana, trotuāra šķembu sagatavošana, trotuāra

asfaltēšana, ietvju asfaltbetona seguma demontāža (45 m2), u.c. darbi objektā “Ārējā elektroapgāde Rīgā, Kundziņsalas 6.šķērslīnijas rajonā”, kopējā

darbu vērtība Ls 7590,05; pamatojoties uz pieņemšanas – nodošanas aktu 2012.gada 27.decembrī izrakstīts rēķins Nr.125 L (lietas I sējuma

244.lapa).

[11.2] SIA „/Nosaukums C/” vārdā rēķinus un pieņemšanas nodošanas aktus parakstījusi /pers. AA/, pietiecējas vārdā /pers. AB/.

[12] Izvērtējot iepriekš minētajos darījumu dokumentos norādīto pakalpojumu raksturu, tiesa secina, ka to realizācijai nepieciešami būtiski resursi –

nepieciešams darbaspēks ar prasmēm būvniecības jomā un materiāltehniskie resursi. Dokumentos norādītos darbus nav iespējams veikt vienai personai,

bet to izpildei nepieciešams konstruktīvi organizēts darbinieku kopums.

Izvērtējot SIA „/Nosaukums B/ un SIA „/Nosaukums C/” spēju veikt darbus, tiesa konstatē turpmāk minēto:

1) SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” pēc darījumu ar pieteicēju noformēšanas ir izslēgtas no VID ar PVN apliekamo personu

reģistra; SIA „/Nosaukums B/” 2012.gada 26.jūnijā sakarā ar nepatiesas informācijas sniegšanu PVN deklarācijās (lietas I sējuma 311.lapa), SIA

„/Nosaukums C/” saskaņā ar www.vid.gov.lv pieejamo informāciju 2013.gada 28.februārī sakarā ar dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu

pārbaudei;

2) SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” saimnieciskā darbība ir apturēta attiecīgi ar 2014.gada 11.marta lēmumu Nr.8.42.2/L-7465 un

2013.gada 15.marta lēmumu Nr.23.22/L-7506;

3) VID norāda, ka pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” turējumā vai īpašumā

transportlīdzekļi nav reģistrēti; SIA „/Nosaukums B/”, SIA „/Nosaukums C/ 2011. un 2012.gada pārskatu VID nav iesniegušas, saimnieciskās darbības

esību nav deklarējušas;

4) SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” deklarētajās juridiskajās adresēs nav sasniedzamas un saimniecisko darbību neveic, ko

apliecina šo nekustamo īpašumu īpašnieku sniegtā informācija (lietas I sējuma 188.lapa), SIA „/Nosaukums B/ un SIA „/Nosaukums C/” nav

deklarējušas struktūrvienības, līdz ar to nav identificējama komercsabiedrību saimnieciskās darbības veikšanas vieta;

5) VID norāda, ka SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” kopš reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā nav iesniegušas VID pārskatus

„Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un

uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī”.

Tiesas ieskatā no iepriekš minēto apstākļu kopuma izriet, ka pieteicējas darījumu partneriem nebija resursu saimnieciskās darbības veikšanai un

SIA /Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/ nevarēja sniegt pieteicējai darījumu dokumentos norādītos pakalpojumus. Darījumu partneriem ir fiktīvu

uzņēmuma pazīmes (nav darbaspēka un materiāltehnisko resursu saimnieciskās darbības veikšanai) un no lietas materiāliem nevar konstatēt faktisku

pakalpojumu sniegšanu.

Tas tiesas ieskatā norāda, ka no darījumu partneru puses ir konstatējama tikai dokumentu formāla noformēšana.

[13] VID norāda, ka SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” amatpersonas darījumu noslēgšanas un izpildes laikā ir Krievijas pilsones,

kuras Latvijā nav ieceļojušas un nav saņēmušas darba atļauju. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sniegusi informāciju, ka /pers. AA/ un /pers. AD/

nav saņēmušas uzturēšanās atļauju, darba atļauju, viņām nav izsniegtas vīzas un nav informācijas par ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā.

Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta pirmo daļu valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību. Līdz ar to uzņēmējdarbību

veic uzņēmums kā juridiska persona, taču juridiska persona nevar darboties bez pārstāvja starpniecības. Kā izriet no Civillikuma 1405.panta, lai

darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas

personas, nav spēkā. Savukārt, Civillikuma 1410.panta otrā daļa noteic, ka juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem

pārstāvjiem.

Tādējādi, tiesa secina, ka valdes loceklis ir juridiskas personas likumiskais pārstāvis, kas var veikt darījumus uzņēmuma vārdā pats, vai pilnvarot

kādu citu personu pārstāvēt sabiedrību tiesiskajās attiecībās.

Tiesas ieskatā nav iespējama normāla sabiedrības saimnieciskā darbība Latvijas teritorijā, ja sabiedrības vienīgā amatpersona tiesiski neuzturas

Latvijā. No lietas materiāliem neizriet, ka SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/ amatpersonas būtu pilnvarojušas citas personas rīkoties

sabiedrību vārdā. Tieši pretēji, no darījumu dokumentiem izriet, ka tos it kā parakstījušas SIA „/Nosaukums B/” un SIA /Nosaukums C/” amatpersonas.

Iepriekš minētais tiesas ieskatā norāda, ka darījumu noslēgšanā un izpildē SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” amatpersonas faktiski

nepiedalījās.

[14] Pieteicēja darbus veikusi ātrāk nekā noformēti SIA “/Nosaukums B/” 2012.gada 11.janvāra faktūrrēķins Nr.IL12/0104 un 2011.gada

30.decembra pieņemšanas – nodošanas akts par decembrī veiktajiem tranšejas rakšanas darbiem.

Turklāt noformētajos dokumentos par pakalpojumu sniegšanu AS “Sadales tīkls” ir norādīti konkrētajā objektā veiktie celtniecības darbi, taču SIA

/Nosaukums B/” vārdā noformētajos faktūrrēķinos un pieņemšanas – nodošanas aktos norādīts vispārīgs celtniecības darbu apraksts, bet nav norādīts,

kurā konkrēti objektā tie tika veikti.

[15] Izvērtējot pieteicējas iesniegtos dokumentus par pakalpojumu sniegšanu pasūtītajiem SIA “RECK”, AS “Sadales tīkls” un SIA

“Energoremonts Rīga”, konstatējams, ka tajos norādītais darba apraksts un apjoms neatbilst un nav salīdzināms ar SIA “/Nosaukums C/” vārdā

noformētajos pieņemšanas – nodošanas aktos norādīto darbu aprakstu un apjomu. Tātad pakalpojumi, kurus pieteicēja ir reģistrējusi kā saņemtus no

SIA „/Nosaukums C/”, nav identificējami ar pieteicējas tālāk sniegtajiem pakalpojumiem.

[16] /pers. A/ tiesas sēdē paskaidroja, ka /pers. O/ uztaisījis nelielu cenu aptauju par nojumes būvniecību. Labāko piedāvājumu izteicis SIA

“/Nosaukums B/”. Zinājies, ka tie ir normāli būvnieki, darbi notika bez avansiem, tāpēc būtiski riski nav bijuši. SIA “/Nosaukums B/” piegādājis arī

materiālus. No SIA “/Nosaukums B/” ticies ar /pers. AE/ un /pers. V/, kurš vadījis darbus. Darbu pieņemšanā piedalījies viņš, /pers. AF/ un /pers. V/.

Nojumes būvniecību veica 2 – 3 cilvēki. SIA /Nosaukums B/”veicis vairākus mazus darbus saistībā ar uzskaites sakārtošanu.

/pers. O/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka no 2011.gada līdz 2013.gadam strādājies bijis pieteicējas

būvkontroles vadītājs un apsekojis objektus. Atceroties sadarbību ar SIA “/Nosaukums B/”, kas sniedza pakalpojumus, kad tika celta nojume. Par

darbu saistībā ar elektrotīkliem nekas neesot zināms. Pats uzraudzījis nojumes celtniecības darbus. Darbu nodrošinājis SIA “/Nosaukums B/”, materiāli

bijuši viņu pašu, izmantota pašu tehnika. No SIA “/Nosaukums B/” darbu vadītājs bijis/pers.V/. Darbus veicis /pers.V/un vēl divi puiši.

/pers. P/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka SIA /Nosaukums B/” veicis uzskaites sakārtošanu, iespējams vienā

objektā.

/pers. V/ 2015.gada 16.februāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka bjis SIA “/Nosaukums B/” darbinieks. Priekšnieks bijis /vārds/, ar

kuru iepazinies klubā un kurš piedāvājis darbu. Uzraudzījis divus darbiniekus, lai tie nezog lietas. Objekts atadies Purvciemā. Nojumu būvējuši divi

cilvēki. Būvniecības procesu kontrolējis pieteicējas darbinieks. Ikdienas darbus uzdevis/vārds A/. Materiālus piegādāja pieteicēja, SIA “/Nosaukums

B/” nodrošināja darbaspēku. Par paveikto atskaitījies nevis priekšniekam, bet /vārds A/, kurš pārbaudīja darbus un mērīja.

No iepriekš minētajām liecībām un paskaidrojumiem izriet virkne nesakritību, proti, pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ norāda, ka materiālus

nojumes būvniecībai piegādāja SIA “/Nosaukums B/”, kas ir pretrunā ar 2011.gada 24.oktobra būvdarbu līgumu, jo līgums neparedz materiālu piegādi,

un /pers. O/ un /pers. V/ liecināto, ka materiālus piegādāja pieteicēja.

Tāpat izvērtējot sniegtās liecības izriet, ka ir pretrunas liecībās par to, kurš no SIA “/Nosaukums B/” puses vadīja nojumes būvniecības darbus.

/pers. O/ liecināja, ka darbus vadītājs bijis /pers.V/ un darbus veicis /pers.V/ un vēl divi puiši. Savukārt/pers.V/norādīja, ka faktiski darbus uzraudzīja

/vārds A/, bet viņš pats uzraudzījis tikai darbiniekus, lai tie nezog. /pers. V/ norādīja arī, ka iepriekš nebija darbojies būvniecības nozarē. Tiesas ieskatā

maz ticams, ka uzņēmums, kas pats nodarbojas ar būvniecību, uzticētu darbu vadīšanu personai, kurai nav zināšanu un iemaņu būvniecības jomā. Tiesas

ieskatā /pers. V/ norādītais, ka darbus uzraudzījis /vārds A/ visticamāk norāda to, ka darbus uzraudzījis /pers. O/.

Tāpat no liecinieku liecībām un sniegtā paskaidrojuma tiesa negūsta apstiprinājumu, ka SIA “/Nosaukums B/” sniedzis pieteicējai pakalpojumus

saistībā ar elektrotīklu izbūvi vai uzskaišu sakārtošanu, jo neviens no lieciniekiem nevarēja sniegt ziņas par veiktajiem darbiem šajā jomā.

[17] Pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē par sadarbību ar SIA “/Nosaukums C/ paskaidroja, ka draugs /pers.

AH/ iepazīstinājis ar /pers. AI/, kurš strādājis celtniecībā un piedāvājis lētu cenu. Par katru objektu vienošanās notikusi atsevišķi. /pers. AI/ nav bijis

valdes loceklis, bet pārstāvējis SIA “/Nosaukums C/. Darbu veikšanā piedalījušies apmēram seši darbinieki.

Liecinieks/pers. AJ/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka bijis pieteicējas darbu vadītājs. Ar SIA “/Nosaukums C/”

kopā strādājis bieži. SIA “/Nosaukums C/ brigadieris bijis /pers. R/, ar kuru kontaktējies. SIA “/Nosaukums C/” veikusi tranšeju rakšanu. Objektos

strādājuši 2 līdz 4 SIA “/Nosaukums C/” darbinieki. No SIA “/Nosaukums C/” runājis arī ar /pers. T/, par darbiem ar /pers. R/. Līgumu slēgšanu

kordinējis /pers. A/.

Liecinieks /pers. R/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka bijis SIA “/Nosaukums C/” racējs, nodarbojies ar tranšeju

rakšanu elektrības kabeļiem. Izraktajās tranšejās pieteicēja ieguldījusi kabeļus. Darbus no VAS “Latvenergo” pieņēmis Mārtiņš. Darbu SIA

“/Nosaukums C/” piedāvājis /pers.AI/, ar kuru iepazinies objektā.

/pers. AL/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka bijis SIA “/Nosaukums C/” darbinieks, racējs. Darbu vadītājs bijis

/pers.AI/, kura uzvārdu neatceroties. Objektos strādājuši kopā pieci vai seši cilvēki. Darbu vadītājs norādījis, kur jārok. Uzsākot darbu nodevis pases

kopiju /pers.AI/.

/pers. T/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka bijis SIA “/Nosaukums C/” darbu vadītājs no 2009.gada pavasara

līdz 2009.gada rudenim. Darbu piedāvājis /pers. AI/. Nodarbojies ar tranšeju rakšanu. /pers.AI/iedevis projektus un parādījis objektus.

Liecinieks/pers. AM/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka kā AS “Sadales tīkls” būvuzraugs veicis uzraudzību

objektos, kuros strādāja pieteicēja. Objektos darbu vadītājs bijis /pers. AN/, brigādes vadījuši /pers. Z/ SIA “/Nosaukums C/” un SIA “/Nosaukums

B/” neesot zināmi, bet 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē apliecināja, iepriekš redzējis pārējos uz sēdi ieradušos lieciniekus (/pers. O/, /pers. R/, /pers. S/,

/pers. T/ un /pers. P/).

No iepriekš minētajām liecībām izriet, ka /pers. R/, /pers. S/, /pers. T/ un /pers. P/ visticamāk ir strādājuši pieteicējas objektos. Tai pat sniegtās

liecības neidentificē, kas bija reālais pakalpojumu sniedzējs un saimnieciskās darbības organizētājs, jo nav ticams, ka veikušas SIA „/Nosaukums B/” un

SIA /Nosaukums C/” amatpersonas, ņemot vērā sprieduma [13] punktā norādīto. Līdz ar to nav īstenots priekšnodokļa atskaitīšanas priekšnoteikums,

saskaņā ar kuru pakalpojumiem un precēm jābūt saņemtiem no konkrētās rēķinā norādītās ar PVN apliekamās personas.

[18] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta četrpadsmitā daļa noteic, ka nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru,

ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Tātad atbilstoši minētajai normai būtiski ir ne tikai pārbaudīt darījuma juridisko pusi, bet arī izvērtēt darījuma ekonomisko būtību. Minētais

nepieciešams cita starpā tāpēc, lai noskaidrotu darījuma faktisko esību, jo, tas vien, ka ir noslēgts līgums un izrakstīts rēķins, nenozīmē, ka darījums ir

faktiski noticis, ja lietā esošie pierādījumi norāda uz pretējo. Darījuma ekonomiskās būtības izvērtējums ir nepieciešams arī tāpēc, lai noskaidrotu šā

darījuma dalībnieku patieso mērķi, lai secīgi varētu konstatēt, vai darījums faktiski ir noticis.

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 38.pantu nodokļu maksātājam, kurš nepiekrīt VID secinājumiem un veiktajam nodokļu

aprēķinam, jāiesniedz pierādījumi, kas apstiprina pretējo.

Arī tiesu praksē atzīts, ka pierādījumus par to, ka darījums faktiski nemaz nav noticis, jāiesniedz VID, bet tos jāatspēko pieteicējai (sk. Augstākās

tiesas 2013.gada 10.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-12/2013 12.punktu).

Pieteicēja nav iesniegusi ticamus pierādījumus, kas apstiprinātu darījumu faktisko esību starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums B/” un SIA

„/Nosaukums C/, lai gan šis apstāklis ir viens no obligātajiem nosacījumiem, lai nodokļu maksātājam ļautu izmantot tiesības uz priekšnodokļa

atskaitījumiem, kas izriet ne vien no likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta un 2006.gada 28.novembra Padomes

Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 63.panta, kas noteic, ka nodokļa iekasējamības gadījums iestājas, un nodoklis

kļūst iekasējams tad, kad faktiski ir veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesai nerodas šaubas par to, ka konkrētajā gadījumā ir notikusi tikai dokumentu noformēšana, nevis reāla darījumu

veikšana starp pieteicēju un SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/”. Lietā esošie pierādījumu neliecina par darījumu faktisko esamību starp

pieteicēju un SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/”.

Pieteicējas norādītie darījumu dokumenti par darījumiem ar pieteicēju un tās klientiem SIA „RECK”, AS „Sadales tīkls”, SIA „Energoremonts

Rīga” un SIA „Relaprims” tiesas ieskatā nepierāda, ka pieteicēja dokumentos norādītos pakalpojumus saņēmusi tieši no SIA „/Nosaukums B/” un SIA

„/Nosaukums C/”.

[19] Kā atzinusi Eiropas Savienības Tiesa, tas, vai darījumu galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, izriet no attiecīgo darījumu

satura un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā šo darījumu pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku, ekonomisku un/vai personisku

saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-

255/02 Halifax 81.punktu).

Tiesai nerodas šaubas par darījumu ar SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/” mākslīgo raksturu, kas tiesas ieskatā ir izveidoti ar mērķi

gūt fiskālas priekšrocības atskaitāmā priekšnodokļa veidā.

Ikviens saimnieciskās darbības veicējs ir ieinteresēts saņemt preces un pakalpojumu, par ko ir samaksājis, taču apstākļos, kad saimnieciskās

darbības veicējs jeb nodokļu maksātājs veic priekšnodokļa atskaitījumus, ir nepietiekami aprobežoties tikai ar rezultātu jeb to, ka pakalpojums tika

sniegts un preces piegādātas. Kā atzīts stabilajā administratīvo tiesu praksē, nodokļu maksātājam, kas atskaita priekšnodokli, pašam jārūpējas, lai

vienlaikus būtu izpildīti visi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punktā minētie priekšnoteikumi (sk., piemēram,

Augstākās tiesas 2006.gada 13.jūnija spriedumu SKA-230/2006, 2006.gada 24.oktobra spriedumu SKA-422/2006). Šā iemesla dēļ pirms

priekšnodokļa tiesības izmantošanas nodokļu maksātājam ir pienākums pārliecināties, vai minētie priekšnoteikumi pastāv, tostarp, vai preci piegādā

(pakalpojumu sniedz) tieši tā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, kuras vārdā izrakstīts nodokļa rēķins. Lai iegūtu tiesības atskaitīt

priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījumi noformēti atbilstoši likuma prasībām, jo darījumiem jābūt arī faktiski notikušiem gan pēc to ekonomiskā, gan

juridiskā rakstura (būtības), bet nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam (Tiesu prakses vispārinājuma „Administratīvo tiesu prakse

likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” interpretācijā un piemērošanā” 6.-8.punkts, http://www.at.gov.lv/lv/info/summary/2009/).

Izskatāmajā lietā tiesa ir pārbaudījusi pieteicējas darījumus ar SIA „/Nosaukums B/ un SIA „/Nosaukums C/”, secinot, ka minētais darījums

faktiski nav noticis, t.i., pieteicēja rēķinos norādītos pakalpojumus nav saņēmusi no deklarētā darījumu partnera.

No minētā savukārt izriet secinājums, ka pieteicēja nevar nezināt, ka pakalpojumu nav saņēmusi, proti, par darījuma fiktīvo raksturu (Augstākās

tiesas 2013.gada 7.marta lēmums lietā SKA-164 8.punkts). Pieteicējas nespēja ticami pamatot darījumu esamību norāda, ka pieteicēja

grāmatvedības dokumentos un PVN deklarācijās iekļāvusi ziņas par faktiski nenotikušiem darījumiem, kas liecina par pieteicējas ļaunprātību, nepamatoti

izmantojot priekšrocības atskatīt priekšnodokli.

No iepriekš minētā, tiesa secina, ka, pieteicēja zināja vai tai vajadzēja zināt, ka tā ir iesaistīta nodokļa samazināšanas plānā, iesaistoties darījumos

ar SIA „/Nosaukums B/” un SIA „/Nosaukums C/”.

Tāpēc tiesas ieskatā Lēmumā ir pamatoti secināts, ka pieteicējai nav tiesiska pamata atskaitīt priekšnodokli no budžetā maksājamās pievienotās

vērtības nodokļa summas, jo nav konstatējami visi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumi. Līdz ar to VID

pamatoti samazināja pieteicējas atskaitāmo priekšnodokli par pieteicējas darījumiem ar SIA „/Nosaukums B/ un SIA „/Nosaukums C/”.

[20] Pieteicēja 2012.gada janvāra PVN deklarācijā atskaitījusi priekšnodokli Ls 660 par darījumu ar SIA „/Nosaukums A/”.

[20.1] 2011.gada 12.decembrī starp pieteicēju un SIA /Nosaukums A/” noslēgts līgums par interneta mārketinga, mārketinga sociālajos tīklos,

reklāmas izstrādi un komunikācijas kanāla izvēli, noieta stimulēšanas akciju izstrādi un teksta sastādīšanas pakalpojumiem (lietas I sējuma 318. –

320.lapa).

Pieteicēja grāmatvedībā reģistrējusi pakalpojumu saņemšanu saskaņā ar SIA “/Nosaukums A/” 2012.gada 9.janvāra rēķinu Nr.OJ09012012

(lietas I sējuma 318.lapa). Rēķinā norādīts, ka tas izrakstīts par interneta mārketinga pakalpojumiem no 2012.gada 2.janvāra līdz 2012.gada 1.maijam,

nenorādot sīkāku sniegto pakalpojumu atšifrējumu.

Pieteicējas valdes loceklis /pers. A/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē paskaidroja, ka ar /pers. J/ iepazīstinājis znots, jo radusies iedeja nopelnīt

naudu internetā, izveidojot interneta vietni, kurā var taisīt dažādas kartiņas. Kad apmeklētāju skaits būtu pārsniedzies kādu konkrētu skaitu, tad

potenciālie reklāmas pasūtītāji piedāvātu izvietot reklāmas, par ko varētu saņemt atlīdzību. SIA “/Nosaukums A/” koordinējis darbību. Projektam iztērēti

aptuveni Ls 60 000.

Liecinieks/pers. J/ 2015.gada 12.janvāra tiesas sēdē sniedza liecību, kurā norādīja, ka atbilstoši līgumam ar pieteicēju vajadzējis reklamēt interneta

vietni www.yohohoo.com, kas piedāvāja apstrādāt fotogrāfijas ar mērķi tās publicēt sociālajos tīklos. Pakalpojums bijis izstrādes stadijā. Par darbiem

sūtījis atskaites /pers. A/.

[20.2] Augtākā tiesa norādījusi, ka starpniecības, konsultāciju, mārketinga un vadības pakalpojumu jēdziens ir pārāk plašs un nenoteikts, lai no tā

varētu secināt, kādi pakalpojumi tikuši sniegti (sk. Augtākās tiesas 2004.gada 5.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-148 11.punktu, 2008.gada

10.maija sprieduma lietā Nr.SKA-136/2008 15.punktu). Tāpat Augtākā tiesa norādījusi, ka formāli trūkumi nodokļa rēķina noformējumā nav pamats

ierobežot tiesības atskaitīt priekšnodokli. Proti, ja darījums ir neapstrīdami noticis, tad personas tiesības atskaitīt priekšnodokli nav apšaubāmas,

neskatoties uz to, ka persona nav ievērojusi atsevišķas formālās prasības (sk. Augtākās tiesas 2007.gada 17.decembra sprieduma lietā Nr.SKA-

365/2007 12.punktu).

No minētā izriet, ka gadījumā, ja nodokļu rēķinā par mārketinga pakalpojumu sniegšanu nav ietverts saimnieciskā darījuma apraksts un

pamatojums, kā arī pakalpojuma veids un apjoms, tiesai jāpārbauda, vai šis trūkums ir formāls, proti, vai darījums faktiski ir neapstrīdami noticis.

[20.3] VID norāda, ka darījums ar SIA “/Nosaukums A/” nav noticis, jo pieteicēja nav iesniegusi nekādus pierādījumus par saņemto pakalpojumu

rezultātiem, nav konstatējama pakalpojumu sniegšanas vieta, rēķinu parakstījusi persona, kas nav SIA /Nosaukums A/” darba ņēmēja.

[20.4] Ja nodokļa rēķinā nav precīzāk atspoguļota pakalpojumu būtība, tad šāds rēķins neatbilst likuma „Par grāmatvedību” 7.pantam, kas noteic,

ka nodokļa rēķinā cita starpā ir jāietver saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums un atbilstoši likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 8.panta

sestās daļas 3.punktam – jāiekļauj arī pakalpojumu veids un apjoms.

Tiesa uzskata, ka SIA “/Nosaukums A/” rēķins neatklāj pieteicējai sniegto pakalpojumu saturu un būtība, jo nav iespējams identificēt, kādus

pakalpojumus ir sniegusi SIA “/Nosaukums A/”, līdz ar to nav iespējams izsekot sniegto pakalpojumu saikni ar apliekamajiem darījumiem un

saimniecisko darbību kopumā.

Tāpēc tiesas ieskatā Lēmumā ir pamatoti secināts, ka pieteicējai nav tiesiska pamata atskaitīt priekšnodokli no budžetā maksājamās pievienotās

vērtības nodokļa summas, jo nav konstatējami visi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumi. Līdz ar to VID

pamatoti samazināja pieteicējas atskaitāmo priekšnodokli par pieteicējas darījumu ar SIA „/Nosaukums A/”.

[21] Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 4.panta trešo daļu gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem,

saistībām, finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu.

Iepriekš minētā likuma 22.panta pirmajā daļā noteikts, ka šā likuma 12. un 14.panta postenī „Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” parāda

neto apgrozījuma gūšanai izlietotās produkcijas, preču vai pakalpojumu izmaksas ražošanas vai iegādes pašizmaksā.

Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 21.pantu neto apgrozījums ir ieņēmumi no sabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu

sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar

pārdošanu.

Grāmatvedības principi, kas jāņem vērā, novērtējot gada pārskata posteņus, ir noteikti Gada pārskatu likuma 25.panta pirmajā daļā. Atbilstoši šīs

daļas 4. un 8.punktam peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina

saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos. Uzņēmuma saimnieciskie darījumi jāiegrāmato

un jāatspoguļo gada pārskatā, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Augstākā tiesa atzinusi, ja nodokļu administrācijas lēmums daļā par pievienotās vērtības nodokli ir tiesisks, tad tas ņemams vērā, izvērtējot lēmumu

daļā par uzņēmumu ienākuma nodokli (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 3.maija sprieduma lietā Nr.SKA-135/2007 11.3.punktu).

Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātāja - rezidenta un pastāvīgās pārstāvniecības -

apliekamais ienākums ir saskaņā ar Gada pārskatu likuma 11. un 12. pantu vai Kredītiestāžu likumu vai Krājaizdevu sabiedrību likumu, vai

Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu, vai Finanšu instrumentu tirgus likumu sastādītā

maksātāja gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas, kas

ir attiecīgi palielināts vai samazināts par to izdevumu vai izdevumu daļas summu, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību, un par to

zaudējumu summu, kurus radījusi maksātājam piederošo vai tā lietošanā esošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Apliekamais ienākums tiek

koriģēts (grozīts) saskaņā ar šo likumu.

Ņemot vērā, ka tiesa iepriekš spriedumā secināja, ka pieteicējas darījumi ar SIA „/Nosaukums B/”, SIA „/Nosaukums C/” un SIA „/Nosaukums

A/” faktiski nav notikuši, samazināmas pieteicējas peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītās izmaksas par iepriekš minēto darījumu partneru vārdā

noformētajos rēķinos norādīto darījumu vērtību.

[22] Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 22.punkts noteic, ka nokavējuma nauda ir procentu maksājums par nodokļu, nodevu samaksas

termiņa nokavējumu.

Kā atzinusi Augstākā tiesa, papildu (blakus) maksājumi - nokavējuma nauda – ir uzskatāmi nevis par sodu, bet gan par piespiedu līdzekli, lai

nodrošinātu to, ka nodokļu maksātājs savlaicīgi izpilda savu pienākumu nomaksāt nodokļus, ko noteic likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta

pirmās daļas 2.punkts. Ņemot vērā minēto, Augstākā tiesa secinājusi, ka nokavējuma naudu nodokļu maksātājam var aprēķināt tikai tad, ja viņš ir

pieļāvis nodokļu maksājumu kavējumu (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 7.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-358/2007 9.punktu un 2009.gada

14.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA – 61/2009).

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu

maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 % par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav

noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Minētā panta trešā daļa noteic, ka nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis

piecu darbdienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, nokavējuma naudu aprēķina par periodu no nākamās

dienas pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās līdz samaksas dienai (to ieskaitot). Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar

brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu

maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā

nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka nodokļa nomaksas nokavējuma gadījumā nodokļu maksātājam pēc nodokļu kontroles pasākumu

veikšanas aprēķināms ne tikai papildu budžetā maksājamā nodokļa summa, bet arī nokavējuma nauda.

Izskatāmajā lietā konstatējams, ka Lēmumā nokavējuma nauda pieteicējai aprēķināta par laikposmu no pamatparāda rašanās brīža līdz iestādes

lēmuma pieņemšanai, pamatojoties uz likuma „Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otro daļu.

No tā tiesa secina, ka nokavējuma nauda pieteicējai aprēķināta pamatoti un pieteikums nav pamatots arī šajā daļā.

[23] Likuma „Par pievienotas vērtības nodokli” 35.panta pirmā daļa noteic, ka atbildību par šā likuma pārkāpumiem nosaka šis likums un citi

Latvijas Republikas normatīvie akti.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta pirmā daļa noteic, ka par nodokļu revīzijā (auditā) konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultāta

samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācijā nodokļu maksātājam papildus aprēķina un par labu budžetam

piedzen samazināto nodokli un nokavējuma naudu par periodu no konkrētā nodot maksāšanas termiņa līdz nodokļu revīzijas (auditā) uzsākšanas dienai,

un uzliek soda naudu.

Saskaņā ar minētā likuma 32.panta otro daļu par nodokļu revīzijā konstatēto nodokļu pārkāpumu, kura rezultātā ir palielināts no budžeta

atmaksājamā nodokļa apmērs, nodokļu administrācija nodokļu maksātājam samazina nepamatoti palielināto no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēru

un uzliek soda naudu.

Atbilstoši likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta trešajai daļai soda naudu uzliek saskaņā ar šo pantu, 32.4 un 34.pantu, ja konkrēto

nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.panta piektā daļa noteic, ka par šā panta otrajā daļā minēto nodokļu pārkāpumu, ja no budžeta

atmaksājamā nodokļa palielinājums pārsniedz 15 procentus no deklarētās pārmaksātās nodokļa summas, soda naudu uzliek 30 procentu apmērā no

nepamatoti palielinātā no budžeta atmaksājamā nodokļa apmēra.

No iepriekš minētajām tiesību normām izriet, ka VID pamatoti pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināja UIN un PVN soda naudu, kā arī

samazināja no budžeta atmaksājamo PVN.

[24] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu un 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” pieteikumu (reģ.Nr.8214) par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2014.gada

23.maija (paziņošanas datums EDS) lēmuma Nr.22.7/L-13929 “Par SIA “/Nosaukums/” iesnieguma izskatīšanas rezultātiem” atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis M.Markovs