Court dismisses administrative penalty case due to procedural time limits and statutory termination grounds under Latvian law.

Lietas arhīva Nr. 1-0628-19/27

ECLI:LV:RVPT:2019:1104.130062819.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 4.novembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese B.Horuna,

ar tiesas sēžu sekretāri L.Beļkus un tulci I.Novoseļcevu,

piedaloties /pers. A/, aizstāvim D.Vilemsonam,

atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 8, 2019.gada 4.novembrī izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas

kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15panta piektās daļas.

Aprakstošā daļa

2019.gada 1.oktobrī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvo pārkāpumu

izskatīšanas biroja meklēšanas nodaļas inspektore S.Dubcova sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC375033 (turpmāk – Protokols)

attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/ (turpmāk – /pers. A/) par to, ka 2019.gada 10.janvārī plkst.20.23 Rīgā, /pers. A/ vadīja

transportlīdzekli Audi A6, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pa Emmas ielu no Vecāķu prospekta puses, A.Dombrovska ielas virzienā,

atrodoties narkotisko vielu iespaidā. Protokols sastādīts, pamatojoties uz policijas darbinieku R.Baltiņa un A.Cinatas ziņojumiem, Medicīniskās

pārbaudes protokolu Nr.183 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai, un Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas

rezultātiem Nr.342. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 30.panta pirmo daļu /pers. A/ noteikts transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas

aizliegums. Tādējādi ir pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 2.punkts.

Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 149. 15panta piektās

daļas, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

Tiesas sēdē /pers. A/ no paskaidrojumu sniegšanas atteicās.

Tiesas sēdē /pers. A/ aizstāvis D.Vilemsons lūdza lietvedību šajā administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt, pamatojoties uz Latvijas APK 239.panta

7.punktu, norādot, ka šajā lietā būtu uzskatāms, ka lietvedība uzsākta vai nu 2019.gada 10.janvārī, t.i. pārkāpuma dienā, un kad /pers. A/ arī tika

administratīvi aizturēts, vai arī administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas datums. Norādīja, ka nav skaidrs, uz kuru lietu ir attiecināms 2019.gada

11.janvāra lēmums rezolūcijas veidā par administratīvās lietvedības uzsākšanu, jo paralēli norisinājās arī lietvedība pēc Latvijas APK 46.panta.

Motīvu daļa

Noklausījusies /pers. A/ aizstāvja D.Voilemsona viedokli, pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība par

/pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas APK 149. 15 panta piektajā daļā, ir

izbeidzama turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi

un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Atbilstoši Latvijas APK 239.panta 7.punktam lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši

šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi. Savukārt atbilstoši Latvijas APK 37.panta ceturtajā daļa noteiktajam, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

No lietas materiāliem secināms, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu

izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas priekšniece S.Irbeniece – Česle 2019.gada 11.janvārī ir pieņēmusi lēmumu rezolūcijas veidā, par

administratīvās lietvedības uzsākšanu, atbilstoši Latvijas APK 238. 1 panta pirmajai daļai. Tiesa secina, ka minētais lēmums rezolūcijas veidā ir fiksēts uz

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 2.rotas jaunākā inspektora

R.Baltiņa 2019.gada 10.janvāra ziņojuma oriģināla, un šajā ziņojumā izklāstītie fakti un ziņas ir attiecināmas uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu.

Administratīvā pārkāpuma protokols sastādīts 2019.gada 1.oktobrī, un Protokolā tā sastādītāja ir noteikusi arī administratīvā pārkāpuma lietas

izskatīšanas vietu un laiku, proti 2019.gada 15.oktobrī plkst.12.00 Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Iepriekš minētā informācija ir norādīta arī

Valsts policijas amatpersonas 2019.gada 2.oktobra sastādītajā paziņojumā, kas adresēts un nosūtīts /pers. A/.

Savukārt administratīvā pārkāpuma lietas materiāli tiesā saņemti 2019.gada 3.oktobrī.

2019.gada 15.oktobra tiesas sēdē /pers. A/ lūdza atlikt lietas izskatīšanu, t.k. izteica vēlmi, lai lietas izskatīšanā piedalās viņa aizstāvis – zvērināts

advokāts D.Vilemsons.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir atzinis, ka Latvijas APK 239.pants nepieļauj lietvedību administratīvo pārkāpumu

lietās konkrētos gadījumos. Tas nozīmē, ka, konstatējot Latvijas APK 239.pantā minētu apstākli, lieta netiek izmeklēta un izskatīta pēc būtības, bet

lietvedība tiek izbeigta. Minētais nepieļauj administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros noskaidrot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarīt

secinājumus (sk. Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 3.novembra sprieduma lietā Nr.355/2008 9.punktu). Proti, Senāts secina, ka šajos gadījumos no

tiesību normām neizriet policijas tiesības turpināt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pants tieši

noteic, ka, konstatējot attiecīgo apstākli, lietvedību vispār nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība ir jāizbeidz. Ar jēdzienu “lietvedība” nav saprotama soda

noteikšana, bet gan iestādes darbības, noskaidrojot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, tas ir lietas vešanu.

Tātad, ja iestājas Latvijas APK 239.panta 7.punktā norādītais apstāklis, tas izslēdz iestādes kompetenci vēl papildus veikt konkrētā administratīvā

pārkāpuma sastāva noskaidrošanu, tostarp, lietas faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi.

Ņemot vērā to, ka lietvedība administratīvajā pārkāpuma lietā uzsākta un reģistrēta ar Valsts policijas amatpersonas 2019.gada 11.janvāra lēmumu

rezolūcijas veidā, administratīvā pārkāpuma lietas materiāli tiesā saņemti 2017.gada 3.oktobrī, un tiesai objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams izskatīt

lietu Latvijas APK 37.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņa, kad var uzlikt administratīvo sodu, t.i. līdz 2019.gada 11.oktobrim, tiesa atzīst, ka ir

konstatējams pamats administratīvās lietvedības izbeigšanai.

Līdz ar to tiesai, konstatējot Latvijas APK 239.panta 7.punktā minēto apstākli, nav pamata lietas izskatīšanai pēc būtības, tādēļ administratīvā

pārkāpuma lieta ir izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 7., 213.pantu, 239.panta 7.punktu, 243. - 244., 248., 268. 1, 274., 274.1, 275., 289.7,

289.16, 289.17, 289.18 pantu, tiesa

nosprieda

izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, par Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.15 panta piektajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 4.novembrī.

Tiesnese B.Horuna