Court allows debt collection claim in simplified procedure despite defendant's failure to respond.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's claim for debt collection in a simplified procedure after the defendant failed to submit any written defense. The plaintiff sought payment of principal, contractual interest, statutory delay interest, and court costs, while the defendant returned the initial summons due to postal storage expiration and never appeared. The court ruled in favor of the plaintiff because the defendant's non-response and lack of objections justified the default judgment under the Civil Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 1, 41, 97, 193, 195, 204.1, 250, 250.27: A court may grant a claim in simplified procedure and issue a default judgment when the defendant fails to submit a written defense or appear, provided the plaintiff's request is substantiated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29 4556 21
Lietas arhīva Nr. C-1882-22/18
ECLI:LV:RLPT:2022:0331.C29455621.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 31. martā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, tiesnese Agnese Zemmere rakstveida procesā izskatīja civillietu PlusPlus Baltic OU pārstāvja Ārvalsts
komersanta PlusPlus OU filiāles Latvijā vienkāršotās procedūras prasībā par naudas piedziņu pret /pers. A/.
Aprakstošā daļa
[1] 2021. gada 28. oktobrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā saņemts PlusPlus Baltic OU pārstāvja Ārvalsts komersanta PlusPlus OU
filiāles Latvijā (turpmāk – Prasītājs) prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā par naudas piedziņu pret /pers. A/ (turpmāk – Atbildētājs).
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses 2021. gada 3. novembrī lēmumu prasības pieteikums pieņemts un ierosināta civillieta.
[1.1] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja pamatsummu 2031,91 EUR apmērā, līgumiskos lietošanas procentus 456,23 EUR apmērā par
laiku no 17.09.2018. līdz 20.05.2020., likumiskos nokavējuma procentus 171,35 EUR par laika periodu no 20.05.2020. līdz 15.10.2021., valsts
nodevu 341,02 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 EUR. Tāpat Prasītājs lūdz tiesu atzīt tam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
(izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6% no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1652., 1753., 1756., 1757., 1805., 1828., 1934., 1943. pantu, Civilprocesa likuma 1., 41., 128., 129.,
250.19, 250.20 pantu.
[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148. pantu un 250.21 pantu, 2021. gada 10. novembrī Atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts
prasības pieteikuma noraksts un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2021. gada 10. decembrim (lietas 71. lapa).
[2.1] Atbildētājam tiesas nosūtītais prasības pieteikums 2021. gada 15. decembrī atgriezts atpakaļ tiesā ar VAS “Latvijas Pasts” atzīmi, ka
sūtījumam beidzies glabāšanas laiks (lietas 75.?76. lapa). 2022. gada 1. martā Atbildētājam prasības pieteikums tika nosūtīts atkārtoti (lietas 78.-80.
lapa).
[2.2] Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz civillietas izskatīšanas brīdim Atbildētāja rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti. Atbildētājs
iebildumus nav cēlis, lūgumus nav pieteicis.
[3] Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa civillietu
izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas paziņojumu 2022. gada 1. martā Prasītājam uz elektroniskā
pasta adresi un Atbildētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi (lietas 78.–80.lapa), atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai.
Vienlaicīgi lietas dalībnieki tika informēti par saīsināta sprieduma saņemšanas vietu un laiku un par to, ka šis datums uzskatāms par sprieduma
sastādīšanas datumu. Tāpat lietas dalībniekiem izskaidrotas Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļā paredzētas tiesības iesniegt tiesā sprieduma
sastādīšanas lūgumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka savu pienākumu paziņot par lietas izskatīšanas laiku un vietu, kā arī par sprieduma pieejamības datumu, ir
izpildījusi.
Noraidījums tiesnesei nav pieteikts.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, pārbaudījusi prasības pieteikumu un novērtējusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un
apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās. Savukārt
minētā panta otrā daļa paredz, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu, kurā norāda tikai
prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai normatīvos aktus, pēc
kuriem vadījusies tiesa.
Ņemot vērā to, ka izskatāmā civillieta ir vienkāršotās procedūras lieta, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc
kuriem vadījusies tiesa.
[4.1] Civillikuma 1401. pants nosaka, ka saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai - parādniekam - jāizdara par labu otrai
- kreditoram - zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no
neatļautas darbības, vai pēc likuma.
No prasības pieteikuma izriet, ka 2018. gada 17. septembrī starp SIA “Inbank Latvia” (pirms nosaukuma maiņas SIA “Inbank līzings”) un
Atbildētāju tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. L3705005336 (lietas 17.-22. lapa).
Civillikuma 1533. panta pirmā daļā noteikts, ka līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par
darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470.p), ar nolūku savstarpēji saistīties.
Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Atbilstoši Civillikuma 1590. pantā
noteiktajam, katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošanu īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas
pašas šķiras un labuma lietās (Civillikuma 1934. pants). Aizņēmējam jāatdod tādi pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš ir saņēmis (Civillikuma
1943. pants).
Saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti nolīgta.
Saskaņā ar Civillikuma 1838. pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma,
vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1798. pantu, par cesijas priekšmetu var būt
visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat
nākami un nedroši. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801. pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to
atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par
to nezina. Atbilstoši Civillikuma 1805. pantam, cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt
to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Pamatojoties uz minētajam tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība daļā par pamatsummas 2031,91 EUR piedziņu no Atbildētāja par labu
Prasītājam ir pamatota un apmierināma.
[4.2] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no Atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 171,35 EUR par laika periodu no 20.05.2020. līdz
15.10.2021.
Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis
garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.
Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta
otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta (..) līguma attiecībās, kurās
piedalās patērētājs, ir seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar Civillikuma 1763. panta 1. punktu, procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto
procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
Pamatojoties uz minētā tiesību normām, tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti aprēķinājis Atbildētājam likumiskos nokavējuma procentus, līdz ar ko
prasība daļā par likumisko procentu 171,35 EUR par laika periodu no 20.05.2020. līdz 15.10.2021. piedziņu ir apmierināma.
[4.3] Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumiskos lietošanas procentus 456,23 EUR apmērā par laiku no 17.09.2018. līdz 20.05.2020.
Civillikuma 1753. pants, nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt Civillikuma 1756. pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus
pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu vai likumu.
Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1764. pantā
noteiktajam, visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru apmēru var noteikt līdzēji
savstarpēji vienojoties, bet vienpusējos aktos - to izdevējs pēc sava ieskata, ciktāl likums neparedz aprobežojumus šajā ziņā. Par prettiesiskiem
uzskatāmi nesamērīgi un godīgai darījumu praksei neatbilstoši procenti.
Pamatojoties uz minēto, Līguma 3.2. punktu, tiesa atzīst, ka Prasītājs pamatoti lūdz piedzīt no Atbildētāja līgumiskos lietošanas procentus
456,23 EUR apmērā par laiku no 17.09.2018. līdz 20.05.2020.
[4.4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10. panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā. Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa
nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.
Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā
likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja norādīto pamatojumu, tajā skaitā parāda apmēru, jo tas apstiprinās ar lietas materiālos
esošajiem pierādījumiem. No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka Atbildētājs būtu izpildījis savas saistības pilnā apmērā un
tā kā Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – paskaidrojumus nav sniedzis, iebildumus pret
prasību nav cēlis, prasības pieteikumā minētos faktus nav apstrīdējis un pretējus pierādījumus tiesai nav iesniedzis, līdz ar to secināms, ka Atbildētājam
nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Ievērojot sprieduma [4.1]-[4.3] punktā nodibināto, tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenama pamatsumma 2031,91 EUR
apmērā, likumiskie nokavējuma procenti 171,35 EUR par laika periodu no 20.05.2020. līdz 15.10.2021., līgumiskie lietošanas procenti 456,23 EUR
apmērā par laiku no 17.09.2018. līdz 20.05.2020.
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos
tiesas izdevumus. [..]
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33. panta otro daļu, redakcijā, kas bija spēkā līdz 30.11.2021., tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas
nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, redakcijā, kas bija spēkā līdz
30.11.2021., ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Prasītājs, iesniedzot tiesā prasību, samaksājis tiesas izdevumus 346,49 EUR (valsts nodeva 341,02 EUR, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi
5,47 EUR). Prasība apmierināma pilnā apmērā, līdz ar ko tiesas izdevumi 346,49 EUR piedzenami no Atbildētāja par labu Prasītājam.
No lietas materiāliem izriet, ka lietā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,22 EUR, kas ir apmaksāti iesniedzot tiesā prasību.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita
starpā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.
Civillikuma 1759. panta 1. punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas
nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem. Atbilstoši Civillikuma 1765. panta
otrajā daļā noteiktajam, likumisko procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.
Senāta Civillietu departamenta 15.12.2021. senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma
195.panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.
Pamatojoties uz minētām tiesību normām, tiesa atzīst Prasītāja tiesības līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no Atbildētāja likumiskos 6%
gadā no visas piedzītās summas.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem, Atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz augstāk minēto un saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97. pantu, 193. pantu, 195. pantu, 204.1 pantu,
250. pantu, 250.27 pantu tiesa
nosprieda
prasības pieteikumu vienkāršotās procedūras lietā apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr. 12273105, pamatsummu 2031,91 EUR
apmērā, likumiskos nokavējuma procentus 171,35 EUR par laika periodu no 20.05.2020. līdz 15.10.2021., līgumiskos lietošanas procentus
456,23 EUR apmērā par laiku no 17.09.2018. līdz 20.05.2020., kopā 2659,49 EUR (divi tūkstoši seši simti piecdesmit deviņi euro un 49 centi), kā arī
tiesas izdevumus 346,49 EUR (trīs simti četrdesmit seši euro 49 centi), pavisam kopā 3005,98 EUR (trīs tūkstoši pieci euro 98 centi).
Parāda samaksa veicama PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr. 12273105, AS “Swedbank” kontā Nr. LV76HABA0551041569842.
Atzīt PlusPlus Baltic OU, reģistrācijas Nr. 12273105, tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no piedzītās
summas (3005,98 EUR), no sprieduma spēkā stāšanas brīža līdz sprieduma izpildes dienai (izsoles dienai).
Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav
iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu var iesniegt 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma (2022. gada 31. marta), t.i., līdz
2022. gada 11. aprīlim (ieskaitot). Uz šo termiņu neattiecas Civilprocesa likuma 48. panta ceturtās daļas otrais teikums.
Ja lietā tiks saņemts puses sprieduma sastādīšanas lūgums, spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam,
saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.3 daļu, tiks sastādīts un būs pieejams tiešsaistes sistēmā 20 dienu laikā pēc sprieduma sastādīšanas lūguma
iesniegšanas termiņa beigām, t.i., 2022. gada 2. maijā.
Spriedumu, kas būs sastādīts atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam, varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20
(divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2022. gada 2. maija, Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales
priekšpilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.
Spriedums pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 31. martā.
Tiesnese A.Zemmere
Šis dokuments ir elektroniski parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu