Court partially allowed unpaid wages and unused vacation pay claim against employer in Latvia labor dispute case.

Lietas Nr. C12362516

Lietas arhīva Nr. C-0923-17/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Daugavpils tiesa šādā sastāvā

tiesnese I.Vaivode

ar sekretāri S.Timofejevu

tulku Ē.Stolu

2017.gada 2.augustā

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret akciju sabiedrību “LIA D” par darba algas un atvaļinājuma naudas piedziņu .

Aprakstošā daļa

/pers. A/ (turpmāk-prasītājs) cēla tiesā prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “LIA D” (turpmāk-atbildētājs) par darba algas un

atvaļinājuma naudas piedziņu . Prasītājs norāda, ka no 2007.gada 16.novembra strādāja SIA “LIA D” par /amats/un atbrīvots no darba 2015.gada

21.aprīlī pēc pušu vienošanās. Faktiski sabiedrībā notika darbinieku skaita samazināšana . Uzreiz pēc atlaišanas , darba devējs viņam piedāvāja

strādāt bez darba līguma .No 2015.gada maija viņš turpināja strādāt sabiedrībā un saņēma algu par vienu darba stundu -3 euro. No 2015.gada maija

līdz 2015.gada oktobrim atbildētājs maksāja darba algu. Taču no 2015.gada oktobra, aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu , darba algu pārstāja

maksāt.2015.gada 20.oktobrī ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr./numurs/ uz diviem mēnešiem, tas ir ,līdz 2015.gada 18.decembrim. Arī pēc

2015.gada 18.decembra viņš turpināja strādā ,taču algu nesaņēma. Nav izmaksāta darba alga: par 2015.gada oktobri nostrādātas - 76 stundas -EUR

228.00 ; 2015.gada decembri- nostrādātas 40 stundas -EUR 120.00; 2016.gada janvāri- nostrādātas 120 stundas-EUR 360.00, 2016.gada februāri-

nostrādātas 128 stundas-EUR 384.00, 2016.gada martu- nostrādātas - 120 stundas -EUR 360.00, 2016.gada aprīli nostrādātas - 128 stundas -EUR

384.00 un 2016.gada maiju nostrādātas – 104 stundas -EUR 312.00. Kopā nav izmaksāta darba alga EUR 2148.00 apmērā . Nav izmaksāta arī

kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu EUR 400.00 . Saskaņā ar Darba likuma 39.,41.,128.pantiem prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja par labu

prasītājam neizmaksāto darba algu EUR 2148.00 un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu EUR 400.00, kopā EUR 2548.00. Samaksa

veicama uz prasītāja kontu Nr./konta numurs/ AS “Swedbank”.

2016.gada 16.decembrī atbildētājs iesniedza paskaidrojumu norādot, ka prasība nav pamatota. Paskaidrojumā atbildētājs norāda, ka 2015.gada

20.oktobrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts darba līgums uz noteiktu laiku ,tas ir, no 2015.gada 20.oktobra līdz 2015.gada

18.decembrim.Darba līguma 2.2.1.punktā noteikta darba alga 2.166 EUR/stundā. Prasītājs norāda 3 EUR/ stundā ,kas neatbilst darba līguma

nosacījumiem .Nepamatoti tiek prasīta darba alga par 2015.gada oktobri un 2015.gada decembri, jo lietā ir pierādījumi, ka darba alga par šo laiku

prasītājam ir izmaksāta. Prasību par darba algas piedziņu par laiku no 2016.gada janvāra līdz 2016.gada maijam uzskata par nepamatotu ,jo darba

līgums bija noslēgts no 2015.gada 20.oktobra līdz 2015.gada 18.decembrim un darba attiecības tika izbeigtas pamatojoties uz Darba likuma

113.panta pirmo daļu. Prasība par kompensācijas piedziņu par neizmantoto atvaļinājumu nav tiesiski pamatota, jo viss tika samaksāts izbeidzot darba

līgumu- 2015.gada 18.decembrī.Prasību neatzīst un lūdza to noraidīt.

Tiesas sēdē prasītājs uzturēja prasību ,tiesai paskaidroja, ka astoņus gadus nostrādāja prasītāja firmā. Problēmu nebija. Sakarā ar firmas finansiālo

stāvokli 2015.gada maijā prasītāju atlaida no darba .Vēlāk sāka aicināt darbā, bet bez darba līguma noslēgšanas. 2015.gada jūnijā, jūlijā strādāja un

firma maksāja ,taču vēlāk maksājumi tika pārtraukti. Kad viens no darbiniekiem uzvārdā /uzvārds A/ pateica, ka ziņos darba inspekcijai , ar viņu un

vēl diviem darbiniekiem noslēdza darba līgumu līdz 2015.gada decembrim . Tad darbu turpināja bez darba līguma. 2016.gada maijā ieradās darba

inspekcija un konstatēja, ka prasītājs strādā bez darba līguma ,sastādīja aktu un firmu sodīja.

Atbildētāja pārstāvis neatzina prasību, tiesai paskaidroja, ka nav pierādījumu darba attiecībām bez darba līguma .Pieņemot darbā bija noslēgti

līgumi un atbilstoši tiem veikta darba samaksa. Darba algas aprēķinā nav norādīts vai darba algas aprēķinā iekļauti nodokļi, kompensācijai par

atvaļinājumu vispār nav iesniegts aprēķins. Atbildētāja pārstāvis lūdza noraidīt prasību.

Motīvu daļa

Uzklausot pušu paskaidrojumus un izvērtējot liecinieku /pers. C/ un /pers. D/ sniegtās liecības ,prasības pieteikumā izklāstītos apstākļus un lietā

esošos rakstveida pierādījumus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Darba likuma 28.panta pirmo un otro daļu darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba

līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs –

maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Saskaņā ar Darba likuma 69.panta pirmo daļu

darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas

izmaksu reizi mēnesī. Darba likuma 59.pantā noteikts, ka darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba

algu un normatīvajos aktos ,darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas ,kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu.

Saskaņā ar Darba likuma 62.panta pirmo un otro daļu, laika algas sistēmu vai akorda algas sistēmu ,kā arī piemaksu un prēmiju sistēmu uzņēmumā

darba devējs organizē atbilstoši normatīvajiem aktiem un darba koplīgumam. Laika algu aprēķina atbilstoši faktiski nostrādātajam darba laikam

neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma. Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika ,kādā tas paveikts.

Prasītāja argumentus , ka pie atbildētāja nostrādāja astoņus gadus apliecina 2007.gada 16.novembra darba līgums Nr./numurs/,kas noslēgts starp

SIA “LIA D” kā darba devēju un atbildētāju kā darbinieku; 2015.gada 21.aprīļa SIA “LIA D” izziņa , ka prasītājs pieņemts darbā SIA “LIA D” par

/amats/no 2007 .gada 16.novembra un atlaists no darba 2015.gada 21.aprīlī pēc pušu vienošanās Darba likuma 114.pants.Visi nodokļi par šo

periodu ir samaksāti.

2015.gada 20.oktotrī starp SIA “LIA D” un prasītāju noslēgts darba līgums Nr.418. Saskaņā ar līguma 1.1. punktu prasītājs pieņemts darbā

par metāla konstrukciju atslēdznieku. Saskaņā ar līguma 1.3.punktu darbinieks uzsāk sava darba izpildi darba devēja uzņēmumā ar 2015.gada

21.oktobri.Līguma 1.4.punktā noteikts, ka šis darba līgums starp darbinieku un darba devēju tiek noslēgts līdz 2015.gada 18.decembrim.Saskaņā ar

darba līguma 2.2.1.punktu noteikts , ka par darba pienākumu precīzu, savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi saskaņā ar šī līguma noteikumiem samaksāt

darbiniekam nolīgto darba algu 2.166EUR/stundā, kā arī likumdošanā paredzētās piemaksas ,atlīdzības. Darba alga tiek noteikta, ņemot vērā

darbinieka faktiski nostrādātās darba stundas par katru mēnesi (darba samaksas apmērs tiek noteikts pēc stundas tarifa likmes). Saskaņā ar Darba

līguma 2.2.3.punktu,darba devējs un darbinieks vienojas, ka darba alga tiks izmaksāta divas reizes mēnesī:-avanss, tekošā mēnesī no 23.līdz

25.datumam;-darba alga par iepriekšējo mēnesi ,nākamā mēnesī no 9.līdz 11.datumam.

Prasītājs cēla prasību par neizmaksātās darba algas un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu piedziņu, norādot, ka ir strādājis pie

atbildētāja bez darba līguma, uz mutiskas vienošanās pamata ,ar darba algu 3 EUR/stundā , laikā no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 19.oktobrim

un no 2015.gada 19.decembra līdz 2016.gada 31.maijam .Darba algu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu par nostrādāto laiku nav saņēmis.

Atbildētājs nepiekrita prasītāja argumentiem un norādīja, ka starp pusēm ir pastāvējušas tikai darba līgumiskās attiecības.

Tiesa secina, ka starp pusēm pastāv strīds par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu starp prasītāju un atbildētāju laikā no 2015.gada 1.oktobra

līdz 2015.gada 19.oktobrim un no 2015.gada 19.decembra līdz 2016.gada 31.maijam , un darba samaksu šai laika posmā ,kā arī tiesībām saņemt

kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu.

Prasītājs savu argumentus pamatoja ar liecinieka /pers. D/ sniegto liecību ,audio ierakstu , Valsts darba inspekcijā sniegto liecinieka liecību un

Valsts darba inspekcijas 2016.gada 31.maija aktu par konstatētajiem faktiem (VDI-017-2).

Tiesai nav pamata apšaubīt Valsts darba inspekcijas 2016.gada 31.maija Aktā par konstatētajiem faktiem (VDI-017-2) norādītos apstākļus

,ka prasītājs pārbaudes laikā atradās SIA “LIA D” un strādāja. Par nepamatotiem tiesa atzīst atbildētāja pārstāvja argumentus, ka prasītājs nav

strādājis ,bet pārbaudes laikā tikai atradies sabiedrības teritorijā ,jo Valsts darba inspekcijas 2016.gada 31.maija Akts liecina par pretējo.

Tiesa atzīst, ka liecinieks /pers. D/ nespēja sniegt precīzu informāciju par prasītāja darbu sabiedrībā ,tikai norādīja ,ka prasītājs strādāja

sabiedrībā .

Lieciniece/pers. C/ savā liecībā norādīja, ka prasītājs strādāja uz līgumu pamata un visi maksājumi tika veikti, par pārējo neko nezina. Sarunu ar

prasītāju neatceras .Pēc audioieraksta noklausīšanās paskaidroja, ka ierakstā balss ir līdzīga ,nezina, kad ieraksts veikts ,nevar atcerēties par ko tieši bija

runa.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie pierādījumi apstiprina ,ka starp prasītāju un atbildētāju laikā no 2015.gada 1.oktobra līdz 2015.gada 19.oktobrim un

no 2015.gada 19.decembra līdz 2016.gada 31.maijam ir pastāvējušas darba tiesiskās attiecības un par šo laiku prasītājs ir tiesīgs saņemt darba algu.

Ņemot vērā to, ka starp pusēm pastāv strīds par darba algas apmēru ,tiesa darba samaksas apmēra noteikšanai vadās no 2015.gada 20.oktobra

Darba līguma Nr.418 2.2.1.noteiktās darba samaksas -2.166 EUR/stundā un no lietā iesniegtā aprēķina (l.lp.13) .

Pierādījumi prasītāja norādītajai darba algai 3 EUR/stundā netika gūti, jo lieciniece /pers. C/ noliedza faktu par pušu vienošanos par darbu bez

darba līguma ,bet audioieraksts nesatur nepieciešamo pierādījumu bāzi darba algas apmēra noteikšanai.

Tiesa secina, ka prasības pieteikumā norādīto stundu skaits atšķiras no aprēķinā norādītā stundu skaita ,tādēļ tiesa vadās no iesniegtā aprēķina, jo

aprēķinā detalizēti norādīts nostrādāto dienu uzskaitījums pa datumiem ,kā arī nostrādāto stundu skaits norādītajos datumos.

Tiesa secina, ka saskaņā ar iesniegto aprēķinu 2015.gada oktobrī prasītājs nostrādāja 10 dienas , tas ir, 76 stundas, 2015.gada decembrī

nostrādāja 3 dienas pa 8 stundas, 1 dienu 5 stundas 30 minūtes, 1 dienu 7 stundas, kopā 36,5 stundas,2016.gada janvārī prasītājs nostrādāja 15dienas

pa 8 stundām dienā, kopā 120 stundas,2016.gada februārī prasītājs nostrādāja 16 dienas pa 8 stundām dienā, kopā 128 stundas,2016.gada martā

prasītājs nostrādāja 14 dienas pa 8 stundām dienā un 1 dienu 7 stundas dienā, kopā 119 stundas,2016.gada aprīlī prasītājs nostrādāja 14 dienas pa 8

stundām dienā un 1 dienu 7 stundas ar pusi, kopā 119,5 stundas un 2016.gada maijā prasītājs nostrādāja 12 dienas pa 8 stundām dienā un 1 dienu 7

stundas dienā, kopā 103 stundas. Kopā nostrādāja 88 dienas jeb 702 stundas. Līdz ar ko tiesa secina, ka prasītājam nav izmaksāta darba alga EUR

1520,53 apmērā ( EUR 2,166 x702 stundas=EUR 1520,53).

Saskaņā ar Darba likuma 149.panta pirmo daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst

būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas [..]. Panta piektā daļa noteic, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā

nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba

devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

Prasītājs lūdza piedzīt no atbildētāja kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu EUR 400 apmērā, kuru noteicis pēc savas vidējās darba algas

apmēra.

Darba likuma 75.panta astotā daļa noteic, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās

samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Saskaņā ar Darba likuma

75.panta ceturto daļu dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu

skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu

darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni)

pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis

darbu šā likuma 74.panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos. Saskaņā ar Darba likuma 75.panta piekto daļu stundas vidējo izpeļņu aprēķina,

pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu.

Darba likuma 75.panta astotajā daļā noteikts, ka par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās

samaksas summu aprēķina ,dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā.

Darba dienu skaits nostrādātajā laika periodā ir 88 darba dienas (2015.gada oktobrī – 10 dienas, 2015.gada decembrī – 5 dienas, 2016.gada

janvārī – 15 dienas, 2016.gada februārī– 16 dienas, 2016.gada martā – 15 dienas,2016.gada aprīlī-14 dienas un 2016.gada maijā-13 dienas).

Tādējādi, saskaņā ar Darba likuma 75.pantu ceturto daļu dienas vidējā izpeļņa prasītājam ir 17,29 euro dienā (1520,53 euro / 88 dienas). Līdz ar

to atbilstoši Darba likuma 75.panta astotajai daļai prasītājam pienākas kompensācija par neizmanto atvaļinājumu EUR 363,09 euro apmērā pirms

nodokļu samaksas (17,29 euro x 21 darba diena ), kas jāpiedzen no atbildētāja par labu prasītājam .

Tiesa secina, ka pamatota un apmierināma ir prasītāja prasība par darba algas piedziņu EUR 1520,54 apmērā ieturot no šīs summas nodokļu

maksājumus un kompensācijas piedziņa par neizmantoto atvaļinājumu EUR 363,09 apmērā ,ieturot no šīs summas nodokļu maksājumus; pārējā daļa

prasība ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja

valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 1.punktu prasītājs ir atbrīvots no

tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, tādēļ saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta 1) apakšpunktu no atbildētāja valsts

labā piedzenama valsts nodeva EUR 282,54 .

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmo daļu no atbildētāja valsts ienākumos ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 5,82,

kas pierādīti ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 2041 pantu atbildētājam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu

valsts labā – 5 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, 193.-194., 204.1 pantiem, tiesa,

nosprieda:

/pers. A/ prasību pret akciju sabiedrību “LIA D” par darba algas un atvaļinājuma naudas piedziņu apmierināt daļēji.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LIA D”, reģistrācijas Nr.41503017137 juridiskā adrese: Stiklu ielā 16, Daugavpils, par labu /pers.

A/, personas kods /personas kods/, darba algu EUR 1520,54 ( viens tūkstotis pieci simti divdesmit euro,54 centi), ieturot no šīs summas nodokļu

maksājumus un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu EUR 363,09 (trīs simti sešdesmit trīs euro, 9 centi) ,ieturot no šīs summas nodokļu

maksājumus . Samaksa veicama uz /pers.A/kontu NR./konta numurs/AS “Swedbank”.

Pārējā daļā prasību noraidīt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “LIA D”, reģistrācijas Nr.41503017137 juridiskā adrese: Stiklu ielā 16, Daugavpils ,par labu valstij

valsts nodevu EUR 282,54 (divi simti astoņdesmit divi euro,54 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,82 (pieci euro, 82 centi).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “LIA D” termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 5 dienas no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, tas ir,2017.gada

7.augusta, iesniedzot sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese ( personiskais paraksts ) I.Vaivode.