Court acquits one co-defendant on illegal cultivation charges while sentencing the other to 200 hours of forced labor.

Lietas arhīva Nr. K73-0586-20/37

ECLI:LV:ZRT:2020:0909.11300022919.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2020.gada 9.septembrī

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Līga Baltmane-Zepa,

piedaloties prokurorei Ilzei Saveļjevai,

aizstāvim Dainim Lūsim,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 256.panta pirmās daļas.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. C/ celta apsūdzība par to, ka viņa un /pers. B/ personu grupā neatļauti iesēja un audzēja narkotiskās vielas saturošus augus.

2018.gada martā vai aprīlī, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. C/ vienojās ar /pers. B/ par narkotiskās vielas saturošu augu

audzēšanu. Lai īstenotu savu noziedzīgo nolūku, /pers. C/ un /pers. B/ Jēkabpils pilsētas tirgū Akmeņu ielā 15, Jēkabpilī, no nenoskaidrotas personas

iegādājās septiņas marihuānas (kanabisa) sēklas un nogādāja tās savā dzīvesvietā /adrese/, kur /pers. C/ iegādātās septiņas marihuānas (kanabisa) sēklas

neatļauti iesēja divos puķu podos ar melnzemi. Puķu podus ar iesētajām sēklām /pers. C/ novietoja uz palodzes un pēc nepieciešamības laistīja,

nodrošinot augu veģetācijai nepieciešamos apstākļus. Kad sēklas izdīga, /pers. C/ pārstādīja izdīgušos augus pie mājas esošajā siltumnīcā. /pers. C/ un

/pers. B/ kopīgi uzraudzīja un nodrošināja augu veģetācijas procesu, kopa un laistīja tos, tādā veidā neatļauti audzēja narkotiskās vielas saturošos augus

līdz 2018.gada 6.jūlijam, kad Valsts policijas darbinieki sankcionētas kratīšanas laikā tos izņēma.

Šādu prettiesisku darbību rezultātā /pers. C/ personu grupā ar /pers. B/ neatļauti iesēja un izaudzēja četrus augus ar kopējo masu 510

grami, kas satur izžāvētu marihuānu (kanabisu). Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumu Nr.847 “Noteikumi par Latvijā

kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” 1.pielikuma 1.saraksta 1.4.4.apakšpunktu marihuāna (kanabiss)

pieskaitāma aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām, tām pielīdzinātām psihotropām vielām un augiem, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga

lietošana apdraud veselību.

Apsūdzībā norādīts, ka tādējādi /pers. C/ izdarīja Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[2] /pers. B/ neatļauti audzēja narkotiskās vielas saturošus augus.

2018.gada martā vai aprīlī, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. B/, lai īstenotu savu noziedzīgo nolūku par narkotiskās vielas

saturošu augu audzēšanu, kopā ar citu personu, šai personai neapzinoties, ka tiks iegādāti, sēti un audzēti narkotiskās vielas saturoši augi, Jēkabpils

pilsētas tirgū Akmeņu ielā 15, Jēkabpilī, no nenoskaidrotas personas iegādājās septiņas kaņepju sēklas un nogādāja tās savā dzīvesvietā /adrese/. Tur

cita persona iegādātās septiņas kaņepju sēklas neatļauti iesēja divos puķu podos ar melnzemi, pēc tam tos novietoja uz palodzes un pēc nepieciešamības

laistīja. Kad sēklas izdīga, cita persona, ņemot vērā /pers. B/ iniciatīvu stādīt izdīgušos kaņepju augus siltumnīcā, pārstādīja tos pie mājas esošajā

siltumnīcā. Pēc tam cita persona un /pers. B/ uzraudzīja un nodrošināja kaņepju augu veģetācijas procesu, kopa un laistīja tos. Tādā veidā /pers. B/

neatļauti audzēja narkotiskās vielas saturošos augus līdz 2018.gada 6.jūlijam, kad Valsts policijas darbinieki sankcionētas kratīšanas laikā tos izņēma.

Šādu prettiesisku darbību rezultātā /pers. B/ neatļauti izaudzēja četrus kaņepju augus ar kopējo masu 510 grami, kas satur izžāvētu

marihuānu (kanabisu). Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumu Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām

vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” 1.pielikuma 1.saraksta 1.4.4. apakšpunktu marihuāna (kanabiss) pieskaitāma aizliegtām sevišķi bīstamām

narkotiskām vielām, tām pielīdzinātām psihotropām vielām un augiem, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību.

Tādējādi /pers. B/ izdarīja Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

[3] Pirmstiesas izmeklēšanā /pers. C/ un /pers. B/ celta apsūdzība par to, ka viņi personu grupā neatļauti iesēja un audzēja narkotiskās

vielas saturošus augus, tā izdarot Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, tālāk norādītajos apstākļos.

2018.gada martā vai aprīlī, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. C/ vienojās ar /pers. B/ par narkotisko vielu saturošu augu

audzēšanu. Lai īstenotu savu noziedzīgo nolūku, /pers. C/ un /pers. B/ Jēkabpils pilsētas tirgū Akmeņu ielā 15, Jēkabpilī, no nenoskaidrotas personas

iegādājās septiņas marihuānas (kanabisa) sēklas un nogādāja tās savā dzīvesvietā /adrese/, kur /pers. C/ iegādātās septiņas marihuānas (kanabisa) sēklas

neatļauti iesēja divos puķu podos ar melnzemi. Puķu podus ar iesētajām sēklām /pers. C/ novietoja uz palodzes un pēc nepieciešamības laistīja,

nodrošinot augu veģetācijai nepieciešamos apstākļus. Kad sēklas izdīga, /pers. C/ pārstādīja izdīgušos augus pie mājas esošajā siltumnīcā. /pers. C/ un

/pers. B/ kopīgi uzraudzīja un nodrošināja augu veģetācijas procesu, kopa un laistīja tos, tādā veidā neatļauti audzēja narkotiskās vielas saturošos augus

līdz 2018.gada 6.jūlijam, kad Valsts policijas darbinieki sankcionētas kratīšanas laikā tos izņēma.

Šādu prettiesisku darbību rezultātā /pers. C/ personu grupā ar /pers. B/ neatļauti iesēja un izaudzēja četrus augus ar kopējo masu 510

grami, kas satur izžāvētu marihuānu (kanabisu). Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumu Nr.847 “Noteikumi par Latvijā

kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem” 1.pielikuma 1.saraksta 1.4.4.apakšpunktu marihuāna (kanabiss)

pieskaitāma aizliegtām sevišķi bīstamām narkotiskām vielām, tām pielīdzinātām psihotropām vielām un augiem, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga

lietošana apdraud veselību.

[4 Tiesas izmeklēšanā apsūdzētie savu vainīgumu Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā

neatzina (lietas 104., 105.lapa).

[5] Tiesa, izvērtējusi tiesas izmeklēšanā pārbaudītos pierādījumus, atzīst, ka apsūdzētā /pers. B/ vaina noziedzīgā nodarījuma, kas paredzēts

Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā, izdarīšanā ir pierādīta, taču viņam celtā apsūdzība ir grozāma, savukārt apsūdzētās /pers. C/ darbībās nav

konstatējams noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

[6] Apsūdzētā /pers. C/ tiesas izmeklēšanā izmantoja savas tiesības neliecināt, tāpēc viņas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības saskaņā

ar Kriminālprocesa likuma 503.panta ceturto daļu tika nolasītas. Apsūdzētās 2018.gada 6.jūlija liecība satur ziņas, ka minētajā datumā viņas dzīvesvietā

/adrese/, ieradušies policijas darbinieki un veikuši kratīšanu. Ar apsūdzēto tajā laikā kopā dzīvojusi mazmeita /pers. E/ un viņas draugs - apsūdzētais

/pers. B/. Kratīšanas laikā policijas darbinieki mājas pagalmā esošajā siltumnīcā atraduši septiņus kaņepju stādus, tos izņēmuši. 2018.gada martā vai

aprīlī viņa un apsūdzētais /pers. B/ braukuši uz Jēkabpils tirgu, kur no kādas sievietes nopirkuši kaņepju sēklas. Abiem bijusi doma paskatīties, kā aug

kaņepju stādi, kurš izdomāja sēklas iegādāties, apsūdzētā neatceras. Tirgū nopirkuši arī tomātu stādus. Pēc divām vai trim dienām apsūdzētā atvērusi

iepakojumu un iestādījusi septiņas kaņepju sēklas divos puķupodos. Ne Megija, ne apsūdzētais /pers. B/ nepiedalījušies kaņepju sēklu iestādīšanā,

līdzdarbošanās no viņu puses nebijusi. Apsūdzētā sēklas laistījusi, ne /pers.E/, ne apsūdzētais /pers. B/ šīs sēklas nelaistījuši. Vēlāk, kad sēklas izdīgušas,

apsūdzētā pārstādījusi septiņus stādiņus pie mājas esošajā siltumnīcā, un arī šajā reizē ne /pers.E/, ne apsūdzētais /pers. B/ nepiedalījušies stādīšanā.

Apsūdzētā iestādītos stādiņus aplaistījusi. Siltumnīcā iestādījusi arī tomātus un gurķus. Kaņepju stādus apsūdzētā laistījusi vismaz reizi nedēļā, apsūdzētā

neredzējusi, ka stādus laistītu arī /pers. B/. Apsūdzētā nevar pateikt, kādam mērķim stādus audzējusi, darījusi to intereses pēc. /pers. B/ pāris reizes

apskatījies, kā aug kaņepju stādi. Pirms tam apsūdzētā un Rihards apsprieduši, ka kaņepes jāaudzē siltumnīcā, nevis dārzā (lietas 60.-61.lapa).

2018.gada 12.septembrī, 2019.gada 13.septembrī, apsūdzētā liecinot, norādījusi, ka nezinājusi, ka sēklas un augi ir marihuāna; apsūdzētā

tikai televīzijas pārraidē bija dzirdējusi, ka tāda viela pastāv. Iepriekš jau esot audzējusi kaņepes un darījusi to atklātā laukā, arī šoreiz gribējusi vienkārši

izaudzēt kaņepes bez jebkāda nolūka. Apsūdzētā nevar pateikt, vai 2018.gadā iegādātās kaņepju sēklas vizuāli atšķīrās no tām, kas pirktas iepriekš. No

kā iegūst marihuānu, apsūdzētā nezina un viņu tas neinteresē. Kaņepju audzēšanai iniciators bijis /pers. B/, lai redzētu, kas no kaņepju sēklas var izaugt,

bet sēšanu un audzēšanu pārsvarā veikusi apsūdzētā, jo viņai bijis vairāk laika. Apsūdzētā nezinājusi, ka kaņepes ir aizliegts audzēt slēgtās telpās (lietas

67., 84.lapa).

[7] Apsūdzētā /pers. B/ tiesas izmeklēšanā sniegtā liecība satur ziņas, ka kaņepju sēklas abi ar /pers. C/ iegādājušies ne tikai 2018.gadā.

Iepriekš esot audzējuši kaņepes ārstnieciskiem nolūkiem. Internetā apsūdzētais lasījis, ka kaņepes palīdzot uzlabot veselību, taču konkrēti kādiem

ārstnieciskiem nolūkiem tās var izmantot, apsūdzētais nezina. Gribējuši uztaisīt sviestu, tāpat zinājuši, ka kaņepes atbaida kurmjus, tāpēc tās stāda tur, kur

vairāk kurmju, un arī siltumnīcā bijuši kurmju rakumi. Apsūdzētais nezinājis, ka kaņepju audzēšanai ir speciāli nosacījumi. Vecmamma iepriekš kaņepes

stādījusi ārā gar lauka malu un iepriekš tās augušas gar žogu. Cita nolūka kaņepju audzēšanai nav bijis. 2018.gadā sēklas pirkuši Jēkabpils tirgū. Ne pats,

ne /pers. C/ nav zinājuši, ka tā bijusi marihuāna. Sēklas savstarpēji neatšķīrās no tām, kas pirktas iepriekš. Tās bijušas iepakojumā, iespējams, bijušas

septiņas sēklas. /pers. C/ sākotnēji kaņepju sēklas iesējusi podiņā, pēc tam /pers. C/ stādus iestādījusi siltumnīcā. Siltumnīcā kaņepes stādītas, jo tur

bijuši kurmji un arī tāpēc, ka iepriekšējā gadā kaņepes slikti augušas. Tā bijusi apsūdzētā /pers. B/ iniciatīva stādus pārstādīt siltumnīcā. Reizēs, kad

apsūdzētais gājis uz siltumnīcu laistīt gurķus un tomātus, tad aplaistījis arī kaņepju stādus, bet stādiem īpaši augšanas apstākļi netika nodrošināti, nebijis ne

speciālā apgaismojuma, ne ventilācijas.

Apsūdzētais marihuānu esot lietojis divas reizes dzīvē: vispirms to darījis Anglijā pirms pieciem gadiem un otro reizi pamēģinājis trīs vai

četrus mēnešus pirms Valsts policija atrada kaņepju stādus. Tad marihuānu nopircis Rīgā.

[8] Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punktu tika nolasīta liecinieces /pers. E/ pirmstiesas izmeklēšanā

sniegtā liecība, un 2018.gada 6.jūlijā liecinieces sniegtā liecība satur ziņas, ka viņa adresē /adrese/dzīvo kopš dzimšanas kopā ar savu vecmammu /pers.

C/. Liecības sniegšanas laikā dzīvojusi kopā arī ar /pers. B/. 2018.gada 6.jūlijā dzīvesvietā ieradušies policijas darbinieki un veikuši kratīšanu, kuras laikā

no aiz dzīvojamās mājas atrodošās siltumnīcas izņemti kaņepju stādi, kas iestādīti apmēram pirms četriem mēnešiem. Stādus iestādījusi vai nu /pers. C/

vai /pers. B/. Siltumnīcu pārsvarā izmantojusi /pers. C/; siltumnīcā auguši arī tomāti, gurķi. Lieciniece redzējusi, ka /pers. B/ ieiet un iziet no siltumnīcas.

Arī 2017.gadā vecmamma stādījusi dārzā kaņepes, lai atbaidītu kurmjus. Narkotiskās vielas nelieto ne lieciniece, ne /pers. C/, ne /pers. B/ (lietas 17.-

18.lapa).

[9] 2018.gada 6.jūlijā kratīšanas, kas veikta /adrese/, laikā apsūdzētais /pers. B/, uzaicināts izsniegt narkotiskās vielas un ar to tirdzniecību

un izgatavošanu saistītus priekšmetus, norādījis, ka tādu viņa rīcībā neesot. Kratīšanas laikā siltumnīcā izņemti septiņas zaļas krāsas augu valsts stādi ar

saknēm un specifisku smaržu. Kratīšanas protokolam pievienota fototabula; fotogrāfijās redzama siltumnīca, stādi tajā un septiņi ar saknēm izrauti stādi

(lietas 6.-7., 8., 20.lapa).

[10] 2018.gada 9.jūlijā veikta ar narkotisko un psihotropo vielu audzēšanu saistīto priekšmetu, kas izņemti 2018.gada 6.jūlija kratīšanā

/adrese/, apskate, protokolam pievienojot arī fototabulu ar 15 fotogrāfijām. Protokolā un fotogrāfijās ietvertās ziņas apstiprina, ka kratīšanas laikā izņemti

septiņi augu valsts augi, katram no tiem ir sakne, kāts, augu lapas, ziedkopas (lietas 22., 23.-26.lapa).

[11] Ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Vidzemes ekspertu nodaļas Primārās narkotisko un psihotropo vielu

ekspertīzes 2018.gada 13.augusta atzinumu Nr.1806309 lietā pierādīts, ka kratīšanā no septiņiem izņemtajiem augiem četri augi ar kopējo masu pēc

žāvēšanas 510 grami ir kanabiss (izžāvēta marihuāna), bet trīs augi ar kopējo masu pēc žāvēšanas 350 grami nav narkotiskās un psihotropās vielas

(lietas 29.-31.lapa).

[12] 2018.gada 7.jūlijā apsūdzētais /pers. B/ nosūtīts uz narkotisko, psihotropo, toksisko un citu vielu lietošanas fakta noteikšanu (lietas

34.lapa) un atbilstoši 2018.gada 7.jūlija medicīniskās pārbaudes protokolam Nr.42 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida)

noteikšanai un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.5670 /pers. B/ urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe (lietas 35., 36.lapa).

[13] Izvērtējot apsūdzēto liecības saskaņā ar Krimināllikuma 128.-130.pantu, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. C/ savās liecības sniegusi

patiesas ziņas, tiesai nav pamata apšaubīt liecību saturu. Apsūdzētās liecības nav pretrunīgas, no liecību satura izriet, ka apsūdzētā vaļsirdīgi atbildējusi uz

viņai uzdotajiem jautājumiem. /pers. C/ liecības nav pretrunā ar apsūdzētā /pers. B/ liecību, kā arī citiem lietā esošajiem un tiesas izmeklēšanā

pārbaudītajiem pierādījumiem, un tiesa apsūdzētās /pers. C/ liecībām piešķir augstu ticamību.

[13.1] Vērtējot apsūdzētā /pers. B/ liecību, tiesa uzskata, ka apsūdzētais patiesi liecinājis par savām un apsūdzētās /pers. C/ darbībām,

taču nav sniedzis patiesas ziņas par sev zināmo kaņepju patieso audzēšanas iemeslu, tā vēloties izvairīties no kriminālatbildības. Gan apsūdzētās /pers. C/

liecība, gan lietā esošie rakstveida pierādījumi, arī paša apsūdzētā /pers. B/ liecinātais pierāda, ka apsūdzētajam bija tiešs nodoms izaudzēt narkotiskās

vielas saturošus augus.

[13.2] Tiesa ņem vērā, ka lieciniece /pers. E/ ir apsūdzētās mazmeita, ir bijusi draudzene apsūdzētajam /pers. B/, taču tiesa nekonstatē, ka

minētais ietekmētu liecinieces sniegto ziņu patiesumu. Lieciniece nav pievērsusi īpašu uzmanību kaņepju sēšanas, audzēšanas apstākļiem, tomēr viņas

liecība satur ziņas par apsūdzēto darbībām. Neskatoties uz draudzību ar apsūdzēto /pers. B/, lieciniecei nav bijis zināms par apsūdzētā narkotisko vielu

lietošanas pieredzi, kas tiek apstiprināta ar rakstveida pierādījumu.

[13.3] Tiesas izmeklēšanā pārbaudītie rakstveida pierādījumi ir pieļaujami, ticami, attiecināmi; tie pierāda apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[14] Krimināllikuma 256.pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums apdraud narkotisko un psihotropo vielu likumīgas aprites kārtību.

Noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir narkotiskās vielas saturoši augi. Saskaņā ar likuma “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites

kārtību” 6.panta otro daļu Latvijā šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem atļauts audzēt sējas kaņepes (Cannabis sativa subsp. sativa).

Sējas kaņepju sējumus ierīko tikai atklātā laukā, tās nedrīkst audzēt telpās un segtajās platībās – siltumnīcās vai zem plēves. Zemes īpašnieka vai tiesiskā

valdītāja pienākums ir iznīcināt savas zemes patībās augošās kaņepes, kuras aizliegts audzēt. Narkotiskās vielas saturošu augu sēšana ir sēklu sēšana vai

dīgstu pārstādīšana bez attiecīgas atļaujas jebkurā zemes iecirknī. Savukārt ar audzēšanu saprot sējumu, asnu kopšanu (ravēšana, laistīšana, retināšana un

citas darbības) ar mērķi panākt to nogatavošanos. Vainīgais var kopt paša veiktos sējumus, cita izsēto vai iestādīto, kā arī savvaļā augošo (sk. U.

Krastiņš, V. Liholaja, D. Hamkova. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 391.-393.lpp.).

[15] Lietā nav strīda par to, ka apsūdzētie Jēkabpils pilsētas tirgū Akmeņu ielā 15, Jēkabpilī, no nenoskaidrotas personas iegādājās

septiņas kaņepju sēklas, nogādāja tās savā dzīvesvietā /adrese/. Pēc tam apsūdzētā /pers. C/ septiņas kaņepju sēklas iesēja divos puķu podos ar

melnzemi, pēc nepieciešamības laistīja sēklas. Kad sēklas izdīga, /pers. C/ pārstādīja augus pie mājas esošajā siltumnīcā. Apsūdzētie uzraudzīja un

nodrošināja augu veģetācijas procesu, kopa un laistīja tos.

[15.1] Lietā nav strīda arī par to, ka četri no septiņiem augiem pēc to izžāvēšanas ir marihuāna (kanabiss), kas saskaņā ar Ministru

kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumu Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un

prekursoriem” 1.pielikuma 1.saraksta 1.4.4.apakšpunktu ir aizliegta sevišķi bīstama narkotiskā viela, pielīdzināta psihotropām vielām un augiem, kuru

nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību.

[15.2] Ar apsūdzētās /pers. C/ liecībās sniegtajām ziņām lietā pierādīts, ka, ņemot vērā /pers. B/ iniciatīvu, abi iegādājušies kaņepju sēklas.

Kā tas apstiprināts ar abu apsūdzēto liecībām, tad apsūdzētā /pers. C/ sēklas iesējusi podiņos, novietojusi tos uz palodzes mājās, laistījusi sēklas, vēlāk

izaugušos stādus pārstādot siltumnīcā. Ar apsūdzēto liecībās sniegtajām ziņām apstiprināts arī tas, ka lielāko daļu darbību augiem labvēlīgu augšanas

apstākļu nodrošināšanā veikusi apsūdzētā /pers. C/, taču arī /pers. B/ apraudzījis, laistījis siltumnīcā iestādītos augus, par ko viņš pats liecināja tiesas

izmeklēšanā. Tas, ka visi iesētie kaņepju stādi izauga, lietā pierādīts ar 2018.gada 6.jūlija kratīšanas protokolā, 2018.gada 9.jūlija narkotisko un

psihotropo vielu audzēšanu saistīto priekšmetu apskatē fiksētajām ziņām, savukārt to, ka četri no septiņiem augiem pēc žāvēšanas ir kanabiss (izžāvēta

marihuāna), tātad narkotiskā viela, tiek apstiprināts ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Reģionu biroja Vidzemes ekspertu nodaļas Primārās

narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes 2018.gada 13.augusta atzinumu. Minētais uzskatāmi apstiprina, ka apsūdzētie pietiekami uzraudzījuši, laistījuši

kaņepes, lai tās veiksmīgi izaugtu. Apsūdzētā /pers. B/ veiktās un tiesas izmeklēšanā pierādītās darbības ir pietiekamas, lai atzītu, ka viņš ir audzējis citas

personas – apsūdzētās /pers. C/ - iesētos un iestādītos augus.

[16] Lietā ir strīds, vai šajā lietā ir konstatējama noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse, tas ir, vai apsūdzētajiem bija tiešs nodoms

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[16.1] Konkrēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Vainīgais apzinās savu darbību kaitīgumu, proti, ka neatļauti tiek

sēti un audzēti narkotikas saturoši augi, un apzināti tā rīkojas (sk. U. Krastiņš, V. Liholaja, D. Hamkova. Krimināllikuma komentāri. Trešā daļa. –

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 391.-393.lpp.).

[16.2] Atbilstoši Krimināllikuma 18.pantam divu vai vairāku personu kopīga apzināta piedalīšanās tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir

dalība vai līdzdalība. Konkrētajā gadījumā apsūdzētajiem pirmstiesas izmeklēšanā celta apsūdzība par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personu grupā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 19.pantu par dalību uzskatāma apzināta noziedzīga darbība, ar kuru tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši

izdarījušas vismaz divas personas (tas ir, grupa). Katra no šīm personām ir noziedzīgā nodarījuma dalībnieks (līdzizdarītājs).

Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā subjektīvās pazīmes ir: kopīgas darbības ir tīšas, kas nozīmē, ka vairākas personas

apzinās gan veicamā nodarījuma faktiskos apstākļus, tostarp kaitīgo seku iestāšanos, gan arī to apstākli, ka nodarījumā piedalās vēl kāda persona, un

abas personas vēlas kopīgi izdarīt noziedzīgu nodarījumu (sk. U. Krastiņš, V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. – Rīga: Tiesu namu

aģentūra, 2015, 98.-99.lpp.).

[16.3] Lietā nav pietiekamu pierādījumu, kas pierādītu, ka apsūdzētā /pers. C/ ir zinājusi, ka viņa sēj un audzē narkotiskās vielas saturošus

augus, apzinājusies, ka, veicot darbības ar augiem, viņa piedalās tīša noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, apzinājusies arī to, ka apsūdzētais /pers. B/

piedalās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.

[16.4] Ar apsūdzētās /pers. C/, apsūdzētā /pers. B/ liecībās sniegtajām ziņām, kā arī liecinieces /pers. E/ liecībā sniegtajām ziņām lietā

apstiprināts, ka kaņepes apsūdzētā /pers. C/ audzējusi jau iepriekš, tās stādot laukā. Apsūdzētā sniegusi ziņas, ka kaņepes audzējusi bez īpaša nolūka,

2018.gadā iniciators augu iegādei un audzēšanai bijis /pers. B/, pirms tam apsūdzētā /pers. C/ un apsūdzētais /pers. B/ apsprieduši, ka kaņepes jāaudzē

siltumnīcā, nevis dārzā. Apsūdzētais /pers. B/ tiesas izmeklēšanā liecināja, ka tieši viņa iniciatīva bijusi stādus pārstādīt siltumnīcā. Minētais uzskatāmi

apstiprina, ka apsūdzētā /pers. C/ iegādājās, iesēja un audzēja kaņepju stādus pēc /pers. B/ iniciatīvas, neapzinoties, ka tiek iegādāti, sēti, audzēti

narkotiskās vielas saturoši augi.

[16.5] Darbības kaitīguma apzināšanās nozīmē to, ka persona noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, balstoties uz dzīves pieredzi izglītību,

profesionālajām iemaņām, intelektuālo līmeni, citām īpašībām saprot sava nodarījuma faktiskos apstākļus un to, ka viņa rīcība apdraud likumiskās

intereses (sk. U. Krastiņš. Tieša nodoma tvērums krimināltiesībās. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2017., 25.-26.lpp.).

Apsūdzētā liecībās norādījusi, ka viņai nebijis zināms par to, ka kaņepes var saturēt narkotisko vielu – marihuānu, viņa nezinājusi, ka

iesējusi un audzējusi šādu narkotisko vielu saturošus augus. Tiesa nepiekrīt prokurores norādītajam par to, ka apsūdzētās izvēlēšanās neliecināt tiesas

izmeklēšanā apstiprina viņas vēlmi slēpt patiesos kaņepju audzēšanas iemeslus. Apstāklis, ka apsūdzētā tiesas procesā nav sniegusi liecības, nevar tikt

izmantots personas vainīguma pierādīšanā, liecību ticamības izvērtēšanā un liecību patiesuma pakāpes novērtēšanā (sk. arī Augstākās tiesas

Krimināllietu departamenta 2018.gada 24.aprīļa lēmumu lietā Nr. 11089054712, SKK – 69/2018).

Apsūdzētās tiešu nodomu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pretēji prokurores norādītajam neapstiprina arī tāds fakts, ka Latvijā marihuāna

ir izplatīta, fakts, ka ziņu sižetos izskan informācija par marihuānas audzēšanu, tas, ka ziņās tiek ilustrēts, kā izskatās marihuānu saturoši augi. Minētais

nepierāda, ka /pers. C/ rīcībā bijusi informācija par to, ka iegādātās kaņepes satur narkotiskās vielas, viņa apzinājusies to un tieši tāpēc šīs kaņepes

vēlējusies izaudzēt vai, noskatoties kādu konkrētu ziņu sižetu, viņai radies nodoms sēt un audzēt narkotiskās vielas saturošus augus.

[16.6] Apsūdzētā /pers. B/ liecībā, tāpat kā liecinieces /pers. E/ liecībā nav ziņu, kas pierādītu, apstiprinātu apsūdzētās /pers. C/ vēlēšanos

personu grupā ar /pers. B/ sēt un audzēt narkotiskās vielas saturošus augus. Rakstveida pierādījumi: 2018.gada 6.jūlija kratīšanas protokolā, 2018.gada

9.jūlijā veiktās ar narkotisko un psihotropo vielu audzēšanu saistīto priekšmetu apskates protokolā, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Reģionu

biroja Vidzemes ekspertu nodaļas Primārās narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes 2018.gada 13.augusta atzinumā Nr.1806309 ietvertās ziņas

pierāda, ka apsūdzēto darbību rezultātā patiešām izaudzēti četri augi, kas satur narkotiskās vielas. Tomēr šie pierādījumi nesatur ziņas, ka apsūdzētā

apzinājās, ka piedalās noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, darījusi to kopīgi ar /pers. B/, zinājusi, ka audzē narkotiskās vielas saturošus augus, un vēlējusies

to.

[16.7] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu visas saprātīgās šaubas par vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē

par labu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Kriminālprocesa likuma 124.panta piektajā daļā noteikts, ka pierādīšanas priekšmetā ietilpstošie apstākļi

uzskatāmi par pierādītiem, ja pierādīšanas gaitā izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par to esamību vai neesamību.

Lietā pastāv saprātīgas šaubas, vai apsūdzētā /pers. C/, sējot uz audzējot kaņepes, apzinājās, ka viņa un apsūdzētais /pers. B/ kopīgi

izaudzēs narkotiskās vielas saturošus augus; nav pierādījumu arī tam, ka /pers. C/ bijusi vēlme kopīgi ar /pers. B/ izdarīt noziedzīgo nodarījumu. Ar lietā

esošajiem pierādījumiem nav iespējams novērst šaubas par apsūdzētās vainīgumu un konstatēt noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvo pusi, tāpēc

šaubas par apsūdzētās vainīgumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.panta trešo daļu vērtējamas par labu apsūdzētajai.

[16.8] Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka apsūdzētās /pers. C/ rīcībā nav konstatējama Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvā puse un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punktam, kas noteic, ka tiesa taisa attaisnojošu

spriedumu, ja apsūdzētā izdarītajā nodarījumā nav noziedzīgā nodarījuma sastāva, apsūdzētā atzīstama par nevainīgu un attaisnojama pret viņu celtajā

apsūdzībā.

[17] Analizējot to, vai apsūdzētais /pers. B/ darbības veicis ar tiešu nodomu, tiesa secina, ka apsūdzētā /pers. B/ tiesas izmeklēšanā

sniegtais izskaidrojums tam, kāpēc tikušas audzētas kaņepes, nav ticams. Apsūdzētais nenoliedza, ka, lai arī neliela, tomēr narkotisko vielu lietošanas

pieredze viņam ir un minēto apstiprina arī 2018.gada 7.jūlija medicīniskās pārbaudes protokols Nr.42 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

(iespaida) noteikšanai un ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.5670, kurā norādīts, ka /pers. B/ urīnā atrasta tetrahidrokanabinola skābe,

proti, marihuānas lietošanas pēdas, kas apstiprina salīdzinoši nesenu marihuānas lietošanu. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais /pers. B/, skaidrojot kaņepju

audzēšanu siltumnīcā, nevarēja ne sīkāk paskaidrot, kā gatavo kaņepju sviestu, lai arī viņš to gribējis gatavot, ne arī sniegt informāciju, kā kaņepes

labvēlīgi ietekmē veselību. Turklāt, ja apsūdzētais nosacīti plašo informāciju par kaņepju augu spējām ieguvis, izmantojot internetā pieejamos resursus,

maz ticams, ka nevienā no šiem resursiem, nebija informācijas par to, ka kaņepju audzēšanā jāievēro īpaši noteikumi. Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /pers.

B/ iniciatīva audzēt kaņepes siltumnīcā bijusi balstīta pieredzē, jo atbilstoši apsūdzētās /pers. C/ un apsūdzētā /pers. B/ liecinātajam kaņepes atklātā laukā

2017.gadā neizauga, un 2018.gadā /pers. B/, iesakot /pers. C/ stādīt augus siltumnīcā, vēlējas sasniegt konkrētu rezultātu – izaudzēt narkotiskās vielas

saturošus augus.

[17.1] Tas, ka kaņepju augiem netika nodrošināti īpaši augšanas apstākļi, uz ko norādīja aizstāvis, proti, tiem netika nodrošināts īpašs

apgaismojums, ventilācija un tml., nebūt neliecina par to, ka apsūdzētajam /pers. B/ nebija mērķis izaudzēt narkotiskās vielas saturošus augus, jo ar

2018.gada 9.jūlijā veiktās ar narkotisko un psihotropo vielu audzēšanu saistīto priekšmetu, kas izņemti 2018.gada 6.jūlija kratīšanā /adrese/, apskates

protokolā ietvertajām ziņām, tam pievienoto fototabulu apstiprināts, ka kratīšanas laikā izņemti septiņi augu valsts augi, kuriem ir sakne, kāts, augu lapas,

ziedkopas, kas nozīmē, ka apsūdzētais veica pietiekamas darbības, lai tie veiksmīgi augtu, un saskaņā ar Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes

Reģionu biroja Vidzemes ekspertu nodaļas Primārās narkotisko un psihotropo vielu ekspertīzes 2018.gada 13.augusta atzinumu Nr.1806309 veiksmīgi

izaudzēja četrus augus ar kopējo masu pēc žāvēšanas 510 gramus, kas ir marihuāna.

[18] Tiesas spriešanā ietilpst ne tikai pienākums lemt par celtās apsūdzības pamatotību, bet arī pienākums ievērot vispārējos

kriminālprocesa pamatprincipus, kas noteikti Kriminālprocesa likuma 1.pantā, proti, krimināltiesisko attiecību taisnīgs noregulējums. Tiesai jāpanāk šis

noregulējums, rīkojoties materiālo un procesuālo tiesību normu ietvaros, proti, atsevišķos gadījumos pēc savas iniciatīvas grozot apsūdzību atbilstoši

tiesas noskaidrotajiem lietas faktiskajiem apstākļiem, ja apsūdzības grozīšana nepasliktina apsūdzētā stāvokli un neierobežo viņa tiesības uz aizstāvību.

Šāds pienākums tiesai jāpilda, ievērojot Kriminālprocesa likuma 23.pantā noteikto, ka krimināllietās tiesu spriež tiesa, tiesas sēdēs izskatot un izlemjot

pret personu celto apsūdzību pamatotību, attaisnojot nevainīgas personas vai arī atzīstot personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā (..). Tas

nozīmē, ka arī tiesa var grozīt celto apsūdzību, ievērojot kriminālprocesa pamatprincipus, tostarp apsūdzētā tiesības uz aizstāvību, lai panāktu

krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu (sk. Augstākās tiesas Senāta 2012.gada 11.oktobra lēmumu lietā Nr.SKK-379/2012,

11090009108).

[18.1] Tiesa konstatē, ka /pers. B/ celtā apsūdzība ir grozāma, jo lietā nav pierādīts ne tas, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts personu

grupā, ne tas, ka apsūdzētie būtu vienojušies par narkotiskās vielas saturošu augu sēšanu un audzēšanu. Tā kā lietā nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka

apsūdzētais /pers. B/ ir piedalījies narkotiskās vielas saturošu augu sēšanā, minētais no apsūdzības izslēdzams. Toties apsūdzībā norādāms, ka /pers. B/,

lai īstenotu savu noziedzīgo nolūku par narkotiskās vielas saturošu augu audzēšanu, kopā ar citu personu, šai personai neapzinoties, ka tiks iegādāti, sēti

un audzēti narkotiskās vielas saturoši augi, iegādājās šādus augus un vēlāk cita persona, ņemot vērā /pers. B/ iniciatīvu stādīt izdīgušos kaņepju augus

siltumnīcā, pārstādīja tos siltumnīcā. Tāpat apsūdzībā ir norādāms, ka cita persona un /pers. B/ iegādājās septiņas kaņepju sēklas, kas vēlāk tika iesētas

podos ar melnzemi un pēc tam kaņepju augi tika pārstādīti siltumnīcā, no apsūdzības izslēdzot tajā norādīto par minēto darbību veikšanu ar marihuānas

(kanabisa) sēklām. Nav iespējams iegādāties marihuānas sēklas, jo marihuāna (sarunvalodā saukta arī par kanabisu) ir preparāts, ko iegūst, izžāvējot

kaņepju augus.

[18.2] Tādējādi lietā ir pierādīts, ka apsūdzētais /pers. B/ audzēja narkotiskās vielas saturošus augus, izdarot Krimināllikuma 256.panta

pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu šādos tiesas konstatējos apstākļos: 2018.gada martā vai aprīlī, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā,

/pers. B/, lai īstenotu savu noziedzīgo nolūku par narkotiskās vielas saturošu augu audzēšanu, kopā ar citu personu, šai personai neapzinoties, ka tiks

iegādāti, sēti un audzēti narkotiskās vielas saturoši augi, Jēkabpils pilsētas tirgū Akmeņu ielā 15, Jēkabpilī, no nenoskaidrotas personas iegādājās septiņas

kaņepju sēklas un nogādāja tās savā dzīvesvietā /adrese/. Tur cita persona iegādātās septiņas kaņepju sēklas neatļauti iesēja divos puķu podos ar

melnzemi, pēc tam tos novietoja uz palodzes un pēc nepieciešamības laistīja, nodrošinot augu veģetācijai nepieciešamos apstākļus. Kad sēklas izdīga, cita

persona, ņemot vērā /pers. B/ iniciatīvu stādīt izdīgušos kaņepju augus siltumnīcā, pārstādīja tos pie mājas esošajā siltumnīcā, kur cita persona un /pers.

B/ uzraudzīja un nodrošināja augu veģetācijas procesu, kopa un laistīja tos. Tādā veidā /pers. B/ neatļauti audzēja narkotiskās vielas saturošos augus līdz

2018.gada 6.jūlijam, kad Valsts policijas darbinieki sankcionētas kratīšanas laikā tos izņēma.

Šādu prettiesisku darbību rezultātā /pers. B/ neatļauti izaudzēja četrus augus ar kopējo masu 510 grami, kas satur izžāvētu marihuānu

(kanabisu). Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumu Nr.847 “Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām,

psihotropajām vielām un prekursoriem” 1.pielikuma 1.saraksta 1.4.4. apakšpunktu marihuāna (kanabiss) pieskaitāma aizliegtām sevišķi bīstamām

narkotiskām vielām, tām pielīdzinātām psihotropām vielām un augiem, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību.

[18.3] Apsūdzības grozīšana neietekmē apsūdzētajam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, kā arī nepasliktina apsūdzētā

stāvokli un nepārkāpj viņa tiesības uz aizstāvību (sk. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2009.gada 21.oktobra lēmumu lietā

Nr.SKK-520/09, 11096325006).

[19] Tiesa, novērtējot iegūtās ziņas par faktiem pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz tiesas izmeklēšanā vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, novērtējusi pierādījumus kā ticamus un pieļaujamus, attiecināmus uz konkrēto kriminālprocesu, kā arī pietiekamus,

lai konstatētu pierādīšanas priekšmetā ietilpstošos juridiski nozīmīgos faktus, noskaidrojusi apsūdzētā /pers. B/ darbības, nodomu, ņemot vērā, ka

apsūdzētais ir noziedzīgā nodarījuma subjekts, atzīst, ka tiesas izmeklēšanā tika izslēgtas jebkādas saprātīgas šaubas par noziedzīgā nodarījuma sastāva

esību un līdz ar to ir konstatējams, ka apsūdzētais ir izdarījis Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

[20] Atzīstot apsūdzētā /pers. B/ vainīgumu par pierādītu, tiesa secina, ka apsūdzētais ir sodāms.

[20.1] Izlemjot jautājumu par apsūdzētajam nosakāmā soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 46.pantā noteikto, proti, sods

nosakāms tādā apmērā, kādu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu paredz attiecīgā panta sankcija, ievērojot šī likuma nosacījumus. Nosakot soda veidu,

ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, savukārt nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat vērā ņemams Krimināllikuma 35.pantā definētais soda mērķis, kas ir aizsargāt sabiedrības drošību,

atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu, panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.

[20.2] Tiesas izmeklēšanā, pārbaudot apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa konstatēja, ka apsūdzētais iepriekš vienu reizi tiesāts:

ar Zemgales rajona tiesas 2018.gada 17.maija spriedumu pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas ar piespiedu darbu uz 200 stundām, spriedums

stājies spēkā 2018.gada 3.jūlijā (lietas 119.-120.lapa). Minētais, ievērojot Krimināllikuma 63.panta nosacījumus, nozīmē, ka apsūdzētais noziedzīgo

nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā. No Tiesu informācijas sistēmā pieejamajām ziņām izriet, ka desmit gadu laikā apsūdzētais izdarījis vairāk

kā 20 administratīvos pārkāpumus (lietas 120A.lapa). No lietas materiāliem zināms, ka apsūdzētais ir ieguvis vidējo profesionālo izglītību, nav ziņu, ka

apsūdzētais strādātu algotu darbu, ir neprecējies (lietas 97.lapa).

Izvērtējot iegūtās ziņas par apsūdzēto, tiesa secina, ka apsūdzētajam ir tendence izdarīt likumpārkāpumus, tomēr tiesa ievēro, ka kopš

2018.gada vidus apsūdzētā uzvedība ir labojusies un minēto apliecina gan tas, ka nav ziņu par citiem apsūdzētā kopš 2108.gada izdarītiem noziedzīgiem

nodarījumiem, gan tas, ka laikā no 2018.gada vidus līdz 2020.gada vidum apsūdzētais ir izdarījis vienu administratīvo pārkāpumu. Apsūdzētā personības

izvērtējums ir apgrūtināts, jo lietas materiālos ziņas par apsūdzēto ir skopas, tomēr kopumā tiesa secina, ka apsūdzētais vērtējams neitrāli.

[20.3] Nodarījuma kaitīgums ir svarīgākā noziedzīga nodarījuma pazīme, kas izpaužas tajā apstāklī, ka noziedzīgais nodarījums apdraud

personu svarīgas intereses tādā mērā, ka nepieciešams pret šo nodarījumu vērsties ar krimināltiesību līdzekļiem. Atbilstoši noziedzīga nodarījuma

kaitīguma pakāpei Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā vai panta daļas sankcijā paredzēti soda veidi un to apmērs, kas draud par konkrēto noziedzīgo

nodarījumu (sk. U. Krastiņš. V. Liholaja. Krimināllikuma komentāri. Pirmā daļa. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2015, 48.-49.lpp.).

Krimināllikuma 256.panta pirmajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu ir mazāk smags

noziegums, kuru izdarot, apsūdzētais ir apdraudējis narkotisko vielu likumīgas aprites kārtību.

[20.4.] Lietā nav konstatējami apsūdzētā atbildību mīkstinošie apstākļi, kas norādīti Krimināllikuma 47.panta pirmajā daļā. Apsūdzētā

atbildību pastiprina Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktā norādītais atbildību pastiprinošais apstāklis, proti, izdarītais noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu.

[20.5] Izvērtējot prokurores viedokli par soda veidu un apmēru, ņemot vērā soda veida ietekmējošos apstākļus, tiesa par atbilstīgu un

samērīgu, atbilstošu soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem, apsūdzētajam par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu uzskata sodu piespiedu

darba veidā.

Piespriežot pamatsodu piespiedu darba veidā, apsūdzētais tiks iesaistīts darbos, tas būs audzinošs sods apsūdzētajam, tiesas ieskatā

piespiedu darba izciešanas rezultātā apsūdzētais tiks motivēts laboties. Tiesas rīcībā nav informācijas, ka apsūdzētais nevarētu izciest sodu piespiedu

darba veidā specifiska darba režīma dēļ vai pastāvētu kādi citi vērā ņemami apstākļi, tajā skaitā veselības stāvoklis, un uz tādiem apsūdzētais nenorādīja

arī tiesas sēdē. Šis soda veids ir pietiekams, lai tiktu sasniegts soda mērķis un apsūdzētais labotos. Ar šo soda veidu tiks līdzsvarotas apsūdzētā un

sabiedrības intereses, jo apsūdzētajam ir jāsaņem sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, savukārt sabiedrība gūs labumu no apsūdzētā veiktajiem

bezatlīdzības darbiem (sk. arī A. Judins. Kriminālsods nav valsts atriebība par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Jurista vārds Nr.11 (762),

2013.gada 19.marts, 7.lpp.).

[20.6] Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka netika konstatēti apsūdzētā atbildību mīkstinošie apstākļi, taču konstatēts viens atbildību

pastiprinošais apstāklis un tiesa uzskata, ka taisnīgs un samērīgs soda apmērs apsūdzētajam ir piespiedu darbs uz 200 stundām.

[21] Drošības līdzeklis apsūdzētajam /pers. B/ nav piemērots un tā piemērošanai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 241.pantu nav

pamata.

[22] Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 529.panta otrajai daļai un Latvijas Sodu izpildes kodeksa 138.2 pantam apsūdzētajam nosakāms

pienākums 10 darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās ierasties piespiedu darba soda izpildes uzsākšanai Valsts probācijas dienesta teritoriālajā

struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, tas ir, Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jēkabpils nodaļā.

[23] Procesuālos izdevumus saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.2 punktu lietā veido izdevumi 121,55 EUR par

narkotisko vielu ietekmes konstatēšanas pārbaudi /pers. B/ (lietas 35., 36.lapa). Nekonstatējot Kriminālprocesa likuma 368.pantā norādītos pamatus

apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas, tie atbilstoši minētā panta pirmajai daļai ir piedzenami no apsūdzētā. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 529.panta pirmās daļas 2.punktu apsūdzētajam ir nosakāms termiņš procesuālo izdevumu labprātīgai samaksai - 30 dienas no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[24] Lemjot galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu – 500 grami izžāvētas marihuānas ar drošības uzlīmi Nr.A18 0468130 aizzīmogotā papīra

maisā – tiesa secina, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktam, lietiskais pierādījums ir iznīcināms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512.pantu, 519.panta 1.punktu, 520., 524.-530.pantu tiesa

nosprieda

atzīt /pers. C/ par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 256.panta pirmās daļas un attaisnot.

Atzīt/pers. B/ par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 256.panta pirmās daļas un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz

200 (divi simti) stundām.

/pers. B/ drošības līdzekli nepiemērot.

Noteikt/pers. B/ pienākumu 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas ierasties Valsts probācijas dienesta

Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jēkabpils nodaļā soda izciešanas uzsākšanai.

Piedzīt no /pers. B/ par labu valstij procesuālos izdevumus 121,55 EUR (viens simts divdesmit viens euro un 55 centi), kas saistīti ar

narkotisko vielu ietekmes noteikšanai veikto pārbaudi, nosakot labprātīgu sprieduma izpildes termiņu 30 (trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas šajā daļā.

Lietisko pierādījumu – 500 grami izžāvētas marihuānas ar drošības uzlīmi Nr.A18 0468130 aizzīmogotā papīra maisā – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) dienu laikā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību

vai protestu iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams 2020.gada 2.oktobrī.

Tiesnese Līga Baltmane-Zepa