Legislator Case Law & Legislation
SKA-0640-26 ECLI:LV:AT:2026:0630.SKA064026.11.L AI generated

Supreme Court allows appeal against lower court's dismissal of request to review administrative act for unconstitutionality.

Case Number SKA-0640-26
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia overturned the Regional Administrative Court's decision dismissing the applicant's request to review an administrative act for unconstitutionality. The lower court had rejected the request because the applicant failed to demonstrate a causal link between the information refusal and the alleged damage, nor did they prove a likelihood of similar future occurrences. The Supreme Court found the lower court's reasoning flawed, noting that the applicant's previous withdrawal of the request did not preclude future similar situations given their ongoing work in public procurement. Consequently, the case was remanded for a new examination.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 184. panta 2. daļa 1. punkts; tiesai jāpārbauda, vai pastāv pietiekami ticama iespēja, ka iestāde samērā tuvā laikā atkal varētu izdot tāda paša satura nelabvēlīgu administratīvo aktu.

Keywords

AI generated
administrative appeal unconstitutional act review causal link requirement prevention of repetition remand for new trial information access refusal damages claim

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 184. panta 2. daļa 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 191. panta 1. daļa 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 129.1. panta 1. daļa 1. punkts
Administratīvā procesa likuma 323. panta 1. daļa 2. punkts
Administratīvā procesa likuma 324. panta 1. daļa

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2026:0630.SKA064026.11.L

Nr. 680010026, SKA-640/2026

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

LĒMUMS

Rīgā 2026.gada 30.jūnijā

Senāts šādā sastāvā: senatore referente Rudīte Vīduša, senatori Laura Konošonoka un Jānis Pleps

rakstveida procesā izskatīja /Persona A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2026.gada

13.aprīļa lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /Persona A/ vērsās Satversmes aizsardzības birojā, vēloties uzzināt pamatojumu, kādēļ Ministru

kabineta 2025.gada 25.jūnija noteikumos Nr. 397 „Minimālās kiberdrošības prasības” noteiktajā kārtībā tika

sniegts nerekomendējošs atzinums pieteicēja iesaistei publisko iepirkumu līguma izpildē. Satversmes

aizsardzības birojs sākotnēji atteica sniegt informāciju, bet pēc pieteicēja sūdzības Ģenerālprokuratūrai un pēc

prokurora sniegtā skaidrojuma birojs sniedza atzinuma pamatojumu, ciktāl tas bija iespējams, ievērojot ar valsts

drošību saistītas intereses.

Pieteicējs vērsās tiesā ar pieteikumu gan par Satversmes aizsardzības biroja atzinuma, gan par sākotnējā

informācijas sniegšanas atteikuma tiesiskumu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā par atzinumu pieteikumu tika atteikts pieņemt, un šis

lēmums ir stājies spēkā. Taču pieteicējs turpināja uzturēt pieteikumu par to, lai sākotnējo informācijas

sniegšanas atteikumu tiesa atzītu par prettiesisku, jo tas ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai un lai

novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos (Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas 1.punkts).

[2] Administratīvās rajona tiesas tiesnesis atzina, ka pieteicējs nav pamatojis nepieciešamību pēc sprieduma par

atteikuma izsniegt informāciju atzīšanu par prettiesisku atlīdzinājuma pieprasīšanai, jo pieteicēja norādītais

kaitējums nav cēloņsakarīgi saistīts ar atteikumu izsniegt informāciju, bet gan ar Satversmes aizsardzības biroja

atzinumu. Tiesnesis arī atzina, ka pieteicēja skaidrojums neuzrāda varbūtību, ka nepieciešams novērst līdzīgu

gadījumu atkārtošanos. Tāpēc atteica pieteikumu pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma

191.panta pirmās daļas 1.punktu (lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā).

[3] Pieteicējs par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu iesniedza blakus sūdzību. Tajā ietverti turpmāk

minētie argumenti.

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. un 13.pants, kā arī Latvijas Republikas

Satversmes 92.pants garantē ikvienam efektīvu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību tiesā. Ar pārsūdzēto

lēmumu tiesnesis ir pārkāpis minētās tiesību normas. Tas ir tāpēc, ka tiesnesis nepamatoti sašaurināja kaitējuma

cēloņsakarību, proti, lai pieprasītu atlīdzinājumu, kaitējumam jābūt objektīvā saiknē ar prettiesisko rīcību, nevis

tiešā cēloņsakarībā. Tiesnesis nav ņēmis vērā, ka savlaicīga informācijas sniegšana varēja novērst vai mazināt

kaitējumu. Turklāt tiesnesis nepareizi novērtēja līdzīgu gadījumu atkārtošanās risku, jo atbilstoši Senāta praksē

atzītajam pietiek ar ticamu iespējamību, ka līdzīgas situācija atkārtosies.

Motīvu daļa

[4] Senātam ir jāizšķir, vai tiesnesis pareizi atzinis, ka pieteicēja pieteikums par Satversmes aizsardzības biroja

informācijas sniegšanas atteikuma tiesiskumu neatbilst Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas

1.punktā norādītajiem kritērijiem.

[5] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas 1.punktam prasījuma par administratīvā akta

atzīšanu par prettiesisku izskatīšana tiesā ir pieļaujama tad, ja izpildās vismaz viens no šādiem diviem

kritērijiem: 1) tiesas spriedums par administratīvā akta prettiesiskumu ir nepieciešams atlīdzinājuma

pieprasīšanai; vai 2) spriedums ir nepieciešams, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Tiesnesis ir atzinis, ka pieteicēja prasījums atzīt par prettiesisku Satversmes aizsardzības biroja sākotnējo

informācijas sniegšanas atteikumu neatbilst nevienam no minētajiem pieļaujamības kritērijiem.

[6] Lai pamatotu tiesisko interesi prasīt administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku tāpēc, ka tas nepieciešams

vēlākai atlīdzinājuma prasīšanai, personai nav jāpierāda zaudējumi vai kaitējums tādā pakāpē, kā tas būtu,

uzreiz piesakot arī šādu prasījumu. Tomēr nolūka prasīt atlīdzinājumu patiesuma apliecināšanai personai būtu

jāspēj vispārīgi paskaidrot, kā veidojušies zaudējumi vai radies kaitējums un kādā veidā tas ir cēloņsakarīgi

saistīts ar pārsūdzamo administratīvo aktu (Senāta 2017.gada 18.septembra lēmuma lietā Nr. SKA-1386/2017,

ECLI:LV:AT:2017:0918.SKA-1386-17.1.L, 13.punkts, Senāta 2019.gada 28.februāra lēmuma lietā Nr. SKA-

943/2019, ECLI:LV:AT:2019:0228.A420301615.6.L, 15.punkts).

Tiesnesis, pārbaudot pieteikuma pieļaujamību un lemjot, vai prasījums par informācijas sniegšanas atteikuma

atzīšanu par prettiesisku ir pieļaujams atlīdzinājuma pieprasīšanai, pamatoti vērtēja, vai pastāv objektīva saikne

starp informācijas nesniegšanu un pieprasāmo atlīdzinājumu. Tiesnesis secināja, ka visām pieteicēja norādītajām

kaitējuma sekām nav cēloņsakarības ar atteikumu sniegt informāciju, bet gan ar Satversmes aizsardzības biroja

nerekomendējošo atzinumu. Tā kā pieteicēja skaidrojums neuzrādīja varbūtību, ka viņš nākotnē varētu izvirzīt

reālu kaitējuma atlīdzības prasību, tiesnesis pareizi secināja, ka pieteikuma iesniegšana atlīdzinājuma

pieprasīšanai nav pamatota. Arī blakus sūdzībā nav norādīti apstākļi, pēc kuriem varētu pieļaut iespējamību, ka

tieši informācijas sniegšanas atteikums pats par sevi varētu būt radījis atlīdzināmu kaitējumu.

[7] Administratīvā procesa likuma 184.panta otrās daļas 1.punkta kontekstā vērtējot, vai ir pieļaujama tiesvedība

par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, tiesai jāpārbauda,

vai pastāv pietiekami ticama iespēja, ka tādos pašos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos samērā tuvā laikā

iestāde varētu rīkoties tāpat (Briede J. 82.pants. Spēku zaudējuša administratīvā akta un procesuālo pārkāpumu

apstrīdēšana. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā

redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 815.lpp.). Proti, tas nozīmē, ka tiesai parasti būtu jāpārbauda, vai

pastāv pietiekami ticama iespēja, ka iestāde samērā tuvā laikā atkal varētu izdot tāda paša satura nelabvēlīgu

administratīvo aktu vai ka samērā tuvā laikā tādos pašos tiesiskajos un faktiskajos apstākļos pieteicējs atkal

varētu lūgt izdot tāda paša satura labvēlīgu administratīvo aktu un iestāde atkal varētu atteikties to izdot (Hufen

F. Verwaltungsprozessrecht. 7. Auflage. München: Verlag C. H. Beck, 2008, S. 333.) (sal. Senāta 2019.gada

30.aprīļa lēmuma lietā Nr. SKA-1199/2019, ECLI:LV:AT:2019:0430.A420248318.7.L, 5.punkts).

Tiesnesis līdzīgu gadījumu atkārtošanos atzinis par mazticamu, jo pieteicējs konkrētā procesa ietvaros ir

atteicies no prasījuma par informācijas sniegšanu (jo tā iespēju robežās jau bija sniegta).

No tiesneša izdarītā secinājuma nav saprotams, kā atteikšanās no prasījuma par informācijas sniegšanu

konkrētajā gadījumā tāpēc, ka tā administratīvā procesa tiesā laikā iespēju robežās bija izsniegta, var izslēgt

līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Pieteicējs bija norādījis, ka viņš darbojas valsts informācijas un

komunikāciju tehnoloģiju projektu un publisko iepirkumu jomā, līdz ar to pastāv pietiekami ticama iespējamība,

ka Satversmes aizsardzības birojam par viņu atkārtoti jāsniedz atzinums Ministru kabineta 2025.gada 25.jūnija

noteikumos Nr. 397 „Minimālās kiberdrošības prasības” noteiktajā kārtībā. Attiecīgi Satversmes aizsardzības

birojs atkārtoti var veikt izvērtējumu, atkārtoti var sniegt nerekomendējošu atzinumu, un šajā ziņā birojs

atkārtoti var atteikties sniegt informāciju par atzinuma pamatojumu. Tāpēc tiesneša secinājums nav pareizs.

[8] Līdz ar to rajona tiesas tiesneša lēmums, ar kuru atteikts pieņemt pieteikumu par Satversmes aizsardzības

biroja informācijas sniegšanas atteikuma tiesiskumu ir atceļams, un jautājums par pieteikuma virzību nosūtāms

atkārtotai izskatīšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 129.1panta pirmās daļas 1.punktu, 323.panta pirmās daļas

2.punktu un 324.panta pirmo daļu, Senāts

nolēma

atcelt Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2026.gada 13.aprīļa lēmumu un nodot jautājumu par pieteikuma

virzību jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai;

atmaksāt /Persona A/ drošības naudu 15euro.

Lēmums nav pārsūdzams.

R.Vīduša L.Konošonoka J.Pleps