Court orders SIA to pay state for illegal forest land transformation and environmental damage compensation.

Lietas Nr. C33351414

Lietas arhīva Nr. C-1085-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 20145.gada 27.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

izskatīja rakstveida procesā civillietu Rīgas reģionālās virsmežniecības maza apmēra prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “/nosaukums A/” par

naudas piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2014.gada 24.maijā Rīgas rajona tiesā Rīgas reģiona virsmežniecība (turpmāk arī prasītāja) cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret SIA

“/nosaukums A/” (turpmāk arī atbildētāja) par naudas piedziņu.

Pie apstākļiem, kas pamato prasību norādīts, ka saskaņā ar Meža valsts reģistrā esošo informāciju Ādažu novada īpašumā “/adrese/” meža

inventarizācija ir veikta 2004.gada 9.martā, kur meža zemes platība ir noteikta 0,0941 ha. Īpašuma “/adrese/” 0,0941 hektāru platība ir inventarizēta kā

mežaudze, kuram izdalīts 1.kvartāla 1.nogabals. No elektroniskā zemesgrāmatas nodalījuma redzams, ka īpašumā “/adrese/” ar tiesneša H. Nagļa

2008.gada 15.maija lēmumu zemei ir pievienota jaunbūve- dzīvojamā māja. Ar 2013.gada 27.decembra administratīvā pārkāpuma protokolu AJ Nr.

007428, tika konstatēts, ka nekustamā īpašuma “/adrese/” meža 1. kvartāla 1.nogabalā veikta patvaļīga meža zemes transformācija, kuras rezultātā

0,0941 ha platībā uzcelta dzīvojamā māja un ieklāts bruģēts pagalms. Šo darbību rezultātā izdarīta dabiskās meža vides iznīcināšana šajā platībā,

pārkāpjot 2000.gada 24.februāra Meža likuma 12.panta pirmo daļu, 41. un 42.panta pirmās daļas prasības. /pers. C/ savā 2013.gada 22.augusta

paskaidrojumā norādīja, ka īpašumu jaunbūves stadijā iegādājās no SIA “/nosaukums A/” uz pirkuma pārdevuma līguma pamata, 2008.gada 12.jūnijā.

Meža likuma 4.panta pirmās daļas 2.punkts un trešā daļa nosaka, ka šis likums attiecas uz personu, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanu un

izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumu, un šo personu saimniecisko pastāvību var ierobežot šajā likumā un citos

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Meža likuma 41.pants nosaka pienākumu saņemt no Valsts meža dienesta ikreizēju atļauju meža zemes

transformācijai citos lietojuma veidos, bet 42.panta pirmā daļa uzliek par pienākumu atlīdzināt zaudējumus valstij par dabiskās meža vides iznīcināšanu.

Kā izriet no Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkta būtības un 2004.gada 28.septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 806 “Meža zemes

transformācijas noteikumi” 3.punkta 5.apakšpunkta, 35.punkta 4.pielikuma, lai transformētu šo meža zemi citā lietojuma veidā, šajā gadījumā, uzbūvējot

māju ar bruģētu pagalmu,- ir nepieciešana valsts meža dienesta atļauja. Tāpat arī pastāv pienākums atlīdzināt zaudējumus par dabiskās meža vides

iznīcināšanu. Norādīts, ka SIA “/nosaukums A/” ir pieļāvusi meža zemes patvaļīgu transformāciju un atbildētāja kā juridiska persona nes atbildību.

Pamatojoties uz Meža likuma 41.panta, 42.panta pirmo un otro daļu, 50.panta otro, trešo ceturto daļu, Ministru kabineta 2004.gada

28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” 14. un 35.punktu un Civillikuma 1635. un 1779.pantu, prasītāja lūdz tiesu

piedzīt no SIA “/nosaukums A/” valstij nodarītos zaudējumus 385,63 euro apmērā par dabiskās meža vides iznīcināšanu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.2 1 panta noteikumiem atbildētājai 2014.gada 30.maijā tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Tāpat atbildētājai

tika izskaidrots, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

(lietas 31.lapa).

2014.gada 15.augustā lietas dalībniekiem paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un par iespēju saņemt sprieduma norakstu sākot ar

2015.gada 27.februāri (lietas 25.lapa). Tiesas dokumenti atbildētājai nosūtīti uz juridisko adresi. Tiesas sūtītie dokumenti atgriezušies tiesā, ņemot vērā to,

ka atbildētājai tiesas dokumenti nosūtīti uz juridisko adresi, tiesa uzskata, ka paziņojuma nesaņemšana pati par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas

faktu.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt

tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie argumenti ir pietiekami sprieduma taisīšanai lietā un

ņemot vērā to, ka pusēm Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir paziņots par lietas izskatīšanu, tiesnese nolēma civillietu izskatīt rakstveida procesā uz

lietā esošo pierādījumu pamata.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.pantu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Kā norādīts prasības pieteikumā, tad atbildētājas neatļautas rīcības rezultātā, kas izpaužas kā meža zemes patvaļīga transformācija, valstij ir

radušies zaudējumi 385,63 euro apmērā.

Atbildētāja paskaidrojumus vai iebildumus prasībai nav iesniegusi.

Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājas īpašumā no 2006.gada 30.maija līdz 2008.gada 11.jūnijam bija nekustamais

īpašums „/adrese/”, kadastra numurs /numurs A/, kas atrodas Ādažu novadā. Minētais apstiprinās ar lietas materiālos esošo zemesgrāmatas nodalījuma

izdruku (lietas 16.-19.lapa).

Tāpat nepastāv strīds par to, ka atbildētāja SIA “/nosaukums A/” sev piederošajā īpašumā ir veikusi būvdarbus, uzcelta dzīvojamā māja un

ieklāts bruģis.

Lietas materiāliem pievienotais administratīvā pārkāpuma protokols AJ Nr.007428 (lietas 9.-10.lapa) kas sastādīts 2013.gada 27.decembrī un

tā pielikumi (lietas 11.-15.lapa) apstiprina prasības pieteikumā norādīto apstākli par atbildētājas veiktajām darbībām nekustamā īpašumā „/adrese/”

0,0941 ha platībā.

Savukārt ar lietas materiāliem pievienoto Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības Ādažu mežniecības 2013.gada 9.augusta

lēmumu Nr. B 5.2.3-7/227, apstiprinājumu gūst fakts, ka SIA “/nosaukums A/” par Meža likuma 41.panta un Ministru kabineta 2004.gada

28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” 3.punktu 3.1.apakšpunkta un 14.punkta noteikumu pārkāpumu saukts pie

administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 66.44 panta pirmās daļas un uzlikts administratīvais sods 385,61 euro apmērā

(lietas 9.-10.lapa). Minētais lēmums netika pārsūdzēts.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos apstākļus, tādējādi ar minētiem rakstveida pierādījumiem tiek konstatēta atbildētājas būvdarbu

veikšana īpašumā „/adrese/”, kas izpaužas kā dabiskās vides iznīcināšana, uzbūvējot māju un ieklājot bruģi.

Saskaņā ar Meža likuma 41.pantu meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr,806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” 3.punkta 5.apakšpunktu, 35.punkta 4.pielikumu, lai

transformētu šo meža zemi citā lietojuma veidā, konkrētajā gadījumā, uzbūvējot māju ar bruģētu pagalmu , ir nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja.

Savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 14.punktu meža zemes transformēšana citos zemes lietojuma veidos uzskatāma par patvaļīgu, ja

transformācija veikta bez atļaujas vai zemes lietošanas veids neatbilst transformācijas atļaujā norādītajam.

Kā izriet no lietas materiāliem, atbildētāja nav saņēmusi atļauju meža augsnes transformēšanai.

Tiesa atzīst, ka neskatoties uz to, ka atbildētāja zemes augsnes transformāciju ir veikusi savā īpašumā, saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada

28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” 4.punktu kā obligāts priekšnosacījums ir atļaujas saņemšana attiecīgu darbu

veikšanai.

Meža likuma, kas reglamentē meža īpašnieku un tiesisko valdītāju tiesības, pienākumus un meža izmantošanu un apsaimniekošanu, 3.panta

pirmās daļas 1.punkts noteic, ka likuma objekts ir zeme, kas nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs.

Ar lietas materiāliem pievienoto nekustamā īpašuma „/adrese/” ar kadastra numuru /numurs A/Zemes robežu plānu (lietas 15.lapa) konstatēts, ka

kopējā atbildētājam piederošās zemes platība sastāda 0,1345 ha, tai skaitā mežu zemes platība sastāda 0,0941 ha un lauksaimniecībā izmantojamā zeme

0,0404 ha. Līdz ar to tiesa atzīst, ka ar nekustamā īpašuma „/adrese/” zemes robežu plānu, tiek konstatēts, ka kadastra informācijas sistēmā reģistrētajā

zemes vienībā ietilpst mežs, tādēļ atbildētājai Meža likuma normas ir saistošas un izpildāmas.

Zaudējumu pamats izriet no Meža likuma 41.panta un Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes

transformācijas noteikumi” 15.punkta, savukārt to apmērs izriet no prasības pieteikumā iekļautā zaudējumu aprēķina (lietas4., 5.lapa).

Saskaņā ar Meža likuma 41.panta pirmo daļu, ja meža zemi transformē, transformācijas ierosinātāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus valstij

par dabiskās meža vides iznīcināšanu. Zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (minētā panta otrā daļa). Savukārt

saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” 15.punktu, ja transformācija veikta

bez atļaujas, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību trīskāršā apmērā no meža zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja par labu valstij.

No lietas materiāliem pievienotā zaudējumu aprēķina izriet, ka zaudējumi aprēķināti saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra

noteikumu Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” 35.punktā noteikto formulu un sastāda Ls 90,34 apmērā, savukārt zaudējumi trīskāršā

apmērā sastāda Ls 371,63 jeb 385,63 euro apmērā.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai

tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesības uz atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu (Civillikuma 1771.pants).

Ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem - 2013.gada 27.decembra administratīvā pārkāpuma protokolu AJ Nr.007428 un tā pielikumiem,

Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības Ādažu mežniecības 2013.gada 9.augusta lēmumu Nr.B 5.2.3-7/227, zaudējumu aprēķinu,

uzaicinājumu par labprātīgu zaudējumu 385,61 euro apmērā atlīdzināšanu, tiek pierādīts, ka atbildētāja meža zemes virskārtas transformāciju prasības

pieteikumā norādītajā zemes gabalā ir veikusi prettiesiski, neievērojot normatīvo aktu prasības. Tiesa atzīst, ka veicot būvdarbus savā īpašumā, kas

saistās ar meža zemes augsnes transformāciju bez šādu darbu veikšanai paredzētās atļaujas, atbildētāja ir nodarījusi zaudējumus valstij.

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi savas prasības pamatotību, savukārt atbildētājai rodas pienākums segt valstij nodarītos

zaudējumus prasības pieteikumā norādītajā apmērā.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta trešo daļu un Valsts meža dienesta likuma 12.panta trešo daļu, prasītāja ir atbrīvota no valsts nodevas

samaksas valsts ienākumos. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis

atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tādējādi no atbildētājas saskaņā ar Civilprocesa

likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu valsts labā piedzenama valsts nodeva par prasības celšanu 71,14 euro apmērā. Civilprocesa

likuma 40.panta nosacījumiem nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,90 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 204.1 pants nosaka, ka, taisot spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 43.panta trešo daļu, 42.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 208.1 un 204.¹ pantu, tiesa

nosprieda

Valsts meža dienesta Rīgas reģionālās virsmežniecības maza apmēra prasību pret SIA “/nosaukums A/”, par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no SIA “/nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, par labu valstij zaudējumus 385,63 euro (trīs simti astoņdesmit pieci

euro 63 centi) apmērā par dabiskās meža vides iznīcināšanu, maksājumus veicot: Valsts kase reģistrācijas Nr.90000050138, konts

LV28TREL1060161226000 „Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par mežu resursiem nodarītiem kaitējumiem” Valsts kase BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no SIA “/nosaukums A/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts labā nenomaksātos tiesas izdevumus - valsts nodevu 71,14

euro (septiņdesmit viens euro 14 centi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,90 euro (divi euro 90 centi) apmērā.

Valsts nodeva iemaksājama - Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22,

konta Nr. LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķī jānorāda atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada 27.februāra spriedumu civillietā

Nr.C33351414.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami - Saņēmējs: Tiesu administrācija NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas Nr. LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, kods TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000. Maksājuma mērķī

jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un atsauce uz Rīgas rajona tiesas 2015.gada 27.februāra spriedumu civillietā

Nr.C33351414.

Spriedums ir pārsūdzams 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma faktiskais sastādīšanas datums – 2015.gada 10.marts.

Tiesnese V.Puškundze