Court dismisses property claim where plaintiff failed to prove legal acquisition of disputed land portion.

ECLI:LV:RIRT:2020:1021.C04129313.1.S

Civillieta Nr.C04129313

Lietvedības Nr.C-0214-20/25

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2020.gada 21.oktobrī

Rīgas rajona tiesa:

tiesnesis Raimonds Buls,

izskatīja rakstveida procesā civillietu- /pers. A/ prasībā pret SIA “/nosaukums/” par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2012.gada 28.decembrī prasītājs cēla tiesā prasību pret atbildētāju, iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, tajā prasības priekšmetu norādot,-

par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

[2] Sākotnēji prasības pieteikumā tika ietverti šādi prasījumi: atzīt par spēkā neesošu 1999.gada 29.decembra zemes robežu noteikšanas aktu

nekustamam īpašumam ar kadastra Nr./numurs A/daļā, ar kuru noteiktas zemes robežas zemes gabalam 51,3 ha platībā. Atzīt par spēkā neesošu

2000.gada 2.maijā Valsts kadastrā reģistrēto zemes robežu plānu iepriekšminētajam nekustamajam īpašumam daļā, ar kuru noteiktas zemes robežas

zemes gabalam 51,3 ha platībā. Dzēst Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Salas pagasta zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs

/numurs B/, I daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.2.1 daļā uz 0,2737 ha, samazinot zemes gabala platību no 51,3 ha uz 51,0263 ha. Atzīt īpašuma tiesības uz

0,2737 ha zemes platības, kā nekustamā īpašuma Salas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs C/, ar nosaukumu “/nosaukums/”, kadastra

numurs /numurs D/, pieauguma daļu tās īpašniekam /pers. A/.

[3] Prasības pieteikumā- citu apstākļu starpā- norādīts, ka prasītājam pieder nekustamais īpašums “/nosaukums/”, kas atrodas Salas pagastā,

Babītes novadā. Minētais nekustamais īpašums 2004.gadā tika atdalīts no nekustamā īpašuma “/nosaukums/”. Pamatojoties uz pašvaldības zemes

komisijas lēmumu, īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu tika atjaunotas prasītāja tēvam un tēva māsai. Prasītāja tēvs, pēc īpašuma tiesību uz

nekustamo īpašumu reģistrācijas zemesgrāmatā, nostiprināja Lielupes krastu, to uzberot, atjaunojot un nostiprinot arī laivu piestātni. Prasītājam

piederošais nekustamais īpašums robežojas ar atbildētājai piederošu nekustamo īpašumu Salas pagastā ar nosaukumu “/nosaukums/”, tai skaitā, Lielupes

palieņu pļavu 0,2737 ha platībā, ko prasītājs uzskata par strīdus nekustamo īpašumu.

Norādīts, ka strīdus nekustamo īpašumu atbildētāja ieguva īpašumā no Rīgas domes, pamatojoties uz 2008.gada 20.augusta atbildētājas ārkārtas

dalībnieku sapulces lēmumu un Rīgas domes 2007.gada 11.decembra lēmumu. Norādīts arguments, ka atbildētāja, veicot strīdus nekustamā īpašuma

uzmērīšanu dabā, ir pārkāpusi Civillikuma 960.panta noteikumus par īpašuma iegūšanu ar pieaugumu, robežas ierādīšanu veicot blakus stāvošā īpašuma

upes krasta (pieauguma) daļā. Norādīts arguments, ka saskaņā ar Civillikuma 960. un 962.pantu strīdus nekustamais īpašums ir atzīstams par pieaugumu

tieši prasītājam piederošajam nekustamajam īpašumam. Norādīts, ka atbildētāja nekad nav valdījusi strīdus nekustamo īpašumu, bet slepus no prasītāja

1999.gada 29.decembrī to uzmērīja un 2000.gada 3.augustā reģistrēja zemesgrāmatā. Norādīts arguments, ka Valsts zemes dienesta mērnieks /pers.

C/, uzmērot 1999.gada 29.decembrī dabā strīdus īpašumu un sastādot zemes robežu plānu, nav ievērojis Valsts zemes dienesta tehniskos noteikumus,

kas apstiprināti ar Valsts zemes dienesta 1994.gada 26.maija pavēli Nr.40.

[4] Atbildētāja iesniedza lietā rakstveida paskaidrojumu, tajā norādot, ka prasību neatzīst pilnībā. Norādīts arguments, ka gan uz prasītāja īpašuma

tiesību uz nekustamo īpašumu “/nosaukums/” ieguves brīdi, gan uz atbildētājas īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu “/nosaukums/” ieguves brīdi, pušu

nekustamo īpašumu robežas jau bija noteiktas, un šo īpašumu iepriekšējo īpašnieku īpašuma tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Norādīts arguments,

ka zemes ierīcības procedūras rezultātā sagatavotie dokumenti neapstiprina prasītāja apgalvojumu, ka prasītāja nekustamais īpašums kaut kad būtu

atradies Lielupes krastā.

[5] Prasītāja vārdā advokāts Dainis Gulbis 2019.gada 5.martā un 2019.gada 14.augustā iesniedza prasības pieteikuma grozījumus, kuros ietverti

šādi prasījumi: atzīt par spēkā neesošu 1999.gada 29.decembra zemes robežu noteikšanas aktu nekustamam īpašumam ar kadastra Nr./numurs A/daļā,

ar kuru noteiktas zemes robežas zemes gabalam 51,3 ha platībā. Atzīt par spēkā neesošu 2000.gada 2.maijā Valsts kadastrā reģistrēto zemes robežu

plānu iepriekšminētajam nekustamajam īpašumam daļā, ar kuru noteiktas zemes robežas zemes gabalam 51,3 ha platībā. Atzīt par spēkā neesošu Valsts

kadastrā reģistrēto zemes robežu plānu un zemes robežu noteikšanas aktu nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /numurs A/daļā, ar kuru

noteiktas zemes robežas minētajam zemes gabalam 48,4 ha platībā. Dzēst atbildētājas īpašuma tiesības daļā uz 0,2737 ha īpašumam ar nosaukumu

“/nosaukums/” /adrese/ rajona zemesgrāmatu nodaļas Salas pagasta zemesgrāmatu nodalījumā Nr./numurs/, kadastra numurs /numurs B/, samazinot

zemes gabala platību no 48,4 ha uz 48,1263 ha, samazinot tā platību par 0,2737 ha. Atzīt īpašuma tiesības uz 0,2737 ha zemes platības, kā nekustamā

īpašuma Salas pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs C/, ar nosaukumu “/nosaukums/”, kadastra numurs /numurs D/, pieauguma daļu tās

īpašniekam /pers. A/. Prasītāja pārstāvis lūdz piedzīt no atbildētājas visus tiesāšanās izdevumus.

Pēdējā procesuālajā dokumentā norādīts, ka atbildētājai piederošais nekustamais īpašums ir sadalīts, un zemes vienībai, kurā atrodas strīdus

zemes gabala daļa, ir citi robežpunktu numuri, tāpēc ir nepieciešams precizēt prasības pieteikumu.

[6] Par to, ka lieta, pamatojoties uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 2.panta pirmās daļas 1.,2., punktu, 10.pantu, tiks izskatīta

rakstveida procesā iepriekš noteiktajā tiesas sēdes dienā- 2020.gada 21.septembrī-, prasītāja pārstāvim un atbildētājas pārstāvei ir paziņots, nosakot

minētajiem lietas dalībniekiem termiņu papildu paskaidrojumu un citu procesuālo lūgumu iesniegšanai.

[7] Atbildētājas pārstāve iesniedza tiesai papildu paskaidrojumu, tajā norādot, ka atbildētāja lūdz prasību noraidīt kā nepamatotu. Norādīts

arguments, ka prasītājs, 2004.gada martā, iegūstot nekustamo īpašumu “/nosaukums/”, pamatojoties uz pirkuma un dāvinājuma līgumiem, apliecināja, ka

prasītājam ir zināms nekustamā īpašuma faktiskais stāvoklis. Minētie nekustamā īpašuma atsavināšanas līgumi noslēgti pēc prasītāja tēva- /pers. D/-

2003.gadā veiktās patvaļīgās būvniecības, turklāt prasītājam piederošā SIA “/nosaukums/” turpina strīdus nekustamā īpašuma patvaļīgu lietošanu.

[8] Arī prasītāja pārstāvis iesniedza tiesai papildu rakstveida paskaidrojumu, tajā norādot prasības pieteikumā un tā precizējumos norādītos

apstākļus.

Motīvu daļa

[9] Tiesa, iepazinusies ar iepriekšminēto lietas dalībnieku paskaidrojumiem, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka prasība

ir nepamatota un noraidāma, tālāk norādītu motīvu dēļ.

[10] Ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa nodibināja, ka 1999.gada 29.decembra zemes robežu noteikšanas aktu sastādīja Valsts

zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Rīgas rajona filiāles mērnieks /pers. C/. Valsts kadastrā 2000.gada 2.maijā reģistrēto zemes robežu plānu

2000.gada aprīlī sastādīja Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Nekustamā īpašuma formēšanas biroja darbinieki, to ir parakstījis arī

mērnieks /pers. C/. Prasītājs nav iesniedzis lietā trešo dokumentu, kuru prasītājs prasa atzīt par spēkā neesošu- Valsts kadastrā reģistrēto zemes robežu

plānu un zemes robežu noteikšanas aktu nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /numurs A/daļā, ar kuru noteiktas zemes robežas minētajam zemes

gabalam 48,4 ha platībā,- un nav norādījis, kad tas sastādīts vai reģistrēts.

[10.1] Tiesa nodibināja, ka 1999.gadā, kad tika noteiktas robežas šobrīd atbildētājai piederošajam zemes gabalam un tika ierādītas zemes robežas

dabā, atbildētāja nebija nekustamā īpašuma “/nosaukums/”, kas atrodas Salas pagastā, Babītes novadā, un kas sastāv no 24 zemes gabaliem, īpašniece.

Atbildētāja par minētā nekustamā īpašuma īpašnieci zemesgrāmatā ir ierakstīta tikai 2008.gada 7.oktobrī. Tiesa nodibināja, ka atbildētājas darbinieki

1999.gada 29.decembrī nepiedalījās Valsts zemes dienesta darbinieka veiktajās darbības.

[10.2] Lietā esošie un tiesas pārbaudītie pierādījumi neapstiprina prasības pieteikumā norādīto apstākļu,- ka atbildētāja, veicot strīdus nekustamā

īpašuma uzmērīšanu dabā, ir pārkāpusi Civillikuma 960.panta noteikumus par īpašuma iegūšanu ar pieaugumu, robežas ierādīšanu veicot blakus stāvošā

īpašuma upes krasta (pieauguma) daļā; ka atbildētāja slepus no prasītāja 1999.gada 29.decembrī uzmērīja nekustamo īpašumu un 2000.gada 3.augustā

reģistrēja zemesgrāmatā, esību, tāpēc tiesa iepriekšminētos prasītāja argumentus novērtē par nepamatotiem.

[10.3] Tiesa nodibināja, ka atbildētāja nav sastādījusi tos dokumentus, kurus prasītājs prasa atzīt par spēkā neesošiem, līdz ar to atbildētāja nav

aizskārusi prasītāja subjektīvās civilās tiesības un ar likumu aizsargātās intereses.

[10.4] Veicot lietā nodibināto apstākļu novērtējumu, tiesa secina, ka atbildētāja nevar atbildēt par Valsts zemes dienesta darbinieku rīcību, minētās

iestādes darbinieku sastādīto dokumentu tiesiskumu un pamatotību, kas ir pamats prasības noraidīšanai daļā, kurā prasītājs prasa- atzīt par spēkā

neesošu 1999.gada 29.decembra zemes robežu noteikšanas aktu nekustamam īpašumam ar kadastra Nr./numurs A/daļā, ar kuru noteiktas zemes

robežas zemes gabalam 51,3 ha platībā; atzīt par spēkā neesošu Valsts kadastrā 2000.gada 2.maijā reģistrēto zemes robežu plānu iepriekšminētajam

nekustamajam īpašumam daļā, ar kuru noteiktas zemes robežas zemes gabalam 51,3 ha platībā; atzīt par spēkā neesošu Valsts kadastrā reģistrēto zemes

robežu plānu un zemes robežu noteikšanas aktu nekustamajam īpašumam ar kadastra numuru /numurs A/daļā, ar kuru noteiktas zemes robežas

minētajam zemes gabalam 48,4 ha platībā.

[11] Prasītājs prasību par īpašuma tiesību atzīšanu uz atbildētājai piederoša zemes gabala daļu pamato ar Civillikuma 1044.pantu, kas noteic, ka

īpašuma prasību īpašnieks var celt pret katru, kas prettiesīgi aiztur viņa lietu; tās mērķis ir atzīt īpašuma tiesību un sakarā ar to piešķirt valdījumu.

[11.1] Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem- zemesgrāmatas apliecības kopiju, dāvinājuma un pirkuma līgumu kopijām- tiesa nodibināja tālāk

norādītos apstākļus, vispirms, ka prasītājs tika ierakstīts zemesgrāmatā kā nekustamā īpašuma “/nosaukums/, kas atrodas Salas pagastā, kas sastāvēja

no diviem zemes gabaliem ar kopējo platību 0,7806 ha, īpašnieks 2004.gada 22.septembrī, kam pamats bija 2004.gada 26.marta pirkuma līgums un

2004.gada 29.marta dāvinājuma līgums.

[11.2] Ar 2004.gada 26.marta pirkuma līgumu tiesa nodibināja, ka /pers. F/ pārdeva prasītājam ½ domājamo daļu no zemes gabala ar kopējo

platību 0,05 ha, kas tika atdalīts no pārdevējam piederošā nekustamā īpašuma, kas atrodas Salas pagastā ar nosaukumu “/nosaukums/”. Pirkuma līgumā

norādīts, ka pircējam ir zināms visa nekustamā īpašuma un pārdodamā objekta faktiskais stāvoklis.

[11.3] Ar 2004.gada 29.marta dāvinājuma līgumu tiesa nodibināja, ka /pers. D/, /pers. G/- kā dāvinātāji- uzdāvināja prasītājam ½ domājamo daļu

no zemes gabala ar kopējo platību 0,8 ha, kas tika atdalīts no dāvinātājiem piederošā nekustamā īpašuma, kas atrodas Salas pagastā ar nosaukumu

“/nosaukums/”. Dāvinājuma līgumā norādīts, ka apdāvinātajam ir zināms visa nekustamā īpašuma un pārdodamā (tā norādīts līgumā) objekta faktiskais

stāvoklis.

[11.4] Tiesa nodibināja, ka, pamatojoties uz minētajiem darījumiem, atbildētājs 2004.gadā kļuva par īpašnieku minētajos darījumos norādītiem

zemes gabaliem, to domājamām daļām, kas veidoja nekustamo īpašumu ar nosaukumu “/nosaukums/”, Salas pagastā.

[11.5] Prasības pamatā norādīts, ka pieaugums,- mainot Lielupei gultni, radies līdz 1999.gada 29.decembrim, kad tika sastādīts prasītāja

apstrīdētais Valsts zemes dienesta mērnieka /pers. C/ zemes robežu noteikšanas akts, proti, laikā, kad prasītājs nebija minētā zemes gabala īpašnieks.

[11.6] Tiesa nodibināja, ka prasītājs nopirka un prasītājam uzdāvināja noteiktu lietu- zemes gabalus-, kuru platības un faktiskie stāvokļi prasītājam

bija zināmi, par kuru īpašnieku prasītājs ir ierakstīts zemes grāmatā. Prasītājam, pamatojoties uz minētajiem darījumiem, netika pārdota vai uzdāvināta

zemes gabala, kura kadastra apzīmējums ir /numurs/, kura platība ir 48,4 ha, par kura īpašnieci zemesgrāmatā ir ierakstīta atbildētāja, daļa. Līdz ar to

tiesa konstatē, ka prasītājs ar īpašuma prasību prasa no atbildētājas lietas daļu, kuru prasītājs nekad nav ieguvis no sprieduma 11.2 un 11.3.punktā

norādītajām personām.

[11.7] Tiesa secina, ka prasītājs, ceļot īpašuma prasību, nav pierādījis lietā faktu, ka ir tiesīgā kārtā ieguvis 0,2737 ha no zemes gabala ar

nosaukumu “/nosaukums/”, kas atrodas Salas pagastā, par kura īpašnieci zemesgrāmatā ierakstīta atbildētāja, kas, ievērojot Civillikuma 1044. un

1060.panta noteikumus, ir pamats prasības noraidīšanai pārējā tās daļā.

[12] Noraidot prasību, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma (turpmāk- CPL) 42.panta otro daļu, piedzen no prasītāja tiesas izdevumus 9,02

eiro, kas ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu saistītie izdevumi, kas lietā nav samaksāti iepriekš, un piedzen tos no prasītāja,

ievērojot prasītāja iepriekš samaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 eiro (3,30 latu) apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu, 190.pantu, tiesa

no s p r ie d a

noraidīt pilnīgi /pers. A/ prasību pret SIA “/nosaukums/” par īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu.

Piedzīt no /pers. A/ valsts ienākumos tiesas izdevumus 9,02 eiro apmērā.

Noteikt prasītājam septiņu dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu

samaksu valstij.

Ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus prasītājam ir jāsamaksā šādā kontā: saņēmējs: Tiesu administrācija, nodokļu maksātāja reģistrācijas

numurs 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķi norādot,- ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C04129313, pēc samaksas jāiesniedz tiesā maksājumu apstiprinošu dokumentu.

Spriedumu 20 dienu laikā no 2020.gada 21.oktobra, kad ir sastādīts tiesas spriedums, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas

Civillietu tiesu kolēģijā, apelācijas instances tiesai adresēto apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) R.Buls