Court partially allowed debt claim against guarantor, dismissing 20k portion due to post-litigation payment.

Lietas arhīva Nr. C-1898-19/2

ECLI:LV:RIRT:2019:1003.C33561218.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2019.gada 3.oktobrī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese S.Bernharde

ar tiesas sēžu sekretāri L.Moralesu – Harrisu

piedaloties SIA “EHRE” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/, zvērinātam advokātam Robertam Priedem, atbildētājiem /pers. B/ un

/pers. C/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Aldim Maldupam, atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “EHRE” prasībā

pret /pers. B/ un /pers. C/ par pamatparāda un nokavējuma procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa.

2018.gada 19.oktobrī SIA “EHRE” (turpmāk tekstā – prasītājs) ir cēlis Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. B/ un /pers. C/

(turpmāk tekstā – atbildētāji, prasītājs un atbildētāji kopā – puses) par parāda un nokavējuma procentu piedziņu. Prasības pieteikumā

norādīts, ka prasītājs ceļ prasību pret atbildētāju /pers. B/ par naudas 42948,98 euro piedziņu, kas radusies saistībā ar /pers. B/

piederošās SIA “Mārupes ceļinieks” neapmaksātajiem prasītāja rēķiniem un /pers. B/ kā fiziskas personas doto galvojumu par šo

saistību izpildi. Katrā no SIA “Mārupes ceļinieks” izrakstītajiem rēķiniem atbildētājs ir iekļauts kā galvinieks. 2018.gada 20.marta aktā

atbildētājs atkārtoti uzņēmās galvinieka pienākumu. SIA “Mārupes ceļinieks” saistību apmēru ir atzinis, iekļaujot to savā tiesiskās

aizsardzības plānā 2018.gada 20.martā. ar tiesas spriedumu tika daļēji apmierināta prasītāja prasība pret SIA “Mārupes ceļinieks”.

2018.gada 17.septembrī tiesu izpildītājs sastādīja aktu par tiesas sprieduma izpildes neiespējamību. Jau tiesiskās aizsardzības procesa

laikā atbildētājs /pers. B/ nodibināja jaunu uzņēmumu SIA “Novada ceļi” , kura kapitāldaļas uzdāvināja savai sievai atbildētājai /pers. C/.

2018.gada 28.septembrī atbildētāji noslēdza laulības līgumu, ar kuru atbildētāja /pers. B/ nekustamais īpašums /adrese/, pārgāja

atbildētājas /pers. C/ īpašumā. Lūdz tiesu piedzīt parādu no atbildētāja /pers. B/ 21474,49 euro, līgumiskos nokavējuma procentus no

2017.gada 12.decembra līdz 2018.gada 18.oktobrim 21474,49 euro. Noteikt prasītāja tiesības vērst piedziņu pret /pers. C/ piederošo

nekustamo īpašumu /adrese/. Noteikt prasītāja tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no neatmaksātās parāda pamatsummas līdz

sprieduma izpildei. Piedzīt no atbildētājiem tiesāšanās izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 110.panta trešo daļu, 115.panta trešo daļu, , 1587., 1651., 1652.panta 3.punktu, 1692., 1698.,

1702., 1753., 1756., 1828., 2141.pantu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 26.oktobra lēmumu tika apmierināts SIA “EHRE” pieteikums par prasības nodrošināšanu lietā un

ierakstīta ķīlas tiesības atzīme /pers. C/ piederošajam nekustamajam īpašumam /adrese/.

2018.gada 29.novembrī atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ tiesā iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos norāda, ka prasību neatzīst

pilnībā. Norāda, ka atbildētājs /pers. B/ nav uzņēmies SIA “Mārupes ceļinieks” saistības segt kā pats parādnieks. Prasītājam bija

vispirms jāmēģina veikt piedziņu pret galveno parādnieku. Prasītājs nav vērsies pret galveno parādnieku SIA “Mārupes ceļinieks” par

parādsaistībām, kas izriet no faktūrrēķiniem nr.265/2017, 271/2017, 273/2017 un 227/2017. Tāpat prasītājam bija vispirms jāvērš

piedziņa pret parādnieka mantu. SIA “Mārupes ceļinieks” turpina savu saimniecisko darbību un tās aktīvi uz 2017.gadu sastādīja 952872

euro.

Tiesas sēdē prasītāja SIA “EHRE” pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ prasību uzturēja samazinātā apmērā, ņemot vērā jau veiktos

maksājumus, kuri tika ieskaitīti līgumsoda dzēšanai. Norāda, ka galvinieks nevar atbrīvoties no savām saistībām, jo galvenais parādnieks

ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. B/ paskaidroja, ka prasību neatzīst, uzskata, ka ir sedzis parādsaistības gandrīz pilnībā, ir palicis

nenomaksāts nedaudz vairāk par 1400 euro.

Tiesas sēdē atbildētājas /pers. C/ pilnvarotais pārstāvis /pers. D/ prasību neatzina.

Motīvu daļa.

Pārbaudot lietas materiālus, uzklausot lietas dalībnieku sniegtos paskaidrojumus, tiesa secina, ka prasība ir apmierināma daļēji

sekojošu iemeslu dēļ.

Kā tas izriet no prasības pieteikuma, tad prasītājs ir izvirzījis divus prasījumus – piedzīt no atbildētāja /pers. B/ parādu un

nokavējuma procentus, kas izriet no galvojuma saistības, un piedziņas vēršanu uz atbildētājas /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka 2016.gada 24.aprīlī starp SIA “EHRE” un SIA “Mārupes ceļinieks” tika noslēgts tehniskas

nomas līgums.

Tāpat lietā nepastāv strīds par faktu, ka no 2018.gada 24.februāra izriet SIA “Mārupes ceļinieks” pienākums veikt apmaksu par

summu 881,50 euro, 2017.gada 30.decembrī 822,080 euro, 2017.gada 15.decembrī 6013,70 euro, 2017.gada 1.decembrī 13756,49

euro.

No lietas materiāliem pievienotā akta par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu ir redzams, ka uz 2018.gada 25.janvāri SIA “Mārupes

ceļinieks” saistību apjoms pret prasītāju sastādīja - 88538,20 euro.

Ar 2018.gada 11.jūnija Rīgas rajona tiesas spriedumu tika noraidīts SIA “Mārupes ceļinieks” tiesiskās aizsardzības process, jo

kreditoru vairākums neatbalstīja sastādīto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 12.jūlija spriedumu no SIA “Mārupes ceļinieks” par labu SIA “EHRE” tika piedzīts parāds

46997,15 euro un tiesāšanās izdevumi 3158,70 euro, parādnieks SIA “Mārupes ceļinieks” prasību atzina pilnā apmērā.

Tiesa konstatē, ka prasītājs ir veicis visas nepieciešamās darbības, lai atgūtu parādu no SIA “Mārupes ceļinieks”, taču kā to ir

2018.gada 17.septembra izziņā konstatējis zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Tunnis, tad no SIA “Mārupes ceļinieks” tika piedzīts parāds

3226,31 euro, taču atlikušo parādu piedzīt nebūs iespējams, jo pārbaudot parādnieka mantisko stāvokli Valsts ieņēmumu dienestā,

Uzņēmuma reģistrā, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā, Valsts vienotās datorizētās

zemesgrāmatā, Valsts zemes dienestā un Kontu reģistros, tad uz parādnieka vārda nav reģistrēts nekustamais īpašums, uz parādniekam

piederošajiem transportlīdzekļiem ir reģistrēts visa veida darbības aizliegums, parādniekam nepieder kapitāldaļas nevienā

uzņēmējdarbībā un nevienā komercsabiedrībā, parādniekam piederošo transportlīdzekļi ir ieķīlāti par labu AS “Virši-A”, uz parādnieka

vārda atvērtie konti ir apķīlāti un tajos atrodošie naudas līdzekļi nav pietiekoši parāda apmaksai.

Prasītājs ir vērsies ar prasījumu pret atbildētāju /pers. B/ kā galvinieku, jo galvinieka saistības /pers. B/ ir uzņēmies, parakstot

prasītāja izrakstītos faktūrrēķinus 2018.gada 24.februāra rēķinu nr.277/2018 par summu 881,50 euro, 2017.gada 30.decembra rēķinu

nr.273/2017 par summu 822,80 euro, 2017.gada 15.decembra rēķinu nr.271/2017 par summu 6013,70 euro, 2017.gada 1.decembra

rēķinu nr.265/2017 par summu 13756,49 euro. Faktūrrēķinos /pers. B/ ir parakstījies gan kā SIA “Mārupes ceļinieks” valdes loceklis,

gan apmaksu garantējot personīgi kā /pers. B/.

Atbilstoši Civillikuma 1692.pantam galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu,

neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda.

Saskaņā ar Civillikuma 1701.pantu galvinieks, pret kuru ceļ prasību kreditors, var izlietot visas galvenā parādnieka ierunas,

izņemot tikai tās, pret kurām kreditors taisni gribējis nodrošināties ar galvojumu, vai kuru izlietošana tieši saistīta ar galvenā parādnieka

personu.

Atbildētājs/pers. B/ norāda, ka prasītājs nav vērsies pret SIA “Mārupes ceļinieks”, kuram ir pasludināts maksātnespējas process un

prasītājs nav pieteicis savu kreditora pretenziju.

Kā to nosaka Civillikuma 1702.pants, tad kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie

galvenā parādnieka, ja piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli.

Ņemot vērā to, ka /pers. B/ ir SIA “Mārupes ceļinieks” valdes loceklis, tad noteikti viņam ir zināms galvenā parādnieka materiālais

stāvoklis, kā arī fakts, ka prasītājs vispirms vērsās pie galvenā parādnieka, bet nesaņēma no tā apmierinājumu, kā arī zvērināts tiesu

izpildītājs konstatēja piedziņas izpildes neiespējamību pret SIA “Mārupes ceļinieks”, kas kopumā liecina, ka Civillikuma 1702.pantā

norādīta atruna nav attiecināma uz minēto strīdu.

Tāpat ir konstatējama Civillikuma 1703.panta 2.punktā norādītais gadījums, kad pret galvinieku var celt prasību tūliņ, ja ir pierādīta

galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss.

Lietas materiāliem ir pievienota informācija no Maksātnespējas reģistra, kurā ir norādīts, ka SIA “Mārupes ceļinieks” 2019.gada

27.jūnijā ir pasludināts maksātnespējas process.

Šajā gadījumā ir konstatējams, ka parādniekam ir pierādīta faktiskā maksātnespēja, līdz ar ko prasību var celt pret galvinieku,

nemaz neizmantojot maksātnespējas procesā ietverto kreditoru pieteikšanās ‘termiņu un kārtību un gaidot parādnieka mantas

realizēšanas procesu, lai sagaidītu kādu apmierinājumu no galvenā parādnieka.

Jebkurā gadījumā atbildētājam /pers. B/ atbilstoši Civillikuma 1704.pantam pāriet prasījuma tiesības pret galveno parādnieku un

viņš var pieteikt savu kreditora prasījumu SIA “Mārupes ceļinieks” maksātnespējas procesā.

Prasītājs ir lūdzis tiesu piedzīt pamatparādu 21474,49 euro un nokavējuma procentus par laika periodu no 2017.gada 12.decembra

līdz 2018.gada 18.oktobrim 21474,49 euro.

No 2018.gada 24.februāra rēķina nr.277/2018 par summu 881,50 euro, 2017.gada 30.decembra rēķina nr.273/2017 par summu

822,80 euro, 2017.gada 15.decembra rēķina nr.271/2017 par summu 6013,70 euro, 2017.gada 1.decembra rēķina nr.265/2017 par

summu 13756,49 euro, izriet, ka SIA “Mārupes Ceļinieks” ir apņēmies maksāt nokavējuma procentus 0,5% dienā par katru maksājumu

kavējuma dienu no kavētās summas. Apmaksas kavējuma gadījumā visas no pircēja saņemtās naudas summas bez sevišķa brīdinājuma

vispirms tiek ieskaitītas nokavējuma procentu apmaksā un tikai pēc tam preču vai pakalpojumu pirkuma maksā.

Kaut arī atbildētājs /pers. B/ tiesas sēdē noliedza savu pienākumu maksāt nokavējuma procentus, taču šāds pienākums viņam izriet

no uzņemtā galvojuma līguma un galvenā parādnieka uzņemto saistību nosacījumiem. Galvenā parādnieka pienākumu maksāt

nokavējuma procentus tiesa jau tika konstatējusi 2018.gada 12.jūnija Rīgas rajona tiesas spriedumā, kurā ir norādīts, ka atbildētājs

/pers. B/ kā SIA “Mārupes Ceļinieks” prasītāja prasību atzina pilnā apmērā, neiebilstot ne parāda pamatsummas apmēram, ne

nokavējuma procentu aprēķināšanas kārtībai.

Atbilstoši Civillikuma 1668.3panta pirmajai daļai nokavējuma procentu maksāšanas pienākums sākas nākamajā dienā pēc līgumā

noteiktās maksājuma dienas.

Minētais fakts ir jau ticis konstatēts 2018.gada 12.jūnija Rīgas rajona tiesas spriedumā, kā arī izskatot prasījumu pret galvinieku

/pers. B/, šajā tiesas spriedumā.

Prasītājs ir norādījis, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētājs /pers. B/ ir veicis divus maksājumu 10 000 euro apmērā, kopā

20 000 euro. Minētos maksājumus prasītājs ir novirzījis nokavējuma procentu dzēšanai, līdz ar ko neapmaksāts ir palicis pamatparāds

2147449 euro apmērā un nokavējuma procenti 1474,49 euro apmērā.

Prasītājs ir izvirzījis prasījumu vērst piedziņu sprieduma piespiedu izpildei uz atbildētājas /pers. C/ piederošo nekustamo īpašumu

/adrese/.

Minētais prasījums ir pamatots ar apstākli, ka 2018.gada 28.septembrī atbildētāji /pers. B/ un /pers. C/ noslēdza laulības līgumu

par to, ka /pers. B/ piederošais nekustamais īpašums /adrese/ kļūst par /pers. C/ atsevišķo mantu.

No Zemesgrāmatu ieraksta izriet, ka /pers. B/ minēto nekustamo īpašumu ir ieguvis 2000.gada 28.augustā, savukārt no Mantisko

attiecību reģistra sniegtās informācijas ir redzams, ka atbildētāju laulība tika noslēgta 2001.gada 25.decembrī, tātad manta nemaz netika

iegādāta laulības laikā.

Saskaņā ar pastāvošo judikatūru jautājumā par piedziņas vēršanu par viena laulātā parāda saistībām uz otra laulātā mantu, tiesa ņemt

vērā Augstākās tiesas 2009.gada 28.janvāra spriedumu lietā nr.SKC-37/2009, kurā atzīts, ka nav svarīgi, vai laulātie šādu līgumu ir

slēguši ar nodomu ierobežot, mazināt kādas trešās personas tiesības, vai arī tie rīkojušies bez šāda nodoma, neskatoties uz līguma

noteikumiem un līgumslēdzēju nodomu, kreditori un trešās personas var realizēt savas tiesības uz piedziņu, nepastrīdot laulība slīgumu,

analoģiski kā tas ir mantas dāvinājuma gadījumā.

Tiesību doktrīnā (E.Kalniņš Laulāto manta laulāto likumiskajās attiecības. Rīga, Tiesu namu aģentūra 2010, 327.lpp.) norādīts, ka

kreditors var aizsargāt viņa iegūto prasījumu pret vienu no laulātajiem un tiesas ceļā prasīt kreditora tiesību vērst piedziņu uz otra

laulātā mantu.

Novērtējot visus lietas materiālus un lietā esošos rakstveida dokumentus to savstarpējā kopsakarībā ar lietas faktiskajiem

apstākļiem, tiesa uzskata, ka prasītāja ir pierādījusi prasības pamatotību.

Vienlaicīgi tiesa konstatē, ka prasība daļā par 20 000 euro piedziņu ir izbeidzama, jo atbildētājs /pers. B/ pēc prasības celšanas

tiesā ir veicis maksājumus 20 000 euro apmērā un prasītājs prasību šajā daļā neuzturēja. Atbilstoši Civilprocesa likuma 223.panta

4.punkta tiesvedība šajā prasījuma daļā ir izbeidzama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus nomaksāto valsts nodevu 1431,87 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,27 euro, ar prasības

nodrošināšanu saistītos izdevumus 214,75 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 600 euro apmērā.

Ņemot vērā to, ka prasība ir apmierināta daļēji, bet daļa parādsaistību tika samaksātas pēc prasības celšanas tiesā, tad atbilstoši

Civilprocesa likuma 42.panta otrajai daļai no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumu pilnā apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei. Tiesa uzskata, ka nosakāms termiņš tiesas sprieduma labprātīgais izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 947., 97., 189,-194., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “EHRE”, reģistrācijas numurs 40103441640, pamatparādu

21474,49 euro apmērā, nokavējuma procentus 1474,49 euro, valsts nodevu 1431,87 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

5,27 euro, ar prasības nodrošināšanu saistītos izdevumus 214,75 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 600 euro, kopā 25200,87

euro.

Izbeigt prasību daļā par nokavējuma procentu piedziņu 20 000 euro apmērā.

Noteikt /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Atzīt SIA “EHRE”, reģistrācijas numurs 40103441640, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers.

B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% gadā no neatmaksātās parāda summas.

Maksājumus veikt uz SIA “EHRE”, reģistrācijas numurs 40103441640, konta numuru AS “Swedbank”

LV60HABA0551033165856.

Noteikt SIA “EHRE”, reģistrācijas numurs 40103441640, tiesības vērst piedziņu uz /pers. C/, personas kods /personas kods/,

piederošo nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra numurs /numurs/.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese S.Bernharde