Court dismissed management fee claims for savings fund contributions due to lack of contractual basis.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the management company's claim for savings fund contributions while ordering payment for management and utility services. The plaintiff argued that all fees were legally mandated, but the defendant contended that savings fund charges lacked a specific contractual agreement. The court ruled that while statutory obligations cover general management and utilities, the savings fund fees were not supported by the specific management agreement terms.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 163. pants; Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums 11. pants: Management fees for savings fund contributions are not recoverable absent a specific contractual agreement, as statutory obligations cover only general management and utility services.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C770889324
Lietas arhīva Nr. C-08893-24/72
ECLI:LV:RPT:2024:1112.C770889324.2.S
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2024. gada 12. novembrī
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aiga Mieriņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu vienkāršotā procedūrā SIA /nosaukums/ prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Rīgas pilsētas tiesā 2024. gada 13. februārī SIA /nosaukums/ cēlusi prasību vienkāršotā procedūrā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 1 870,25 euro, tai skaitā parādu līdz 2022. gada 31. decembrim 965,68 euro, kurā iekļauts parāds par
pārvaldīšanas pakalpojumiem 321,85 euro, maksa par pakalpojumiem 442,33 euro, kā arī maksa par maksājumiem uzkrājumu fondā 201,50 euro no
2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. decembrim. Parādu pēc 2023. gada 1. janvāra 904,57 euro, kurā iekļauts parāds par pārvaldīšanas
pakalpojumiem 450,59 euro, maksa par pakalpojumiem 111,58 euro, kā arī maksa par maksājumiem uzkrājumu fondā 341,40 euro no 2023. gada
1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim. Piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanās izdevumus un noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei
saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet nesamaksātās pamatsummas.
Prasības pieteikumā norādīti šādi apstākļi.
[1.1] Prasītājs pārvaldīšanas pienākuma izpildi dzīvojamā mājā, kas atrodas /adrese/, veic saskaņā ar 2021. gada 10. jūnija dzīvojamās mājas
/adrese/, pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma Nr. DMV-21-168-li, nosacījumiem un atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajām
obligātajām un citām pārvaldīšanas darbībām, ievērojot minētajam likumam pakārtotajos un citos normatīvajos tiesību aktos iekļautos nosacījumus, Rīgas
domes lēmumus un iekšējos normatīvajos aktos noteikto.
2021. gada 28. jūnijā sastādīts akts par nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs/, pārvaldīšanas tiesību nodošanu prasītājai.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ neapdzīvojamā telpa Nr. /numurs/, kas atrodas /adrese/, ar kadastra
numuru /numurs/, un pie īpašuma piederošās kopīpašuma 8060/129230 domājamās daļas no dzīvojamās mājas un zemesgabala pieder atbildētājam.
Prasītāja, kā dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas pārvaldniece, savas saistības izpilda un nodrošina atbildētāju ar visiem nepieciešamajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar atbildētājam piederošā īpašuma lietošanu, savukārt, uz atbildētāju gulstas pienākums norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem un izdevumiem, saistītiem ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.
No atbildētāja prasītāja nav saņēmusi nekādas ziņas, ka atbildētājam netiktu sniegt kādi no līgumā norādītajiem pakalpojumiem, kā to paredz
līguma 4.2.8. punkta nosacījumi. Atbildētājam, kā dzīvokļa īpašniekam, pienākums ir katru mēnesi apmaksāt prasītājas izrakstītos rēķinus atbilstoši tajā
norādītajam termiņam.
Prasītāja atbildētājam paziņojusi par parāda esamību, jo ikmēneša izsniegtajos rēķinos ir uzrādīta gan parāda summa, gan cita nepieciešamā
informācija, kā arī, atbildētājam 2023. gada 21. augustā nosūtīts brīdinājums, ka parāda nesegšanas gadījumā prasītājs vērsīsies tiesā. Atbildētājs uz
brīdinājumu nereaģēja.
[1.2] Prasība pamatota ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 2., 10. panta pirmo daļu un 14. panta sesto daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma
8. panta pirmo daļu un 13. panta pirmo daļu, Civillikuma 1402., 1757. un 1828. pantu.
[2] Rakstveida paskaidrojumus par celto prasību atbildētājs nav sniedzis.
[2.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta otro daļu 2024. gada 29. februārī tiesa nosūtīja atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi
paziņojumu par civillietas ierosināšanu, aicināja sniegt paskaidrojumu un izskaidroja, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai
lietā, kā arī to, ka atbildētājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
[2.2] Puses nav lūgušas lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko pusēm 2024. gada 25. aprīlī
nosūtīts attiecīgs paziņojums par lietas izskatīšanu un tiesas sprieduma pieejamības datumu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu tiesa vienkāršotās procedūras lietā 2024. gada 12. novembrī taisīja saīsinātu
spriedumu.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta 2.1 daļai 2024. gada 22. novembrī prasītāja iesniedza rakstveida sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Motīvu daļa
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 3. punktu un otro daļu vienkāršotās procedūras lietā tiesa taisa saīsinātu spriedumu un
motīvu daļā norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ņemot vērā, ka lietā saņemts rakstveida sprieduma sastādīšanas lūgums, tiesa sastāda spriedumu atbilstoši šā likuma 193. pantā noteiktajam
sprieduma saturam.
[3.1] Saskaņā Dzīvokļa īpašuma likuma 8. panta pirmo daļu, 10. pantu un 13. pantu, Civillikuma 1838. pantu, tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegtajiem
rakstveida pierādījumiem, prasītāja ir pierādījusi savas prasības pamatotību un prasība ir apmierināma daļēji.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja pārvaldīšanas pienākuma izpildi dzīvojamās mājās, kas atrodas /adrese/, veic saskaņā ar 2021. gada
10. jūnija nekustamā īpašuma /adrese/, pārvaldīšanas pilnvarojuma līguma Nr. DMV-21-168-li nosacījumiem.
Lietā iesniegts pārvaldīšanas līgums un akts par nekustamā īpašuma /adrese/, kadastra numurs /numurs/, pārvaldīšanas tiesību nodošanu prasītājai,
apliecina prasītājas pārvaldīšanas tiesības atbildētājam piederošajā īpašumā, līdz ar to arī prasības tiesību pret atbildētāju saistībā ar tai sniegtajiem
pakalpojumiem.
Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ noraksts apstiprina, ka atbildētājam pieder neapdzīvojamā telpa /adrese/, ar kadastra
numurs /numurs/, un pie īpašuma piederošās kopīpašuma 8060/129230 domājamās daļas no dzīvojamās mājas un zemesgabala, kopš 2021. gada
13. janvāra nekustamā īpašuma pirkuma līguma noslēgšanas un īpašumtiesību ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 3. panta pirmo daļu atbildētājam piederošā neapdzīvojamā telpa uzskatāma par atsevišķu īpašumu. Savukārt
ikviens atsevišķā īpašuma īpašnieks ir arī visas mājas saimnieks, kuram jārūpējas ne tikai par sava īpašuma, bet arī par visa kopīpašuma stāvokli.
Atbildība par ēkas uzturēšanu finansiāli gulstas uz visiem kopīpašniekiem.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu, cita starpā, dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas
pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, kā arī norēķināties par saņemtajiem
pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).
Tādējādi atbildētājam ir pienākums norēķināties ar prasītāju par atbildētājam piederošā īpašuma un tai piesaistītā funkcionāli nepieciešamā
zemesgabala pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Tiesai nav šaubu, ka atbildētājs ir izmantojis prasītājas norādītos pakalpojumus, bet samaksu par tiem
nav veicis.
Atbildētājs savu likumā noteikto pienākumu veikt maksājumus par prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem nav pildījis. Atbildētājs nav sniedzis tiesai
rakstveida paskaidrojumu tiesas noteiktajā termiņā, kā arī pēc tam nav cēlis iebildumus pret tiesā celto prasību, nav iesniedzis parāda samaksu
apliecinošus dokumentus.
Civillikuma 1838. pants paredz, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma
līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam.
Saskaņā ar prasītājas aprēķinu, kuru atbildētājs nav apstrīdējis, līdz ar ko arī tiesai nav pamata to apšaubīt, parāds par pārvaldīšanas darbībām
daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi) un parāds par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie
pakalpojumi) ir piedzenams no atbildētāja prasītājas lūgtajā apmērā.
[3.2] No atbildētāja prasītājas labā piedzenams parāds par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi)
321,85 euro no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam, parādu par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem
(komunālie pakalpojumi) 442,33 euro no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam, parādu par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu
dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi) 450,59 euro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim un parādu par maksājumiem par mājas
uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) 111,58 euro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim, kopā
1 326,35 euro.
[4] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu par maksājumiem uzkrājumu fondā 201,50 euro, kas aprēķināta no 2022. gada 1. augusta līdz
2022. gada 31. decembrim, un 341,40 euro, kas aprēķināta no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim.
[4.1] Saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 15.2 panta otrās daļas 2. un 3. punktu dzīvokļu īpašnieku kopības manta ir dzīvokļu īpašnieku veiktās
iemaksas uzkrājumu fondā un prasījuma tiesības pret dzīvokļu īpašniekiem par maksājumiem par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu mājā
(pārvaldīšanas izdevumi), maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) un maksājumiem dzīvokļu
īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) un prasījumi pret trešām personām.
No norādītās tiesību normas nepārprotami izriet, ka iemaksas uzkrājumu fondā ir dzīvokļu īpašnieku kopības manta un arī prasījuma tiesības prasīt
šo maksājumu parādu piemīt dzīvokļu īpašnieku kopībai. Šāds secinājums izriet arī no Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019. gada
12. decembra sprieduma lietā SKC-109/2019 (sk. sprieduma 11.6.2. punktu).
Pārbaudījusi prasības pieteikumu, tiesa secina, ka prasības pieteikumā nav norādīti apstākļi un pierādījumi, ar kuriem prasītāja pamato savas
prasījuma tiesības prasīt maksājumu dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) parāda piedziņu no atbildētāja par labu prasītājai.
[4.2] Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 3. punkts paredz, ka prasītājs ir tiesīgs rakstveidā grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai
palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības (šā likuma 163.pants).
Prasības grozījumi iesniedzami iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Prasītāja nav iesniegusi tiesā prasības grozījumus. Līdz ar to tiesai
nav pamata piedzīt no atbildētāja parādu par labu dzīvokļu īpašnieku kopībai, kas lietā nav aicināta kā lietas dalībniece.
Prasītājai nav šķēršļu celt jaunu prasību pret atbildētāju un kā līdzprasītāju lietā aicināt dzīvokļu īpašnieku kopību, kuras labā piedzenams parāds
par maksājumiem dzīvojamās mājas uzkrājumu fondā.
Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nav cēlusi prasību kā līdzprasītāja parāda par maksājumiem uzkrājumu fondā piedziņu, prasība šajā daļā
ir nepamatota ir noraidāma.
[5] Ņemot vērā Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai proporcionāli tiesas apmierināto
prasījumu apmēram piedzenama valsts nodeva 198,96 euro (70,92 procenti no 280,54).
Ņemot vērā Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 11 euro, un tie ir piedzenami
no atbildētāja valsts ienākumos.
[6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda cita starpā arī
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Likumisko procentu apmērs noteikts Civillikuma
1765. pantā, tas ir, seši procenti no simta gadā, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis
kapitāla lielumu.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.¹ pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 415., 440.2 un 440.3 pantu tiesa
nosprieda
apmierināt prasību daļēji.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, parādu par
pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi) 321,85 euro no 2022. gada 1. augusta līdz 2022. gada 31. augustam,
parādu par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) 442,33 euro no 2022. gada 1. augusta līdz
2022. gada 31. augustam, parādu par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (pārvaldīšanas izdevumi) 450,59 euro no 2023. gada
1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim un parādu par maksājumiem par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi)
111,58 euro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim, kopā 1 326,35 euro (viens tūkstotis trīs simti divdesmit seši euro un 35 centi).
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /nosaukums/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, valsts nodevu
198,96 euro (viens simts deviņdesmit astoņi euro un 96 centi).
Samaksu veikt SIA /nosaukums/ kontā /numurs/, kas atvērts “Swedbank” AS.
Noteikt labu SIA /nosaukums/ tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos nokavējuma
sešus procentus gadā no piedzītās summas, ievērojot to, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla
lielumu.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 11 euro (vienpadsmit euro).
Samaksu veikt Tiesu administrācija, reģistrācijas numurs 90001672316, kontā LV51TREL2190458019000, BIC kods TRELLV22, iemaksas
mērķis “ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā “C770889324”.
Noteikt /pers. A/ desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Noteikt, ka maksājuma dokuments par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos tam paredzētajā kontā sprieduma labprātīgas izpildes gadījumā
nekavējoties iesniedzams Rīgas pilsētas tiesas kancelejā vai nosūtāms pa pastu Valērijas Seiles iela 10, Rīga, LV-1019, vai e-pastu:
rigas.pilseta@tiesas.lv.
Noraidīt SIA /nosaukums/ prasību pret /pers. A/ par parāda par maksājumiem uzkrājumu fondā 201,50 euro no 2022. gada 1. augusta līdz
2022. gada 31. decembrim un 341,40 euro no 2023. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. janvārim piedziņu.
Saīsināts spriedums sastādīts un pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 12. novembrī un nav pārsūdzams.
Sprieduma sastādīšanas lūgumu puses var iesniegt 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas dienas. Ja kāda no pusēm iesniegs sprieduma
sastādīšanas lūgumu, tad spriedums pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 12. decembrī.
Sprieduma sastādīšanas lūguma nepieteikšanas gadījumā spriedums stāsies spēkā pēc tā sastādīšanas lūguma termiņa beigām.
Spriedums atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam pieejams tiešsaistes sistēmā 2024. gada 28. decembrī.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas
pamatiem.
Tiesnese A. Mieriņa
DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.