Court orders property manager to pay insurance company for flood damage and legal costs.

ECLI:LV:DAUT:2021:1007.C29246521.9.S

Lieta Nr.C29246521

Nr.C-1338-21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Krāslavā 2021.gada 7.oktobrī

Daugavpils tiesa

tiesnese Ināra Galeja

izskatīja rakstveida procesā civillietu vienkāršotās procedūras lietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja ERGO Insurance SE Latvijas filiāle iesniedza Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā prasību vienkāršotajā procedūrā pret

atbildētāju SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu, norādot, ka zaudējumi radās, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar dzīvokļa

/adrese/, applūdināšanu.

[1.1] Prasības pieteikumā saskaņā ar Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktu, Apdrošināšanas līguma likuma 54.panta pirmo daļu, Ministru

kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un

energoefektivitātes minimālajām prasībām” un Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 1360,29 euro, kā arī valsts nodevu

204,04 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,47 euro. Lūdz noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātā parāda.

[1.2] Prasības pieteikumā norāda, ka 2020.gada 28.maijā /adrese/, tika applūdināts /pers. C/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr.33

(turpmāk – dzīvoklis). 2020.gada 29.maijā atbildētāja sastādīja aktu, kurā konstatēts, ka bojājumu cēlonis ir aukstā ūdens stāvvada plīsums starpstāvu

pārsedzē. Kopējais dzīvoklim applūdināšanas rezultātā nodarīto zaudējumu apjoms saskaņā ar tāmi ir 1757,44 euro.

[1.3] Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polise Nr.350139310)

noteikumiem, prasītāja samaksāja /pers. C/ apdrošināšanas atlīdzību 1360,29 euro par aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā nodarīto kaitējumu

dzīvoklim.

[1.4] Prasītājas pārstāvja ieskatā, lietā nav strīda, ka konkrētā māja ir nodota atbildētājas pārvaldīšanā. Ievērojot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas

likuma 6.panta otrās daļas 1.punkta d) apakšpunktā noteikto, atbildētājai ir tiesības un pienākums pārvaldīt un apsaimniekot mājas kopīpašumā esošas

daļas, tostarp mājas karstā ūdens sistēmu Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā. Līdzīgs viedoklis ir nostiprināts tiesu praksē Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 19.septembra spriedumā lietā Nr.C329484618.

Atbildētāja kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece ir atbildīga par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju

pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā atbildētājas sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem, ka

ūdens noplūde notika sakarā ar aukstā ūdens stāvvada bojājumu, kas ir daļa no mājas kopējām inženierkomunikācijām, atbildētāja ir atbildīga par

notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

[1.5] Tā kā apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas atlīdzība tika izmaksāta personīgi un prasītājai nav zināms, vai dzīvokļa remontu

apdrošinājuma ņēmējs ir veicis, prasītāja uztur prasību par 1360,29 euro, kas ir remontdarbu tiešās izmaksas, piedziņu.

[1.6] Prasītājas ieskatā, dzīvojamās mājas ūdens apgādes sistēmas bojājums nav uzskatāms par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli

Civillikuma 1773.panta izpratnē. Applūdināšanas rezultātā izraisītie zaudējumi nav uzskatāmi par nejaušiem Civillikuma 1773.panta izpratnē, bet ir

atbildētājas prettiesiskas bezdarbības sekas, proti, ūdens noplūdi varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas būtu

uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir atbildētājas kā mājas pārvaldnieka tiešs pienākums.

Viens no pārvaldnieka obligāti veicamajiem pienākumiem ir arī dzīvojamai mājai nepieciešamo remontdarbu plānošana un finansējuma

nodrošināšana, nosakot atbilstošu apsaimniekošanas maksu.

Atbildētājas pienākums bija pastāvīgi apsekot mājas inženiertehniskās komunikācijas, plānot to kārtējo remontu un nodrošināt finansēšanu,

iekļaujot plānotos izdevumus apsaimniekošanas maksā. Līdz ar to, neveicot Ministru kabineta noteikumos Nr.907 un Nr.408 noteiktās darbības,

atbildētāja ir pieļāvusi prettiesisku bezdarbību.

[1.7] Norāda, ka tiesu praksē atzīts, ja tiek apšaubītas tāmē norādīto materiālu un darbu vērtības, tad šaubām ir jābūt balstītām uz lietā esošiem un

novērtētiem pierādījumiem. Konkrētajā gadījumā ir kompetentas personas sastādīta tāme, noteikts zaudējumu apmērs, kas nepieciešams, lai applūdināto

dzīvokli atjaunotu tādā stāvoklī, kāds tas bija pirms applūdināšanas. Atsaucas arī uz Augstākās tiesas Senāta 2008.gada 29.oktobra spriedumu lietā

Nr.SKC-332/2008.

[1.8] Prasītāja uzskata, ka ir pierādīts arī cēloniskais sakars starp atbildētājas prettiesisko rīcību un zaudējumiem, jo tieši inženierkomunikācijas

avārijas rezultātā, kam par iemeslu bija atbildētājas prettiesiska bezdarbība, tika nodarīti zaudējumi prasītājas apdrošinātajam dzīvoklim. Pamatojoties uz

Apdrošināšanas līguma likuma 54.panta pirmo daļu, prasītāja minētos zaudējumus ir tiesīga prasīt atlīdzināt no vainīgās personas, t.i., atbildētājas.

[2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1panta noteikumiem ar Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas 2021.gada 26.marta lēmumu civillieta ERGO

Insurance SE Latvijas filiāles prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu piedziņu nodota izskatīšanai Daugavpils tiesai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu pusēm ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas

izskatīs lietu, pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesei. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu prasītājai un atbildētājai

ir paziņots datums, kad saīsinātā sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Atbildētājas pārstāvis paskaidrojumā norāda, ka vēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē, nenorādot pamatojumu.

Tiesa uzskata, ka nav pamata lietas iztiesāšanai tiesas sēdē, jo atbildētājas rakstveida paskaidrojumā ir izklāstīti argumenti un iebildumi pret celto

prasību un tiesa atzīst prasības pieteikumā ietvertos prasītājas paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus, kā arī atbildētājas rakstveida paskaidrojumu un

iesniegtos pierādījumus par pietiekamiem lietas izskatīšanai rakstveida procesā. Līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26panta pirmo daļu tiesa

noraida lūgumu par lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[3] Atbildētājas pārstāvis /pers. F/ iesniedza rakstveida paskaidrojumu, norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidrojumā norāda argumentus

iebildumiem pret prasību.

[3.1] Prasītājas sastādītā tāme nav noformēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.916 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas

kārtība”, jo uz tāmes nav visi nepieciešamie rekvizīti.

[3.2] Prasības pieteikumā nepilnīgi vai nepareizi norādīts saliešanas iemesls (stāvvads konstruktīvi nav sasniedzams), nav ziņu par iepriekšējā

remonta vērtību (dzīvokļa stāvokli); nav ziņu par to, ka pēc applūdināšanas veikts remonts; sastādītā tāme nav saskaņota ar atbildētāju.

[3.3] Atsaucoties uz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. un 9.pantu norāda, ka par apsaimniekošanu atbild dzīvojamās mājas īpašnieks, kas ir

arī dzīvokļa īpašuma īpašnieks. Tieši dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

[3.4] Lai prasītu zaudējumu atlīdzību, ir jākonstatē: 1) prettiesiskā rīcība; 2) zaudējumu esamība un apmērs; 3) cēloņsakarība starp prettiesisko

rīcību un zaudējumiem; 4) pārkāpēja vaina.

[3.5] Atbildētāja uzskata, ka prasītāja pati, pamatojoties tikai uz īpašnieka iesniegumu, nepārliecinoties, vai remonts ir paveikts, un, izmaksājot

atlīdzību, ļoti pavirši izvērtēja zaudējuma nodarīšanas apstākļus un atlīdzinājuma apmēru, turklāt vispār nevērtējot zaudējumu samērojamību ar priekšmeta

vērtību zaudējumu nodarīšanas laikā.

Atbildētāja uzskata, ka zaudējumu atlīdzības summa ir nesamērīgi liela, salīdzinot ar 2020.gada 29.maija aktā par saliešanas gadījumā

konstatētajiem bojājumiem norādītajiem bojājumiem. No akta izriet, ka bojājumi nav konstatēti. Dzīvokļa īpašnieks neapstrīd aktu. Savukārt no prasības

izriet, ka remonta izmaksa bez pašriska ir 1360,29 euro, kas ir nesamērīgi liela summa, jo bojājumi nav konstatēti. Norāda, ka atbildētājai nav jāuzlabo

dzīvokļa stāvoklis un nav jādod atlīdzība par neesošiem bojājumiem.

[3.6] Atbildētāja norāda, ka ir izpildījusi savas likumiskās un līgumiskās saistības un nav pieļauta prettiesiska darbība vai bezdarbība. Atbildētāja

2019.gada 28.martā sastādīja aktu par dzīvojamas mājas vizuālo apsekošanu. No akta izriet, ka aukstā ūdens stāvvadi ir apmierinošā stāvoklī, nav

bojājumu, kuru novēršanai nepieciešams ārpuskārtas remonts. 2019.gada 25.septembrī un 2019.gada 11.decembrī bija sastādīti vizuālās pārbaudes akti,

bojājumi nav konstatēti. Atbildētāja regulāri apsekoja dzīvojamo ēku atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.907. Norāda, ka pārvaldīšanas līgums

nav noslēgts. Atbildētājai nav un nekad nebija pienākuma apsekot atsevišķos īpašumus (dzīvokļus). Minēto apstiprina Latgales apgabaltiesas 2019.gada

25.jūlija sprieduma lietā Nr.C29564017, CA-0175-19 (stājies spēkā) 7.8.punkts.

[3.7] Atbildētāja, sagatavojot dzīvojamajai mājai nepieciešamo remonta darbu apkopojumus (plānus) 2013.-2019.gadam, informēja dzīvojamās

mājas iedzīvotājus par komunikāciju ekspluatācijas termiņa beigām un nepieciešamību nomainīt tās, bet uzkrājums šiem darbiem nav izveidots. Māja

nodota ekspluatācijā 1904.gadā, tajā ir komplicētas problēmas un pirms šīs komunikācijas nomaiņas bija un ir citi vairāk svarīgi darbi. Dzīvokļu

īpašnieku kopība 2015. – 2020.gadā pieņēma lēmumus un mainīja remontdarbu prioritātes un faktiski noraidīja piedāvājumu par aukstā ūdens stāvvadu

remontu, lemjot par daļēju finansējumu.

Atbildētāja ir veikusi nepieciešamās darbības un informējusi kopīpašniekus par nepieciešamajiem remontdarbiem, bet kopīpašnieki nav pieņēmuši

dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, uz kura pamata pārvaldnieks būtu varējis veikt aukstā ūdens stāvvada ieplānotu nomaiņu, un nodrošinājuši attiecīgu

finansējumu. Neviens normatīvais akts neparedz pienākumu pārvaldniekam pašam sasaukt kopsapulci lēmumu pieņemšanai un nodrošināt finansējumu.

[3.8] Norāda, ka bojājumus izraisīja aukstā ūdens stāvvada plīsums starpstāvu pārsegumā. Par atsevišķā dzīvoklī ietilpstošo kopīpašumā esošo

inženierkomunikāciju daļu tehnisko stāvokli atbild dzīvokļa īpašnieks.

[3.9] Lai uzsāktu jebkādu remontu, vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir jākonstatē dzīvojamās mājas komunikāciju bojājums, kas

nebija konstatēts. Pašiem dzīvokļu īpašniekiem bija pienākums sasaukt kopsapulci un izlemt par remontdarbu prioritāti un to apmaksas kārtību.

[3.10] Prasītāja apdrošināja dzīvokļa īpašumu, zinot, ka tā sastāvā jau apdrošināšanas līguma noslēgšanas brīdī ir kopīpašuma komunikācijas,

kurām bija beidzies vai tuvojas beigām ekspluatācijas termiņš.

[3.11] Atbildētāja uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi remontdarbu paveikšanas faktu un zaudējumu atlīdzības prasījumu. Prasītāja nav pierādījusi

atbildētājas prettiesisko rīcību vai bezdarbību, zaudējumu esību un apmēru, cēloņsakarību starp prettiesisko rīcību, līdz ar to prasība ir noraidāma pilnā

apmērā. Atsaucas uz Civillikuma 1., 1071., 1771.-1774., 1776., 1779., 1792.pantu, 2391.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3., 10., 13., 14.,

16., 17.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5., 9.pantu, Apdrošināšanas līguma likuma 7.pantu, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra

noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām” 3.1,

6., 13., 13.1punktu, Ministru kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas

aprēķināšanas noteikumi” 10., 11., 12., 13.punktu; Rīgas domes 2017.gada 15.decembra saistošo noteikumiem Nr.17 “Rīgas pilsētas centralizētās

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi”.

[3.12] Atbildētāja iesniedza papildu paskaidrojumu, kurā norāda, ka 2015.-2020.gadā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņēma lēmumus un mainīja

remontdarbu prioritātes. Ar 2015.gada 28.janvāra protokolu kopība daļēji atbalstīja remontdarbu veikšanu un, lai gan uzkrājums nav izveidots, kopība

par finansējumu lēmumu nepieņēma. Savukārt ar 2016.gada 18.marta protokoliem un 2019.gada 20.februāra protokolu kopība izvirza par prioritāriem

pavisam citus darbus un atkal par finansējumu lēmumu nepieņem, kaut vai kopība vienmēr bija/ir parādā atbildētajai. Tādejādi kopība faktiski noraidīja

piedāvājumu par aukstā ūdens stāvvada remontu.

Atbildētāja papildus vēlas norādīt, ka Ministru kabineta 2010.gada 29.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās apsekošanu,

tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 3.1punkts paredz, ka dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas

iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas

īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvokļa īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju, tad nekādi dokumenti nav jāsastāda.

Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 10.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkts kopsakarā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr.907 13.punkta

2018.gada grozījumiem skaidri norāda, ka par atsevišķajā dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašumā esošo inženierkomunikācijas daļas tehniska stāvokļa

uzraudzību atbild dzīvokļa īpašnieks, bet atbildētajai nav un nekad nebija pienākuma apsekot atsevišķus dzīvokļus.

[4] Prasītāja nav pieteikusi lūgumu par tiesas sēdi. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu tiesa sastādīja saīsināto spriedumu. Atbildētājas pārstāvis iesniedza tiesā

sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, novērtējot rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[6] Lietā nav strīda, ka dzīvoklis /adrese/, bija apdrošināts. No apdrošināšanas polises (lietas 12.-13.lapa) redzams, ka 2019.gada 10.decembrī

SIA “Balteks un partneri” apdrošināja minēto dzīvokli ERGO Insurance SE Latvijas filiālē. Apdrošināšanas līguma periods bija no 2019.gada

10.decembra līdz 2020.gada 9.decembrim.

[6.1] 2020.gada 28.maijā /pers. C/ (SIA “Balteks un partneri” pārstāve) vērsās ERGO Insurance SE Latvijas filiālē ar pieteikumu par dzīvoklī

/adrese/, 2020.gada 28.maijā notikušo negadījumu. Pieteikumā norādīts, ka no griestiem un lampām tualetē tek ūdens, bojājumi tiks precizēti vēlāk.

[6.2] Lietā nav arī strīda par to, ka atbilstoši apdrošināšanas līgumam prasītāja 2020.gada 16.jūnijā samaksāja SIA “Carlstrom” par ūdens

noplūdes seku likvidēšanu dzīvoklī /adrese/saskaņā ar lietu Nr.79789 un 2020.gada 15.jūnijā samaksāja SIA “Balteks un partneri” apdrošināšanas

atlīdzību 1120,98 euro saskaņā ar izmaksu aktu Nr.79789/1.

Apdrošināšanas līguma likuma 45.panta pirmā daļa noteic, ka apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, ir subrogācijas tiesība,

izņemot personu apdrošināšanas gadījumus.

[7] Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, Dzīvokļa īpašuma likumam un likumam “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” atbildētāja apsaimnieko dzīvojamo māju un pati atbildētāja neapstrīd šo faktu.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības

pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu

pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam

vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma

51.panta otro daļu.

[7.1] 2020.gada 29.maijā atbildētājas darbinieks /pers. H/ sastādīja dzīvokļa /numurs/(veikala telpas) /adrese/, apsekošanas aktu (lietas 51.-

52.lapa), kurā norādīts, ka sakarā ar to, ka valstī izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar infekciju COVID-19, akts tiek sastādīts par faktu konstatāciju

bez norādītajiem bojājumiem saliešanas gadījumā, neveicot dzīvokļa apsekošanu. Aktā norādīts, ka konstatēts aukstā ūdens stāvvada bojājums.

Saliešana konstatēta 2020.gada 28.maijā. Aktu parakstīja atbildētājas darbinieks /pers. H/.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmo daļu kopīpašumā esošajā daļā ietilpst: atsevišķas dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju,

balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī

ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu

pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī atsevišķo dzīvojamo

māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar atsevišķās dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas

nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitā atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām

inženierkomunikācijām).

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otrās daļas 2.punktam un 4.panta pirmajai daļai aukstā ūdens stāvvads ir kopīpašumā

esoša inženierkomunikācija, par kura tehnisko stāvokli ir atbildīgs pārvaldnieks nevis dzīvokļa īpašnieks.

[7.2] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” veic dzīvojamās mājas /adrese/, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu un par to saņem atlīdzību no dzīvokļu

īpašniekiem.

Veicot pārvaldīšanas uzdevumu, pārvaldnieka pienākums ir ievērot dzīvojamo māju pārvaldīšanu regulējošo un citu normatīvo aktu prasības, kā arī

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.pantā noteiktos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas principus.

Šī prasība attiecas uz jebkuru tiesību subjektu, kurš pilda pārvaldnieka pienākumus, neatkarīgi no tā, vai pienākums izriet no līguma vai likuma.

[8] Lietā ir strīds par to, vai atbildētāja - dzīvojamās mājas pārvaldniece - ir atbildīga par zaudējumiem, kas prasītājai radušies sakarā ar dzīvokļa

īpašniekam izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, t.i., vai atbildētāja ir pieļāvusi prettiesisku rīcību (bezdarbību).

Prasītāja ir cēlusi prasību pret atbildētāju, uzskatot, ka konstatējama atbildētājas neattaisnojama darbība, kas izpaudusies bezdarbībā, proti,

atbildētāja nav sekojusi komunikāciju stāvoklim, nav veikusi nepieciešamos remontdarbus vai tehnisko apkopi, kā rezultātā radās ūdens noplūde kopējā

komunikācijā. Prasītājas ieskatā, atbildētājai jāatbild par dzīvojamās mājas kopējo komunikāciju avārijas sekām.

Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu

un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 2.punkts paredz, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošanu, tehnisko apkopi

un kārtējo remontu veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

Saskaņā ar noteikumu Nr.907 3.punktu dzīvojamās mājas, tās konstrukciju, kā arī tajā esošo iekārtu un inženiertīklu tehnisko stāvokli nosaka

vizuālajā apskatē. Vizuāli neapskata dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī iekārtu un inženiertīklu daļas, kurām būves tehniskā risinājuma dēļ nevar

piekļūt. Vizuālās apskates faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā, kas ir mājas lietas sastāvdaļa. Saskaņā ar 3. 1punktu

dzīvojamās mājas konstrukcijas, koplietošanas iekārtas un inženiertīklu daļas, kas atrodas dzīvojamo un nedzīvojamo telpu grupās, vizuāli apskata reizi

gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis šādu iespēju. Ja dzīvojamās mājas īpašnieks pārvaldītājam nenodrošina iespēju veikt

vizuālo apskati, minēto faktu fiksē dzīvojamās mājas apsekošanas reģistrācijas žurnālā.

Noteikumu Nr.907 13.2. un 13.3.punkts paredz, ka divas reizes gadā dzīvojamās mājas koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās

telpu grupās un daļās veicama inženiertīklu vizuālā apskate saskaņā ar šo noteikumu 3.punktu ūdensapgādes sistēmai un kanalizācijas sistēmai.

No minētajām tiesību normām secināms, ka atbildētājai kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājai ir pienākums regulāri veikt stāvvada apsekošanu,

tehnisko apkopi un vajadzības gadījumā remontu.

Lietā iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja veica dzīvojamās mājas /adrese/, vizuālo apsekošanu un pārbaudi (2019.gada 28.marta akts par

dzīvojamās mājas /adrese/, vizuālo apsekošanu, 2019.gada 25.septembra u n 2019.gada 11.decembra vizuālās pārbaudes akti). Pārvaldniece ir

apsekojusi tikai mājas kopīpašumā pieejamās komunikācijas daļas. No 2019.gada 28.marta akta par vizuālo apsekošanu izriet, ka dzīvojamajā mājā

/adrese/, kas nodota ekspluatācijā 1904.gadā, aukstā ūdens stāvvadiem stāvoklis ir apmierinošs. Savukārt dzīvojamajai mājai nepieciešamo remonta

darbu apkopojumā norādīts, ka mājā ir beidzies ekspluatācijas termiņš konstruktīvajiem elementiem un inženierkomunikācijām.

[9] Atbildētāja savos paskaidrojumos ir norādījusi, ka atbildētāja ir dzīvojamās mājas apsaimniekotāja, kura var rīkoties, tikai pamatojoties uz

dzīvokļu īpašnieku kopsapulču lēmumiem, un dzīvokļu īpašniekiem bija pienākums sasaukt kopsapulci un pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas

uzturēšanas darbu plāna un aprēķināto pārvaldīšanas maksājumu apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 2.punktu obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir pārvaldīšanas darba

plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana,

attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana, finanšu uzskaites organizēšana.

Tādējādi tieši pārvaldniekam ir pienākums plānot, organizēt un pārraudzīt dzīvojamās mājas renovāciju vai rekonstrukciju, lai nodrošinātu

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību izpildi, kā arī inženierkomunikāciju nomaiņu.

[10] Senāts ir atzinis, ka pat gadījumā, ja dzīvojamās mājas īpašnieki nav pilnvarojuši pārvaldnieku lemt par pārvaldīšanas darba plāna un nākamā

gada budžeta apstiprināšanu, kā arī pārvaldīšanas izdevumu noteikšanu, pārvaldnieka pienākums ir sastādīt tāmi plānotajiem dzīvojamās mājas

renovācijas vai rekonstrukcijas darbiem, iekļaut šos darbus pārvaldīšanas darba plānā un sagatavoto pārvaldīšanas darba plāna un nākamā gada budžeta

projektu iesniegt mājas īpašniekiem, lai tie varētu lemt par pārvaldīšanas darba plāna un nākamā gada budžeta projekta apstiprināšanu, kā arī

pārvaldīšanas darbībām nepieciešamo izdevumu noteikšanu (Ministru kabineta noteikumu Nr.905 11.-16.punkts). (..) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbības ir pārvaldnieka pienākums, kurš ir atbildīgs par šo darbību izdarīšanu pienācīgā kvalitātē un kurš ir profesionālis attiecīgajā jomā. Fakta, ka

dzīvojamā māja tiek apsaimniekota atbilstoši likuma prasībām, pierādīšana ir pārvaldnieces, tas ir, atbildētājas uzdevums (skat. Latvijas Republikas

Senāta 2019.gada 12.jūlija sprieduma lietā Nr.C29661415, SKC-173/2019 11.1. un 12.3.2.punkts).

[11] Tiesa atzīst, ka atbildētājai, ņemot vērā to, ka inženierkomunikācijai - aukstā ūdens stāvvadam - ir beidzies ekspluatācijas termiņš, bija

pienākums atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” 2.-

6.punktam dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas tāmēs katram kalendārajam gadam iekļaut un no dzīvokļa īpašniekiem saņemt

maksājumus par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamo dzīvojamās mājas inženierkomunikāciju kapitālremontu,

atjaunošanu vai nomaiņu.

Savukārt dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, ja netiek pieņemts kopības lēmums par aprēķināto pārvaldīšanas maksājumu noraidīšanu

(noteikumu 14., 15.punkts), būtu pienākums tāmē norādītos maksājumus veikt.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas iesniegtajiem pierādījumiem nav redzams, ka atbildētāja ir informējusi dzīvokļu īpašniekus par aukstā ūdens stāvvada

nolietojumu un nepieciešamo maiņu. Tieši pretēji, ja atbildētāja pēc vizuālās apskates norādīja, ka aukstā ūdens stāvvada stāvoklis ir apmierinošs,

dzīvokļu īpašnieki varēja paļauties, ka tā nomaiņa nav prioritāra un nepieciešama.

[12] Judikatūrā atzīts, ka pārvaldnieku no atbildības par dzīvojamās mājas komunikāciju bojājumu rezultātā radīto kaitējumu ir pamats atbrīvot, ja

ir ievērota likumā noteiktā kārtība un pārvaldnieks no savas puses ir veicis visas nepieciešamās darbības, bet dzīvokļa īpašnieki kopsapulcē ir nobalsojuši

pret pārvaldnieka ierosinājumu (skat. Augstākās tiesas 2019.gada 16.oktobra spriedumu lietā Nr.C30490616, SKC-248/2019 7.1.punktu,

Augstākās tiesas 2020.gada 16.marta sprieduma lietā Nr.SKC-146/2020 8.4.punktu, Augstākās tiesas 2020.gada 25.septembra rīcības sēdes

lēmumus lietā Nr.SKC-1158/2020 un lietā Nr.SKC-1290/2020).

Konstatējot remonta darbu nepieciešamību, pārvaldniekam ir jāsagatavo tāme un jāsasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, informējot īpašniekus

par sapulcē izlemjamo jautājumu un paredzamajām sekām. Atbildētāja paskaidrojumā norāda, ka dzīvokļu īpašnieku kopība noraidīja piedāvājumu par

aukstā ūdens stāvvada remontu, mainot remontdarbu prioritātes, taču no iesniegtajiem balsošanas protokoliem tas neizriet. Tiesa secina, ka lietā nav

pierādījumu, ka atbildētāja informējusi dzīvokļu īpašniekus par aukstā ūdens stāvvada nomaiņas nepieciešamību un sekām, ja tas netiks darīs.

Lietā ir iesniegti dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulču un aptaujas balsošanas protokoli, no kuriem redzams, ka dzīvokļu īpašnieki

lēmuši par citiem jautājumiem, tostarp lēmuši par aukstā ūdens apakšējās sadales stāvvadu nomaiņu, nobalsojuši pret karstā ūdens stāvvada maiņu, taču

no šiem protokoliem nevar secināt, ka iedzīvotāji nobalsojuši pret aukstā ūdens stāvvada, kura ekspluatācijas termiņš beidzies, nomaiņu. Nav

informācijas, ka apsaimniekotāja ir šādu jautājumu izvirzījusi kopsapulces izlemšanai.

Nav strīda, ka vizuāli nevar apskatīt stāvvada bojājuma vietu starpstāvu pārsegumā, taču vizuāli var apskatīt un novērtēt kopējo komunikāciju

stāvokli, kas, apskatot aktam par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem pievienotās stāvvada fotogrāfijas, nevarētu būt uzskatāms par

apmierinošu stāvokli.

[13] Tiesa atzīst, ka atbildētāja ir pieļāvusi neattaisnotu bezdarbību jeb nolaidību savu normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildē. Avāriju,

kuras rezultātā radās zaudējumi, nevar atzīt par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli, jo tā ir atbildētājas kā mājas pārvaldnieces

bezdarbības sekas. Ūdens noplūdi no stāvvada varēja novērst, ja šī mājas inženiertehniskās kumunikācijas sistēma būtu uzturēta pienācīgā tehniskā

stāvoklī, t.i., savlaicīgi ieplānoti tās nomaiņai nepieciešamie darbi un no dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām saņemti šo darbu

veikšanai nepieciešamie līdzekļi. Tiesa nekonstatē pamatu pārvaldnieci atbrīvot no atbildības par dzīvojamās mājas komunikāciju bojājumu rezultātā

radīto kaitējumu.

[13.1] Dzīvokļu īpašnieki ir tiesīgi paļauties, ka pārvaldnieks plānos un organizēs dzīvojamās mājas uzturēšanu sanitārā un tehniskā kārtībā, un

pārvaldniekam nav jāsaņem norādījumi no dzīvokļu īpašniekiem par nepieciešamajiem darbiem, bet gluži pretēji – jāinformē dzīvokļu īpašnieki. Ja tas nav

darīts, tad pārvaldniekam jāuzņemas atbildība par neattaisnojamu bezdarbību, normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu, kas ir cēloniskā

sakarā ar nodarītajiem zaudējumiem.

[13.2] Nav šaubu, ka par dzīvojamās māju inženierkomunikāciju sistēmu uzturēšanu atbildīgi mājas kopīpašnieki, un atbilstoši Civillikuma 1069.-

1072.pantam kopīpašniekiem ir pienākums samērīgi ar katra daļu nest zaudējumus, kas ceļas no kopīgās lietas. Taču atbildētājai kā dzīvojamās mājas

pārvaldniecei bija nepieciešams ņemt vērā ēkas komunikāciju nolietojumu, līdz ar to savlaicīgi veikt nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu nolietojuma

sekas – avāriju.

[14] Līdz ar to atbilstoši Civillikuma 1770., 1775. un 1779.panta noteikumiem atbildētājai ir pienākums atlīdzināt zaudējumus.

Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaikus pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama

darbība, kas attiecīgajos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un

neatļauto darbību (sk. K. Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).

Zaudējumu atlīdzināšanas mērķis ir nodrošināt pēc iespējas pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kas būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis

(turpat, 237.-238.lpp.).

[14.1] Prasītāja nodarīto zaudējumu apmēru ir pamatojusi ar tāmi. No 2020.gada 4.jūnija lokālās tāmes (lietas 22.lapa), ko sagatavoja /pers. K/,

redzams, ka tiešās izmaksas kopā ir 1260,98 euro. Izmaksas par telpu žāvēšanas darbiem pēc negadījuma ir 231,65 euro (lietas 21.lapa).

No prasītājas 2020.gada 12.jūnija lēmuma par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu Nr.79789 (lietas 24.lapa) redzams, ka zaudējumi novērtēti

1260,98 euro, apdrošināšanas polisē noteiktais pašrisks ir 140 euro, prasītāja aprēķināja apdrošināšanas atlīdzību 1120,98 euro apmērā.

Prasītāja samaksāja apdrošināšanas atlīdzību 1120,98 euro, kas redzams no 2020.gada 15.jūnija maksājuma dokumenta (lietas 25.lapa) un

izdevumus par ūdens noplūdes seku likvidāciju 239,31 euro.

[14.2] Tiesa atzīst, ka tāmē nav iekļauti tādi darbi, kas nebūtu nepieciešami. Līdz ar to atbildētājas iebildumi pret izmaksātās atlīdzības apmēru nav

ne ar ko pamatoti. Tam, kādā stāvoklī telpa bija līdz applūdināšanai, nav būtiskas nozīmes konkrētajā lietā, jo tika applūdinātas vairākas telpas un tāmē

paredzēti tie darbi, kas nepieciešami šo telpu remontam. Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegto tāmi un atzīt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu

par nesamērīgu, jo atbildētāja nav iesniegusi tiesai citus aprēķinus.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā, t.i., 1360,29 euro

(1120,98 euro + 239,31 euro).

Tiesa uzskata, ka prasītājai pirms atlīdzības maksāšanas par dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem nebija pienākums pārliecināties par to, kad bija

veikts remonts.

[15] Atbildētājas pārstāvis atsaucas uz Senāta 2015.gada un 2016.gada nolēmumiem, taču arī judikatūra mainās. Savukārt Senāta Civillietu

departamenta 2019.gada 12.decembra lietā Nr.SKC–109/2019 nav izskatīta apdrošinātāja prasība pret dzīvojamās mājas apsaimniekotāju. Judikatūras

tēzes, kas norādītas šajā spriedumā, ir: dzīvokļu īpašnieku kopība kā īpaša veida tiesību subjekts; atbildība par dzīvokļu īpašnieku kopības saistībām;

dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība par parādu piedziņu un rīcību ar kopības mantu; pārvaldīšanas izdevumu piedziņas prasījumiem piemērojamie

noilguma termiņi.

Citu tiesu nolēmumi, uz kuriem atsaucas atbildētājas pārstāvis, ir tiesu prakse, taču tos nevar uzskatīt par judikatūru, turklāt regresa prasībās par

zaudējumu piedziņu faktiski katrā lietā ir atšķirīgi tiesiskie apstākļi.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmas tiesības prasītājai par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

procentus.

[17] Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen samaksātie tiesas izdevumi – valsts nodeva

204,04 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro, kopā 209,51 euro.

[18] Tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma saskaņā ar Apdrošināšanas līguma likuma 45.pantu, Civillikuma 1770., 1775. un 1779.pantu,

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4., 6., 14.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.pantu, Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem

Nr.907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” un Ministru

kabineta 2017.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.

[19] Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, 97., 193., 194., 195., 204.1 un 250.25pantu tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr.40103362321, par labu ERGO Insurance SE Latvijas

filiālei, reģistrācijas Nr.40103599913, zaudējumus 1360,29 euro (viens tūkstotis trīs simti sešdesmit euro, 29 centi) un tiesas izdevumus 209,51 euro

(divi simti deviņi euro, 51 cents), kopā 1569,80 euro (viens tūkstotis pieci simti sešdesmit deviņi euro, 80 centi). Samaksa veicama kontā

LV16HABA0551013265255, AS “Swedbank”.

Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei tiesības saņemt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” sešus procentus

gadā no pamatsummas parāda 1360,29 euro par laiku no sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai).

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas sprieduma

labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas – 2021.gada 5.novembra, Latgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Tiesnese I.Galeja