Court convicted defendant of minor bodily harm against spouse and sentenced to 140 hours of compulsory labor.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of intentionally causing minor bodily harm to his wife and sentenced him to 140 hours of compulsory labor. Although the defendant denied hitting his wife, the court relied on testimony from the victim and her child, a forensic medical report, and the fact that the injury occurred during a domestic conflict. The court determined that the crime against a spouse was an aggravating circumstance, while noting the defendant's prior record and employment status to set the specific sentence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 130. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. panta 15. punkts: The court established that intentional minor bodily harm against a spouse constitutes an aggravating circumstance for sentencing, while the absence of mitigating factors and the defendant's prior record influence the specific duration of compulsory labor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11280063513
Lietas arhīva Nr. K21-0082-14/2
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2014.gada 09.jūlijā
LIMBAŽU RAJONA TIESA šādā sastāvā:
Tiesnesis K.Jansons
ar sekretāri V.Ķirsi
piedaloties prokurorei G.Sūrumai
izskatīja krimināllietu, kurā tiek apsūdzēts
/F.S./, personas kods /personas kods/,
Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Tiesas izmeklēšanā tiesa
ko nsta tē ja :
Apsūdzētais /F.S./ tīši nodarīja vieglus miesas bojājumus, un konkrēti:
2013.gada 14.septembrī ap plkst.23:30, precīzi nenoskaidrotā laikā, /F.S./ savas dzīves vietas /Adrese/pagalmā, savstarpēja
konflikta laikā nogrūda zemē savu sievu /L.S./ un tīši vairākas reizes iesita viņai pa galvu, tā rezultātā /L.S./ nodarīti miesas bojājumi:
galvas sasitums ar sistu brūci, kas pieskaitāmi vieglu miesas bojājumu pakāpei, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu uz laiku
no 7 dienām līdz 21 dienai.
Ar šādu rīcību /F.S./ ir izdarījis Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Tiesas sēdē /F.S./ savu vainu neatzina, un paskaidroja, ka 14.septembra vakarā viņam ar sievu bijis konflikts, abi savstarpēji
lamājušies, taču viņš neesot sievai sitis, ne arī spārdījis, un tātad neesot nodarījis viņai miesas bojājumus. Pēc strīda sieva aizgājusi
projām, nākamajā dienā viņai uz sejas nekādu miesas bojājumu neesot bijis.
Neskatoties uz šādiem /F.S./ paskaidrojumiem, viņa vaina ir pilnībā pierādīta ar faktiem, kas izriet no:
-tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punktu, nolasītām /L.S./ pirmstiesas procesā sniegtām liecībām
(lietas 10., 13., 16.lapa), ka 14.septembra vakarā sācies konflikts ar /F.S./, kurš izdzinis viņu no dzīvokļa pagalmā, tur nogrūdis viņu
zemē, un vairākas reizes sitis, vai arī spēris, pa galvu, un pārsitis viņai kreiso uzaci;
-tiesas sēdē, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 501.panta 6.punktu, nolasītām mazgadīgā /R.S./ liecībām (lietas 14.-15.lapa),
ka 14.septembra vakarā viņa tētis /F.S./ dzīves vietas pagalmā nodarījis miesas bojājumus viņa mammai;
-tiesu medicīnas ekspertīzes atzinuma Nr.118 (lietas 8.lapa), par/L.S./ nodarītiem miesas bojājumiem un to smaguma pakāpi;
-visiem lietas materiāliem to kopumā.
Cietusī /L.S./ ne mantiskā, ne morālā kaitējuma kompensāciju nepieteica, un izlīgumam ar /F.S./ nepiekrita.
Apsūdzētā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē. Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta 15.punktu, tiesa par atbildību
pastiprinošu apstākli atzīst to, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts pret laulāto. Tiesa neatzīst par atbildību pastiprinošu apstākli
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu atrodoties alkohola ietekmē, jo šis apstāklis nav minēts lēmumā par lietas nodošanu tiesai, lietas
faktisko apstākļu izklāstā.
Nosakot apsūdzētajam konkrētu sodu, tiesa ņem vērā to, ka pret /F.S./ jau 2013.gada 24.janvārī ir izbeigta krimināllieta pēc
Krimināllikuma 130.panta otrās daļas, sakarā ar izlīgumu, un /F.S./ pēdējo reizi ir sodīts 2000.gadā, sods ir izciests, sodāmība ir
dzēsta. Bez tam, ir ņemams vērā arī tas, ka /F.S./ apgādībā ir viens bērns, strādā pastāvīgu darbu. To visu ievērojot, tiesa atzīst, ka
apsūdzētā personībai un izdarītajam nodarījumam visatbilstošākais sods ir piespiedu darbs, kura termiņš, ievērojot atbildību
pastiprinošo apstākli, un to, ka nav atbildību mīkstinošo apstākļu, ir nosakāms 140 stundas.
Pamatojoties uz teikto un vadoties no Kriminālprocesa likuma 511.-514., 523.-529.panta, Krimināllikuma 35. un 46.panta, tiesa
no sp ri e d a :
/F.S./ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 130.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu
darbu uz 140 (viens simts četrdesmit) stundām.
Piespiedu darba izpildes kontroli uzdot Valsts probācijas dienesta Limbažu teritoriālajai struktūrvienībai.
/F.S./ uzlikt pienākumu 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža ierasties uz reģistrāciju Valsts probācijas dienesta
Limbažu teritoriālajā struktūrvienībā.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesā, 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas
iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu Limbažu rajona tiesā.
Limbažu rajona tiesas tiesnesis K.Jansons