Court fully allows bank's claim for loan repayment, interest, penalties, and costs against defaulting borrower and guarantor.

NORAKSTS

Lietas Nr. C13034416

Lietas arhīva Nr. C-0344-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2016.gada 26.augustā

Dobeles rajona tiesa

tiesnese N.Pakule,

ar tiesas sēdes sekretāri I.Brahmani,

piedaloties /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē 2016.gada 22.augustā civillietu AS „SEB Banka” prasībā pret /pers. D/ un /pers. C/

par parāda piedziņu, un konstatēja

Aprakstošā daļa

2016.gada 15.februārī tiesā saņemts prasītāja AS „SEB Banka” (turpmāk- prasītājs) prasības pieteikums pret

atbildētājiem /pers. D/ un /pers. C/ (turpmāk abi kopā un katrs atsevišķi saukti- atbildētāji) par parāda piedziņu,

Prasības pieteikumā norādīts, saskaņā ar 2010.gada 13.janvārī noslēgto Kredīta līgumu Nr. D009105, turpmāk

tekstā - Līgums, A/S „SEB banka" izsniedza atbildētājam /pers. D/ aizdevumu 6000,00 EUR apmērā. Aizdevuma summa

tika ieskaitīta 2010.gada 20.janvārī aizņēmēja norēķinu kontā Nr. /konts/.

Saskaņā ar Kredīta līgumu noteikumiem aizņēmējs apņēmās:

atmaksāt aizdevumu pa daļām, katru mēnesī iemaksājot Līgumā noteikto summu, kas tiek novirzīta kredīta

pamatsummas dzēšanai (Līguma 1. daļas 5.1.punkts);

katru mēnesi maksāt aizdevuma procentus pēc mainīgas procentu likmes (Līguma 1.daļas 3.1.punkts);

samaksāt līgumsodu par maksājumu termiņu kavējumu (Līguma 1.daļas 6.1.punkts).

Saskaņā ar 2010.gada 13.janvārī noslēgto Ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr. DO09105 /pers. D/ ieķīlāja par labu AS

„SEB Latvijas banka" nekustamo īpašumu /adrese/. Hipotēka par labu A/S „SEB banka" nostiprināta Dobeles pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs A/.

Saskaņā ar 2010.gada 13.janvārī noslēgto starp AS „SEB banka" un /pers.C/Galvojumu līgumu Nr.D009105/G-

l, /pers. C/ uzņēmās nedalīti kā pats parādnieks (/pers. D/) atbildēt Kreditoram par parādu, kāds varētu rasties no Kredīta

līguma un tā grozījumiem, tajā skaitā bez nosacījumiem veikt pieprasītās summas vai summu kapitāla parāda, procentu,

līgumsoda, komisijas maksas, tiesas izdevumu un citu blakus maksājumu samaksu (Galvojuma līguma 2.1.1.p).

Ieķīlātais nekustamais īpašums /adrese/2015.gada 28.janvārī pārdots izsolē, ko izsludināja zvērināta tiesu

izpildītāja Valsts amatpersona, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu pēc piedzinējas /pers. G/ lūguma. īpašums pārdots

par 5100,00 EUR. AS "SEB banka" atgūto naudu nav saņēmusi.

Aizņēmējs ar nebūtiskiem kavējumiem pildīja saistības līdz 2015.gada janvārim. Kopš 2015.gada februāra /pers.

D/ pārtraucis veikt kredīta maksājumus, līdz ar ko no 2015.gada februāra uzkrājas kavētie maksājumi.

Pamatojoties uz Kredīta līguma 2.daļas 20.3. un 20.5.1.punktiem, kas paredz bankas tiesības vienpusēji

atkāpties no Līguma, pārceļot Aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu, ja banka ir konstatējusi, ka Aizņēmējs ilgāk par 30

kalendārām dienām nokavējis kādu ar Līgumu noteikto Aizdevuma pamatsummas maksājumu termiņu, vai aizdevuma

procentu samaksas termiņu, AS „SEB banka" 2015.gada 29.jūlijā nosūtīja atbildētājiem Paziņojumu par atkāpšanos no

Kredīta līguma, aizdevuma atmaksas beigu termiņa noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu, nosakot aizdevuma

atmaksas beigu termiņu 2015.gada 4.septembrī un brīdinot atbildētājus par kredīta parāda piedziņas uzsākšanu.

Neizpildot ar Līgumu uzņemtās saistības, atbildētāji ir parādā A/S "SEB banka" EUR 3182,83, parādu veido:

nesamaksātā pamatsumma EUR 2974,80; aizdevuma procenti (no 26.01.2015 līdz 04.09.2015) - EUR 84,37; līgumsods,

kas aprēķināts no 26.02.2015 līdz 04.09.2015) - EUR 43,66 EUR; nokavējuma procenti ( no 05.09.2015 līdz 10.02.2016) -

EUR 80,00.

Uz prasības iesniegšanas brīdi parāds EUR 3182,83 samaksāts netika. Konta numurs, kurā veicama parāda

samaksa ir LV60UNLA0091002904400. AS „SEB banka" ap liecina, ka puses nav izmantojušas mediāciju. AS "SEB

banka" nevēlas izmantot mediāciju.

Ņemot vēra noradīto, ka arī pamatojoties uz Civillikuma 1651., 1662., 1692., 1698., 1716., 1717., 1753., 1756.,

1934., 1943.p.p., Civilprocesa likuma 127.-130., 195.p.p., prasītājs lūdz tiesu piedzīt no /pers. D/, bet piedziņas

neiespējamības gadījumā vai sprieduma daļējas izpildes gadījumā, piedzīt no /pers. C/ par labu A/S „SEB banka"

aizdevuma parādu EUR 3182,83 (trīs tūkstoši viens simts astoņdesmit divi eiro un 83 centi), tajā skaitā: aizdevuma

pamatsummu - EUR 2974,80; aizdevuma procentus no 26.01.2015 līdz 04.07.2015- EUR 84,37; līgumsodu - EUR 43,66

EUR; nokavējuma procentus - 80,00 EUR; un tiesas izdevumus; piešķirt prasītājai AS „SEB banka" tiesības saņemt

likumiskos procentus 6% gadā no aizdevuma pamatsummas EUR 2974,80 apmērā ik mēnesī līdz sprieduma izpildei.

2016.gada 22.februārī tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā norādīts, ka prasību atzīst daļēji, jo

dzīvoklis ir pārdots izsolē 2015.gada 28.janvārī un nauda atrodas pie tiesu izpildītājas Valsts amatpersona. Tāpēc neatzīst

aizdevuma procentus EUR 84,37, līgumsodu EUR 43,66, nokavējuma procentus EUR 80,00 (lietas 66.lapa).

Nedz tiesas noteiktajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai tiesas sēdē, atbildētāja /pers. D/ paskaidrojumi tiesā

nav saņemti.

Atbildētājam /pers.D/nosūtītā tiesas korespondence saņemta atpakaļ tiesā ar norādi- beidzies glabāšanas laiks.

Pārbaudot atbildētāja /pers. D/ deklarētās dzīves vietas datus Personu Datu pārlūkā tiesa konstatē, ka atbildētājam tiesas

korespondence sūtīta uz viņa deklarēto dzīves vietu /adrese/ (lietas 90.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā

noteiktajā kārtībā, proti, ierakstītā pasta sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā

pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai daļai

tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā

norādīta papildu adrese – pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu, un fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā

norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka pusēm par lietas izskatīšanu tika paziņots ierakstītā pasta sūtījumā, nosūtot minēto informāciju

uz prasības pieteikumā norādītajām adresēm, tostarp atbildētājiem tiesas dokumenti tika nosūtīti uz atbildētāju deklarēto

dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un pavēstes par lietas izskatīšanu ir nosūtītas Civilprocesa

likuma 56.pantā un 56.1pantā noteiktajā kārtībā.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis nebija ieradies. 2016.gada 18.augustā tiesā saņemts prasītāja

iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes. Prasību uztur pilnā apmērā uz prasības pieteikumā

minētajiem motīviem. Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas maksājumi parāda samaksai nav veikti.

Atbildētājs/pers.D/uz tiesas sēdi nav ieradies. Tiesā nav iesniegts lūgums par lietas izskatīšanu atbildētāja

prombūtnē vai lietas izskatīšanas atlikšanu. Tiesa secina, ka atbildētājam /pers. D/ ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un

vietu, kā arī celto prasību atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta prasībām. Tiesa nesaskata lietas izskatīšanas atlikšanas

pamatu un saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. pantu nolēma lietu skatīt bez atbildētāja /pers. D/ piedalīšanās tiesas sēdē.

Atbildētājs /pers.C/tiesas sēdē prasību neatzina. Paskaidroja, ka /pers.D/ izvairās un neliekas zinis par šo lietu.

Norāda, ka par tiesu /pers.D/ esot zinājis, meita stāstījusi, ka /pers.D/ esot pilnvarojis savu mammu pārstāvēt viņu tiesas

sēdē. Atzīst, ka ir slēdzis galvojuma līgumu, jo /pers.D/ agrāk dzīvojis kopā ar atbildētāja /pers.C/ meitu. /pers.D/

pārtraucis maksāt par dzīvokli tad, kad dzīvoklis pārdots tiesu izpildītāja izsolē. Nauda par pārdoto dzīvokli palikusi pie

izpildītājas /pers.K/, uzskata, ka bankai šī nauda būtu jāpaņem un tādejādi parāds jānosedz. Maksāšanas pienākums ir

atbildētājam /pers.D/, uzskata, ka ar savām darbībām/pers.D/tīši vilcina lietu.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies atbildētāja /pers. C/ paskaidrojumus, tiesa

uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut

arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Kredītiestāžu likuma 1.panta 5.punktā noteikts, ka kredīts ir atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida

līguma pamata nodod klientam naudu, un kurš uzliek klientam par pienākumu noteiktā laikā un kārtībā atdot bankai naudu.

2010.gada 13.janvārī starp AS „SEB Banka” un /pers. D/ noslēgts Kredīta līgums Nr. DO09105 (lietas 9-

14.lapas), saskaņā ar kuru banka izsniegusi /pers. D/ kredītu EUR 6000,00 apmērā nekustamā īpašuma – dzīvokļa

/adrese/, iegādei. Līgumā noteikti procenti par kredīta izmantošanu –4,05 % gadā + EUR SEB Bankas resursu cena 24

mēnešiem (ievērojot Līguma I daļas 3.punkta 1) apakšpunkta noteikumus), kuru banka maina ik pēc katriem diviem gadiem.

Kredīta atmaksas beigu datums noteikts 2019.gada 27.decembris. /pers. D/ apņēmies veikt maksājumus saskaņā ar

maksājumu grafiku (lietas 10.lapa) katra mēneša 25.datumā.

Aizdevuma izsniegšanas faktu apliecina /pers. D/ konta izdruka (lietas 21.lapa). Par aizdevuma izsniegšanas

faktu un apmēru lietā strīda nav.

Ar lietas materiāliem uzskatāms par pierādītu, ka /pers. D/ prasītājam atdodamās kredīta summas pēc

2010.gada 13.janvāra Kredīta līguma Nr. DO09105 atlikums sastāda EUR 2974,80.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu, ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana

īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Tiesa uzskata, ka

minētais Aizdevuma līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līgumu galvenajām

sastāvdaļām, /pers. D/ bez ierunām parakstījis līgumu, saņēmis aizdoto naudu līgumā noteiktajā kārtībā, līgums nav

apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi tam, ka /pers. D/ būtu veicis regulārus aizdevumu atmaksas maksājumus,

ka būtu parādu atdevis pilnībā līgumā noteiktajā termiņā, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu jāpierāda tam, kas to

apgalvo.

Civillikuma 1589.pants nosaka, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša

līguma raksturu vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Kredīta līguma

(lietas 9-14.lapas) 20.3 un 20.5 punktā un apakšpunktos noteiktas prasītāja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un prasīt

no kredītņēmēja pilnīgu līguma saistību pirmstermiņa izpildi, ja kredītņēmējs ilgāk kā 30 dienas nokavējis kādu no līgumā

noteiktajiem maksājumiem.

2015.gada 29.jūlijā prasītājs sagatavojis un nosūtījis atbildētājiem ierakstītu vēstuli, brīdinot, ka saskaņā ar

Kredīta līguma 20.3 un 20.5.1.punktu vienpusēji atkāpjas no līguma, aizdevuma atmaksāšanas termiņš noteikts 2015.gada

4.septembris (lietas 27.lapa). Tiesā nav saņemti pierādījumi, ka atbildētāji būtu samaksājuši prasītāja norādīto parādu.

Kā norādīts tiesību doktrīnā, tad vienpusēja atkāpšanās no līguma var izpausties paziņojumā par līguma termiņa

pārcelšanu vai atteikumā to pildīt. Tiesība atkāpties no līguma var izrietēt no līguma rakstura, piemēram, ja kreditors nerada

līgumā vai likumā noteikts priekšnoteikumus parādnieka darbībai (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā

daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. – Rīga: Mans Īpašums, 2000,

119.lpp.).

Ņemot vērā to, ka prasītājs pieprasīja atbildētājiem kredīta pirmstermiņa atmaksu, ar to vienpusēji pārceldams

līgumā noteikto termiņu saistību izpildei, un līdz ar to arī prasītājs anulējis līgumā noteiktos priekšnoteikumus atbildētāju

darbībai, tas ir, anulējis atbildētājiem labvēlīgos aizdevuma atmaksāšanas noteikumus maksājumu veikšanai noteiktajos

termiņos, tad tiesa secina, ka ar kredīta pirmstermiņa atmaksas pieprasīšanu prasītājs ir vienpusēji atkāpies no līguma un

līgums uzskatāms par izbeigtu, kā atbildētājiem norādīts brīdinājumā. Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības pirms

līguma galīgā termiņa iestāšanās prasīt visa izsniegtā aizdevuma atmaksu.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa

vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Civillikuma 1692.pants noteic, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas

parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1702.pantam, pret galvinieku ar

prasījumu par galvenā parādnieka nenokārtoto saistību izpildi var vērsties vienlaicīgi ar vēršanos pret pašu galveno

parādnieku, ja galvinieks saistību uzņēmies kā pats parādnieks.

Saskaņā ar Civillikuma 1695.pantu, galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma. Kredīta līguma saistība nodrošināta

ar /pers. C/ galvojumu saskaņā ar 2010.gada 13.janvārī noslēgto Galvojuma līgumu Nr. DO 09105/G-1 (lietas 19.lapa).

Saskaņā ar Galvojuma līgumu 2.1. un 2.1.2.punktu Galvinieks uzņēmies atbildēt SEB bankai par Aizņēmēja parādu, kurš

izriet no Kredīta līguma, kā pats parādnieks, t.sk. samaksāt visu parāda summu piecu darba dienu laikā pēc SEB bankas

rakstiska paziņojuma saņemšanas, ja Aizņēmējs nepilda savas saistības Kredīta līgumā noteiktajos termiņos. Šajā sakarā

SEB banka 2015.gada 29.jūlijā arī Galviniekam nosūtīja paziņojumu (lietas 27.lapa), pieprasot samaksāt visu parāda summu

noteiktajā aizdevuma atmaksāšanas termiņā. Saskaņā ar Galvojuma līguma punktu 4.2 jebkāds paziņojums uzskatāms par

nodotu, ja nogādāta pa pastu trīs dienu laikā no nodošanas pasta iestādē uz adresi, kas norādīta līguma sadaļā. Turklāt

Galvojuma līguma 3.2.2. punktā noteikts, ka prasītājam ir tiesības bez iepriekšēja, atsevišķa paziņojuma Galviniekam sākt

no Kredīta līguma radušos parāda piedziņu no Galvinieka un/vai Aizņēmēja.

Tiesa uzskata, ka 2010.gada 13.janvārī noslēgtais Galvojuma līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, līgums

nav apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Saskaņā ar Civillikuma 1698.pantu, galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem,

parādnieka vainas vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no /pers. D/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, par labu

prasītājam piedzenams pamatparāds.

Saskaņā ar Civillikuma 1319.pantu, ķīlas ņēmējs, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev

apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai. Prasītāja prasījumi, kas izriet

no Kredīta līguma, kas noslēgts starp AS SEB banka un /pers. D/, nodrošināti arī ar hipotēku uz /pers. D/ piederošo

nekustamo īpašumu /adrese/saskaņā ar 2010.gada 13.janvārī noslēgto Ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr. DO09105/H-1, kas

noslēgts ar /pers. D/ (lietas 15.-18.lapas).

Turklāt 1325.pants paredz, ka ķīlas ņēmēja prasīto ieķīlātās lietas pārdošanu parādnieks var novērst tikai pilnīgi

samaksājot ķīlas parādu, bet ne ar kādas daļas samaksu, vai apsolījumu dot ķīlas ņēmējam drošību ar galvojumu vai kādā

citā kārtā. Saskaņa ar Civillikuma 1290.pantu, ja nav noteikti norunāts pretējais, ķīlas tiesība nodrošina nevien galveno

prasījumu, bet arī ar to saistītos blakus prasījumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1326.pantu, ja ķīlas ņēmēja prasījuma samaksa sadalīta vairākos termiņos, tad ķīlu var pārdot,

tiklīdz palaists kāds no šiem termiņiem, ja vien nav bijis tieši norunāts nepārdot tikām, kamēr nebūs palaists arī pēdējais, vai

otrais, vai trešais u.t.t. termiņš.

Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa

vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis. Saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu, procenti par aizdevumu

dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753. pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu

atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Pamatojoties

uz Civillikuma 1946.pantu, procenti par aizdevumiem dodami tad, ja tie bijuši tieši norunāti.

Civillikuma 1759. panta pirmais punkts paredz, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem.

Prasītājs aprēķinājis aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu no 2015.gada 26.janvāra lī d z 2015.gada

4.septembrim EUR 84,37, savukārt likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2015.gada 5.septembra līdz

2016.gada 10.februārim EUR 80,00.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

piemērošanas kārtību” 21.pants nosaka, ka līgumiem, kuri noslēgti līdz 2013.gada 31.decembrim un kuros ietverts

pienākums maksāt līgumsodu, ja šo līgumu darbība turpinās pēc 2014.gada 1.janvāra un līdz 2014.gada 31.decembrim par

tiem nav celta prasība tiesā, ar 2015.gada 1.janvāri ir piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par

līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma 1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Ņemot vērā minēto likuma normu, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā attiecībā uz līgumsoda piedziņu

piemērojami grozījumi Civillikuma 1716., 1717. un 1722.pantā par līgumsoda noteikumiem un grozījumi Civillikuma

1843.pantā par parāda samaksas kārtību.

Civillikuma 1716.pants nosaka, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti

noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu

vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts

pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Civillikuma 1717.pants nosaka, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi

paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei.

Civillikuma 1720.panta 2.punktā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja līgumsods

bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Savukārt Civillikuma 1722.pants nosaka, ka līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā

(termiņā) var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās

brīža. Līgumsodu par saistību neizpildi vispār var prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu

summu, ja vien nav tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs /pers. D/ pieļāvis nepienācīgu saistību izpildi, nav atmaksājis parādu, tiesa atzīst,

ka prasītājam ir tiesības prasīt līgumā noteikto līgumsoda piedziņu, ievērojot Civillikuma 1716.pantu, 1717.pantu,

1721.pantu noteikumus, jo līgumsoda samaksa un tā apmērs starp pusēm pielīgts. Tiesa atzīst, ka prasītāja līgumsoda

aprēķins nav pretējs Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam un tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja

norādīto līgumsoda aprēķinu. Tiesa uzskata, ka pieprasītais līgumsods ir samērīgs ar pamatparādu. Tiesa uzskata, ka

pieprasītais līgumsods liecina par līguma nosacījumu godprātīgu izpildi, neveicot nepamatotu iedzīvošanos uz atbildētāja

rēķina.

Ņemot vērā, ka atbildētāji nekādus iebildumus nav cēluši, ne lietas izskatīšanas laikā iegūti pierādījumi par to, ka

pirms prasības celšanas būtu iebilduši līguma noteikumiem, nav pamata atzīt, ka pušu starpā būtu bijis strīds līguma

noteikumu apspriešanā un līdz ar ko atbildētājiem būtu bijušas liegtas tiesības ietekmēt līguma noteikumus. Bez tam, kā

secināms no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas, ne katrs neapspriests līguma noteikums ir atzīstams

par netaisnīgu. Par netaisnīgu līguma noteikumu uzskatāms tāds noteikums, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda

līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību neizpildi. Ievērojot līgumsoda

funkcijas, tiesa atzīst, ka līgumsods pieprasītajā apmērā nepilda sodīšanas funkcijas par līguma nepildīšanu. Tādējādi, tiesai

nav pamata atzīt līguma noteikumus par līgumsoda maksāšanas pienākumu par netaisnīgiem attiecībā pret atbildētāju no

Patērētāju tiesību aizsardzības regulējuma viedokļa. Konkrētajā gadījumā līgumsods noteikts aizdevuma neatmaksāšanas

gadījumā, kas pilnībā atkarīgs no atbildētāju rīcības. Tā kā līgumsoda samaksas pienākums iestājas tikai parādnieka vainas

dēļ, tiesa atzīst, ka prasītājam ir tiesības prasīt līgumā noteiktā līgumsoda piedziņu.

/pers.D/Kredīta līguma Nr. DO09105 I daļas 6.1.punktā apņēmies gadījumā, ja neveic maksājumus saskaņā ar

grafiku, maksāt prasītājam līgumsodu 36 % gadā no nokavētā maksājuma par katru nokavēto dienu (lietas 10.lapa).

Ņemot vērā to, ka /pers. D/ parādu nebija samaksājis, tiesa atzīst, ka prasītājam bija tiesības prasīt līgumā

noteiktā līgumsoda piedziņu. Prasītājs saskaņā ar līguma nosacījumiem aprēķinājis līgumsodu par kredīta līgumā atrunāto

maksājumu kavējumiem laika periodā no 2015.gada 26.februāra līdz 2015.gada 4.septembrim. Tiesai nav pamata apšaubīt

līgumsoda aprēķinu (lietas 32.-35.lapas), jo pretējus pierādījumus vai pamatotus iebildumus atbildētāji nav iesnieguši un

cēluši, nav apstrīdējuši aprēķinu. Tiesas ieskatā prasītāja pieprasītais līgumsods EUR 43,66 apmērā ir samērīgs ar pieļauto

nokavējumu saistību izpildē un pamatparāda apmēru, tas nepārsniedz 10% apmēru no pamatparāda summas.

Tiesa uzskata, ka minētais kredīta, galvojuma un ķīlas līgums noslēgti atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi

vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, atbildētāji bez ierunām parakstījuši līgumus, atbildētājs /pers. D/ saņēmis

aizdoto naudu līgumā noteiktajā kārtībā, līgums nav apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm.

Tiesas sēdē netika iegūti pierādījumi tam, ka atbildētājs /pers. D/ būtu veicis regulārus aizdevuma atmaksas

maksājumus, izpildījis no līguma izrietošās saistības, ka būtu parādu atdevis pilnībā, kas saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu

jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam jāpierāda savu iebildumu

pamatotība. Panta otrā daļa nosaka, ka pierādījumus iesniedz puses, bet, ja nav iespējams iesniegt pierādījumus, pēc viņu

motivēta lūguma tos izprasa tiesa. Tādējādi tiesa uzskata, ka prasītājs ir pierādījis prasību.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses

visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētājiem prasītāja labā piedzenami nomaksātie tiesas izdevumi.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājiem par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi – valsts nodeva 362,05 euro apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda

prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti

piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī

to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav

darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Līdz ar to,

tiesa atzīst prasītāja tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus 6% (sešus procentus) gadā no neapmaksātā

pamatparāda summas par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Ņemot vērā prasītāja izteikto lūgumu, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmās prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas 2974,80

euro. Šīs tiesības nosakāmas no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu

natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš

nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.p., 10.p., 12.p., 34.p., 39.p., 41.p., 93.p., 97.p., 190.p., 192.p., 193.p., 195.p.,

204.1p. tiesa

nos prieda

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, personas

kods /personas kods/, par labu AS „SEB banka”, vienotais reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, pamatparādu 2974,80

euro (divi tūkstoši deviņi simti septiņdesmit četri euro 80 centi), aizdevuma lietošanas procentus par laika periodu no

2015.gada 26.janvāra līdz 2015.gada 4.septembrim 84,37 euro (astoņdesmit četrus euro un 37 centus), līgumsodu par laika

periodu no 2015.gada 26.februāra līdz 2015.gada 4.septembrim 43,66 euro ( četrdesmit trīs euro 66 centus), nokavējum

aprocentus par laika periodu no 2015.gada 5.septembra līdz 2016.gada 10.februārim 80,00 euro (astoņdesmit euro 00

centi), tiesas izdevumus – valsts nodevu 362,05 euro (trīs simti sešdesmit divi euro 5 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 7,83 euro (septiņi euro 83 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. C/, personas

kods /personas kods/, par labu valstij nenomaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,67 euro (četri euro 67

centi). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316,

saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta Nr./konta numurs/, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu

ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C13034416. Veiktā maksājuma

apliecinošs dokuments nekavējoties iesniedzams Dobeles rajona tiesas kancelejā.

Atzīt tiesības AS „SEB banka” par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 %

(sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas 2974,80 euro.

Noteikt termiņu /pers. D/ labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2016.gada 26.augusts.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas apelācijas kārtībā Zemgales

apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Dobeles rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) N.Pakule

NORAKSTS PAREIZS

Dobelē, 2016.gada 26.augustā

Dobeles rajona tiesas tiesnese N.Pakule