Court partially dismissed traffic fine appeal, upholding penalty for unregistered vehicle while voiding separate minor violation charge.

Lietas Nr. 138007315

Lietas arhīva Nr. 1-0008-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valkā 2016.gada 18.februārī

Valkas rajona tiesas tiesnese M.Balode izskatīja atklātā tiesas sēdē Valkā, Rīgas ielā 2, administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta

pamatojoties uz /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par LR Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas priekšnieces /pers. B/ 2015.gada 12.oktobra lēmumu Nr. PF589170/1 administratīvā pārkāpuma lietā

Aprakstošā daļa

01.09.2015. VP Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākais inspektors Valsts amatpersona sastādījis

/pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF589170 pēc LAPK 149.28 panta otrās daļas, 149.25 panta pirmās daļas un 149.24 panta pirmās

daļas pazīmēm par to, ka /pers. A/ vadīja automašīnu Fiat Croma, ar Lietuvas pagaidu (tranzīta) reģistrācijas numuru /TL numurs/, izdots 2013.gada

4.aprīlī, Cēsīs pa Noliktavas ielu, virzienā no Raunas ielas uz Dzintara ielu, pārkāpa ceļa zīmes Nr. 301 prasības, automašīna nebija reģistrēta Latvijas

Republikā noteiktā kārtībā, automašīnai nebija veikta valsts tehniskā apskate.

Par minētajiem pārkāpumiem /pers. A/ uzlikts naudas sods 100 (viens simts) EUR apmērā.

2015.gada 15.septembrī /pers. A/ pārsūdzējusi inspektora Aivja Jakovela lēmumu LR Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu

iecirkņa priekšniekam.

Ar 2015.gada 12.oktobra Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieces /pers. B/

lēmumu /pers. A/ sūdzība apmierināta daļēji. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektora

Valsts amatpersona 2015.gada 1.septembra lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PF 589170 atcelts daļā par /pers. A/ sodīšanu pēc Latvijas APK

149.24 panta pirmās daļas un lietvedība šajā daļā izbeigta. Pārējā daļā lēmums atstāts negrozīts.

Lēmumā norādīts, ka Ceļu satiksmes noteikumu 4.punkts nosaka - Ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo

aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt

satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

282.1.punkts nosaka – 301.zīme ,,Iebraukt aizliegts”. Aizliegts iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem.

Ceļu satiksmes likuma 10.panta pirmā 1 daļa nosaka, ka ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija veicama piecu dienu laikā pēc

transportlīdzekļu iegādes vai ārvalstī iegādātu transportlīdzekļu ievešanas dienas.

Atbildība par šo normu pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Latvijas APK 149. 25 panta pirmajā daļā – par tādu transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā –

uzliek naudas sodu no piecdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

Latvijas APK 149. 28 panta otrajā daļā – par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319. vai 321.ceļa zīmi – uzliek naudas sodu

velosipēda un mopēda vadītājam septiņu euro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam - piecdesmit piecu euro apmērā.

Sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, inspektors A.Jakovels ir ievērojis LAPK 248.panta nosacījumus. No iesnieguma un administratīvā

pārkāpuma protokola ir redzams, ka vadītāja vadīja automašīnu Fiat Croma ar reģistrācijas nr.zīmi /TL numurs/, kas uz pārkāpuma izdarīšanas brīdi

nebija reģistrēta noteiktā kārtībā Latvijas Republikā.

Sazinoties ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroju, iegūta informācija, ka 2013.gadā attiecībā uz automobili Fiat Croma ar Lietuvas

tranzīta numura zīmi /TL numurs/ tika veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, apdrošināšanas polises ņemtas trīs reizes.

Apdrošinājuma ņēmējs bija /pers. F/, kuram reģistrētā dzīvesvieta bija Valkā Latvijā. /pers. A/ un /pers. F/ no 1999.gada 26.decembra līdz 2014.gada

29.septembrim atradās oficiālā laulībā. Ņemot vērā minēto, ir redzams, ka automobilis Fiat Croma Latvijas teritorijā atradies un piedalījies ceļu satiksmē

jau 2013.gadā.

Par pārkāpumu attiecībā uz ceļa zīmes nr.301 ,,Iebraukt aizliegts” neievērošanu, konstatēts, ka minētā ceļa zīme ar papildzīmi Nr.801 bija uzstādīta

uz Noliktavas ielas, sakarā ar Noliktavas ielas un Uzvaras bulvāra krustojuma rekonstrukciju, lai ierobežotu transportlīdzekļu plūsmu pa Noliktavas ielu

virzienā no Raunas ielas uz Uzvaras bulvāra pusi. Lai vadītājus laicīgi brīdinātu par satiksmes plūsmas ierobežošanu uz Noliktavas ielas un Raunas ielas

krustojuma pirms Noliktavas ielas bija uzstādīta ceļa zīme, ka, braucot pa Noliktavas ielu virzienā uz Uzvaras bulvāra pusi, ceļu satiksmes dalībnieks

nokļūs strupceļā, ko arī apliecināja uz Noliktavas ielas uzstādīta ceļa zīme Nr.301 “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi Nr.801 “Attālums līdz objektam” (20

m).

Ceļu satiksmes likuma un CSN normas imperatīvi nosaka transportlīdzekļa vadītāja pienākumu ievērot un izpildīt visas CSN prasības, tajā skaitā,

ceļu zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes likuma 38.pants nosaka Satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju

plūsmas nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām. Satiksmes

organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai

vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu

attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā. Ceļa pārvaldītājs ir atbildīgs par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu

savlaicīgu uzstādīšanu un to pastāvīgu atrašanos lietošanas kārtībā.

Ceļa zīme ir vispārīgais akts (sk. Briede J. Administratīvā procesa komentāri A un B daļa, 2013, 35.lpp.), kas satur obligātu ceļu satiksmes

regulējumu, tādējādi autovadītājam, kas piedalās cļu satiksmē, ceļa zīmes obligāti ir jāievēro saskaņā ar CSN un Ceļu satiksmes likuma prasībām. Ceļa

zīmes satur vispārēju regulējumu, jo no jebkura ceļu satiksmes dalībnieka, kurš tai tuvojās, tā prasa noteiktu uzvedību. Līdz ar to ceļa zīmes uzskatāmas

par tādu īpašu veida administratīvo aktu, kas radīts ar mērķi nodrošināt satiksmes drošību, un ceļa zīme kā administratīvais akts ir uzskatāma par paziņotu

katram konkrētam satiksmes dalībniekam ar brīdi, kad satiksmes dalībnieks ir tai pietuvojies pietiekami tuvu, lai varētu to ieraudzīt. Šajā brīdī ceļa zīme

kā attiecībā uz konkrēto tai pietuvojošos personu izdots administratīvais akts stājās spēkā un rada šai personai tiesisku pienākumu (konkrētā gadījumā –

301.ceļa zīme “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi Nr.801 “attālums līdz objektam” (20 m) aizliedz divdesmit metrus aiz ceļa zīmes Nr.301 iebraukt

jebkādam transportlīdzeklim).

Ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības ir jāievēro pat tad, ja ir pārkāpta to uzstādīšanas procesuālā kārtība, vai persona uzskata tos par

prettiesiskiem, ja vien ceļa zīme vai ceļa apzīmējums nav acīmredzami patvaļīgi uzstādīts (ir acīmredzams, ka satiksmes organizācijas tehniskais līdzeklis ir

neatbilstošs Latvijā obligāto standartu prasībā, un tā uzstādītājs nav ceļa pārvaldītājs), jo satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem ir noteicošā

nozīme, lai nodrošinātu ceļu satiksmes drošību un kārtību (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 13.jūnija sprieduma lietā A42449508

4.6.apakšpunktu).

2015.gada 9.novembrī Valkas rajona tiesā no Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa saņemta /pers. A/ sūdzība par

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas nodaļas priekšnieces /pers. B/ lēmumu un /pers. A/ administratīvā pārkāpuma lietas

materiāli.

/pers. A/ savā sūdzībā lūgusi viņai piemēroto naudas sodu atcelt un administratīvo lietvedību izbeigt.

Sūdzībā norādīts, ka ceļa zīmi Nr.301 ,,Iebraukt aizliegts” pamanījusi, bet tās novietojums un noformējums viņai raisījis šaubas, vai tā

attiecas uz ielu, pa kuru viņa vadījusi automašīnu. Ceļa zīme bijusi uzstādīta nekorekti un nav sniegusi informāciju, kas būtu viegli, ātri un viennozīmīgi

uztverama visos ceļa, satiksmes un redzamības apstākļos. Papildzīme nr.801 piestiprināta, daļēji pārklājot ceļa zīmi nr.301, kaut Latvijas standarta ceļa

zīmju vispārīgās prasības paredz, ka ,,attālumam starp vienā plaknē blakus esošām zīmēm (gan horizontāli gan vertikāli), kuru darbība attiecas uz vienu un

to pašu brauktuvi, izņemot vienā korpusā izvietotas zīmes, jābūt no 50 līdz 200 milimetriem. Tādejādi ir pamats uzskatīt, ka ceļa zīme nr.301 ar

papildiezīmi nr.801 bija uzstādīta neatbilstoši likumdošanai.

Ceļa zīmju gadījumā par administratīvā akta izdevēju atzīstama VAS ,,Latvijas valsts ceļi”. No VAS ,,Latvijas valsts ceļi” elektroniskā

pasta vēstules redzams, ka minētā pagaidu ceļa zīmju izvietojuma shēma būvdarbu laikā netika saskaņota Latvijas valsts ceļu Cēsu nodaļā. Ņemot vērā

iepriekš minēto, atzīstams, ka kompetentā iestāde nav izdevusi administratīvo aktu par ceļa zīmju izvietošanu, kas savukārt noved pie tā, ka konkrētā ceļa

zīme nav atzīstama par administratīvo aktu un tā nevar dot rīkojumu personām. Tādejādi /pers. A/ rīcībā nav konstatējams administratīvā pārkāpuma

sastāvs, jo persona nevar tikt administratīvi sodīta par spēkā neesoša rīkojuma nepildīšanu.

2013.gada 20.augustā iegādājusies automašīnu Fiat Croma, kas palikusi /pers. F/ lietošanā. /pers. F/to lietojis Igaunijas Republikā, kur

Valgas pilsētā ir viņa dzīvesvieta. No /pers. F/ automašīnu saņēmusi 2015.gada 31.augustā. 2015.gada 1.septembris bijusi otrā diena, kad automašīnu

ievedusi Latvijā, tādēļ nav pārkāpusi likumā noteikto 5 dienu reģistrācijas termiņu un viņai bija tiesības piedalīties ceļu satiksmē Latvijas Republikā bez

automašīnas reģistrācijas un tehniskās apskates līdz 2015.gada 5.septembrim. Informācijas par to, ka automašīna atradusies Latvijā jau 2013.gadā viņai

nav, jo laulība ar /pers. F/ jau bija izirusi. No 2012.gada 3.decembra līdz 2015.gada 3.jūlijam strādājusi VSIA ,,Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca”

un dzīvojusi Rīgā, par ko liecina pievienotā darba līguma kopija, nodokļu grāmatiņas izdruka un īres dzīvokļa pieņemšanas un nodošanas akta kopija.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, izvērtējusi lietā iegūtos pierādījumus, /pers. A/ sūdzībā norādītos iebildumus un

Iestādes lēmumā izteikto pamatojumu, tiesa atzīst, ka /pers. A/ sūdzība ir daļēji apmierināma un VP Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības

policijas nodaļas priekšnieces /pers. B/ 2015.gada 12.oktobra lēmums Nr.PF 589170/1 ir atceļams daļā par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās

atbildības pēc LAPK 149.25 panta pirmās daļas un lietvedība šajā daļā izbeidzama.

Lietā nav strīda par to, ka /pers. A/ 2015.gada 1.septembrī Cēsīs pa Noliktavas ielu virzienā no Raunas ielas uz Dzintara ielu vadīja

automašīnu Fiat Croma, kurai bija uzstādīta pagaidu (Lietuvas tranzīta) numura zīme/TL numurs/.

Ceļu satiksmes likuma 10.panta pirmā 1 daļa nosaka, ka ceļu satiksmē iesaistīto transportlīdzekļu reģistrācija veicama piecu dienu laikā pēc

transportlīdzekļu iegādes vai ārvalstī iegādātu transportlīdzekļu ievešanas dienas.

Saskaņā ar Latvijas APK 149. 25 panta pirmo daļu – par tādu transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā

kārtībā – uzliek naudas sodu no piecdesmit pieciem līdz simt četrdesmit euro.

/pers. A/ savā sūdzībā norādījusi, ka automašīna pēc tās iegādes līdz 2015.gada 31.augustam Latvijas Republikā ceļu satiksmē nav

piedalījusies, bet atradās Igaunijas Republikā dzīvojošā /pers. F/ lietošanā. Minētie apgalvojumi apstiprināti ar pievienotajiem dokumentiem par viņas

darba un dzīvesvietu Rīgā, kā arī/pers. F/paskaidrojumu un tam pievienotajiem dokumentiem par dzīvesvietu Igaunijas Republikā.

Iestādes lēmumā secinājums par to, ka transportlīdzeklis atradies Latvijas teritorijā un piedalījies ceļu satiksmē jau 2013.gadā, izdarīts pamatojoties

uz Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja informāciju par to, ka 2013.gadā attiecībā uz automašīnu FIAT Croma tika veikta īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Apdrošinājuma ņēmējs bija /pers. F/, kuram reģistrētā dzīvesvieta ir Valkā. /pers. A/ un /pers. F/ no

1999.gada 26.decembra līdz 2014.gada 29.septembrim atradās oficiālā laulībā.

Tiesnese atzīst, ka Iestādes lēmumā minētie apstākļi dod pamatu uzskatīt, ka automašīna visticamāk ir izmantota ceļu satiksmē Latvijas

Republikā, taču nav atzīstami par šāda fakta neapšaubāmiem pierādījumiem.

Automašīnas civiltiesisko apdrošināšanu Latvijā iespējams veikt, neiebraucot ar šo automašīnu valstī, kā arī atrašanās laulībā nenozīmē to,

ka laulātie dzīvo kopā un izmanto vienu transportlīdzekli. Lietā neatrodas nekādi citi pierādījumi (ziņas par uzliktiem sodiem ceļu satiksmē, personu

paskaidrojumi) par to, ka automašīna Fiat Croma ar tranzīta nr./TL numurs/ būtu piedalījusies ceļu satiksmē Latvijas Republikā pirms 2015.gada

31.augusta, kā to norādījusi /pers. A/.

Pieņemot grozījumus LAPK par administratīvo pārkāpumu lietu piekritības maiņu no administratīvo tiesu jurisdikcijas uz vispārējās jurisdikcijas

tiesām, likumdevējs ir atzinis, ka administratīvo pārkāpumu lietas ir skatāmas, piemērojot krimināltiesību principus, tai skaitā, visas saprātīgās šaubas par

vainu, kuras nav iespējams novērst, jāvērtē par labu personai.

Tādejādi atzīstams, ka nav iegūti pārliecinoši pierādījumi par to, ka /pers. A/ izdarījusi LAPK 149.25 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo

pārkāpumu, tādēļ lietvedībā administratīvā pārkāpuma lietā šajā daļā izbeidzama.

Bez tam tiesas ieskatā LAPK 149.24 panta pirmajā daļā un 149.25 pirmajā daļā minētie pārkāpumi ir cieši saistīti. Ja Iestāde atzinusi, ka

/pers. A/ rīcībā nav LAPK 149.24 pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma sastāva, jo transportlīdzeklis nebija reģistrēts Latvijā, tā faktiski atzinusi, ka arī

transportlīdzekļa nereģistrēšana netiek uzskatīta par pārkāpumu.

Tiesa atzīst, ka lēmums daļā par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.28 panta otrās daļas atstājams negrozīts

un /pers. A/ sūdzība ir noraidāma.

Ceļu satiksmes likuma 19.panta pirmajā daļā noteikts, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu

normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas

regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

Ceļu satiksmes noteikumu 282.1 punkts noteic, ka 301.zīme ,,Iebraukt aizliegts” nozīmē, ka aizliegts iebraukt jebkādiem transportlīdzekļiem.

Tādējādi, lai personu sauktu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas APK 149.28 panta otro daļu, nepieciešams konstatēt, ka persona

vadījusi transportlīdzekli, neievērojot 301.ceļa zīmes prasības. Vērtējot sūdzības iesniedzējas norādīto, tiesa secina, ka /pers. A/ nenoliedz, ka 2015.gada

1.septembrī viņa vadīja transportlīdzekli, pārkāpjot uzstādīto pagaidu ceļa zīmi Nr.301. Tātad lietā nepastāv strīds par lietas faktiskajiem apstākļiem, bet

ir strīds par to, vai sūdzības iesniedzēja ir pamatoti saukta pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 128.28 panta otrās daļas.

/pers. A/ savā sūdzībā norādījusi, ka ceļa zīmi Nr.301 ,,Iebraukt aizliegts” ir pamanījusi, bet tās novietojums un noformējums viņā raisījis

šaubas, vai tā attiecas uz ielu, pa kuru vadījusi automašīnu. Ceļa zīme bijusi uzstādīta nekorekti un nav sniegusi informāciju, kas būtu viegli, ātri un

viennozīmīgi uztverama. Turklāt papildzīme Nr. 801. piestiprināta, daļēji pārklājot ceļa zīmi Nr.301, kaut Latvijas standarta ceļa zīmju vispārīgās prasības

paredz, ka ,,attālumam starp vienā plaknē blakus esošām zīmēm (gan horizontāli gan vertikāli), kuru darbība attiecas uz vienu un to pašu brauktuvi,

izņemot vienā korpusā izvietotas zīmes, jābūt no 50 līdz 200 milimetriem.

No lietā esošās fotogrāfijas ir labi redzams, ka ielas brauktuves malā netālu no trotuāra uzstādīta pagaidu 301.ceļa zīme kopā ar papildzīmi nr.801.

Nekādi fiziski šķēršļi to saskatīšanu autovadītājam netraucē. Tiesa noraida sūdzības iesniedzējas iebildumus par to, ka radušās šaubas, vai ceļazīme

attiecas uz ielu, pa kuru viņa vadījusi automašīnu. Kā redzams no fotogrāfijas, tad citas brauktuves, uz ko varētu attiecināt ceļazīmi nav, jo pārējā

teritorija krustojumā ir norobežota ar žogu.

Kaut arī ceļazīmes uzstādītas, pārkāpjot standarta prasības par to, ka tām jāatrodas 50 līdz 200 milimetru attālumā vienai no otras, tad no

fotogrāfijas redzams, ka atkāpe no standarta nav tik ievērojama, lai traucētu ceļazīmi nr.301 skaidri saskatīt un pareizi uztvert.

Tiesa pievienojas Iestādes lēmumā norādītajam, ka ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības jāievēro pat tad, ja ir pārkāpta to uzstādīšanas

procesuālā kārtība, vai persona uzskata tos par prettiesiskiem, ja vien ceļa zīme vai ceļa apzīmējums nav acīmredzami patvaļīgi uzstādīts. Tiesas ieskatā

konkrētajā gadījumā ceļazīmju novietojums un noformējums nevarēja radīt pārliecību, ka tās uzstādītas patvaļīgi.

Izskatāmās lietas ietvaros nav vērtējams jautājums par ceļa zīmes kā vispārīgā administratīvā akta tiesiskumu. Ceļa zīme kā vispārīgais

administratīvais akts ir apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, nevis administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros

saskaņā ar LAPK tiesisko regulējumu. Turklāt Valsts policija nav ceļa zīmju uzstādītājs, bet tikai kontrolē to ievērošanu. Sūdzības iesniedzēja nav

vērsusies kompetentajā iestādē ar pieteikumu par ceļa zīmes atzīšanu par prettiesisku, bet tikai lūgusi VAS ,,Latvijas valsts ceļi” sniegt informāciju.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieces 2015.gada 12.oktobra lēmumā

izvērtēti konkrētās lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi, lēmumā ietvertais pamatojums par /pers. A/ vainu LAPK 149.28 panta otrajā daļā paredzētā

pārkāpuma izdarīšanā ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesa pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai, tādēļ saskaņā ar LAPK 289.13 panta trešo daļu

šajā spriedumā izvērstāks argumentu izklāsts netiek izdarīts.

Ņemot vērā, ka sods /pers. A/ noteikts par vairākiem administratīvajiem pārkāpumiem tās sankcijas ietvaros, kura paredzēta par smagāko

pārkāpumu, bet lietvedība pēc LAPK 149.24 panta pirmās daļas jau izbeigta ar Iestādes lēmumu un lietvedība pēc LAPK 149.25 panta pirmās daļas

izbeidzama ar tiesas lēmumu, /pers. A/ sods nosakāms no jauna pēc LAPK 149.28 panta otrās daļas.

Par sūdzības iesniedzējas izdarīto pārkāpumu paredzēts viens soda veids un apmērs 55 euro, tāpēc spriedumā papildus LAPK 32.pantā

paredzētie apstākļi soda piemērošanai nav jāizvērtē, jo to jau ir izdarījis likumdevējs. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju nav piemērojams arī LAPK

21.panta regulējums par pārkāpuma atzīšanu par maznozīmīgu un mutvārdu aizrādījuma piemērošanu, personu no administratīvās atbildības atbrīvojot, jo

Latvijas APK 149. 28 panta otrās daļas sankcijā ir noteikts naudas sods 55 euro apmērā, kas pārsniedz Latvijas APK 21.panta otrajā daļā noteikto

naudas soda apmēru 40 euro, kad var piemērot Latvijas APK 21.panta nosacījumus par pārkāpumu, kas izdarīts ceļu satiksmē.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 289. pantu, 289. panta otrās daļas 1.punktu, 289.13, 289.17, 289.18 pantu,

6 12

no s p r ie d a :

/pers. A/ sūdzību apmierināt daļēji.

Atcelt VP Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieces /pers. B/ 2015.gada 12.oktobra lēmumu Nr. PF

589170/1 daļā par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc LAPK 149.25 panta pirmās daļas un lietvedība šajā daļā izbeigt.

Atstāt spēkā Lēmumu par /pers. A/ saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas APK 149. 28 panta otrās daļas un sodīt /pers. A/

ar naudas sodu 55 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas apelācijas kārtībā Vidzemes apgabaltiesai.

Pilns sprieduma teksts sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 18.februārī.

Tiesnese M.Balode

Valkā 2016.gada 18.februārī