Court terminates tenancy and evicts tenants due to intolerable living conditions and systemic misconduct.

Lietas arhīva Nr. C-0330-20/1

ECLI:LV:RPPT:2020:0313.C68319418.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 13.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Žanna Gaigale- Prudņikova,

ar tiesas sēžu sekretāri Kristīni Ketrinu Putniņu, ar tulci Ināru Andrejevu,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ prasībā pret /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ ar

trešajām personām atbildētāju pusē bez patstāvīgiem prasījumiem Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un /pers. H/ par īres līguma izbeigšanu un

izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

2018.gada 16.aprīlī ar precizējumiem 2018.gada 2.maijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemts prasītāju /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotā

pārstāvja /pers. C/ prasības pieteikums pret atbildētājiem /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamās

telpas bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Precizētajā prasības pieteikumā norādīts, ka uz īpašuma tiesību pamata prasītājai /pers. B/ pieder dzīvoklis /adrese/. Prasītājām kā kopīpašums,

saskaņā ar 2004.gada 17.septembra kopīpašuma sadales līgumu Nr.61 pieder dzīvoklis /adrese A/ un /adrese B/. Dzīvoklis /adrese C/uz īpašuma tiesību

pamata pieder trešajai personai Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai.

Atbildētāja /pers.A/ dzīvokli /adrese C/ īrē, uz 1999.gada 23.novembra dzīvojamās telpas īres līguma Nr.1181 un 2004.gada 21.jūlija vienošanās

par grozījumiem 1999.gada 23.novembra dzīvojamās telpas īres līgumā Nr.1181 pamata. Kā īrnieces ģimenes locekļi norādīti pārējie atbildētāji /pers. E/,

/pers. F/ un /pers. G/.

Prasītāju pilnvarotais pārstāvis prasības pieteikumā ir norādījis prasības pieteikumam pievienoto pierādījumu sarakstu, kas apliecina sistemātisku

atbildētāju prettiesisko rīcību, kas padara citu /adrese/ dzīvojošo personu nepanesamus dzīves apstākļus. Iesniegumi 10 gadu garumā visām valsts

iestādēm nepārprotami apliecina un pierāda, ka atbildētāju uzvedība gan savstarpēji ģimenē, gan ārpus tās, ir zem katras kritikas un ir pretrunā ar likumu

normām. Prasītājām kā kaimiņienēm dzīvot vienā mājā ar atbildētāju ģimeni ir ne vien praktiski neiespējami, bet arī bīstami veselībai un dzīvībai.

Atbildētāji strīdus dzīvoklī dzīvo, kā īrnieki un no dzīvokļa īpašnieka puses, kas saskaņā ar zemesgrāmatas datiem ir valsts, nav vērojama aktivitāte, lai

minēto situāciju atrisinātu.

Prasītāju pilnvarotais pārstāvis, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 28.1, Civillikuma 2171., 1640., 1641., 1644., 1645. un

1646.pantu, lūdz izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu ar atbildētāju /pers. D/ un izlikt atbildētājus /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ un no viņiem

visas atkarīgās personas un mantas no dzīvokļa /adrese C/ bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas; piedzīt solidāri no atbildētājiem samaksāto valsts

nodevu, kā arī visus izdevumus, kas saistīti ar lietas vešanu tiesā.

2018.gada 22.maijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemti atbildētāju /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/ un /pers. G/ paskaidrojumi, kuros norādīts,

ka celto prasību neatzīst. Paskaidro, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ir izskatīta civillieta ar Nr. C31310716, kurā kā prasītāja bija VAS

“Privatizācijas aģentūra”, savukārt kā atbildētāji bija norādīti visi šīs lietas atbildētāji. Minētajā civillietā VAS “Privatizācijas aģentūras” celtā prasība tika

noraidīta pilnībā. Lai gan prasības priekšmets bija tas pats, kas šajā prasībā par īres tiesisko attiecību pārtraukšanu, taču pamats bija - cits īres maksa.

VAS “Privatizācijas aģentūra” nevienā brīdī nenorādīja uz to, ka atbildētāji īrētajā dzīvoklī vai pašā ēkā kaut ko bojātu, uz ko šobrīd uzmanību vērš

prasītājas. Līdz ar to var uzskatīt, ka prasītājām nav pamata atsaukties uz likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, lūdzot tiesu izbeigt dzīvojamo telpu īres

līgumu.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2018.gada 13.jūnija lēmumu nolemts pieaicināt Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju, kā trešo

personu atbildētāju pusē bez patstāvīgiem prasījumiem.

2018.gada 17.jūlijā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā saņemti trešās personas atbildētāju pusē bez patstāvīgiem prasījumiem Latvijas Republikas

Ekonomikas ministrijas pilnvarotās pārstāves akciju sabiedrības "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)" (līdz 2019.gada

3.jūnijam nosaukums valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra") paskaidrojumi, kuros norādīts, ka 2018. gada 9.aprīlī īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumu /adrese C/, tika nostiprinātas Latvijas valstij Ekonomikas ministrijas personā. Īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.4 , /adrese/, kopš

2006.gada 1.decembra ir nostiprinātas prasītājai /pers. B/. Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/ierakstiem katrai no

prasītājām vēl pieder ¼ no ēkas un zemes.

VAS “Privatizācijas aģentūra” 2012.gada 28.novembrī ar /pers. B/ noslēdza dzīvojamās mājas /adrese/ neprivatizētās daļas pārvaldīšanas līgumu,

ar kuru pārvaldnieks tika pilnvarots pārvaldīt valsts dzīvokļa īpašumu Nr.3, kā arī dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu. Vienlaicīgi tika parakstīts

akts, kurā tika norādīts, ka dzīvokļa īpašuma Nr.3 , /adrese/ īrniece ir atbildētāja /pers.

D/.

VAS “Privatizācijas aģentūra” regulāri ir saņēmusi sūdzības gan no prasītājām, gan atbildētājiem, no kā var secināt, ka ilgstoši pastāv konflikts, kas

saistīts ne tikai ar dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, bet arī ar sabiedriskās kārtības ievērošanu dzīvojamā mājā. Savas kompetences ietvaros VAS

“Privatizācijas aģentūra” ir norādījusi uz nepieciešamo pasākumu veikšanu un konfliktu risināšanu gan prasītājai /pers. B/, gan atbildētājai /pers. D/. Ar

2016.gada 3.novembra vēstuli Nr.1.17/8631 VAS “Privatizācijas aģentūra” informēja atbildētāju /pers. D/, ka viņas kā īrnieces pienākums ir veikt visus

maksājumus, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

2017.gada 14.jūnijā trešā persona veica dzīvokļa īpašuma Nr.3 , /adrese/ apsekošanu, kuras laikā tika nolasīti ūdens skaitītāja rādījumi un

atbildētāji informēti par pienākumu regulāri nodot ūdens skaitītāja rādītājus pārvaldniecei - /pers. B/, kā arī aicinātas visas iesaistītās personas strīdus

atrisināt sarunu ceļā. Ar 2017.gada 7.decembra vēstuli Nr.1.17/10967 trešā persona lūdza pārvaldnieci regulāri izrakstīt un izsniegt atbildētājiem rēķinus,

savukārt /pers. D/ tika norādīts, ka viņas pienākums ir savlaicīgi veikt rēķinu apmaksu. Tā kā atbildētāji nav piekrituši saņemt rēķinus no pārvaldnieces

/pers. B/, rēķinus saņem trešā persona un nosūta tos atbildētājai /pers. D/.

Ņemot vērā iepriekš minēto, VAS “Privatizācijas aģentūra” ieskatā, starp prasītājām un atbildētājiem pastāv strīds un tikai tiesa, izvērtējot lietā

iesniegtos pierādījumus, var izspriest, vai atbildētāji ir veikuši prettiesiskas darbības, kas var būt par pamatu īres tiesisko attiecību izbeigšanai.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesneses 2019.gada 12.jūnija lēmumu nolemts noraidīt /pers. A/ un /pers. B/ pilnvarotā pārstāvja /pers. C/ un

trešās personas atbildētāju pusē bez patstāvīgiem prasījumiem Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pieteikumus par trešās personas atbildētāju

pusē bez patstāvīgiem prasījumiem Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas aizstāšanu civillietā.

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2019.gada 15.oktobra protokollēmumu nolemts pieaicināt /pers. H/ kā trešo personu atbildētāju pusē bez

patstāvīgiem prasījumiem.

Tiesas sēdē prasītāju pilnvarotais pārstāvis /pers. C/ prasību uzturēja pilnībā uz prasības pieteikumā norādītajiem apstākļiem un motīviem.

Paskaidrojumus sniedza analoģiskus prasības pieteikumā norādītajam. Papildus paskaidroja, ka izlikšanas gadījumā, atbildētājiem netiek piedāvāta cita

dzīvojamā plātība, to arī neparedz likuma normas. Lietas materiālos atrodas pietiekami pierādījumi, kas apliecina, ka faktiski no 1999.gada atbildētāju

ģimenes rīcība un darbības bija nelikumīgas, nepieņemamas un dzīves apstākļi faktiski ir degradējoši, kas turpinās arī 2019.gadā un 2020.gadā.

Atbildētāju darbība ir pāraugusi arī miesas bojājumu nodarīšanā un citu personu īpašuma bojāšanā. Atbildētāji pagalmā nelikumīgi ir izbūvējuši tualeti, kas

faktiski ir tikai zemē izrakta bedre, kur tika kārtotas dabiskās vajadzības. Minētā tualete tika izbūvēta, jo kāpņu telpā esošā tualete tika atzīta par bīstamu

un nelietojamu. Atbildētājiem bija nodrošināta pārvietojamās tualetes iespēja (bio tualete), kuru atbildētāji nevēlējās izmantot. Prasītāja pārstāvja ieskatā

ir pamats atbildētājus izlikt no dzīvojamās telpas, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1panta pirmo un trešo daļu, jo ir pietiekami

pierādījumi, kas pamato šo nepieciešamību, kas iegūti vairāku desmitu gadu laikā.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. E/ celto prasību neatzina. Papildus paskaidroja, ka vēlas atbrīvot strīdus dzīvojamo telpu, bet šobrīd atbildētājiem nav

citas dzīvesvietas, kur doties. Norādīja, ka vēlas celt citu prasību pret prasītājām.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. F/ celto prasību neatzina. Papildus paskaidroja, ka nepiekrīt izlikšanai no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās

platības ierādīšanas. Atbildētāja vēlas saņemt kompensāciju par izlikšanu, jo atbildētāji nekustamajā īpašumā jau ir ieguldījuši naudas līdzekļus.

Tiesas sēdē trešās personas atbildētāju pusē bez pastāvīgiem prasījumiem Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas pārstāves akciju sabiedrības

"Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (Privatizācijas aģentūra)" (līdz 2019.gada 3.jūnijam nosaukums valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra")

pilnvarotā pārstāve /pers. K/ paskaidroja, ka šajā lietā spriedums vairs nevar skart Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas tiesības un pienākumus.

Šobrīd Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijai nav īpašuma tiesības uz strīdus īpašumu. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas rīcībā ir

informācija par notikušajiem strīdiem un tās pārstāvji ir īpašumu apsekojuši. Uzskata, ka tiesai jāspēj izvērtēt un pieņemt taisnīgu lēmumu par to, kā

izšķirams strīds. Valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" strīdus īpašumu savā valdījumā ir pārņēmusi tikai 2010.gada 3.martā, savukārt

dzīvojamās telpas īres līgums tika noslēgts jau 1999.gadā un dzīvojās telpas īres līguma grozījumi tika noslēgti 2004.gada 21.jūlijā. Līdz ar to valsts akciju

sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" nekad nav slēgusi īres līgumus ar atbildētājiem.

Tiesas sēdē trešās personas /pers. H/ pilnvarota pārstāve /pers. L/ (/Pers.L/) uzskatīja celto prasību par pamatotu. Paskaidroja, ka atbildētāji tika

informēti par to, ka ir aizliegts izmantot tualeti kāpņutelpā. Pārvietojamā tualete pie mājas atradās mēnesi, taču atbildētāji to neizmantoja, atbildētāji

izbūvēja sev nelikumīgu tualeti pagalmā. Uzskata, ka atbildētāji būtu izliekami no dzīvojamās telpas, jo pēdējā gada laikā atbildētāji par dzīvokli nav

maksājuši īres maksu, maksu par komunālajiem pakalpojumiem un dzīvoklis tiek demontēts, līdz ar ko tā novērtējums ir samazinājies. Atbildētāji pauduši

vēlmi paši uzbūvēt tualeti, lūguši līdzekļus tā realizācijai, taču nav uzrādījuši dokumentus, kas apliecinātu, kur līdzekļi tiktu ieguldīti.

Atbildētājas /pers. D/ un /pers. G/ uz tiesas sēdi nav ieradušās, par tiesas sēdi paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.pantu un 156.pantu tiesa uzskatīja par iespējamu lietu izskatīt bez neieradušos atbildētāju klātbūtnes tiesas

sēdē.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītāju pārstāvja, atbildētāju /pers. E/, /pers. F/ un trešo personu pārstāvju paskaidrojumus un liecinieku liecības, izvērtējusi lietas

materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu, noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas

lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums -

īre.

Lietā nodibināts, ka 1999.gada 23.novembrī starp Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu “ZEMGALE” kā izīrētāju un /pers. D/ kā īrnieci noslēgts

beztermiņa dzīvojamās telpas /adrese C/, īres līgums Nr.1181 (lietas 18.-21.lapa). Saskaņā ar 2004.gada 21.jūlija vienošanās par grozījumiem

1999.gada 23.novembra dzīvojamās telpas īres līgumā Nr.1181 1.1.apakšpunktu izīrētājs Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”

nodeva, bet īrniece /pers. D/ pieņēma lietošanā dzīvokli Nr.3, kas atrodas /adrese/ ar kopējo platību 31,00 m2. Vienošanās 3.1.punkts noteic, ka līgums

noslēgts uz nenoteiktu laiku (lietas 22.-25.lapa).

Saskaņā ar 2004.gada 21.jūlija vienošanās par grozījumiem 1999.gada 23.novembra dzīvojamās telpas īres līgumā Nr.1181 1.pielikumu, dzīvokļa

lietošanas tiesības piešķirtas /pers. D/ ģimenes locekļiem – /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ (lietas 26.lapa).

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/kopijas redzams,

ka prasītājai /pers. B/ no 2006.gada 1.decembra reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.4, /adrese/ 44,1 m2 platībā, un 4410/16710 kopīpašuma

domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas, tajā skaitā mājas funkcionāli saistītās būves – lit.003- saimniecības ēka, lit.004-šķūnis, lit.005-šķūnis,

lit006-šķūnis un zemesgabala (lietas 137.lapa).

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs A/izdrukas

redzams, ka prasītājām /pers. B/ un /pers. A/ no 2018.gada 9.aprīļa pieder īpašuma tiesības uz ¼ domājamo daļu katrai no zemes gabala ar kadastra

numuru /kadastra numurs/ m2 , uz kura atrodas dzīvojamā ēka ar jumta izbūvi (saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr.1, a, c) un palīgceltnes

(saskaņā ar inventarizācijas dokumentiem liters Nr.2, 2a4,5,6), /adrese/ (lietas 138.,139.lapa).

No Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs D/izdrukas

redzams, ka Latvijas valstij, Ekonomikas ministrijas personā no 2019.gada 28.marta izbeigušās īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr.3, /adrese/ 31,2 m2

platībā, un 3120/16710 kopīpašuma domājamām daļām no būvēm (kadastra apzīmējums /numurs E/, /numurs x/, /numurs V/, /numurs W/, /numurs V/)

un kopīpašuma domājamām daļām no zemes (kadastra apzīmējums /numurs F/). Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu, pamatojoties uz

2019.gada 8.marta nomaksas pirkuma līgumu reģistrētas trešajai personai atbildētāju pusē bez pastāvīgiem prasījumiem /pers. H/.

Prasītāju pilnvarotais pārstāvis, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1panta pirmo un trešo daļu, lūdz izbeigt dzīvojamās telpas īres

līgumu ar atbildētāju /pers. D/ un izlikt visus atbildētājus un no viņiem visas atkarīgās personas un mantas no dzīvokļa /adrese C/ bez citas dzīvojamās

platības ierādīšanas.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants noteic, ka, ja dzīvojamā māja vai dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam

īpašniekam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi. Līgumus var grozīt tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1panta pirmās daļas 1., 3.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku

kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo

kopā ar viņu bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres

līgumu, vai arī dzīvojamās mājas koplietošanas telpas, komunikācijas un iekārtas; citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot

pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu. Minētā panta otrā daļa noteic, ka šā panta pirmajā daļā minētajos

gadījumos prasību tiesā par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā mājā dzīvojošās personas.

Kā prasības pamatojumu īres līguma izbeigšanai pēc likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1panta pirmās daļas un trešās daļas prasītāju pilnvarotais

pārstāvis norādījis no 1999.gada sistemātisku atbildētāju ģimenes prettiesisku rīcību, nepieņemamas darbības un dzīves degradējošus apstākļus, kas ir

pāraudzis arī miesas bojājumos un citu personu īpašuma bojāšanā.

Ar Rīgas pašvaldības policijas pārvaldes Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas nodaļas 1999.gada 13.maija paziņojumu Nr.1.4.-

5/638 (lietas 29.lapa) apstiprinās, ka tika vairākkārtīgi apsekota/nosaukumu/ģimene, dzīvojoša /adrese C/, kā rezultātā /pers. E/ sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols par necenzētu vārdu lietošanu un piedauzīgu izturēšanos.

Ar Rīgas pašvaldības policijas pārvaldes Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas nodaļas 1999.gada 26.augusta paziņojumu Nr.1.4.-

5/1310 (lietas 32.lapa) apstiprinās, ka par pieļautajiem pārkāpumiem /pers. D/ sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli par necenzētu vārdu

lietošanu sabiedriskā vietā, par malkas glabāšanu pagalmā un par bērnu audzināšanas un izglītošanas pienākumu nepildīšanu.

Ar Rīgas pašvaldības policijas Zemgales priekšpilsētas pārvaldes 2002.gada 3.jūnija paziņojumu Nr.5-8/0990 (lietas 40.lapa) apstiprinās, ka

/pers. D/ sastādīti 2 (divi) administratīvo pārkāpumu protokoli par nenodrošinātu kaķu vakcināciju, necenzētu vārdu lietošanu un piedauzīgu izturēšanos

sabiedriskā vietā.

Ar SIA “/Nosaukums M/” 2007.gada 9.oktobra aktu par dzīvokļu bojāšanu, appludināšanu (lietas 44.lapa) apstiprinās, ka SIA “/Nosaukums

M/” pārstāvji, piedaloties īpašniekam, apsekoja dzīvokli /adrese A/ un konstatēja, ka appludināšana, bojāšana minētajā dzīvoklī (3.dzīvoklī plīsusi veļas

mazgājamās pievadcaurule) notikusi dzīvokļa Nr.3 īrnieces /pers. D/ vainas dēļ.

Ar Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes 2014.gada 18.augusta paziņojumu Nr.5-5.6/RPZP-14-2021-ap (lietas 50.lapa) apstiprinās,

ka 2014.gada 15.augustā par /pers. D/ huligānisko rīcību tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirknī 2016.gada 15.marta paziņojumu par pieteikuma izskatīšanu /pers. B/

apstiprinās, ka pēc 2016.gada 14.marta iesnieguma par miesas bojājumu nodarīšanas faktu 2016.gada 12.martā plkst. 15:10, pēc adreses /adrese/,

2016.gada 14.martā tika uzsākts kriminālprocess Nr.11095040416 (lietas 79.lapa).

Ar valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” 2017.gada 14.jūnija valsts dzīvokļa īpašuma /adrese C/ apsekošanas aktu (lietas 97.lapa)

apstiprinās, ka /pers. D/ īrētā dzīvokļa lietotāji otrajā stāvā izmanto arī sauso tualeti, kurā ievadītais sastāvs nonāk mājas priekšpusē esošajā akā, bet daļā

no šī sastāva nonāk arī pārvaldnieces pagraba telpās zem viņas īpašumā esoša dzīvokļa (pagrabā jūtama smaka). Pēc apsekošanas īrniece agresīvi

pameta īpašumu.

Ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2017.gada 23.oktobra atzinumu Nr. BV-17-3351-atz (lietas 103.lapa) apstiprinās, ka 2017.gada 23.oktobrī

apsekojot nekustamo īpašumu, konstatēts, ka šķūnim (kadastra apzīmējums /numurs G/) veikta atjaunošana – tika atjaunota jumta konstrukcija un

segums, neievērojot šķūņa vēsturiskos izmērus un radot bojājumus tā pamatkonstrukcijā, sazāģējot šķūņa garensijas un nenostirpinot tās. Saimniecības

ēkai (kadastra numurs /numurs H/) atjaunota jumta konstrukcija un segums. Iepriekš minētie būvdarbi veikti bez būvvaldē akceptētas tehniskās

dokumentācijas.

Ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2018.gada 29.novembra atzinumu Nr. BV-18-3268-atz (lietas 206-211.lapa) apstiprinās, ka 2018.gada

27.novembrī apsekojot nekustamo īpašumu, konstatēts, ka veikta šķūņa pārbūve, veicot aptuveni pusei no ēkas nesošo koka konstrukciju nomaiņu.

Nesošo konstrukciju pārbūves rezultātā bojātas /pers. B/ lietošanā esošās nepārbūvētās šķūņa daļas nesošās konstrukcijas. Zemes gabalā pie robežas ar

kaimiņos esošo nekustamo īpašumu uzbūvēta tualete, zemē izrakta bedre, kas pārklāta ar saplākšņa loksnēm, uz kurām ir uzstādīta konteinertipa tualete.

Pie robežas ar kaimiņos esošo nekustamo īpašumu uzbūvēta nojume. Iepriekš minētie būvdarbi veikti bez būvvaldē akceptētas tehniskās

dokumentācijas.

No Veselības inspekcijas 2018.gada 19.oktobra paziņojuma par iesniegumu (lietas 189.lapa) izriet, ka dzīvojamās mājas /adrese/ pagalma

teritorijā patvaļīgi izrakta bedre ar ietveri augšpusē, izkārnījumu izliešanai no spaiņiem, kas ir nozīmīgs apkārtējās vides piesārņojuma un smakas

izplatīšanas risks, grauzēju un kukaiņu savairošanās un izplatīšanās riska faktors. Minētā situācija var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību un dzīves vides

kvalitāti, kā arī rada infekciju slimību izplatīšanas risku.

Ar Rīgas pilsētas būvvaldes 2019.gada 5.februāra paziņojumu Nr. 13V-19-1004-ap apstiprinās, ka 2018.gada 27.novembrī vizuāli tika apsekots

īpašums /adrese/, un konstatēts, ka zemes gabalā pie robežas ar kaimiņos esošo nekustamo īpašumu (kadastra Nr. /numurs I/) uzbūvēta tualete, kā arī

uzbūvēta koka konstrukciju nojume. Vienlaikus konstatēts, ka ir veikta īpašumā esošā šķūņa pārbūve. Nesošo konstrukciju pārbūves rezultātā bojātas

nepārbūvētās šķūņa daļas nesošās konstrukcijas. Būvdarbi, kas saistīti ar tualetes un nojumes būvniecību, kā arī šķūņa pārbūvi, veikti bez būvatļaujas

(lietas 185.lapa).

Ar Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes 2020.gada 17.janvāra paziņojumu Nr.RPZP-2096-ap (lietas 229.lapa), apstiprinās, ka

pamatojoties uz iesniegumu par izdarītiem maznozīmīgiem miesas bojājumiem, Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē 2020.gada 13.janvārī

uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.RPZP-20-65-AL.

Ar Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes 2020.gada 21.janvāra paziņojumu Nr.RPZP-115-ap (lietas 230.lapa), apstiprinās, ka par

/adrese C/, iedzīvotāju rīcību, proti, atkritumu novietošanu tam neparedzētā vietā, Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldē 2020.gada 16.janvārī

uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā Nr.RPZP-20-87-AL.

Turklāt, ar liecinieces /pers. R/ liecībām apstiprinās, ka konfliktsituācijas starp prasītājām, viņu ģimenēm un atbildētājiem norisinās bieži. Atbildētāji

bērnu klātbūtnē lieto necenzētus vārdus, neļauj izmantot koplietošanas kāpņutelpu, kurā atrodas mājas 4.dzīvokļa durvis, pirms mēneša tika aiznaglotas

4.dzīvokļa ārdurvis no kāpņutelpas puses, līdz ar to ugunsgrēka gadījumā minētās durvis nav iespējams atvērt. Atbildētāji pret mājdzīvniekiem izturas

vardarbīgi. Atbildētāji regulāri trokšņo, traucē naktsmieru, dauza durvis agrajā rītā. Kamēr atbildētājiem tualete atradās dārzā, atbildētāji nokārtojās

kāpņutelpā, spainī, kā dēļ fekāliju smaka bija jūtama visā mājā. Atbildētāji regulāri kāpņutelpu aizpildīja ar no miskastēm atnestām mantām. Atbildētāji

nepieklājīgi uzvedas arī liecinieces ciemiņu klātbūtnē, kā arī ciemiņi tiek apsaukāti. Atbildētāja /pers. D/ regulāri izspļauj krēpas pie 4.dzīvokļa ārdurvīm.

No liecinieka /pers. S/ liecībām tiesas sēdē izriet, ja atbildētāja /pers. D/ lamājas necenzētiem vārdiem un parunāt ar viņu nav iespējams.

Atbildētāji nav cēluši pamatotus iebildumus pret celto prasību un nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus. Atbildētāji nav apstrīdējuši

kompetento iestāžu pieņemtos lēmumus un nav izteikuši iebildumus pret Pašvaldības policijas sagatavotajiem adminitratīvo pārkāpumu protokoliem.

Atbildētāji tiesai nav iesnieguši pierādījumus par to, ka viņi būtu novērsuši tos apstākļus, kas padara pārējo personu dzīvošanu ar tām vienā mājā par

neiespējamu.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta otrā daļa noteic, ka īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam.

Pilngadīgajiem ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1panta trešā daļa noteic, ka šā panta pirmās daļas 1. un 3.punktā paredzētajos gadījumos dzīvojamās telpas

īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet 2.punktā paredzētajā gadījumā izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Līdz ar to atbildētāju iepriekšējā brīdināšana par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu no dzīvojamām telpām nav nepieciešama.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no lietā esošajiem pierādījumiem un liecinieku liecībām kopumā secināms, ka starp pusēm ilglaicīgi pastāv

konfliktējoša situācija un puses to savā starpā atrisināt nespēj. Ar lietā esošajiem pierādījumiem un liecinieku liecībām apstiprinās, ka atbildētāja un

atbildētājas ģimenes locekļi, kopš 1999.gada sistemātiski un ļaunprātīgi veic prettiesiskas un nepieņemamas darbības, veicot prettiesisku būvniecību, citu

personu īpašuma bojāšanu, traucējot dzīvojamās mājas iedzīvotāju mieru, tajā skaitā, radot dzīvojamās mājas iedzīvotājos bailes, pārkāpjot dzīvojamās

telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā vienā mājā neiespējamu. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka ir

pamats 1999.gada 23.novembra dzīvojamās telpas īres līguma Nr.1181 un 2004.gada 21.jūlija vienošanās par grozījumiem 1999.gada 23.novembra

dzīvojamās telpas īres līgumā Nr.1181, kas noslēgta starp valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” un /pers. D/, izbeigšanai un

atbildētāju izlikšanai no dzīvojamās telpas /adrese C/, saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.1panta pirmās daļas 1.,3.punktu.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar minēto tiesību normu no atbildētājiem prasītāju labā piedzenami tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva 90,50 euro apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 10,54 euro apmērā, kopā 101,04 euro, no katra 25,26 euro. Turklāt no atbildētājiem par labu prasītājām

piedzenama kancelejas nodeva 10 euro, no katra 2,50 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta noteikumiem, lietas izskatīšanas gaitā radušies ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 26,53 euro apmērā par

prasības pieteikuma noraksta un tiesas dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Ņemot vērā, ka prasītāju pārstāvis, ceļot prasību samaksājis ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 10,54 euro, no atbildētājiem par labu valstij piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītāju

iemaksa 15,99 euro, tas ir, no /pers. D/ – 4,00 euro, /pers. E/ – 4,00 euro, /pers. F/ – 4,00 euro un /pers. G/ – 3,99 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, atbildētājiem nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 199., 204.1 pantu, tiesa

no s pri e da

prasību apmierināt.

Izbeigt 1999.gada 23.novembra dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.1181, kas noslēgts starp namu pārvaldi ‘‘Zemgale” un atbildētāju /pers. D/ un

2004.gada 21.jūlija vienošanos par grozījumiem 1999.gada 23.novembra dzīvojamās telpas īres līgumā Nr.1181, kas noslēgta starp valsts akciju

sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” un atbildētāju /pers. D/ un izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas kods

/personas kods/, /pers. F/, personas kods /personas kods/, un /pers. G/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas Nr.3, /adrese/, ar citām

no viņiem atkarīgajām personām un mantām, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 27,76 (divdesmit septiņi

euro un 76 centi).

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 27,76 (divdesmit septiņi

euro un 76 centi).

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 27,76 (divdesmit septiņi

euro un 76 centi).

Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, tiesas izdevumus 27,76 (divdesmit septiņi

euro un 76 centi).

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,00 euro (četri euro), samaksu veicot

Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka Valsts

kase, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,00 euro (četri euro), samaksu veicot

Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka Valsts

kase, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,00 euro (četri euro), samaksu veicot

Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka Valsts

kase, BIC kods TRELLV22.

Piedzīt no /pers. G/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,99 euro (trīs euro 99 centi), samaksu

veicot Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmējs Tiesu administrācija, reģistrācijas Nr.90001672316, saņēmēja banka

Valsts kase, BIC kods TRELLV22.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā pēc sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā

–2020.gada 13.marta, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese Ž.Gaigale- Prudņikova