Court orders defendant to register property rights in land register based on valid purchase contracts.

Lieta Nr.C33407118

Nr. C-0914-19/30

ECLI:LV:RIRT:2019:0111.C33407118.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2019.gada 11.janvārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

ar tiesas sēdes sekretāri I.Štokmani,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers A/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” prasībā pret /pers. B/ par īpašuma tiesību nostiprināšanu

zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 19.martā valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” cēlusi tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par īpašuma tiesību

nostiprināšanu zemesgrāmatā uz nekustamo īpašumu, norādot, ka starp valsts aģentūru “Mājokļu aģentūra” un atbildētāju 2007.gada 10.jūlijā noslēgti

dzīvokļu īpašumu Nr.22, Nr.24, Nr.34, Nr.35, Nr.52, Nr.72, Nr.75, Nr.77, Nr.97 un Nr.99, /adrese/, pirkuma līgumi. Saskaņā ar kadastra

informācijas datiem, minētie īpašumi sastāv no telpu grupām, dzīvojamās mājas kopīpašuma domājamām daļām un zemesgabala domājamām daļām.

Atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 29.janvāra rīkojumam Nr.47, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā esošie nekustamie

īpašumi tika nodoti valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” (no 2008.gada 1.janvāra – Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra) valdījumā.

Savukārt valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 29.maija rīkojumu Nr.353, pārņēma

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras funkcijas un no tām izrietošās tiesības un saistības. Prasības pieteikumā norādīts, ka pirkuma līgumi

ir spēkā esoši, tie nav atcelti un pusēm ir pienākums ievērot to noteikumus, ar kuriem ir noteikts, ka pirkuma maksa par dzīvokļiem ir samaksāta pilnā

apjomā, dzīvokļi tiek nodoti atbildētāja īpašumā ar pirkuma līgumu parakstīšanas brīdi, prasītāja piekrīt dzīvokļu īpašuma tiesību nostiprināšanai

zemesgrāmatā uz atbildētāja vārda. Prasītāja 2017.gada 22.novembra vēstulē lūdza atbildētāju nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa

īpašumiem, vienlaikus brīdinot, ka pretējā gadījumā prasītāja vērsīsies tiesā ar prasību par darījuma korroborāciju zemesgrāmatā. 2018.gada 2.janvārī

prasītāja atkārtoti nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu. Līdz prasības iesniegšanai tiesā atbildētājs zemesgrāmatā nav nostiprinājis īpašuma tiesības uz

dzīvokļa īpašumiem. Atbildētājam ir pienākums nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā un tas apstāklis, ka likumā nav noteikts termiņš, kādā ir

nostiprināmas īpašuma tiesības, nenozīmē pretējo, bet liecina to, ka pienākumi ir pildāmi savlaicīgi, pēc labas ticības un godprātīgi. Prasītāja uzskata, ka

personīgās prasības mērķis ir panākt spēkā esoša līguma izpildi no otras puses, tajā skaitā arī pārdevēja tiesības, lai stājoties spēkā pirkuma līgumiem,

atbildētājs uzņemtos arī īpašnieka pienākumus. Prasītāja, pamatojoties uz likuma “Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju” 58.panta pirmo daļu,

59.panta pirmās daļas 5.punktu, 67.pantu, Zemesgrāmatu likuma 1., 44.pantu, Civillikuma 1479., 1587., 1590., 1591.pantu, Civilprocesa likuma 1.,

23., 24.pantu, 29.panta pirmo daļu, 34.panta pirmās daļas 15.punktu, 39., 41.pantu, 128.panta otrās daļas 5.1 punktu, 149.panta trešās daļas 6.punktu,

197.panta otro daļu, lūdz uzlikt par pienākumu atbildētājam uz 2007.gada 10.jūlijā noslēgto pirkuma līgumu pamata sprieduma labprātīgās izpildes

termiņā nostiprināt zemesgrāmatā iegūtās īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumiem /numuri//adrese/, noteikt, ka gadījumā, ja atbildētājs sprieduma

labprātīgās izpildes termiņā neizpildīs spriedumu, prasītāja ir tiesīga izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos

izdevumus, kā arī piedzīt no atbildētāja visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus to faktiskajā apmērā.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesai nav sniedzis.

Uz tiesas sēdi atbildētājs neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesu nav informējis. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots

likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemti atbildētāja lūgumi atlikt lietas izskatīšanu vai izskatīt

lietu bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses (..).

Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā (..), uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā

dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas

adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas

faktu.

Ievērojot minēto, ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību un lietas izskatīšanas laiku un vietu atbildētājam ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Līdz

ar to tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septīto daļu un 156.panta pirmo daļu, atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētāja

klātbūtnes tiesas sēdē.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem, papildus norādot, ka nav pieņemama situācija, ka

atbildētājs ir nopircis attiecīgos dzīvokļu īpašumus, bet savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav reģistrējis. Trešajām personām no publiskajiem

reģistriem rodas iespaids, ka norādīto dzīvokļu īpašniece ir prasītāja. Prasītājai atbildētāja rīcības rezultātā var tikt pieprasīts nekustamā īpašuma nodoklis

un apsaimniekošanas izdevumi. Lūgums noteikt prasītājai tiesības izpildīt spriedumā noteiktās darbības uz atbildētāja rēķina pamatots ar to, ka vēršoties

ar šādu lūgumu pie tiesu izpildītāja, būs lielāki izdevumi. Prasītājai nav zināms, kāpēc atbildētājs līdz šim savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav

reģistrējis. Iespējams, ka tas ir finansiālu apsvērumu dēļ. Atbildētājam ir nosūtīti divi brīdinājumi. Otrais brīdinājums sūtīts parastā sūtījumā, lai

atbildētājam nebūtu jāiet uz pastu, tāpēc prasītājai nav zināms, vai šo sūtījumu atbildētājs ir saņēmis. Celtās prasības mērķis ir – lai konkrētos dzīvokļu

īpašumus zemesgrāmatā nostiprinātu uz atbildētāja vārda un lai valstij vairs nebūtu īpašnieka pienākumi.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, iepazinusies ar lietā esošajiem pierādījumiem un novērtējusi tos kopumā, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma.

No lietā esošā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000061763 noraksta izriet, ka 2002.gada 7.martā Latvijas valstij Centrālās

dzīvojamo māju privatizācijas komisijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no

zemesgabala 3194 m2 platībā, kadastra apzīmējums /numurs C/, uz kura atrodas dzīvojamā māja, kadastra apzīmējums /numurs D/(lietas 36.-39.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 29.janvara rīkojuma Nr.47 “Par Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas likvidāciju” 4.punktu,

Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas valdījumā esošie nekustamie īpašumi tika nodoti valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” (no 2008.gada

1.janvāra – Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra) valdījumā (skat. https://likumi.lv/doc.php?id =84171).

Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 29.maija rīkojuma Nr.353 “Par būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras likvidāciju”

2.2 un 3.punktam, valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” pārņēmusi Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras funkcijas un no tām

izrietošās tiesības un saistības (skat. https://likumi.lv/doc.php?id=192847).

Lietā konstatēts, ka 2007.gada 10.jūlijā starp valsts aģentūru “Mājokļu aģentūra” un atbildētāju kā pircēju tika noslēgti pirkuma līgumi, atbilstoši

kuriem atbildētājs nopirka:

1. /adrese A/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,00 m2), mājas kopīpašuma 1800/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1800/223340 domājamām daļām,

2. /adrese B/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,10 m2), mājas kopīpašuma 1810/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1810/223340 domājamām daļām,

3. /adrese C/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,00 m2), mājas kopīpašuma 1800/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1800/223340 domājamām daļām,

4. /adrese D/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,00 m2), mājas kopīpašuma 1800/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1800/223340 domājamām daļām,

5. /adrese E/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,00 m2), mājas kopīpašuma 1800/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1800/223340 domājamām daļām,

6. /adrese F/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,10 m2), mājas kopīpašuma 1810/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1810/223340 domājamām daļām,

7. /adrese K/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,10 m2), mājas kopīpašuma 1810/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1810/223340 domājamām daļām,

8. /adrese L/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,10 m2), mājas kopīpašuma 1810/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1810/223340 domājamām daļām,

9. /adrese M/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,00 m2), mājas kopīpašuma 1800/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1800/223340 domājamām daļām,

10. /adrese N/, kas sastāv no dzīvokļa ar 1 istabu (kopējā platība 18,10 m2), mājas kopīpašuma 1810/223340 domājamām daļām un

zemesgabala 1810/223340 domājamām daļām (lietas 9.-18.lapa).

No minēto pirkuma līgumu 5.-7.punkta secināms, ka atbildētājs par iegādātajiem dzīvokļa īpašumiem ir samaksājis pilnu pirkuma maksu.

Līgumu 8.punktā noteikts, ka dzīvokļi tiek nodoti pircēja īpašumā ar līgumu parakstīšanas brīdi. Savukārt līgumu 14.punktā pārdevējs piekritis

tam, ka atbildētājs nostiprinās zemesgrāmatā savas īpašuma tiesības.

No lietā esošajām Informatīvajām izdrukām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem redzams, ka augstāk norādīto dzīvokļa

īpašumu un pie tiem piederošo zemes vienības un būves domājamo daļu īpašnieks ir atbildētājs, pamatojoties uz 2007.gada 10.jūlija pirkuma

līgumiem (lietas 25.-34.lapa).

Saskaņā Civillikuma 1587.pantā noteikto, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma (..).

Savukārt Civillikuma 2021.pants paredz, ka no pirkuma līguma izceļas abām pusēm savstarpējas prasījumu tiesības uz līguma izpildīšanu.

No minēto normu regulējuma izriet, ka ar pirkuma līgumu noslēgšanu prasītājai radās prasījuma tiesības par līgumu izpildīšanu, savukārt

atbildētājam radās pienākums pildīt tiesīgi noslēgtos līgumus, koroborējot iegūtās īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Šāds atbildētāja pienākums izriet arī no likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 48.panta pirmās daļas, kas noteic, ka

par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības

nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likumā un likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 1.pantu, zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība. Nekustamo īpašumu ierakstīšana un lietu tiesību nostiprināšana ir

obligāta.

Turklāt Civillikuma 993.panta otrā daļa noteic, ka zemes grāmatās jāieraksta nevien katrs nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī vispār

katra tā īpašnieka maiņa.

Civillikuma 1478.pants noteic, ja darījums nav korroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku (..). Savukārt saskaņā ar Civillikuma

1479.pantu, personiskās prasības priekšmets (1478.p.), kad visā citā ziņā darījums galīgi noslēgts, ir korroborācija (..).

Tādējādi pamats personiskas prasības celšanai rodas gadījumā, ja darījuma dalībnieki nepilda līgumu un izvairās no tā ierakstīšanas

zemesgrāmatā.

Lietas materiāli apstiprina, ka līdz pat prasības celšanas dienai atbildētājs nav nostiprinājis zemesgrāmatā savas īpašuma tiesības uz

norādītajiem nekustamajiem īpašumiem.

Judikatūrā atzīts, ka nekustamā īpašuma ieguvēja pienākumu savlaicīgi nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā noteic Civillikuma 1.pants,

994.pants, 1477.pants. Tāpat nepieciešamība ierakstīt zemesgrāmatā nekustamo īpašumu un ar to saistītās tiesības izriet no zemesgrāmatu būtības

un principiem, kas vērsti uz trešo personu aizsardzību. Turklāt zemesgrāmatu publicitātes principam (neviens nevar aizbildināties ar zemesgrāmatu

satura nezināšanu) ir ne tikai pozitīvs iespaids, piešķirot zemesgrāmatu saturam ticamības spēku, bet arī negatīvs – atņemot saistošu spēku pret

trešajām personām tādām tiesībām, kas nav ievestas zemesgrāmatā. Likumdevējs nav noteicis termiņu, kādā nekustamā īpašuma ieguvējam

jānostiprina lietu tiesība, piemēram, uz darījuma pamata un šāda jautājuma izlemšana atstāta nekustamā īpašuma ieguvēja ziņā, pieņemot, ka

pienākumi tiks pildīti savlaicīgi, pēc labas ticības un godprātīgi (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 22.novembra

spriedums lietā Nr.SKC-397/2016).

Tiesa konstatē, ka 2017.gada 22.novembrī un 2018.gada 2.janvārī prasītāja rakstveidā brīdinājusi atbildētāju par nepieciešamību nostiprināt

zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz iegādātajiem dzīvokļa īpašumiem, vienlaikus informējot atbildētāju par vēršanos tiesā brīdinājumā norādīto

prasību neizpildes gadījumā (lietas 19.-21.lapa).

Lietā nav ziņu, ka pēc minēto brīdinājumu nosūtīšanas atbildētājs būtu jebkādā veidā reaģējis un veicis kādas darbības nolūkā sakārtot

īpašuma tiesību korroborācijas jautājumu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesa atzīst, ka lietā ir gūts apstiprinājums tam, ka atbildētājs nav izpildījis savu pienākumu nostiprināt īpašuma tiesības zemesgrāmatā,

tādējādi rīkojoties pretrunā ar zemesgrāmatu publiskās ticamības principu. Kā arī lietā ir pierādītas prasītājas prasījuma tiesības pret atbildētāju par

līgumu izpildīšanu.

Ņemot vērā norādīto, ir pamats apmierināt prasītājas prasību daļā par pienākuma uzlikšanu atbildētājam nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma

tiesības uz prasībā norādītajiem dzīvokļa īpašumiem un pie tiem piederošajām domājamām daļām no būves un zemes.

Lemjot prasību daļā par tiesību noteikšanu prasītājai sprieduma labprātīgas neizpildes gadījumā izpildīt spriedumā noteiktās darbības uz

atbildētāja rēķina, tiesa vadās no Civilprocesa likuma 197.panta otrās daļas, kas noteic, ka taisot spriedumu, kas atbildētājam uzliek pienākumu

izpildīt noteiktas darbības, kuras nav saistītas ar mantas vai naudas summas nodošanu, tiesa spriedumā var norādīt, ka tad, ja atbildētājs noteiktā

termiņā neizpildīs spriedumu, prasītājs ir tiesīgs izpildīt šīs darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.

Skaidrojot minēto likuma normu, tiesību doktrīnā norādīts, ka tās mērķis ir paātrināt izpildes procesu lietā (skat. Civilprocesa likuma

komentāri. I daļa (1.-28.nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. –

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 539.lpp.).

Civillikuma 1815.pants noteic – ja saistības priekšmets attiecas vienīgi uz saistītā personīgu darbību, tad saistība jāizpilda viņam pašam.

Visos citos gadījumos saistību var izpildīt parādnieka vietā, pat bez viņa ziņas un pret viņa gribu, trešā persona.

Ievērojot minēto regulējumu un ņemot vērā, ka lietā nav konstatējami tādi apstākļi, kas varētu būt šķērslis prasītājas norādītajai sprieduma

izpildes kārtībai, tiesa atzīst par iespējamu noteikt prasītājai tiesības izpildīt tiesas spriedumā noteiktās darbības uz atbildētāja rēķina, pēc tam

nepieciešamības gadījumā piedzenot no atbildētāja radušos izdevumus par labu prasītājai.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus (..).

No lietas materiāliem redzams, ka ceļot tiesā prasību, prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 711,40 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 3,20 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu, par prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē,

maksājama valsts nodeva 70,00 euro (likuma redakcijā, kas ir spēkā no 01.03.2018.), no kā secināms, ka maksājamās valsts nodevas apmērs

par konkrēto prasības pieteikumu ir 700,00 euro (par 10 nemantiskiem prasījumiem).

Lai gan prasītāja ir veikusi valsts nodevas samaksu 711,40 euro apmērā, tomēr tiesa atzīst par iespējamu piedzīt no atbildētāja prasītājas

labā valsts nodevu, kas nepārsniedz likumā noteikto apmēru, proti 700,00 euro, kā arī no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami samaksātie

ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro apmērā.

Bez tam tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 2,25 euro apmērā – starpība, kuru

nav segusi prasītāja, samaksājot ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus par tiesas dokumentu piegādāšanu, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta

pirmās daļas 5.punktam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 9., 10.pantu, 34.panta pirmās daļas 4.punktu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu,

93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97.pantu, 187.panta otro daļu, 189.-193.pantu, 197.panta otro daļu, 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.22,

/adrese/, kadastra numurs /numurs/, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs/, 1800/223340 domājamām daļām no dzīvojamās

mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1800/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.24,

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1810/223340 domājamām daļām no dzīvojamās

mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1810/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.34,

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1800/223340 domājamām daļām no dzīvojamās

mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1800/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs/.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.35,

/adrese/, kadastra numurs /numurs/, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1800/223340 domājamām daļām no dzīvojamās

mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1800/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.52,

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1800/223340 domājamām daļām no

dzīvojamās mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1800/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.72,

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1810/223340 domājamām daļām no dzīvojamās

mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1810/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.75,

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1810/223340 domājamām daļām no

dzīvojamās mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1810/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.77,

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1810/223340 domājamām daļām no

dzīvojamās mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1810/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.97,

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1800/223340 domājamām daļām no

dzīvojamās mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1800/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Uzlikt par pienākumu /pers. B/, personas kods /personas kods/, nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.99,

/adrese/, kadastra numurs /numurs /, kas sastāv no telpu grupas, kadastra apzīmējums /numurs /, 1810/223340 domājamām daļām no

dzīvojamās mājas, kadastra apzīmējums /numurs/, un 1810/223340 domājamām daļām no zemesgabala, kadastra apzīmējums /numurs /.

Noteikt, ka gadījumā, ja /pers. B/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgās izpildes termiņā neizpildīs spriedumu, valsts akciju

sabiedrība „Privatizācijas aģentūra”, reģistrācijas Nr.40003192154, ir tiesīga izpildīt šīs darbības uz /pers. B/, personas kods 20125310538,

rēķina, pēc tam no viņa piedzenot nepieciešamos izdevumus.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra” reģistrācijas

Nr.40003192154 (bankas norēķinu konti naudas līdzekļu iemaksai: Nr.LV07PARX0003805160002, AS „Citadele banka”, kods PARXLV22;

Nr.LV17HABA0551032309150, AS ,,Swedbank”, kods HABALV22; Nr.LV38TREL9120351000000, Valsts kase, kods TRELLV22),

valsts nodevu 700,00 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro, kopā – 703,20 euro (septiņi simti trīs euro, 20 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 2,25 euro (divi euro, 25 centi).

Noteikt /pers. B/ tiesības izpildīt spriedumu labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi valsts labā iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds). Maksājumu

apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot

Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Liepiņa