Administrative court annuls municipal decision for procedural defects in warning notice and failure to hear party.

NORAKSTS Lieta Nr.A42431007 A4310-07/17

SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2007.gada 5.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis,

piedaloties pieteicējam - E.Dz., pieteicēja pārstāvim – zvērinātam advokātam Oskaram Ondrupam, atbildētāja pārstāvei – Vinetai Petrinai, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc E.Dz. pieteikuma par Kuldīgas pilsētas domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2007. gada 11. janvāra lēmuma Nr.14 (prot.Nr.1) „Par lēmuma „Par pirkuma līguma slēgšanu ar dzīvokļa pircēju privatizācijai nodotā mājā” atcelšanu” atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2007.gada 12. februārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts E.Dz. (turpmāk arī-Pieteicējs) pieteikums par Kuldīgas pilsētas domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2007. gada 11. janvāra lēmuma Nr.14 (prot.Nr.1) „Par lēmuma „Par pirkuma līguma slēgšanu ar dzīvokļa pircēju privatizācijai nodotā mājā” atcelšanu” atcelšanu. [2] Pieteikumā E.Dz. norādījis sekojošus argumentus: [2.1] 2007.gada 11.janvārī Kuldīgas pilsētas domes dzīvojamo māju privatizācijas komisija (turpmāk arī – Komisija) pieņēma lēmumu prot. Nr. l.p.14 (turpmāk tekstā - lēmums), ar kuru nolēma atcelt 1999.gada 05.jūlija Kuldīgas pilsētas domes dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu Nr. 769., protokols Nr.14 ,,Par pirkuma līguma slēgšanu ar dzīvokļa pircēju privatizācijai nodotā mājā" /dzēsta adrese/, Kuldīgā, pircējs E.Dz.. [2.2] Minētais lēmums uzskatāms par prettiesisku un atceļamu turpmāk minēto apsvērumu dēļ: [2.2.1] Lēmuma konstatējošā daļā norādīts, ka 1999.gada 05.jūlija Kuldīgas pilsētas domes dzīvojamo māju privatizācijas komisija pieņēma lēmumu Nr. 769., protokols Nr.14 ,,Par pirkuma līguma slēgšanu ar dzīvokļa pircēju privatizācijai nodotā mājā" /dzēsta adrese/, Kuldīgā pircējs E.Dz.. 2006.gada 09. novembrī izsūtīts brīdinājums par to, ka viena mēneša laikā jāpabeidz privatizācija pretējā gadījumā tiks pieņemts lēmums par 1999.gada 05.jūlija

Kuldīgas pilsētas domes dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmuma Nr. 769., protokols Nr.14 anulēšanu un dzīvokļa privatizācijas pārtraukšanu. [2.2.2] Brīdinājums nav noformēts atbilstoši noteiktam prasībām un tam nav juridiska spēka, proti, nav ievērotas Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" 18.punkta prasības - lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt šādiem rekvizītiem:

1) dokumenta autora nosaukumam;

2) dokumenta datumam;

3) dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumam;

4) parakstam. Iepriekš norādītās prasības nav ievērotas, sastādot brīdinājumu. [2.2.3] Lēmuma pamatojumā ir atsauce uz likuma ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 41 .panta 6.daļu, kas nosaka, ka gadījumā, ja šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pircējs nav noslēdzis pirkuma līgumu un ķīlas līgumu, kā arī nav to izdarījis mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas vai nav paziņojis par iemesliem, kuri traucē noslēgt līgumu, privatizācijas komisija var atcelt lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu, paziņojot par to pircējam.

Izdarītie maksājumi pircējam tiek atmaksāti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. [2.2.4] Pie šādiem apstākļiem komisijai bija rīcības brīvība, proti, šādu lēmumu varēja izdot vai arī neizdot (izdošanas izvēles administratīvais akts). Komisija lēmumā nav vērtējusi lēmuma izdošanas lietderību (Administratīvā procesa likuma 65 un 66.pants). [2.2.5] Pieteicējam bija faktiski šķēršļi izpildīt nepieciešamās darbības, taču Pieteicējs netika aicināts uz lēmuma pieņemšanas sēdi, tātad savus argumentus izteikt nevarēja. [2.2.6] Likums ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" nosaka valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas kārtību, un tā mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses (2. pants).

Minētā likuma 13. panta pirmā daļa, 14. panta otrā dala, 19. panta pirmā dala un 20. panta otrā daļa paredz, ka ikvienu dzīvokli, par kura lietošanu noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, piedāvā privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumā esošā dzīvokļa īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 3. panta ceturto daļu Šis tiesības dzīvokļu īrnieki realizē brīvprātīgi. Pieņemot šādu lēmumu, komisija ir liegusi Pieteicējam iegādāties savā īpašumā īrēto dzīvokli. [3] 2007.gada 14.martā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Kuldīgas pilsētas domes paskaidrojums.

Paskaidrojumā norādīti šādi argumenti:

[3.1] 1999.gada 5.jūlijā Kuldīgas pilsētas Domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisija pieņēma lēmumu Nr.769 "Par pirkuma līguma slēgšanu ar dzīvokļa pircēju privatizācijai nodotā mājā” par dzīvokļa /dzēsta adrese/, Kuldīgā, LV 3300, identifikācijas Nr.62010270017-037 pārdošanu E.Dz.. [3.2] Ievērojot to, ka neskatoties uz vairākkārtējiem mutiskiem atgādinājumiem, E.Dz. neveica dzīvokļa privatizācijai nepieciešamās darbībasneizdarīja iemaksas un nevienojās ar privatizācijas komisiju par komunālo pakalpojumu maksājumu parāda nomaksas terminiem, nepaziņoja par parādu nomaksu. [3.3] 2006.gada 9.novembrī E.Dz. ar kurjera starpniecību tika izsniegts Kuldīgas pilsētas Domes Dzīvojamo māju privatizācijas speciālista A.

Lagziņa parakstīts Brīdinājums, kurā E.Dz. viena mēneša laikā no šī brīdinājuma saņemšanas brīža tika lūgts ierasties Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā Kuldīgas pilsētas Domē, Baznīcas ielā l, 3.stāvā un pabeigt dzīvokļa privatizāciju. E.Dz. šo brīdinājumu ir saņēmis, ko apliecina viņa paraksts uz brīdinājuma 2. eksemplāra. Brīdinājumā bija izskaidrotas neierašanās sekas. [3.4] Pieteicējs savā pieteikumā norāda, ka brīdinājumam nav juridiska spēka, jo nav ievērotas Ministru kabineta 1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr. 154 "Dokumentu uzstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” prasības. [3.5] Jāatzīst, ka E.Dz. izsniegtajā Brīdinājumā tiešām nebija norādīta tā sastādīšanas vieta un datums, taču tā kā brīdinājuma tekstā bija paredzēta vieta brīdinājuma saņēmēja parakstam un datumam, kā arī ņemot vērā, ka brīdinājuma teksta paraksta daļā norādīts "Kuldīgas pilsētas Domes Dzīvojamo māju privatizācijas speciālists", tad šīs nepilnības dokumenta noformēšanā uzskatāmas par formālām un nebūtiskām, jo Brīdinājuma teksta saturs kopumā ļauj izsecināt gan vietu, gan laiku, kad brīdinājums sastādīts un izsniegts adresātam. [3.6] Citi argumenti, ar kuriem pieteicējs pamato lēmuma atcelšanas nepieciešamību, arī nepierāda, ka pieņemtais lēmums būtu nelikumīgs un tāpēc būtu atceļams.

E.Dz. tika dota iespēja dzīvokļa privatizācijas procesu pabeigt kopš 1999.gada jūlija, bet viņš neizdarīja nevienu darbību, lai savas tiesības realizētu. [4] Tiesas sēdē Pieteicējs norādīja, ka Brīdinājuma saturu ir sapratis un vēlējies privatizēt dzīvokli, bet, kad aizgāja uz Brīdinājumā norādīto adresi, izrādījās, ka bija nokavējis. Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasījumu neatzina un norādīja, ka iespējas privatizēt dzīvokli Pieteicējam bija ilgstoši. Arī pat reiz Pieteicējs nav norādījis kādi šķēršļi pastāvēja privatizācijas pabeigšanai.

Motīvu daļa

[5] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots un tādēļ apmierināms. [6] Ar lietas materiāliem tiesa konstatē turpmāk norādītos faktiskos apstākļus: [6.1] 1999.gada 5.jūlijā Kuldīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu Nr.769 ar kuru nolēma slēgt pirkuma līgumu par dzīvokļa /dzēsta adrese/, Kuldīgā pārdošanu Pieteicējam (lietas 16.lapa). [6.2] 2006.gada novembrī Kuldīgas pilsētas Domes Dzīvojamo māju privatizācijas speciālists ir sagatavojis Brīdinājumu divos līdzīgos eksemplāros (lietas 7., 13.lapa).

Eksemplāri atšķiras ar to, ka vienā ir paredzēts Pieteicēja paraksta vieta par brīdinājuma saņemšanu. 2006.gada 9.novembrī Pieteicējam izsniegts Brīdinājums (lietas 7.lapa), par Brīdinājuma saņemšanu Pieteicējs parakstījies otrā Brīdinājuma eksemplārā (lietas 13.lapa). [6.3] 2007.gada 11.janvārī Atbildētājs pieņēma lēmumu Nr.14, ar kuru atcēla 05.07.1999 Kuldīgas pilsētas Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas lēmumu Nr.769 par pirkuma līguma slēgšanu ar Pieteicēju par dzīvokli /dzēsta adrese/, Kuldīgā. [7] Administratīvā procesa likuma 250.panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa taisa spriedumu, pārbaudījusi, vai:

1) administratīvais akts izdots, ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus;

2) administratīvais akts atbilst materiālo tiesību normām;

3) administratīvā akta pamatojums attaisno adresātam uzlikto pienākumu vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības. [8] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 41.panta sestā daļa nosaka, ka gadījumā, ja šā panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā pircējs nav noslēdzis pirkuma līgumu un ķīlas līgumu, kā arī nav to izdarījis mēneša laikā no brīdinājuma izsūtīšanas dienas vai nav paziņojis par iemesliem, kuri traucē noslēgt līgumu, privatizācijas komisija var atcelt lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu, paziņojot par to pircējam. [9] Ar lietas materiāliem un dalībnieku paskaidrojumiem tiesas sēdē, tiesa konstatē, ka 2006.gada 9.novembrī Atbildētāja kurjers ir izsniedzis Pieteicējam Brīdinājumu (lietas 7.lapa).

Lietā nav strīds, ka Pieteicējs nav viena mēneša laikā no Brīdinājuma saņemšanas noslēdzis līgumu vai paziņojis par iemesliem, kas traucē noslēgt līgumu. Strīds lietā ir par to, vai Brīdinājums pēc formas un satura atbilst likumdošanas normām. Papildus tam Pieteicējs uzskata, ka administratīvā akta izdošanā nav izdarīti lietderības apsvērumi.

[10] Brīdinājums ir obligāts priekšnosacījums administratīvā akta izdošanai, līdz ar to tā saturu nosaka likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 41.panta sestā daļa. [11] Tiesa atzīst par pamatotiem Pieteicēja argumentus, ka Brīdinājums pēc sava satura un formas ir nepilnīgs. Pie šāda secinājuma tiesa nonāk, ņemot vērā turpmāk norādītos apsvērumus. [11.1] Brīdinājumā nav atsauces uz tiesību normu, kas paredz Atbildētājam tiesības atcelt lēmumu par pirkuma līguma slēgšanu. Brīdinājumā izdarītā atsauce uz Ministru Kabineta 02.09.2003. noteikumiem Nr.487 ir nepietiekama, jo nav izdarīta atsauce uz konkrētu punktu. [11.2] Brīdinājums, kas tika izsniegts Pieteicējam (lietas 7.lapa) nevar tikt atzīts par dokumentu, jo tam iztrūkst dokumentu raksturojošie pamatelementi,- izdevušās iestādes nosaukums, datums, paraksts. (Ministru Kabineta noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” 18.punkts).

Brīdinājums, kas satur vienīgi tekstu, bet netiek apstiprināts ar tādas personu parakstu, kurai ir tiesības parakstīt dokumentus, ir atzīstams vienīgi par informatīvu tekstu. [12] Tiesas vērtējumā Brīdinājuma noformēšanā pieļautās kļūdas ir atzīstamas par tādām, kas padara brīdinājuma saturu un iespējamās sekas par neskaidrām. [12.1] Datuma neesamība Brīdinājuma tekstā neļauj no dokumenta teksta secināt pēdējo datumu, kad ir veicamas līguma noslēgšanas darbības. [12.2] Paraksta neesamība neļauj konstatēt, ka dokumentu ir sagatavojusi iestādes atbildīgā amatpersona.

Līdz ar to tas var radīt tiesiskas sekas. [12.3] Tiesību normas neesamība neļauj pārbaudīt iespējamo seku tiesisko pamatotību. [13] Tiesas sēdē Pieteicējs paskaidroja, ka Brīdinājuma teksts kopumā bija saprotams, bet norādīja, ka tai brīdī nebija tāda finansiālā situācija, lai pabeigtu privatizāciju. [14] Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 41.panta sestā daļa paredz, ka personai ir jāpaziņo par šķēršļiem, ja tādi pastāv. Brīdinājuma tekstā nav norādes par to, ka jāpaziņo arī par šķēršļiem, kas liedz privatizēt. [15] Neinformējot Pieteicēju par pienākumu paziņot par šķēršļiem, Atbildētāja nav nodrošinājis Administratīvā procesa likuma 62.panta izpildi, kas paredz, ka pirms nelabvēlīga administratīvā akta izdošanas ir jāuzklausa personas viedoklis. [16] Tiesas vērtējumā atsevišķie procesuālie pārkāpumi administratīvā akta pieņemšanā kopumā ir atzīstami par būtiskiem, jo izšķirot personai nozīmīgus jautājumus Atbildētājai vajadzēja pārliecināties, ka formālais priekšnoteikums (brīdinājums) ir izpildīti skaidri un nepārprotami.

Līdz ar to administratīvais akts ir atceļams.

[17] Tiesa atzīst par pamatotu Atbildētājas pārstāves pausto viedokli, ka Pieteicējam bija iespējas ļoti ilgstošā periodā nokārtot dzīvokļa privatizācijas jautājumu, līdz ar to konstatējama acīmredzama paviršība no Pieteicēja puses. Tomēr, izvērtējot konkrēto situāciju, tiesa atzīst, ka Pieteicēja interešu aizskārums, pieņemot lēmumu par 1999.gada 5.jūlija lēmuma Nr.769 atcelšanu, ir būtisks, jo samazina dzīves stabilitāti ilgtermiņā, savukārt sabiedrības ieguvums, nenodod dzīvokli privatizācijai nevar tikt vērtēts kā nozīmīgs, jo Pieteicējs (kopā ar sievu un trīs bērniem) turpinās lietot dzīvokli, īrējot to no pašvaldības (ieņēmumi visticamāk nebūs nozīmīgi). Līdz ar to tiesa argumentam par acīmredzamo paviršību Pieteicēja paša darbībās konkrētajā gadījumā nepiešķir izšķirošo nozīmi. [18] Apkopjot iepriekš minēto tiesa konstatē, ka Atbildētāja 2007.gada 11.janvāra lēmums Nr.14 ir atzīstams par prettiesisku, jo nav izpildīti formālie priekšnoteikumi lēmuma pieņemšanā, kas būtiski varēja ietekmēt administratīvā akta saturu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu tiesa

nosprieda:

apmierināt E.Dz. pieteikumu. Atcelt Kuldīgas pilsētas domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 2007.gada 11.janvāra lēmumu Nr.14 no tā pieņemšanas dienas. Piespriest no Kuldīgas pilsētas pašvaldības par labu E.Dz. samaksāto valsts nodevu 10,- Ls apmērā. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis (paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas Tiesnesis_______________ V.Poķis Rīgā, 2007.gada 5.decembrī