Court orders partial alimony payment based on statutory minimums and child custody facts.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's partial payment defense and ordered full alimony based on statutory minimums. Although the defendant initially offered 75% of the required amount, the court found the claim valid and established the children's residence with the mother. Consequently, the court ruled that the father must pay the full minimum alimony amounts for both children until their respective milestones.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 179. panta 1. un 2. daļa; Civillikuma 179. panta 5. daļa; Ministru kabineta noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru: Parents have a statutory duty to maintain children at the minimum level set by the Cabinet of Ministers, regardless of their individual financial capacity or the child's living arrangement.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C29669515
Lietas arhīva Nr. C-2940-16/9
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 28.janvārī
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese A.Sviķe,
piedaloties prasītājai /pers. A/ un atbildētājam /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē 2016.gada 19.janvārī izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 29.oktobrī prasītāja /pers. A/ Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu
piedziņu, kurā lūgts piedzīt uzturlīdzekļus bērnu /pers. D/ un /pers. E/ uzturam minimālajā apmērā, kāds noteikts Ministru kabineta noteikumos.
Par celto prasību atbildētājs sniedzis rakstveida paskaidrojumus, kuros norādījis, ka celto prasību atzīst daļēji. Norādījis, ka ir gatavs pārskaitīt uz
prasītājas bankas konta uzturlīdzekļus, kā jau to ir darījis iepriekš, bet mazākā apmērā, nekā tas ir noteikts Ministru kabineta noteikumos, proti 75%
apmērā.
Tiesas sēdē prasītāja prasību uzturēja saskaņā tajā norādītajam motīviem. Norādīja, ka atbildētājs pēc prasības celšanas tiesā ir sniedzis
uzturlīdzekļus, līdz ar to lūdza piedzīt uzturlīdzekļus no sprieduma pasludināšanas brīža.
Atbildētājs tiesa sēdē prasību atzina pilnā apmērā par ko parakstījās tiesas sēdes protokolā.
Motīvu daļa
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiāliem pievienotās dzimšanas apliecības /apliecības numurs/ kopijas (lietas 11.lapa) un dzimšanas apliecības /apliecības numurs/
kopijas (lietas 12.lapa) r konstatējams, ka /datums/ir dzimis /pers. D/ un /datums/dzimis /pers. E/, kuru vecāki ir prasītāja /pers. A/ un tēvs atbildētājs
/pers. B/.
Lietā nepastāv strīds par to, ka bērni dzīvo kopā ar savu māti, kura ikdienā aprūpē bērnus.
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērniem izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.
Civillikuma 179.panta piektā daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru nodrošināt bērnam ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi
no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kas izdoti saskaņā ar
Civillikuma 179.pantu, noteic minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir
pienākums nodrošināt katram savam bērnam.
Saskaņā ar minēto noteikumu 2.punktu katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā:
katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas,
katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Valsī noteiktā minimālā darba alga no 2016.gada 1.janvāra ir EUR 370,00 mēnesī.
Tādejādi minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kāds jānodrošina katram vecākam neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa uz lietas izskatīšanas brīdi ir EUR
92,50 (25% no 370,00), ja bērns nav sasniedzis 7 gadu vecumu, un EUR 111,00 (30% no EUR 370,00) no brīža, kad bērs sasniedzis 7 gadu vecumu
līdz bērna pilngadības sasniegšanai.
Līdz ar to piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru, kas
atbilstoši /pers. D/ vecumam sastāda EUR 111,00, savukārt atbilstoši /pers. E/ vecumam sastāda EUR 92,50 apmērā mēnesī.
Ievērojot, ka pēc prasības celšanas tiesā atbildētājs ir labprātīgi sniedzis uzturlīdzekļus bērnu uzturam, uzturlīdzekļi piedzenami no
sprieduma pasludināšanas brīža.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami uzturlīdzekļi dēla /pers. D/ uzturam EUR 111,00 apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā 30%
no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2016.gada 28.janvāra līdz bērna pilngadībai. /pers. E/ uzturam no atbildētāja par
labu prasītājai ir piedzenami uzturlīdzekļi EUR 92,50 apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba
algas, sākot no 2016.gada 28.janvāra līdz bērna septiņu gadu vecumam, bet sākot no 2018.gada 14.novembra līdz /pers. E/ pilngadībai, ne mazāk kā
30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Iesniedzot tiesā prasību par uzturlīdzekļu piedziņu, prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu ir atbrīvota no tiesas
izdevumu samaksas valsts ienākumos.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami
no atbildētāja valsts ienākumos. Līdz ar to, no atbildētāja valsts ienākumos būtu piedzenama nesamaksātā valsts nodeva par uzturlīdzekļu piedziņu, kas
atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam ir aprēķināma no maksājumu kopsummas par vienu gadu uz prasības celšanas brīdi,
proti, no EUR 2376,00 un sastāda EUR 329,74. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu un 42.panta pirmo daļu, no atbildētāja valsts
ienākumos piedzenami izdevumi, kas radušies sakarā ar lietas izskatīšanu EUR 9,36 apmērā (lietas 2.lapa).
Civilprocesa likuma 43.panta ceturtā daļa noteic, ka tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas
izdevumu samaksas valsts ienākumos (..).
Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos lūdzis atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, norādot, ka nav pastāvīgi nodarbināts algotā darbā un negūst
regulārus ienākumus. Minēto apstiprina lietā saņemtās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2016.gada 22.janvāra izziņas Nr.16/159407 “Par
apdrošinātās personas iemaksām no 01.2015” un Nr.16/159418 “Par faktiski izmaksātajām pensiju/atlīdzību/pabalstu summām”, no kurām ir
konstatējams, ka no 2015.gada laikā atbildētājs ir bijis nodarbināts periodiski un uz neilgiem laika posmiem, kā arī laika posmā no 2015.gada janvāra
mēneša līdz 2015.gada marta mēnesim saņēmis bezdarbnieka pabalstu, savukārt laika posmā no 2015.gada maija mēneša līdz 2015.gada jūlija mēnesim
saņēmis slimības pabalstu.
Līdz ar to konstatējams, ka atbildētāja materiālais stāvoklis objektīvi liedz iespēju nomaksāt tiesas izdevumus, tajā skaitā nesamaksāto valsts
nodevu par uzturlīdzekļu piedziņu EUR 329,74. Pie minētajiem apstākļiem ir pamats atbildētāju pilnībā atbrīvot no valsts nodevas un citu tiesas izdevumu
samaksas valsts ienākumos šajā lietā.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.26, 193.pantu, 39. pantu, 42.panta pirmo daļu, 43.pantu, 205.pantu, tiesa
nosprieda
Apmierināt maza apmēra prasību.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. D/, personas
kods /personas kods/, uzturam EUR 111,00 (viens simts vienpadsmit euro 00 centi) apmērā mēnesī, bet ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta
noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2016.gada 28.janvāra līdz /pers. D/ pilngadībai - 2026.gada 5.oktobrim.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus dēla /pers. E/, personas
kods /personas kods/, uzturam EUR 92,50 (deviņdesmit divi euro 00 centi), bet ne mazāk kā 25% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša
darba algas, sākot no 2016.gada 28.janvāra līdz bērna septiņu gadu vecumam, bet sākot no 2018.gada 14.novembra līdz /pers. E/ pilngadībai -
2029.gada 14.novembrim, ne mazāk kā 30% no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas –2016.gada 28.janvāra Rīgas
apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese A.Sviķe