Court allows customs claim dismissal due to customs officials' negligence preventing proper transit procedure completion.

Lietas arhīva Nr. A42-00563-20/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2020:0707.A420222319.3.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2020.gada 7.jūlijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S. Audzere,

piedaloties pieteicējas Vācijā reģistrētas sabiedrības SGS Germany GmbH (reģ. Nr.HRB 4951) pilnvarotajiem pārstāvjiem zvērinātai advokātei

Irinai Kostinai, zvērinātam advokātam Jevgēnijam Salimam un Eduardam Dzintaram, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes –

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvei Aļonai Horošilovai,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc Vācijā reģistrētas sabiedrības SGS Germany GmbH (reģ. Nr.HRB 4951)

pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 31.maija lēmuma Nr.30.1-22.9/2630 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Muitas pārvalde veica pārbaudi par Vācijā reģistrētās sabiedrības SGS Germany GmbH (reģ.

Nr.HRB 4951) (turpmāk – pieteicēja) kā tranzīta procedūras izmantotājas ar 2018.gada 25.augusta muitas deklarāciju Nr.18LV00081012944923

(turpmāk –Muitas deklarācija) pieteikto tranzīta muitas procedūru.

Pārbaudē konstatēts, ka tranzīta procedūra, kas 2018.gada 25.augustā tika uzsākta muitas kontroles punktā “Daugavpils MKP”, nav pabeigta

pareizi, jo galamērķa muitas iestādē – Lietuvas Republikas muitas kontroles punktā Kybartu kelio postas – tika konstatēts, ka tranzīta procedūrai

deklarēto preču (9 988 400 gab. cigarešu “D&H King Size" (84mm) ar kopējo muitas vērtību 94 889,80 euro) vietā kravā faktiski atrodas koka

granulas.

Ņemot vērā minēto, dienesta Muitas pārvalde secināja, ka pieteicējai kā principālam, galamērķa muitas iestādē nenogādājot ar Muitas deklarāciju

tranzīta procedūrai deklarētās preces, ir radies muitas maksājumu parāds.

Vienlaikus pārbaudē konstatēts, ka preču pārvadātājs Krievijas Federācijas komersants IP “Zenin V. V.” zināja, ka cigaretēm ir piemērota tranzīta

muitas procedūra, taču Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra Regulas Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

(turpmāk – Muitas kodekss), 233.panta 3.punktā noteikto preču pārvadātāja pienākumu – preces neskartas nogādāt galamērķa muitas iestādē – nav

izpildījis.

Ņemot vērā minēto, dienesta Muitas pārvalde secināja, ka pieteicējai kā tranzīta procedūras izmantotājai un Krievijas komersantam IP “Zenin V.

V.” kā pārvadātājam par 9 988 400 gab. cigarešu izņemšanu no muitas uzraudzības ir radies muitas administrēto maksājumu parāds un par parāda

nomaksu minētie komersanti atbild solidāri.

Tādējādi ar dienesta Muitas pārvaldes 2019.gada 8.janvāra lēmumu Nr.27.20.2-10/184 par galamērķa muitas iestādē nenogādāto tranzīta kravu

pieteicējai un IP “Zenin V. V.” pēc pārbaudes solidārai nomaksai budžetā tika noteikts muitas nodoklis 54 656,52 euro un nokavējuma nauda

398,32 euro, akcīzes nodoklis l 090 733,28 euro un nokavējuma nauda 72 533,76 euro, kā arī pievienotās vērtības nodoklis 260 458,72 euro un

nokavējuma nauda 17 320,50 euro.

Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja daļā par tai papildus noteiktajiem muitas administrēto nodokļu maksājumiem.

[2] Ar dienesta ģenerāldirektora 2019.gada 31.maija lēmumu Nr.30.1-22.9/2630 (turpmāk – Lēmums) zemākas iestādes lēmums atstāts

negrozīts. Lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Tā kā kravas nodrošinājums (plomba) Nr.AE394225 tika uzlikta nekvalitatīvi un konvoja pavadība netika nodrošināta no preču iekraušanas

brīža, tad tranzīta procedūras laikā bija iespēja piekļūt tranzīta kravai, nebojājot muitas uzlikto plombu vai trosi, proti, neidentificējamas personas veica

nelikumīgas darbības, izņemot strīda preces no muitas uzraudzības. Pieteicēja nepārliecinājās, vai kravā faktiski atrodas tranzīta procedūrai deklarētās

preces, kā arī ka pārvadājums tika veikts ar neatbilstoši uzliktu muitas nodrošinājumu.

[2.2] Apstāklis, ka konkrētajā gadījumā dienests ir atzinis, ka muitas amatpersonas, 2018.gada 27.augustā veicot muitas kontroli, nav pienācīgi

veikušas savus amata pienākumus un tāpēc tām ir piemērots disciplinārsods, nav pietiekošs pamats apgalvojumam, ka strīda cigaretes netika nodotas

tranzīta procedūrā un līdz ar to nav pamats pieteicējas atbrīvošanai no atbildības par muitas procedūras nepabeigšanu. Pieteicējai nelabvēlīgas sekas nav

radušās muitas amatpersonu darbību dēļ, bet gan tālab, ka pieteicēja kā principāls nav izpildījusi pienākumu nodrošināt preču un pavaddokumentu

uzrādīšanu saņēmēja muitas iestādē. Arī tad, ja muitas amatpersonas būtu pieļāvušas kādus pārkāpumus, veicot strīda kravas kontroli, tas tomēr nedod

pamatu pieteicējai aprēķinātā muitas parāda atcelšanai, jo pieteicēja tranzīta procedūru nav pabeigusi, un tāpēc tai ir jāuzņemas atbildība par pašas, nevis

muitas amatpersonu iespējamajiem pārkāpumiem. Arī atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Tiesas judikatūras atziņām pieteicēja ir atbildīga arī

tad, ja nav vainojama tranzīta procedūras pārkāpumā, tostarp, krāpšanā.

[3] Nepiekrītot dienesta Lēmumam pieteicēja ir iesniegusi pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, kurā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] 2018.gada 27.jūlija muitas pārbaudes laikā, ievedot kravu Latvijā, netika konstatēti nekādi pārkāpumi un tranzīta deklarācija tika noslēgta

bez aizrādījumiem. Muitas darbinieki pārliecinājās par kravas saturu, jo lietas materiālos ir fotogrāfijas, kas pierāda kravas saturu. Pieteicējas ieskatā, ir

pierādīts tikai apstāklis, ka krava 2018.gada 27.jūlijā tika ievesta SIA “Apeks Serviss” noliktavā, bet, vai krava vēl aizvien atradās SIA “Apeks Serviss”

noliktavā 2018.gada 25.augustā, nav pierādīts.

[3.2] Muitas pārbaudes, kas tika veiktas pirms kravas izlaišanas tranzīta procedūrā 2018.gada 25.augustā un 2018.gada 27.augustā tika veiktas

neatbilstoši parastai kārtībai, kādā tiek veiktas muitas kontroles, kas liek apšaubīt ne tikai pašu apskates procedūru atbilstību tiesību normu prasībām, bet

arī to, kādas preces tika izlaistas tranzīta procedūrā ar muitas deklarāciju. Svēršanas aktā ir norādīti nepareizi dati par kravas automašīnas svaru, un

attiecīgi arī svara starpības aprēķins ir nepareizs. Ja izmanto pareizos datus, automašīnas un kravas kopējais svars atšķīrās tikai par 62 kg. Dienests

Lēmumā piekrīt šim pieteicējas iebildumam, norādot, ka svara starpība ir tikai 62 kg. Pieteicējas ieskatā, šim apstāklim var būt būtiska nozīme lietas

izskatīšanā pretēji dienesta viedoklim. Tieši svara nesakritība bija iemesls fiziskai kravas kontrolei – kravas izkraušanai un vienību skaitīšanai.

[3.3] Muita apskates laikā 2018.gada 27.jūlijā, cigarešu paciņas tika atvērtas un nofotografētas. Tāpēc nerodas šaubas, ka SIA “Apeks Serviss”

noliktavā tika ievestas pagaidu uzglabāšanai tieši cigaretes. Savukārt 2018.gada 25.augusta muitas kontroles laikā nav nofotografēta atvērta cigarešu

paciņa, kas pierādītu cigarešu bloku saturu. Fotogrāfijās, kas ir uzņemtas 2018.gada 25.augustā muitas kontroles laikā plkst. 16:50, 16:51 un 16:54,

kastes ir deformētas vai saplacinātas, kas, ņemot vērā cigarešu bloku blīvumu, rada aizdomas par kravas saturu. Līdz ar to pieteicējai ir pamatotas

aizdomas par iespējamību, ka krava jau sākotnēji neatbilda pavaddokumentos deklarētajai kravai.

[3.4] Muitas apskates aktā Nr.MAALV000810/18-0088, kas sagatavots 2018.gada 25.augustā, nav minēts pārstāvja vārds, uzvārds, pilsonība,

personas apliecības vai pases numura, autovadītāja apliecības numurs, kā arī nav viņa paraksta muitas apskates aktā. Muitas apskates aktā nav arī

fiksēts, ka pārstāvis vai šoferis ir atteicies parakstīties muitas apskates aktā. Tāpat nav fotogrāfijas ar uzliktu drošības līdzekli plombu, kas pierādītu brīdi,

kad tika uzlikta plomba un to, ka plomba tika uzlikta atbilstošā veidā. Tas pierāda, ka nav piefiksēts brīdis, kad drošības plomba ir uzlikta un nav zināms,

kas ir noticis ar kravu laika periodā no muitas kontroles pabeigšanas 2018.gada 25.augustā līdz muitas kontrolei 2018.gada 27.augustā. Minētais liek

apšaubīt muitas amatpersonu veiktās darbības muitas kontroles procesā. Šī pārkāpuma rezultātā nav iespējams arī noteikt, vai laika posmā no 2018.gada

25.augusta līdz 2018.gada 27.augustam ir veiktas jebkādas nesankcionētas darbības ar kravu.

[3.5] Tāpat 2018.gada 25.augusta muitas apskates aktā nav minēts, ka pēc automašīnas nosvēršanas a/m puspiekabe tika novietota MKP-

LV000816 Piekrastes ielā 22, kā to norādījusi muitas amatpersona /pers. A/ savā 2018.gada 13.septembra liecībā. Minētais apstāklis ir būtisks un tam

bija jābūt norādītam muitas apskates aktā, jo tas ļauj izsekot kravas automašīnas atrašanās vietu.

[3.6] Ir jāņem vērā, ka, pamatojoties uz muitas apskates aktā konstatēto, pieteicēja ir sniegusi muitas parāda galvojumu, tātad uzņēmusies liela

apmēra finansiālas saistības. Ja muitas apskates akts un muitas kontroles laikā uzņemtās fotogrāfijas nesatur būtiski svarīgu informāciju, lai ikviena

persona, tai skaitā, procedūras izmantotājs, varētu pārliecināties, ka krava atbilda kravas pavaddokumentos deklarētajai kravai, nevar būt runa arī par

galvojuma spēkā esamību.

[3.7] Dienests nonāk pie secinājuma, ka pieteicēja pati ir atbildīga, ka neesot izmantojusi iespēju pārbaudīt kravas atbilstību pavaddokumentos

norādītajiem datiem. Šāds secinājums ir atzīstams par absurdu situācijā, kad muitas iestāde ir neatbilstošā veidā veikusi muitas pārbaudi, turklāt nav arī

saņēmusi pilnvarotā pārstāvja vai šofera parakstu uz muitas apskates akta. Viens no līdzekļiem kravas atbilstības pierādīšanai ir tieši pilnvarotā pārstāvja

vai šofera paraksts uz muitas apskates akta. Tā kā nav pierādījumu tam, ka deklarētājs/pilnvarotā persona būtu atteikusies parakstīt muitas apskates

aktu, var secināt, ka pati muitas iestāde ir liegusi pieteicējai iespēju pārliecināties par kravas atbilstību pavaddokumentos minētajam. Lietas faktiskie

apstākļi norāda uz to, ka nav zināms, vai muitas kontroles laikā 2018.gada 25.augustā tik tiešām tika uzrādītas cigaretes, jo muitas iestāde nav

nodrošinājusi pierādījumus nedz atbilstošai muitas kontrolei, nedz kravas saturam.

[3.8] 2018.gada 25.augustā veiktās kravas svēršanas rezultāti ir nepareizi un faktiski nebija konstatējama kravas neatbilstība, ko atzina arī dienests,

tāpēc ir apšaubāma arī papildu muitas kontroles pasākumu nepieciešamība 2018.gada 27.augustā, par kuru tika sastādīts muitas apskates akts

Nr.MAALV000810/18-0089. Pret abām muitas amatpersonām – /pers. B/ un /pers. C/, kas veica papildu muitas kontroli 2018.gada 27.augustā, tika

ierosinātas disciplinārlietas un par veiktajiem pārkāpumiem tās tika atstādinātas no amata. Vēl jo vairāk, pēc 2019.gada 8.februāra dienesta

disciplinārlietas materiāliem ir secināms, ka /pers. B/ 2018.gada 20.augustā jau izdarīja pārkāpumu, pildot savus amata pienākumus. Tātad dienests,

zinot, ka pastāv augsts risks saistībā ar šo konkrēto tranzīta deklarāciju, neveica visu iespējamo, lai novērstu risku, un pieļāva, ka muitas pārbaudē

piedalās muitas amatpersona, pret kuru ir bijusi ierosināta disciplinārlieta.

[3.9] Nevienā no muitas darbinieku paskaidrojumiem nav minēts iemesls, kāpēc 2018.gada 27.augustā muitas kontrole netika veikta muitas

kontroles punktā, kur atradās kravas automašīnas piekabe, bet gan tika pārvietota uz SIA “Apeks Serviss” noliktavu. Šāda rīcība neatbilst parastai

muitas pārbaudes praksei, kas rada aizdomas par šādu darbību iemesliem. Norādām, ka šajā brīdī muitas sistēmā deklarācijai vēl aizvien bija status

“iesniegta Muitai (IE28) ”.

[3.10] Nevienā no 2018.gada 27.augustā muitas kontroles laikā uzņemtajām fotogrāfijām nav atvērts cigarešu bloks vai cigarešu paciņa. Nav

iespējams pārliecināties par bloku saturu un nav pierādījumu, ka kravas automašīnā esošajā kravā tik tiešām bija cigaretes. 2018.gada 27.jūlija muitas

kontroles laikā tika veikta cigarešu paciņu fotografēšana, lai pārliecinātos par kravas saturu. Tā kā otrā pārbaude 2018.gada 27.augustā tika veikta, jo

tika saņemts norādījums no dienesta Riska departamenta, lai pārliecinātos par kravas saturu, tad ir absurda situācija, ka arī otrajā (papildu) muitas

pārbaudē netika attaisīts neviens iepakojums, lai pārliecinātos par tā saturu.

[3.11] Šaubas par kravas saturu rada arī apstāklis, ka kastes bija deformējušās un salocītas. Vairākās fotogrāfijās, kas ir uzņemtas 2018.gada

27.augustā muitas pārbaudes laikā plkst. 12:36 un 13:29 , kastes ir deformētas vai saplacinātas, kas, ņemot vērā cigarešu blīvumu kastēs, ir ļoti

aizdomīgi. Pieteicējas ilggadējā pieredze ar dažāda veida kravu muitas parādu galvojumiem liecina, ka faktiski ir neiespējami šādā veidā deformēt kastes,

kas satur cigarešu blokus. Turklāt šo fotogrāfiju vidū ir tikai viena fotogrāfija, kurā ir redzams, ka kāda no kastēm būtu aizlīmēta ar Latvijas vai Lietuvas

muitas līmlenti, kas liek apšaubīt kravas atbilstību iepriekš SIA “Apeks Serviss” novietotajai kravai. Bildē, kas ir uzņemta 13:19, redzams autoiekrāvējs

kravas iekraušanas brīdī, bet pavadzīme, kas ir autokrāvējā, vizuāli atšķiras no tranzīta deklarācijas pavaddokumentiem. Pieteicējas ieskatā, lai gan ir

iespējama cilvēcīga kļūda pavaddokumentos vai iepriekšējās kravas dokumentu atstāšana autoiekrāvējā, tomēr jāuzsver, ka tas neatbilst parastai

praksei, kādā tiek veikti iekraušanas darbi. Minētais kopsakarā ar iepriekšējiem būtiskiem pārkāpumiem muitas kontroles procedūras laikā norāda uz

aizdomīgu apstākli saistībā ar kravas iekraušanu, kā arī rada aizdomas, vai iekrautā krava ir bijusi tā, kura norādīta kravas pavaddokumentos.

[3.12] 2018.gada 27.augusta muitas apskates akts nav parakstīts no deklaranta vai pilnvarotās personas puses, kā arī nav muitas apskates aktā

minēts, ka deklarants vai pilnvarotā persona ir atteikusies parakstīt muitas apskates aktu. Muitas apskates akts Nr.MAALV000810/18-0089 netika

sastādīts muitas pārbaudes laikā, nav fiksēts laiks, kad tieši tika pabeigta muitas kontroles procedūra. Muitas amatpersonu nolaidības dēļ krava tika

atstāta bez uzraudzības vairākas stundas, kaut gan nebija vēl pabeigta muitas kontrole un krava netika izlaista tranzītam. Minētais kopsakarā ar būtiskiem

trūkumiem plombas uzlikšanā, rada pamatotas aizdomas par muitas kontroles procesa atbilstību tiesību normu prasībām.

[3.13] Disciplinārlietas pret muitas amatpersonām materiāli pierāda apstākli, ka drošības plomba, kas tika uzlikta kravai, lai tās pārvietošanas laikā

nevarētu tai piekļūt, uzlikta nekvalitatīvi un tādā veidā, ka bija iespējams nesankcionēti piekļūt kravai. Dienesta Lēmumā arī ir atzīts, ka plomba Nr.

AE394225 netika uzlikta atbilstoši tehnoloģijai.

[3.14] Pēc Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā reģistrētajiem datiem, krava tika izlaista tranzītā plkst.16:40:52, kaut gan šajā brīdī kravas

automašīna neatradās muitas kontroles punktā un nav nekāda informācija par kravas atrašanās vietu un tās saturu. No šī ir secināms, ka no muitas

kontroles punkta LV000816 pēc 2018.gada 27.augusta pārbaudes tranzītā tika izlaista automašīna ar kravu, kuras saturs nebija pārbaudīts. Pieteicēja

uzsver, ka dienesta muitas amatpersonas nav ieguvušas pierādījumus, ka ar tranzīta procedūru tika pārvietota cigarešu krava.

[3.15] Ir pierādīts, ka plomba Nr. AE394225 bija uzlikta nekvalitatīvi. Tādējādi var secināt, ka netika ievērots arī Komisijas īstenošanas Regulas

(ES) 2015/2447 (2015.gada 24.novembris) 301. un 303.panta un Muitas kodeksa īstenošanas regulas prasības, un kravu nemaz nedrīkstēja izlaist

tranzītā. Apstāklis, ka krava tika izlaista tranzītā plkst.16:40:52, kad tās atrašanās vieta un saturs nebija zināma, un netika ievērotas normatīvo aktu

prasības par kravu izlaišanu tranzīta procedūrā, ietekmē arī paša galvojuma spēkā esamību.

[3.16] Dienests izdara secinājumu par cigarešu atrašanos kravā, izejot no fakta, ka tā rīcībā nav pierādījumu par pretējo. Šāds secinājums,

pieņemot privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu, kā rezultātā tam ir jāsamaksā ievērojams muitas parāds, var tikt izdarīts tikai gadījumā, ja valsts

iestādes rīcībā ir nepārprotami pierādījumi par to, ka tranzīta procedūrā izlaistajā kravā ir atradušās cigaretes. Tāpēc muitas amatpersonu kļūdas, veicot

tiesību normām neatbilstošā veidā muitas kontroli un nenodrošinot atbilstošu pierādījumu esamību par tranzīta procedūrā nodoto kravu, nedrīkst radīt

pieteicējai negatīvas sekas muitas parāda veidā.

[3.17] Pirms vērtēt jautājumu par tranzīta procedūras pabeigšanu, dienestam bija jāpierāda, ka krava vispār tika pārvietota tranzīta procedūrā.

Dienests nav pierādījis, ka ar tranzīta procedūru tika pārvietotas pavaddokumentos norādītās preces (cigaretes), tieši pretēji dienests Lēmumā nav

izskaidrojis virkni neatbilstību muitas kontroles laikā 2018.gada 25.augustā un 2018.gada 27.augustā.

Pieteicēja kā principāls ir atbildīga par tranzīta procedūrā izvestajām precēm, tomēr šī atbildība nav absolūta. Dienesta amatpersonas, kuras

pieteicēja nevar nedz izvēlēties, nedz ietekmēt, muitas kontroles laikā ne tikai vairākkārtīgi pieļāva situācijas, ka kravai ir iespējams nesankcionēti piekļūt,

bet arī neveica pašu muitas kontroli atbilstoši tiesību normu prasībām un dokumentus sagatavoja tādā veidā, ka tie nepierāda, kāda krava ir tikusi izlaista

tranzīta procedūrā. Apstāklis, ka mainījās galamērķa muitas iestāde nekādā veidā nevarēja ietekmēt dienesta muitas amatpersonu darbības, pārbaudot

tranzīta kravu. Šim apstāklim nav nekādas saistības ar muitas amatpersonu veiktajām tiesību normām neatbilstošām darbībām muitas kontroles punktā.

[3.18] Pieteicējas izsniegtā galvojuma spēkā esamība ir apšaubāma. Galvotāja (pieteicējas) pienākums atbildēt par muitas parādu nav absolūts.

Pieteicēja ir galvojusi par konkrētu kravu, kuru izlaiž tranzīta procedūrā. Kravas automašīnā, kura tika aizturēta uz Lietuvas/Krievijas robežas, nevis

nebija nekādas kravas, bet bija cita krava, par kuru pieteicēja nebija sniegusi galvojumu. Attiecīgi kopsakarā ar iepriekš minētajiem neskaidrajiem

apstākļiem ar kravas kontroli no muitas iestādes puses, dienestam Lēmumā bija jāvērtē arī jautājums par galvojuma spēkā esamību. Pieteicēja norāda uz

Administratīvā procesa likuma 5.pantu un 13.pantu.

[3.19] Pieteicēja norāda uz nekorektu atsaukšanos uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un nepareizu tās interpretāciju dienesta Lēmumā,

mēģinot pierādīt, ka pieteicējas kā principāla pienākums ir absolūts un tā jebkuros apstākļos esot atbildīgs par muitas parāda nomaksu. Dienests

Lēmumā atsaucas uz Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā Nr.C230/06 (03.04.2008.). Dienests selektīvi izvēlējās šajā tiesas spriedumā sniegtos

secinājumus, un ignorēja tos, kuri ir pretēji Lēmuma pamatojumam. Pieticēja atsaucas uz Muitas kodeksa 120.pantu un Eiropas Savienības Tiesas

spriedumu lietā Nr.C-86/97, Nr.T282/01 un Nr.C-48/98, 73.punktu, paskaidrojot, kas ir uzskatāmi par īpašajiem apstākļiem. No Eiropas Savienības

Tiesas judikatūras izriet, ka īpašie apstākļi pastāv, ja tie ir tādi, kurus nodokļu maksātājs nevarēja paredzēt un ietekmēt. Dienests Lēmumā ir nonācis

pretrunā pats ar saviem apgalvojumiem, jo konkrētajā gadījumā ir konstatējami nopietni trūkumi muitas amatpersonu darbā.

Muitas iestādes darbinieku pārkāpumi muitas kontroles procesā ir tik būtiski, ka pat rada aizdomas par muitas iestādes darbinieku iesaisti

pretlikumīgās darbībās. Tāpēc dienesta arguments par iespējamo uzņēmējdarbības risku nevar tikt attiecināts uz šo situāciju, kad privātpersona ir

saskārusies ar prettiesiskām darbībām no valsts iestāžu puses.

[4] Dienests paskaidrojumā tiesai norāda, ka pieteicējas pieteikums nav pamatots un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem

argumentiem.

[5] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji balstījās uz pieteikumā norādītajiem apsvērumiem un pieteikumu uzturēja. Savukārt dienesta pārstāve

pieteikumu neatzina, norādot uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Tiesa sēdē nopratināja lieciniekus – /pers. D/, /pers. U/, /pers. V/, /pers. Z/, /pers. A/,

/pers. C/, /pers. K/ un /pers. B/.

Motīvu daļa

[6] No kravas pavaddokumentiem – Invoice SK2018-2, CMR 2408-01, T118LV00081012944923 - izriet, ka kravā atradās 9 985 400 gab.

cigaretes (jeb 999 pakas), kravas nosūtītājs Latvijā ir SIA “Apeks serviss”, kravas galamērķis ir Krievija, saņēmējs Kaļiņingradā OOO “Vita Trejd”,

kravas pārvadātājs IP “Zenin V. V.”, pieteicēja ir kravas principāls (lietas 1.sējuma 139., -142., 223.-225.lapa).

No lietas materiāliem izriet, ka 2018.gada 27.jūlijā dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienība pirmo reizi veica kravas padziļinātu pārbaudi

Daugavpils preču stacijas muitas kontrolpunktā, Daugavpilī, Piekrastes ielā 23. Kravā tika konstatētas 9 988 400 vienības cigaretes, to apstiprina arī

pārbaudes laikā veiktie fotouzņēmumi, kur redzamas cigaretes (lietas 1.sējuma 166.-169.lapa).

No 2018.gada 27.jūnija līdz 28.augustam cigaretes atradās SIA “Apeks serviss” noliktavā Daugavpilī, Spaļu ielā 1P (lietas 1.sējuma 164.lapa).

[7] Otro reizi kravas padziļinātu pārbaudi dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienība veica 2018.gada 25.augustā (lietas 1.sējuma 173., 174.lapa).

Kravas pārbaudi veica dienesta Muitas pārvaldes darbinieki /pers. A/ un /pers. K/ un sastādīja muitas apskates aktu Nr.MAALV000810/18-0088.

/pers. K/ 2018.gada 13.septembra paskaidrojumos dienestam norāda (lietas 1.sējuma 246.lapa), ka kravas apskatē piedalījās automašīnas

vadītājs un SIA “Apeks serviss” pilnvarotais pārstāvis /pers. Z/. Apskates laikā automašīnas puspiekabei tika atvērtas aizmugurējās durvis un

puspiekabes tents vienā pusē. Puspiekabē atradās uz paletēm novietotas kartona kastes iesaiņotas melnā plēvē, starp paletēm un puspiekabes

aizmugurējā daļā vairākas rindas ar kartona kastēm. Daļa no kastēm bija aizlīmētas ar Latvijas un Lietuvas muitas līmlenti. Apskates laikā tika atvērti

vairāki iepakojumi, kastēs atradās deklarācijā norādītās “D&H” markas cigaretes. Iepakojumi – kartona kastes, nebija bojātas – salocītas. Kastēm, kas

bija aizlīmētas ar kontrollenti, bija redzamas iepakojumu atvēršanas – griešanas – pēdas. Pēc veiktās apskates /pers. K/ uzrakstīja muitas apskates aktu

Nr.MAALV000810/18-0088. Rakstot apskates aktu, 2.ailē nenorādīja deklarētāja/pilnvarotā pārstāvja vārdu un uzvārdu, personas kodu, ko /pers. K/

uzskata par kļūdu.

Aplūkojot 2018.gada 25.augusta muitas apskates aktu Nr.MAALV000810/18-0088, redzams, ka to ir parakstījuši muitas darbinieki - /pers. A/

un /pers. K/ – bet nav parakstījis SIA “Apeks serviss” pilnvarotais pārstāvis /pers. Z/, kas arī bija klāt apskatē.

Tiesas sēdē /pers. K/ paskaidroja, ka /pers. Z/ pēc kravas pārbaudes aizbrauca prom un nezināmu iemeslu dēļ muitas apskates aktu neparakstīja,

viņš nevēlējās parakstīt un aizmuka.

Līdz ar to muitas apskates aktu Nr.MAALV000810/18-0088 nav parakstījusi persona, kas ir bijusi klāt apskatē.

/pers. A/ 2018.gada 13.septembra paskaidrojumos dienestam norāda (lietas 1.sējuma 243.lapa), ka pirms fiziskās kontroles veikšanas sazinājies

ar Muitas pārvaldes Riska vadības nodaļas darbinieku, sazināšanās notika e-pastā. Kravas nodalījuma pārbaude veikta muitas kontroles punktā

Piekrastes ielā 22, muitas punkta stāvlaukumā. Deklarācija noformēšanai tika iesniegta elektroniski. SIA “Apeks serviss” valdes loceklis, /pers. Z/,

iesniedza deklarācijas pavaddokumentus: CMR pavadzīmi un preču rēķinu. Vienlaicīgi ar /pers. Z/ muitas punkta teritorijā iebrauca uz pārbaudi novirzītā

kravas automašīna. Kravas apskates gaitā piedalījās kravas automašīnas vadītājs un SIA “Apeks serviss” pārstāvis /pers. Z/. Apskates laikā puspiekabei

tika atvērtas aizmugurējās durvis un tents vienā piekabes pusē. Apskates laikā tika atvērtas trīs kastes ar cigaretēm, kā arī apskatīta piekabē novietotā

prece, tās novietojums, apskates laikā veikta fotografēšana. Daļa no kastēm bija aizlīmētas ar Latvijas un Lietuvas muitas kontrollentēm. Kastes nebija

bojātas - saspiestas, salocītas. Apskates gaitā bija redzamas arī starp kastēm, kas novietotas uz paletēm un ietītas melnā plēvē, novietotās kartona

kastes, tomēr to skaitu nebija iespējams noteikt. Pēc apskates tika sastādīts muitas apskates akts Nr.MAALV000810/18-0088, apskates aktā tika

norādīts, ka kravas saturs “D&H” markas cigaretes atbilst deklarācijā un pavaddokumentos norādītajam. Pēc apskates akta sastādīšanas /pers. A/

sazinājās ar Riska vadības daļu un saņēmu norādījumu veikt automašīnas svēršanu uz svariem. Automašīnas svēršana notika muitas kontroles punkta

teritorijā, Višķu ielā 21z. Par veikto automašīnas svēršanu tika sastādīts svēruma akts Nr.144. Aprēķinot automašīnas tehniskajās pasēs norādīto svaru

un deklarācijā norādīto cigarešu svaru, tika konstatēts liekais svars – 1262 kg. Svēršanas rezultātus nodevu Riska vadības daļai. Pēc konsultācijām ar

Riska vadības daļas darbinieku tika pieņemts lēmums veikt deklarācijā norādītās cigarešu kravas pārbaudi ar izkraušanu un vietu skaita noteikšanu. Pēc

automašīnas nosvēršanas automašīnas puspiekabe tika novietota muitas kontroles punktā Piekrastes ielā 22. Automašīnas vadītājs atkabināja piekabi

muitas stāvlaukumā, bet pats ar vilcēju aizbrauca. Puspiekabe atradās stāvlaukumā līdz 2018.gada 27.augustam.

Tātad SIA “Apeks serviss” pārstāvis /pers. Z/ bija klāt gan kravas apskatē, gan svēršanā, gan blombēšanā, tomēr muitas apskates aktu

neparakstīja. Tas izriet arī no /pers. K/ paskaidrojuma, proti, ka notika arī automašīnas svēršana, kurā piedalījās /pers. A/, maiņas vadītājs /pers. L/ un

/pers. Z/. Pēc tam /pers. A/ un /pers. Z/ noblombēja mašīnu, kamēr /pers. K/ bija telpās un neredzēja blombēšanu. Faktiski blombēšanu veica viena

amatpersona.

Tiesas sēdē /pers. K/ paskaidroja, ka Risku vadības daļa noteica, ka jābūt pilnīgai kravas izkraušana, izkraušanas vieta netika noteikta. Kāpēc

kravu aizsūtīja atpakaļ 2018.gada 27.augustā uz SIA “Apeks serviss” noliktavu, ja turpat muitas postenī 0860 bija iespējams viņu izkraut, uz to /pers. K/

nezināja atbildi.

No minētā izriet, ka kravas papildus pārbaudes iemesls bija svara neatbilstība starp dokumentos norādīto svaru un faktiski uz vietas nosvērto

rādītāju.

No lietas materiālos esošajiem dokumentiem redzams, ka CMR norādīts kravas bruto svars 15 437,530 kg (lietas 1.sējuma 223.-225.lapa).

Dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienībā darbinieks /pers. A/ 2018.gada 25.augustā veica kravas svēršanu (lietas 1.sējuma 184.lapa). Svēršanas laikā

konstatēts, ka kopējais svars (transportlīdzeklis, puspiekabe un krava) ir 31 080 kg. Ja no kopējā svara 31 080 kg atņem automašīnas un puspiekabes

pašmasu 14 380 kg, tad starpība veidojas 1262 kg. Arī tajā gadījumā, ja ņem vērā Krievijā 2018.gada 28.jūlijā veiktās automašīnas un puspiekabes

svēršanas rādītāju, no kura izriet, ka pašmasa ir 15 580 kg, veidojas starpība 62 kg.

Dienests ir atzinis, ka faktiski kravas svara starpība ir tikai 62 kg, jo 2018.gada 25.augusta svēršanas aktā Nr.144 kļūdaini tika ievadīts

transportlīdzekļa svars, t.i., 15 580 kg vietā tika ievadīts 14 380 kg. Tiesa piekrīt dienestam, ka konkrētajā gadījumā Lēmums nav pamatots ar svēršanas

rezultātiem, tāpēc minētai svara neatbilstībai lietas izskatīšanā nav izšķiroša nozīme.

[8] Dienesta Muitas pārvaldes struktūrvienība 2018.gada 27.augustā veica padziļināto muitas apskati (lietas 1.sējuma 200.-202.lapa). Kravas

apskati veica darbinieki /pers. B/ un /pers. C/.

/pers. C/ 2018.gada 10.septembra paskaidrojumā norāda (lietas 1.sējuma 244., 245.lapa), ka uzdevumu veikt kravas apskati saņēma no maiņas

vadītāja pienākumu izpildītāja /pers. B/. Pārbaudes veikšanai novirzītā automašīna atradās muitas kontroles punktā. No Riska vadības daļas saņemtajā

uzdevumā bija norādījums pārskaitīt visas kastes un pārliecināties par preces atbilstību deklarētajam. Kāpēc automašīnas pārbaude netika veikta muitas

kontroles punkta teritorijā, nevar atbildēt. Uz muitas punktu atbrauca vieglā automašīna, /pers. C/ un /pers. B/ iesēdās automašīnā un devās uz SIA

“Apeks serviss” noliktavu. Aizmugurē brauca kravas automašīna, kurai bija nepieciešams veikt apskati. Kravas automašīna piebrauca pie SIA “Apeks

serviss” noliktavas, Daugavpilī, Spaļu ielā, puspiekabe tika piedzīta pie rampas. /pers. B/ pārbaudīja un noņēma nodrošinājumu. Pēc nodrošinājuma

noņemšanas kravas automašīnas vadītājs atvēra puspiekabes durvis. Atverot puspiekabes durvis, bija redzamas kartona kastes novietotas vairākās

rindās (ar Lietuvas muitas uzlīmēm – kontrollenti) un uz paletēm sakrautas kastes aptītas ar melnu plēvi. Apskates laikā puspiekabē esošā prece tika

pārvietota uz noliktavas telpu. Pēc kravas izkraušanas tika uzsākta iepakojumu skaitīšana un ievešana puspiekabē. Pārbaudes laikā melnā plēve no

paletēm ar kastēm netika noņemta. Izvēles kārtībā vairākām paletēm ar kastēm tika pārgriezts plēves iepakojums un kartona kastes. Iepakojumos

atradās D&H markas cigaretes. Melnais plēves iepakojums tika griezts uz rampas pirms novietošanas puspiekabē. Plēves iepakojums pārbaudes laikā

pārgriezts aptuveni 10 paletēm. Pārbaudes laikā konstatēts, ka deklarētā prece “D&H” markas cigaretes atbilst T-1 deklarācijā norādītajam. Pēc kravas

iekraušanas puspiekabē un fotografēšanas, cigaretes gan novietotās uz paletēm, gan uz puspiekabes grīdas, no automašīnas netika izvestas. Plēves

iepakojumus un kartona kastes vēra vaļā SIA “Apeks serviss” darbinieki, pēc apskates atvērtos iepakojumus aizlīmēja un ietina plēvē arī SIA “Apeks

serviss” strādnieki. Preces izkraušanas un iekraušanas laikā kravas automašīnas vadītājs atradās automašīnas kabīnē. Preces izkraušanas un iekraušanas

laikā automašīnas vadītājs aptuveni 5 – 6 reizes regulēja puspiekabes augstumu (jo piekabe bija bojāta). Pēc puspiekabes durvju aizvēršanas

automašīnas vadītājs sasēja tenta nostiprināšanas trosi, bet /pers. B/ uzlika muitas nodrošinājumu. Pēc puspiekabes noplombēšanas SIA “Apeks serviss”

darbinieks /pers. B/ un /pers. C/ nogādāja muitas punktā. Pēc ierašanās muitas punktā /pers. B/ un /pers. C/ aizgāja ēst pusdienas. Pēc pusdienām /pers.

C/ strādāja ar dzelzceļa dokumentiem. Pēc darba ar dzelzceļa dokumentiem /pers. C/ uzrakstīja apskates aktu par cigarešu pārbaudi SIA “Apeks

serviss” noliktavā. Muitas apskates aktā Nr.MAALV000810/18-0089 norādītais apskates laiks ir no plkst. 11.47 līdz 14.08. Faktiski akta rakstīšana

noslēdzās aptuveni plkst. 16.00.

Rakstot muitas apskates aktu, 2. ailē – deklarētājs, pilnvarotais pārstāvis, /pers. C/ norādīja uzņēmumu SGS Germany, DE3331326, kāpēc 2. ailē

ir norādīts minētais uzņēmums, nevar izskaidrot. Vai muitas apskates laikā piedalījās pieteicējas pārstāvis, /pers. C/ nezina. Deklarācijas pavaddokumenti:

preču rēķina un CMR pavadzīmes, /pers. C/ rīcībā nebija. Laikā, kad automašīnas puspiekabei /pers. B/ lika nodrošinājumu pie puspiekabes durvīm

atradās persona, kas atveda muitas darbiniekus no muitas punkta uz noliktavu SIA “Apeks serviss”, kā arī automašīnas vadītājs. Vai piekabe tika

nostiprināta ar drošības siksnām, neatceras.

Tiesas sēdē /pers. C/ apstiprināja rakstveidā sniegtos paskaidrojumus.

/pers. B/ 2018.gada 10.septembra paskaidrojumā norāda (lietas 1.sējuma 247., 248.lapa), ka aptuveni plkst. 11.00 uz muitas punktu atbrauca

SIA “Apeks serviss” darbinieks (vārdu un uzvārdu neatceros, bet minētā persona regulāri formē kravas muitas punktā). SIA “Apeks serviss” pārstāvis

informēja /pers. B/ par gatavību nodrošināt cigarešu pārbaudi SIA “Apeks serviss” noliktavā, Spaļu ielā 1P. Aptuveni vienā laikā ar SIA “Apeks serviss”

pārstāvi muitas punkta teritorijā iebrauca vilcējs, piekabināja puspiekabi. SIA “Apeks serviss” pārstāvis ar vieglo automašīnu muitas darbiniekus

nogādāja noliktavā, Spaļu ielā 1P. SIA “Apeks serviss” noliktavā automašīnas puspiekabe tika piedzīta pie rampas, automašīnas vadītājs noņēma muitas

nodrošinājumu un atvēra puspiekabes durvis. Atverot puspiekabes durvis, bija redzamas kartona kastes un uz paletēm novietotas kartona kastes melnā

plēves iepakojumā. Apskatē piedalījās /pers. B/, /pers. C/, SIA “Apeks serviss” darbinieks, automašīnas vadītājs un divi krāvēji. Puspiekabē esošā

krava – uz paletēm novietotās kartona kastes melnē plēves iepakojumā un kartona kastes, kas atradās starp paletēm un piekabes aizmugurējā daļā, tika

ievestas noliktavās telpā. Preču pārbaude veikta uz rampas un automašīnas puspiekabē. SIA “Apeks serviss” darbinieki izvēles kārtībā vēra vaļā

iepakojumus un iesaiņoja atvērtos iepakojumus. Kravas apskates laikā automašīnas vadītājs atradās kabīnē, bet aptuveni 4 vai 5 reizes gāja pie

piekabes, lai noregulētu piekabes augstumu. Apskates laikā atvērtajos iepakojumos konstatētās cigaretes atbilda T-1 deklarācijā un CMR pavadzīmē

norādītajam. Pēc cigarešu iekraušanas puspiekabē automašīnas vadītājs aizvēra puspiekabes durvis, sasēja tenta nostiprināšanas trosi. /pers. B/ uzlika

muitas nodrošinājumu un nofotografēja. Pēc nodrošinājuma uzlikšanas SIA “Apeks serviss” pārstāvis /pers. B/ un /pers. C/ aizveda uz muitas punktu

Daugavpilī, Piekrastes ielā 22. Kāpēc SIA “Apeks serviss” darbinieks nav ierakstīts muitas apskates aktā, /pers. B/ nezina. Uzskata, ka tā ir kļūda.

Nodrošinājuma uzlikšanas laikā pie piekabes aizmugurējām durvīm atradās automašīnas vadītājs, SIA “Apeks serviss” pārstāvis un /pers. C/. Vai

puspiekabei pirms durvju aizvēršanas tika nostiprinātas drošības siksnas, /pers. B/ nezina, jo siksnu nostiprināšanas brīdi neredzēja. Pēc nodrošinājuma

uzlikšanas automašīna palika noliktavā SIA “Apeks serviss”. Kad muitas apskates akts jau bija uzrakstīts vai arī apskates akta rakstīšanas gaitā, /pers.

B/ zvanīja SIA “Apeks serviss” pārstāvim un devu norādījumu pārbaudīto cigarešu kravu nogādāt muitas punktā. Kad kravas automašīna iebrauca

muitas punkta teritorijā, /pers. B/ izgāja no muitas punkta un nodevu kravas pavaddokumentus: T-1 deklarāciju, preču rēķinu un CMR pavadzīmi.

Ņemot vērā to, ka apskates aktā nav norādītas pieaicinātās personas, muitas apskates akts netika izsniegts ne automašīnas vadītājam, ne kādai citai

personai.

No /pers. B/ un /pers. C/ paskaidrojumiem izriet, ka paši muitas darbinieki radīja tādus apstākļus, kas varēja būt par pamatu kravas nozušanai.

Pirmkārt, SIA “Apeks serviss” pārstāvis, kas nav muitas darbinieks, izrādīja iniciatīvu un informēja muitas darbinieku /pers. B/ par gatavību nodrošināt

cigarešu pārbaudi SIA “Apeks serviss” noliktavā, Spaļu ielā 1P. Aptuveni vienā laikā ar SIA “Apeks serviss” pārstāvi muitas punkta teritorijā iebrauca

vilcējs, piekabināja puspiekabi, un SIA “Apeks serviss” pārstāvis ar vieglo automašīnu muitas darbiniekus nogādāja noliktavā, Spaļu ielā 1P. No tā izriet,

ka izvēlētais veids – kravas pārbaude SIA “Apeks serviss” noliktavā – nav pamatots ar lietderības apsvērumiem, bet gan pirmsšķietami ir organizēta tādu

interešu vadīta, kas nesakrīt ar godprātīgu valsts pārvaldes pienākumu veikšanu. Tātad ir izvēlēts riskantākais veids un krava pārbaudīta SIA “Apeks

serviss” noliktavā, kur nav nodrošināta video novērošana, kuru var izmantot muitas vajadzībām. Turklāt, kravas izkraušanā un iekraušanā tika izmantots

SIA “Apeks serviss” resurss – gan darbinieki, gan tehnika. Tiesas sēdē SIA “Apeks serviss” darbinieki /pers. V/ un /pers. U/ norādīja, ka šādā kravas

izkraušanā piedalījušies tikai vienu reizi.

Otrkārt, redzams, ka SIA “Apeks serviss” darbinieku un automašīnas vadītāja iesaiste kravas pārbaudē ir bijusi vairāk nekā tas būtu nepieciešams.

Proti, kravā esošās preces plēves iepakojumus un kartona kastes vēra vaļā SIA “Apeks serviss” darbinieki, pēc apskates atvērtos iepakojumus aizlīmēja

un ietina plēvē arī SIA “Apeks serviss” strādnieki; SIA “Apeks serviss” noliktavā automašīnas puspiekabe tika piedzīta pie rampas, tieši automašīnas

vadītājs (nevis muitas darbinieks) noņēma muitas nodrošinājumu un atvēra puspiekabes durvis; pēc puspiekabes durvju aizvēršanas automašīnas vadītājs

sasēja tenta nostiprināšanas trosi (muitas darbinieks to nepārbaudīja, bet vēlāk atzina, ka troses nostiprināšanā ir pieļauti pārkāpumi) un tikai viens muitas

darbinieks - /pers. B/ - uzlika muitas nodrošinājumu; /pers. C/ uzrakstīja apskates aktu par cigarešu pārbaudi SIA “Apeks serviss” noliktavā, muitas

apskates aktā Nr. MAALV000810/18-0089 norādītais apskates laiks ir no plkst. 11.47 līdz 14.08, bet faktiski akta rakstīšana noslēdzās aptuveni plkst.

16.00, tātad muitas apskates akts tika rakstīts balstoties uz atmiņā palikušiem faktiem, nevis uz vietas fiksētiem faktiem, tas novedis pie kļūdām un

nepilnībām akta sastādīšanā; turklāt deklarācijas pavaddokumenti: preču rēķina un CMR pavadzīmes, /pers. C/ rīcībā nebija.

2018.gada 28.augustā ap plkst.10.00 saņēmēja muitas iestāde – Lietuvas muitas iestāde LTLK400 – darbinieki atvēra kravu un konstatēja, ka

cigaretes kravā neatrodas. Lietuvas muitas iestāde norāda, ka muitas nodrošinājums AE394225 pie kravas saņemšanas bija neskarts. No tā var secināt,

ka krava netika izvesta no Latvijas. Tiesa secina, ka muitas darbinieki - /pers. B/ un /pers. C/ – savus amata pienākumus veica nekvalitatīvi, radot

riskantus apstākļus kravas pazušanai. To apstiprina arī minētajām amatpersonām piemērotie disciplinārsodi – atbrīvošana no amata.

[9] Jāpiekrīt pieteicējai, ka no 2018.gada 25.augustā un 2018.gada 27.augustā muitas kontroles laikā uzņemtajām fotogrāfijām (lietas 1.sējuma

176.-183.lapa, 2.sējuma 149-160.lapa) nav iespējams pārliecināties, ka krava atbilda pavaddokumentos norādītajai. Nevienā no uzņemtajām

fotogrāfijām muitas kontroles laikā nav nofotografēta atvērta cigarešu paciņa, kas pierādītu cigarešu bloku saturu. Pretēji tam, muita apskates laikā

2018.gada 27.jūlijā cigarešu paciņas tika atvērtas un nofotografētas.

Tāpat jāpiekrīt pieteicējai, ka tas apstāklis, ka mainījās galamērķa muitas iestāde nekādā veidā nevarēja ietekmēt dienesta muitas amatpersonu

darbības muitas kontroles punktā, pārbaudot tranzīta kravu.

[10] Dienests norāda uz Muitas kodeksa 134.panta 2.punktu un min, ka pieteicējai bija iespēja piedalīties muitas kontroles veikšanā un

pārliecināties, vai SIA “Apeks Serviss” muitas noliktavā ar muitas deklarāciju Nr.18LV00081012944923 pieteiktajai tranzīta procedūrai tiek iekrauta

visa preču pavaddokumentos norādītā krava. Pieteicēja nav izmantojusi minēto iespēju pārbaudīt kravas atbilstību pavaddokumentos norādītajiem

datiem.

Šajā sakarā jāpiekrīt pieteicējai, ka minētais dienesta secinājums ir atzīstams par absurdu situācijā, kad muitas iestāde ir neatbilstošā veidā veikusi

muitas pārbaudi, turklāt nav arī saņēmusi pilnvarotā pārstāvja vai šofera parakstu uz muitas apskates akta. Viens no līdzekļiem kravas atbilstības

pierādīšanai ir tieši pilnvarotā pārstāvja vai šofera paraksts uz muitas apskates akta. Nav pieļaujama situācija, ka valsts iestāde, neizpildot savus

pienākumus un neveicot atbilstošu kravas pārbaudi, norāda, ka pati privātpersona varētu būt atbildīga par kravas neatbilstību pavaddokumentos

minētajam.

[11] No lietas materiāliem redzams, ka SIA “Apeks serviss” valdes locekļa /pers. Z/ paskaidrojumos ir virkne pretrunu un nesakritību. Proti, SIA

“Apeks serviss” valdes loceklis /pers. Z/ 2018.gada 30.augustā dienestam ir paskaidrojis (lietas 1.sējuma 237., 238.lapa), ka pēc tam, kad muitas

darbinieki bija aizgājuši, apmēram pēc pusstundas tika saņemts muitas kontroles punkta norādījums pārvietot mašīnu uz muitas kontroles punktu, kas tika

izdarīts. Turpretim tiesas sēdē muitas darbinieks /pers. B/ norādīja, ka automašīnas šoferim tika pateikts, ka būs jābrauc tūlīt atpakaļ uz muitas noliktavu,

t.i., jābrauc no mugurpuses vieglai mašīnai, ar kuru muitas darbinieki atgriezās noliktavā (lieta 2.sējuma 194.lapas otra puse). Faktiski automašīna

atgriezās noliktavā ap plkst. 17.00, t.i. pēc trīs stundām (saskaņā ar /pers. C/ paskaidroto muitas apskates aktā Nr. MAALV000810/18-0089

norādītais apskates laiks ir no plkst. 11.47 līdz 14.08). Vēlāk arī /pers. Z/ to pats atzina (2019.gada 19.septembra paskaidrojumos dienestam).

/pers. Z/ 2018.gada 30.augusta, 19.septembra paskaidrojumos (lietas 1.sējuma 239.-241.lapa) un 2018.gada 10.oktobra paskaidrojumos (lietas

1.sējuma 242.lapa) dienestam, kā arī tiesas sēdē norādīja, ka informēja muitas darbiniekus, ka automašīnu ar kravu pavadīs apdrošināšanas kompānijas

pasūtītais konvojs. Kad muitas darbiniekam tika paziņots konvoja mašīnas numurs un konvoja tālruņu numuri, dokumenti tika noformēti, un mašīna tika

izlaista. Konvojs vēl nebija ieradies. Pēc autovadītāja neatlaidīgām prasībām sazvanījis konvoju un noskaidrojis, ka viņiem vēl jābrauc kādas 2,5 stundas.

Pēc mašīnas vadītāja lūguma tika norunāts, ka viņš brauks. /pers. Z/ sazvanījās ar konvoja darbinieku un izteicu priekšlikumu satikties un uzsākt kravas

automašīnas konvojēšanu nevis paredzētajā adresē, SIA “Apeks serviss” noliktavā Spaļu ielā 1P, Daugavpilī, bet Lietuvas pilsētā Zarasai, degvielas

uzpildes stacijā (no Latvijas robežas puses). Konvoja darbinieks piekrita /pers. Z/ priekšlikumam. Tiesa norāda, ka tam pretim runā lietā esošie

pierādījumi. Proti, /pers. AJ/ 2018.gada 18.septembra elektroniskā pasta vēstulē informē dienesta muitas iestādi (lietas 1.sējuma 152.lapa), ka eksporta

uzņēmums saņēma no SIA “Apeks serviss” noliktavas vadītāja norādījumu pievienoties kravas automašīnai norādītajā vietā (apmēram 33 km no

noliktavas) no degvielas uzpildes stacijas. Tas eksporta uzņēmumam likās dīvaini, un viņi atbrauca uz noliktavu, bet netika iekšā, noliktavas personāls

viņus nosūtīja uz degvielas uzpildes staciju. GPS koordinātas, kur konvojs paņēma kravas automašīnu, atrodas apmēram 2,5 stundas pēc ziņojuma par

izlaišanu tranzītā. Arī tiesas sēdē konvoja firmas UAB “Apsaugos komanda” vadītājs /pers. D/ paskaidroja, ka bija divas vai pat trīs reizes neskaidrības,

kuru dēļ konvoja darbinieki atgriezās Lietuvā. Pirmdien ar firmu vienojās par konvojēšanas laiku, bet tas pastāvīgi tika mainīts. Konvoja darbinieki

izbrauca no Lietuvas un uzturēja sakarus ar Latvijas pārstāvi. Latvijas pārstāvis visu laiku atkārtoja, lai nesteidzas, pēc tam viņš darbiniekiem teica, ka

nevajag braukt, lai aizrauc līdz Latvijas robežai un viņš pats pavadīšot kravu, tomēr konvoja darbinieki attiecās.

Minētais kopsakarā ar iepriekšējiem būtiskiem pārkāpumiem muitas kontroles procedūras laikā norāda uz aizdomīgiem apstākļiem saistībā ar

kravas iekraušanu, kā arī rada aizdomas, vai iekrautā krava ir bijusi tā, kura norādīta kravas pavaddokumentos. Tas, ka muitas amatpersonas,

iespējams, nav veikušas pienācīgu kravas pārbaudi, ir pamats pieteicējas atbrīvošanai no atbildības par muitas procedūras nepabeigšanu. Pieteicējai

nelabvēlīgas sekas ir radušās muitas amatpersonu darbību dēļ, tāpēc pieteicēja kā principāls nav izpildījusi pienākumu nodrošināt preču un

pavaddokumentu uzrādīšanu saņēmēja muitas iestādē.

[12] Apkopojot minēto, jānorāda, ka konkrētā situācija atbilst Muitas kodeksa 120.pantam, kas paredz, ka ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa

summu atmaksā vai atbrīvo no tās taisnīguma dēļ, ja ievedmuitas parāds ir radies īpašos apstākļos, kuros parādniekam nevar piedēvēt ne krāpšanu, ne

acīmredzamu nolaidību. Pieteicēja savus pienākumus muitas procedūrā ir veikusi labā ticībā un tai nevar piedēvēt ne krāpšanu, ne acīmredzamu nolaidību,

savukārt nolaidība un krāpšanas risks ir vērojams tieši no dienesta darbinieku puses. Līdz ar to pieteicēja nav atbildīga par muitas nodokļa

54 656,52 euro un nokavējuma naudas 398,32 euro, akcīzes nodokļa l 090 733,28 euro un nokavējuma naudas 72 533,76 euro, kā arī pievienotās

vērtības nodokļa 260 458,72 euro un nokavējuma naudas 17 320,50 euro nomaksu. Tādējādi dienesta Lēmums ir atceļams.

[13] Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no

atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 “Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā

Administratīvā procesa likuma 126.pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta

atbildētāja pusē.

Tā kā izskatāmajā lietā pieteikums tiek apmierināts, no atbildētāja par labu pieteicējai piespriežama valsts nodeva par pieteikumu par lietas

ierosināšanu 30 euro. Ņemot vērā, ka šajā administratīvajā lietā atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātā iestāde ir dienests, tad pieteicējas

samaksātā valsts nodeva ir piespriežama no Latvijas Republikas un tā jāatlīdzina no dienesta budžeta līdzekļiem

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nolēma

1. Apmierināt Vācijā reģistrētas sabiedrības SGS Germany GmbH (reģ. Nr. HRB 4951) pieteikumu.

2. Atcelt ar pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta 2019.gada 31.maija lēmumu Nr.30.1-22.9/2630.

3. Piespriest no Latvijas Republikas par labu SGS Germany GmbH (reģ. Nr. HRB 4951) tās samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā un

noteikt, ka tā atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S. Audzere