Court dismisses appeal on public procurement bid rejection for being unreasonably low due to insufficient justification.

ECLI:LV:AT:2026:0306.A420209424.8.L

Lieta Nr. A420209424, SKA-239/2026

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2026.gada 6.martā

[1] Senātā saņemta pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Identity Solutions” – kasācijas sūdzība

par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 18.jūnija spriedumu.

Ar minēto spriedumu noraidīts pieteicējas pieteikums par Iepirkumu uzraudzības biroja 2024.gada 30.jūlija

lēmuma Nr. 4‑1.2/24-153 atzīšanu par prettiesisku. Ar pārsūdzēto lēmumu birojs atstājis negrozītu pasūtītājas –

valsts AS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – rīkotajā iepirkuma procedūrā „Latvijas ,,Eiropas digitālās

identitātes maka” pilota izstrāde” (Nr. LVRTC 2023/29) pieņemto lēmumu par pieteicējas piedāvājuma izslēgšanu

no iepirkuma sakarā ar to, kas tas vērtējams kā nepamatoti lēts.

No lietas materiāliem izriet, ka pasūtītājai, ievērojot to, ka pieteicējas piedāvātā cena (cilvēkstundas likme)

bija ievērojami mazāka nekā pārējo pretendentu piedāvātā cena, turklāt iepriekš pieteicēja līdzvērtīgu pakalpojumu

sniegusi par apmēram trīs reizes lielāku cenu, radās šaubas, vai pieteicējas piedāvājums nav nepamatoti lēts. Tāpēc

pasūtītāja, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 53.panta (Nepamatoti lēts piedāvājums) normām, divas

reizes aicināja pieteicēju izskaidrot piedāvāto cenu. Izvērtējusi pieteicējas sniegtās atbildes (kurās pieteicēja

uzsvēra, ka piedāvāto cenu veidojusi, ņemot vērā tirgū konstatētās tendences piedalīties iepirkumos ar ārkārtīgi

zemu cenu un savu interesi gūt pieredzi, un ka pieteicējas rīcībā esot pietiekami daudz līdzekļu, lai nodrošinātu

darbiniekiem motivējošu atalgojumu), pasūtītāja atzina, ka tās nesniedz pietiekamu pamatojumu piedāvātajai

zemajai cenai. Tiesa, izvērtējusi lietas tiesiskos un faktiskos apstākļus, piekrita pasūtītājai un birojam, ka pieteicēja

savos skaidrojumos nav spējusi pietiekami pamatot piedāvāto zemo cenu.

[2] Izvērtējusi pieteicējas kasācijas sūdzību, senatoru kolēģija turpmāk norādīto apsvērumu dēļ atzīst, ka

tajā norādītie argumenti nav tādi, kas rada šaubas par pārsūdzētā sprieduma tiesiskumu.

[3] Kasācijas sūdzībā pieteicēja norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 53.panta ceturtā daļa imperatīvi

paredz, ka pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta

piedāvāto zemo cenas līmeni. Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvas

2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – direktīva 2014/24) 69.pantā

piedāvājuma noraidīšana kā obligāta paredzēta tikai tad, ja piedāvājums neatbilst tiesību aktos paredzētajām

prasībām vides, sociālo un darba tiesību jomā; gadījumā, ja pretendenta sniegtie pierādījumi apmierinoši

neizskaidro piedāvātās cenas zemo līmeni, pasūtītājs atbilstoši direktīvai var noraidīt piedāvājumu (proti, tas neesot

obligāti).

Senatoru kolēģija nesaskata, ka pieteicējas akcentētā minētā regulējuma nianse norāda uz tiesas pieļautu

kļūdu Publisko iepirkumu likuma 53.panta normu interpretācijā. Izskatāmajā lietā tiesa ir secinājusi, ka pieteicējas

pasūtītājai sniegtie skaidrojumi par piedāvāto cenu nesniedz apmierinošu izskaidrojumu, tāpēc pasūtītājai bija

tiesības izslēgt pieteicējas piedāvājumu no konkursa. Pasūtītāja tiesības šādi rīkoties tieši paredz Publisko

iepirkumu likuma 53.panta ceturtās daļas regulējums, un tas nav pretrunā direktīvai 2014/24. Līdz ar to tam, ka

likumā piedāvājuma izslēgšana šādā situācijā formulēta kā pienākums, bet direktīvā – kā tiesības, konkrētajā

gadījumā nav izšķirošas nozīmes.

[4] Pieteicēja pamatoti norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 53.panta regulējums interpretējams tādējādi,

ka pasūtītājs pretendenta piedāvājumu nepamatota lētuma dēļ var izslēgt tad, ja pretendenta sniegtie skaidrojumi

apmierinoši neizskaidro piedāvāto zemās cenas līmeni, un ir būtiski, lai gan Iepirkumu uzraudzības birojs, gan tiesa

izvērtē to, vai pretendenta sniegtie skaidrojumi par cenu tiešām dod pamatu piedāvājumu noraidīt.

Tomēr minētais neliecina par tiesas pieļautu kļūdu tiesību normu piemērošanā, jo būtībā tieši to tiesa

izskatāmajā lietā arī ir darījusi. Proti, lai arī tiesa spriedumā ir citstarp atsaukusies uz atziņu, ka tiesa nevar

pasūtītāja vietā izvērtēt, vai piedāvājums ir nepamatoti lēts, tiesa vienlaikus ir uzsvērusi, ka tās kompetencē ir

pārbaudīt pasūtītāja šajā sakarā pieņemtā lēmuma pamatotību. Lai to pārbaudītu, tiesa pati ir rūpīgi un argumentēti

izvērtējusi pieteicējas pasūtītājam sniegtos skaidrojumus, tostarp kopsakarā ar pieteicējas tiesas sēdē paskaidroto

(secinot, ka pieteicējas paskaidrojumi ir pretrunīgi), un ir atzinusi, ka tie tiešām nesniedz apmierinošu skaidrojumu.

Citstarp tiesa pamatoti atzinusi, ka vispārīgas norādes, ka pretendentam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai

nodrošinātu saviem darbiniekiem atalgojumu, nevar uzskatīt par apmierinošu izskaidrojumu, tostarp – par skaidru

norādi uz piedāvātu atlaidi. Apgalvojumi, ka starpību starp izmaksām par darbinieku atalgojumu un no pasūtītāja

gūtajiem ieņēmumiem pretendents apņemas segt pats, neidentificējot avotus, no kuriem līdzekļi tiks novirzīti šai

vajadzībai, ir acīmredzami pārāk nekonkrēti un nevar novērst pamatotas šaubas par piedāvāto zemo cenu.

Tas, ka pieteicēja nepiekrīt tiesas novērtējumam, neliecina par tiesas pieļautu kļūdu tiesību normu

piemērošanā un pierādījumu novērtēšanā. Savukārt kasācijas instances kompetencē nav lietas faktisko apstākļu un

pierādījumu pārvērtēšana.

[5] Publisko iepirkumu likuma 53.panta normas skaidri noteic, ka tad, ja pasūtītājam piedāvājums šķiet

nepamatoti lēts, pasūtītājs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu un pasūtītājs noraida

piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas līmeni (panta

pirmā – ceturtā daļa).

Tādējādi iespējami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes gadījumā izšķiroša nozīme ir tieši pretendenta

paša sniegtajiem skaidrojumiem par piedāvāto cenu, proti, paskaidrojumiem un sagādātajiem pierādījumiem, kas

apliecina, kā pretendents spēj piedāvāt attiecīgo cenu un ka pretendents par piedāvāto cenu objektīvi spēs izpildīt

līgumu. Tas arī ir saprātīgi un loģiski, jo tikai pats pretendents var zināt to, kā un kāpēc ir spējis piedāvāt zemo

cenu, un attiecīgi tikai pats pretendents var pamatot, ka tā piedāvājums nav nepamatoti lēts, bet gan ir nopietns un

dzīvotspējīgs. Tostarp tikai pats pretendents var zināt, vai, veidojot cenu, ir vēlējies piedāvāt atlaidi, līdz ar to, ja tā

tas tiešām ir bijis, pretendentam nebūtu jābūt nekādām grūtībām pasūtītājam jau pirmo reizi sniegtajā skaidrojumā

to konkrēti un skaidri norādīt.

Ievērojot minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka nepamatots ir pieteicējas kasācijas sūdzībā apgalvotais, ka

pieteicēja tiekot spiesta uzminēt, kas varētu novērst pasūtītāja šaubas par piedāvāto cenu, un ka pieteicējai tiekot

uzlikts nesamērīgs pierādīšanas slogs.

[6] Kasācijas sūdzībā norādīts, ka tiesa neesot ņēmusi vērā, ka konkursa nolikuma 3.5.6.1.punkta un

12.pielikuma nosacījumos nebija prasīts, lai finanšu piedāvājumā tiktu norādīta detalizēta cilvēkstundas likmes

veidošanās, kā arī netika prasīts, lai tiktu atsevišķi norādīta piedāvātā atlaide. Tomēr arī šie pieteicējas argumenti

neliecina par tiesas pieļautu kļūdu tiesību normu piemērošanā. Izskatāmajā gadījumā pieteicējas piedāvājums nav

izslēgts no konkursa sakarā ar neatbilstību nolikuma prasībām, bet gan sakarā ar to, ka pasūtītājai radās aizdomas

par piedāvājuma nepamatotu lētumu un pieteicējas šajā sakarā sniegtie skaidrojumi nesniedza apmierinošu

izskaidrojumu par to, kā pieteicēja spēj piedāvāt attiecīgo zemo cenu. Arī tiesa nav pārmetusi pieteicējai, ka tā

atlaidi nebija norādījusi finanšu piedāvājumā, bet gan, ka tā pasūtītājai sniegtajā skaidrojumā nebija piedāvāto cenu

skaidri pamatojusi ar piedāvātu atlaidi (ja atlaide bija tas, kas ļāva pieteicējai piedāvāt tik zemu cenu).

Nepamatoti ir arī kasācijas sūdzībā norādītie apsvērumi, ka citiem pretendentiem neesot prasīts, lai tie

izskaidro piedāvātās cenas, un tādējādi, prasot to pieteicējai, neesot ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips.

Izskatāmajā gadījumā pieteicējai papildu informācija par tās finanšu piedāvājumu (tajā norādīto cenu) prasīta tāpēc,

ka pasūtītājai objektīvu apstākļu dēļ radās šaubas par pieteicējas piedāvājuma nepamatotu lētumu. Skaidrojuma un

papildu informācijas pieprasīšanu šādā situācijā tieši paredz Publisko iepirkumu likuma 53.panta pirmā daļa.

Savukārt citiem pretendentiem šāda informācija netika prasīta, jo pasūtītājai neradās šaubas par to piedāvājumu

iespējami nepamatotu lētumu. Līdz ar to nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudes kontekstā pieteicēja neatrodas

salīdzināmos apstākļos ar pārējiem pretendentiem un nav pamata apgalvot, ka tiesa nav ievērojusi vienlīdzīgas

attieksmes principu.

[7] Kasācijas sūdzībā izteikts lūgums Senātam vērsties Eiropas Savienības Tiesā prejudiciālā nolēmuma

sniegšanai ar jautājumiem par direktīvas 2014/24 69.panta interpretāciju attiecībā uz tiesas kompetenci, kurus

Senāts jau uzdeva Eiropas Savienības Tiesai ar 2023.gada 19.decembra lēmumu lietā Nr. SKA-222/2023,

ECLI:LV:AT:2023:1219.A420250220.10.L, bet uz kuriem Eiropas Savienības Tiesa toreiz nesniedza atbildi, jo

attiecīgajā lietā iepirkuma vērtība nesasniedza direktīvas piemērošanai noteikto slieksni.

Senatoru kolēģija atzīst, ka izskatāmās lietas izlemšanai nav nepieciešams vērsties Eiropas Savienības Tiesā

ar attiecīgajiem jautājumiem. No kasācijas sūdzības noprotams, ka, pieteicējas ieskatā, šie jautājumi būtu jāuzdod,

lai noskaidrotu tiesas kompetenci, pārbaudot pasūtītājas lēmumu, jo pieteicēja uzskata, ka tiesa nevar pārbaudīt

tikai to, vai pasūtītāja nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas, bet tiesai pašai jāizvērtē, vai pieteicējas pasūtītājai

sniegtie skaidrojumi par piedāvāto cenu to apmierinoši izskaidro. Tomēr, kā jau minēts, izskatāmajā gadījumā tiesa

nemaz nav aprobežojusies tikai ar to, vai pasūtītājs ir pieļāvis kādas acīmredzamas kļūdas, bet pati ir novērtējusi

pieteicējas sniegtos skaidrojumus par piedāvāto cenu un tā rezultātā ir secinājusi, ka pasūtītāja pamatoti pieteicējas

skaidrojumus novērtēja kā tādus, kas nesniedz apmierinošu pamatojumu pieteicējas spējai piedāvāt konkrēto zemo

cenu un attiecīgi nenovērš bažas par piedāvājuma nopietnību.

Turklāt senatoru kolēģija uzsver, ka 2023.gada 19.decembra lēmumā lietā Nr. SKA-222/2023 Senāta

uzdotie jautājumi par tiesas kompetenci attiecās uz tiesību normās tieši neregulētu situāciju, kurā pasūtītājs pats

nesaskata pamatu izslēgt piedāvājumu no iepirkuma, bet jautājumu par tā nepamatotu lētumu aktualizē cits

iepirkuma pretendents. Proti, tajā lietā pasūtītājs, izvērtējis pretendenta sniegto skaidrojumu par pirmšķietami

nepamatoti lētu piedāvājumu, atzina, ka pretendenta skaidrojums pietiekami izskaidro piedāvāto cenu, un

pieteikumu tiesā bija iesniegusi cita persona ar mērķi panākt, ka attiecīgā pretendenta piedāvājums tomēr tiek atzīts

par nepamatoti lētu. Tāpēc attiecīgajā lietā Senāts uzskatīja, ka būtu lietderīgi saņemt Eiropas Savienības Tiesas

redzējumu par to, vai direktīvas 2014/24 normas pieļauj tiesas kompetenci pretēji pasūtītāja viedoklim atzīt kādu

piedāvājumu par nepamatoti lētu. Savukārt izskatāmajā lietā situācija ir kardināli pretēja, jo pasūtītājs pats ir atzinis

pieteicējas piedāvājumu par nepamatoti lētu, un tiesai attiecīgi jāpārbauda šā lēmuma pamatotība, ko tiesa arī ir

darījusi.

[8] Ievērojot minēto, kā arī to, ka pieteicējas kasācijas sūdzība nenorāda uz tādiem lietas atrisināšanai

būtiskiem tiesību jautājumiem, kas būtu nozīmīgi judikatūras veidošanai, senatoru kolēģija atzīst, ka ir pamats

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 338.panta otro daļu un 338.1panta otrās daļas 2.punktu,

senatoru kolēģija

nolēma

atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Identity Solutions”

kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2025.gada 18.jūnija spriedumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore I. Višķere Senators E. Darapoļskis Senatore D. Makarova