Court orders management company to collect unpaid maintenance fees and interest from apartment owner.

Lietas arhīva Nr. C-2878-17/8

ECLI:LV:RPPT:2017:1101.C28351416.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 1.novembrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese I.Risberga

ar tiesas sēdes sekretāri L.Daņķi

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu un

konstatēja:

19.10.2016. SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” cēla tiesā prasību pret /pers. A/ par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas un

saņemto pakalpojumu maksājumu parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Uzņēmumu reģistra valsts notāres R.Ritenbergas-Balodes 2010.gada 29.decembra lēmumu reģistrēta Rīgas

pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” reorganizācija, nosakot, ka Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un

tiesību pārņēmēja ir SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”.

SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs” saistību un tiesību pārņēmēja, saskaņā ar

2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līgumu Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju

pārvaldīšanas līgumu Nr.RD-11-910-lī dzīvojamo māju Rīgā, Lielā iela 59.

Pamatojoties uz ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījumā Nr. 24420 67 Atbildētājam no 2014.gada 20.janvāra līdz 2016.gada

28.jūlijam bija reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu (kadastra Nr. /numurs A/), kas atrodas /adrese/.

Likuma ,,Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 31.12.2010.) 8.panta pirmā daļa noteica, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties

daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Savukārt, minētā likuma 12.panta pirmā daļa paredzēja, ka dzīvokļa

īpašnieks atbilstoši viņa īpašumā esošajam kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmuma

pamata noteiktos izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku

kopsapulces noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās meijas pārvaldīšanu, ja šāda atlīdzība paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā,

bet panta ceturtā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā. Savukārt,

minētā panta trešā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

MK noteikumiem Nr.135 „Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu” (spēkā līdz 27.03.2008.)

Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

Savukārt norēķināšanās par saņemtajiem pakalpojumiem tiek noteikta pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.1013 „ Kārtība, kādā dzīvokļa

īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

2014.gada 14.janvārī Prasītājs ar Atbildētāju noslēdza dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu (turpmāk – Līgums).

Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu, Atbildētājam ir jāveic maksājumus atbilstoši Prasītāja izrakstītajiem rēķiniem pilnā apmērā par katru kārtējo mēnesi

līdz rēķinā norādītajam datumam, bet Prasītājam saskaņā ar Līguma 5.5.punktu maksājumu kavējuma gadījumā ir tiesības aprēķināt un saņemt no

Atbildētāja līgumsodu 0,1 % apmērā no kopējās parāda summas par katru nokavēto dienu.

Prasītājs ir izpildījis savas no Līguma izrietošās saistībās, tas ir, sniedzis dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču

Atbildētājs savus pienākumus saskaņā ar noslēgto Līgumu nav izpildījis. Atbildētājs nav sniedzis nekādus konkrētus mutiskus vai rakstveida iebildumus

par saņemtajiem pakalpojumiem vai izrakstītajiem rēķiniem.

Prasītājam ir tiesības prasīt no Atbildētāja likumiskos procentus, kas izriet no LR Civillikuma 1759.panta, un, proti, procenti jāmaksā, arī bez

noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs Saskaņa ar LR

Civillikuma 1765. pantu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā ari tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tā kā Prasītājs nav saņēmis savlaicīgas rēķinu apmaksas par sniegtajiem pakalpojumiem, tad Atbildētājam ir izveidojies parāds par periodu no

2014. gada 1. septembra līdz 2016. gada 28. jūlijam par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem

EUR 4242,92 (četri tūkstoši divi simti četrdesmit divi eiro un 92 centi) apmēra, nokavējuma procenti par periodu no 2014. gada 3. septembra līdz 2016.

gada 1. oktobrim EUR 1857,62 (viens tūkstotis astoņi simti piecdesmit septiņi eiro 62 centi), kopā EUR 6100,54 (seši tūkstoši viens simts eiro 54

centi).

Atbildētājs brīdināts par parāda esamību un tā nenomaksāšanas sekām ar 2016.gada 20.jūnija Brīdinājumu. Brīdinājumā noteiktajā termiņā parāds

nav nomaksāts.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei' tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Ievērojot iepriekš minētos faktiskos apstākļus un minētās tiesību normas, kā arī pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 8. un 10.pantu, likuma

„Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50. pantu, Civillikuma 876., 1587. un 1720. pantu, kā arī Civilprocesa likuma 1., 23., 24., 26.,

33., 34., 37., 41., 128., 129., 137. panta pirmo daļu, 138.panta pirmās daļas 3.punktu un piekto daļu, un 195. pantu lūdz tiesu piedzīt no /pers. A/ par

labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, parādu par dzīvojamās ēkas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumiem un

saņemtajiem pakalpojumiem par periodu no 01.09.2014. līdz 28.07.2016. 4242,92 EUR, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no

03.09.2014. līdz 01.10.2016. 1857,62 EUR, kā arī visus ar tiesāšanos saistītos izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus. Atzīt tiesības prasītājam saņemt 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus nav iesniegusi.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, 01.11.2017. saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt lietu bez pārstāvja klātbūtnes, Prasību uztur.

Atbildētāja pēc prasības celšanas nav veikusi maksājumus.

Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 59.panta pirmās daļas noteikumiem atbildētāja uz tiesas sēdi aicināta ar

sludinājumu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, kas publicēts 2017.gada 28.jūlijā laikraksta laidienā Nr.149 (5976).

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu un 59.panta ceturto daļu lietu var izskatīt pušu prombūtnē.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā

ir noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

No lietas materiāliem pievienotajām izdrukām no zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs B/redzams, ka /pers. A/ no 20.0.2014. līdz 28.07.2016.

piederēja dzīvokļa īpašums Nr./adrese/.

No 2003.gada 29.decembra nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pilnvarojuma līguma Nr.DI-03-688-lī, kā arī 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo

māju pārvaldīšanas līguma Nr.RD-11-910-lī secināms, ka SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, kā Rīgas pašvaldības SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”

saistību un tiesību pārņēmēja, apsaimnieko un pārvalda dzīvojamo māju Rīgā, Lielā ielā 59.

Lietā nav strīda par to, ka 14.01.2014. starp pusēm ir noslēgts Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgums dzīvokļa īpašniekam

Nr.6-13/269.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens,

kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Savukārt, šī likuma 13.panta pirmajā daļā noteikts, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā

ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā.

Kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu nosaka

Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”.

Savukārt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa tiek noteikta pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 9.decembra

noteikumiem Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir sniedzis mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus atbildētājai, savukārt atbildētāja nav

apmaksājusi rēķinus. No parāda aprēķina redzams, ka atbildētāja nav veikusi maksājumus par mājas uzturēšanu un saņemtajiem pakalpojumiem, un no

01.09.2014. līdz 28.07.2016. izveidojies parāds 4242,92 EUR.

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas parāda aprēķinu, arī atbildētāja to nav apstrīdējusi, tādējādi tiesa atzīst, ka no atbildētājas piedzenams

pamatparāds 4242,92 EUR.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 1857,62 EUR par laika periodu no 03.09.2014. līdz 01.10.2016.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu

bezprocentīgs.

Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētāja ir pieļāvusi parāda samaksas nokavējumu, tādējādi no atbildētājas piedzenami likumiskie nokavējuma

procenti 1857,62 EUR par laika periodu no 03.09.2014. līdz 01.10.2016.

Civilprocesa likuma 195.pantā noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot to apmēru.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama valsts nodeva 478,76 EUR, un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR,

ar sludinājuma ievietošanu laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” saistītie izdevumi 15,65, kopā 499,11 EUR,

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1 pantu tiesa

nosprieda:

apmierināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks” prasību.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs

40103362321, parādu 4242,92 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 1857,62 EUR par laika periodu no 03.09.2014. līdz 01.10.2016. un

tiesāšanās izdevumus 499,11 EUR, kopā 6599,65 EUR (seši tūkstoši pieci simti deviņdesmit deviņi euro, sešdesmit pieci centi).

Samaksa veicama vienā no norēķinu kontiem: AS „SWEDBANK” – LV98 HABA 0551 0307 3483 7; AS „Citadele banka” – LV83 PARX

0013 0443 8001 9; AS „SEB banka” - LV65 UNLA 0050 0171 8682 0; AS „DnB banka” – LV 63 RIKO 0002 0131 9759 6; AS Nordea Bank

Finland Plc Latvijas filiāle” – LV57 NDEA 0000 0830 6955 0.

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas numurs 40103362321, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

/pers. A/ likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda summas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20(divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 01.11.2017.

Tiesnese I.Risberga