Court allows claim for recovery of funds misappropriated by insolvent company director to interested party.

ECLI:LV:RIRT:2021:0226.C33527420.5.S

Lieta Nr. C33527420

C-1928-21/24

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021. gada 26. februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Ilze Freimane

rakstveida procesā izskatīja vienkāršotās procedūras civillietu maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību “/Nosaukums/” (turpmāk

– MSIA “/Nosaukums/”) prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] MSIA “/Nosaukums/” 2020. gada 12. oktobrī cēla tiesā prasību vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem un argumentiem.

[1.1] Atbildētāja laikā no 2011. gada 12. jūlija līdz maksātnespējas pasludināšanas dienai bija SIA “/Nosaukums/” valdes locekle ar tiesībām

pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi, kā arī 100 % kapitāla daļu turētāja, līdz ar to Maksātnespējas likuma izpratnē ir uzskatāma par ieinteresēto

personu.

Pārbaudot prasītājas grāmatvedības dokumentus, administratore konstatēja, ka atbildētāja 2020. gada 28. aprīlī SIA “/Nosaukums/” kasē

ieskaitīja 2799 euro, no kuriem 2020. gada 28. aprīlī, 2020. gada 30. maijā un 2020. gada 10. jūnijā kopsummā 506,31 euro novirzīti parāda par

avansa norēķinu segšanai pret atbildētāju.

Savā atbildē uz administratores pretenziju atbildētāja atzina, ka naudas summa izmaksāta par iepriekšējo gadu neveiktajiem avansu norēķiniem,

savukārt parāds pret Valsts ieņēmumu dienestu sāka veidoties kopš 2017. gada 16. janvāra.

Prasītājas maksātnespējas process pasludināts 2020. gada 14. augustā. Tādējādi atbildētāja, izmantojot savas kā kases turētājas priekšrocības,

sešu mēnešu laikā pirms maksātnespējas pasludināšanas veikusi maksājumus saistību mazināšanai pret ieinteresēto personu, lai gan nodokļu parāda

izpildes termiņš iestājies pirms tam.

[1.2] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 99. panta pirmās daļas 2. punktu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas

nepamatoti izmaksātos naudas līdzekļus 506,31 euro un ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

[2] Tiesā 2020. gada 26. novembrī saņemts /pers. A/ rakstveida paskaidrojums, kurā atbildētāja prasību neatzīst, pamatojoties uz šādiem

motīviem.

[2.1] Administratore 2020. gada 22. oktobra paziņojumā norādīja, ka attiecībā uz nodokļu parāda rašanos nav izpildījušies visi priekšnoteikumi, lai

konstatētu zaudējumu esību. Valsts ieņēmumu dienests pret atbildētāju nav uzsācis administratīvā pārkāpuma procesu, turklāt laikā no 2017. gada

17. marta līdz 2019. gada 14. jūnijam SIA “/Nosaukums/” veikusi nodokļu maksājumus 15 888,30 euro.

Izvērtējot iepriekš minētos apstākļus kopsakarā ar atbildētājas mantisko stāvokli, administratore paziņoja par nodomu nevērsties tiesā par nodokļu

parādu, par ko Valsts ieņēmumu dienests iebildumus neizteica. Ņemot vērā minēto, nav saprotams, kāpēc administratore mainījusi savu nostāju.

Apstākļos, kad administratore nav konstatējusi atbildētājas vainojamību zaudējumu nodarīšanā prasītājai, nav pamatota šādas prasības celšanai,

norādot citu prasības priekšmetu un normatīvo pamatu.

[2.2] Nav patiess administratores apgalvojums, ka naudas līdzekļi novirzīti kā algas vai avansa atlīdzība par veikto darbu, jo to samaksa saistīta

nevis ar parāda atmaksu, bet gan preču iegādi saimnieciskās darbības vajadzībām.

[2.3] Valsts ieņēmumu dienests arī ir uzskatāms par ieinteresēto personu, ko norādīja pati administratore sākotnējā prasības pieteikumā.

Atbildētāju nevar uzskatīt par ieinteresēto personu, jo viņa bija ne tikai valdes locekle, bet arī uzņēmuma darbiniece, proti, veica kasiera un

apkalpošanas darbu, kā arī bija konditore. Turklāt atbildētāja nav pieteikusi savu kreditora prasījumu maksātnespējas procesā, kas papildus apliecina,

ka prasītāja nebija parādā atbildētājai.

[3] Tiesā 2020. gada 8. decembrī saņemta prasītājas atsauksme, kurā norādīti šādi papildu apstākļi un argumenti.

[3.1] Atbildētājas sniegtā informācija par maksātnespējas procesa gaitu ir nepilnīga. Administratore nav mainījusi savu nostāju, jo 2020. gada

15. oktobra mantas pārdošanas plānā paziņoja atbildētājai un kreditorei, ka tiesā iesniegta prasību pret atbildētāju par nepamatoti samaksātās naudas

summas atgriešanu, kā arī vienlaikus informēja par nodomu vērsties tiesā pret atbildētāju kā parādnieces pārstāvi par nodarītajiem zaudējumiem.

Ņemot vērā minēto, administratores nostāja par prasības celšanu nav mainījusies.

[3.2] Pēdējais SIA “/Nosaukums/” konditorejas pasūtījums bija 2019. gada 15. septembrī par 46,59 euro, līdz ar to tai nebija nepieciešama

izejvielu iegāde saimnieciskās darbības vai tekošo norēķinu veikšanai pēc šī datuma.

[3.3] Kreditora prasījuma iesniegšana maksātnespējas procesā ir personas tiesības nevis pienākums, līdz ar to nav pamatots atbildētājas

arguments, ka tā neiesniegšana apliecina parāda neesību.

Turklāt jāņem vērā, ka atbildētājas 2020. gada 18. jūnija iesniegumā SIA “/Nosaukums/” lūgts valdes locekļa algu izteikt kā dalībnieka (pašas

atbildētājas) aizdevumu SIA “/Nosaukums/”.

No atbildētājas paskaidrojuma izriet, ka atbildētāja par saviem līdzekļiem iegādājās nepieciešamās izejvielas saimnieciskajai darbībai, sedzot citus

SIA “/Nosaukums/” rēķinus, līdz ar to pastāvēja SIA “/Nosaukums/” parāds pret atbildētāju.

[3.4] Atbildētājas paskaidrojumam pievienotie inventarizācijas akti par 2017., 2018. un 2019. gadu faktiski radīti 2020. gada 26. novembrī īsi

pirms parakstīšanas ar elektronisko parakstu.

Turklāt atbildētāja šādus dokumentus administratorei nav nodevusi, ko apliecina administratores veiktā inventarizācija.

[3.5] Atbildētājai ir juridiskā izglītība, proti, viņa ir ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, līdz ar to viņa varēja saprast un

apzināties savas rīcības sekas.

[4] Tā kā lietas dalībnieki nelūdza lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu lietas izskatīšana tika nozīmēta rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem paziņots likumā noteiktajā

kārtībā.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma šādu

apsvērumu dēļ.

[5.1] Lietā nav strīda, ka atbildētāja 2020. gada 28. aprīlī veikusi skaidras naudas 2799 euro iemaksu SIA “/Nosaukums/” kasē pamatkapitāla

palielināšanai, ko vienlaikus apliecina lietā esošā kases grāmata un 2020. gada 28. aprīļa kases ieņēmumu orderis Nr. IenOrd0001 (lietas 16.–17. lapa).

Tāpat atbildētāja faktiski atzīst, ka 506,31 euro no iemaksātajiem naudas līdzekļiem tika novirzīti pašai atbildētājai, tomēr neuzskata, ka pastāv

pamats tos atprasīt atbilstoši Maksātnespējas procesa likuma 99. pantam, jo nav pareizi identificēts maksājuma mērķis, turklāt administratores nostāja

maksātnespējas procesa gaitā bijusi pretrunīga. Tāpat izvērtējams jautājums par to, vai atbildētāja atzīstama par ieinteresēto personu.

[5.2] Maksātnespējas likuma 65. pantā noteikti administratora pienākumi pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, kas

tajā skaitā ietver pienākumu nekavējoties uzsākt parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un parādnieka bilances sastādīšanu (2. punkts),

kā arī atgūt debitoru parādus un veikt tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai (6. punkts).

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 99. panta pirmās daļas 2. punkta nosacījumiem naudas summas, ko parādnieks samaksājis parādu segšanai

pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas, ir atmaksājamas, ja parāds samaksāts

ieinteresētajām personām attiecībā pret parādnieku un nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes

termiņa.

No tiesu prakses atziņām izriet, ka savstarpēji nošķirami priekšnoteikumi, kas izvirzāmi prasībām par zaudējumu piedziņu un naudas līdzekļu

atmaksāšanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 99. pantu. Tādējādi lai apmierinātu prasību, kas celta, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma

99. panta pirmās daļas 2. punktu, atbilstoši tiesību normas dispozīcijai, tiesai ir jākonstatē: 1) termiņš, proti, ka maksājums parādu segšanai ir izdarīts

pēdējo sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas; 2) parāds samaksāts ieinteresētajām personām

attiecībā pret parādnieku; 3) nav pildītas citas saistības, kuru izpildes termiņš iestājies pirms ieinteresēto personu saistību izpildes termiņa (sk. Senāta

2019. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. SKC-185/2019).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka šāda tiesību institūta ieviešanas mērķis ir nevis apstrīdēt maksājumu pamatotību un izvērtēt to samaksas iemeslus,

bet gan piešķirt visiem parādnieka kreditoriem līdzvērtīgas iespējas saņemt savu saistību apmierinājumu, nepieļaujot, ka neilgu laika posmu pirms

maksātnespējas procesa pasludināšanas kāds kreditors atrodas īpaši labvēlīgā situācijā. Secīgi arī tiesai, izvērtējot prasības pamatotību, jāaprobežojas

vienīgi ar Maksātnespējas likuma 99. pantā norādīto priekšnoteikumu esības konstatēšanu, neanalizējot, vai atbildētājai veikti maksājumi saistībā ar

darba pienākumu izpildi vai saimniecisko darbību.

[5.3] Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 14. augusta spriedumu pasludināts SIA “/Nosaukums/” maksātnespējas process un par administratori

iecelta sertificēta administratore Santa Kovaļevska (lietas 9. lapa).

Atbilstoši kases grāmatai par 2380 kontu un kases izdevumu orderiem 2020. gada 28. aprīlī atbildētāja novirzījusi naudas līdzekļus 2799 euro

pamatkapitāla palielināšanai, kas 2020. gada 28. aprīlī, 2020. gada 30. maijā un 2020. gada 10. jūnijā samaksāti atbildētājai avansa norēķiniem. Pēc šo

maksājumu veikšanas SIA “/Nosaukums/” kases atlikums bija 0 euro (lietas 16, 18.–21. lapa).

Avansu norēķini apliecina, ka 2020. gada 30. aprīlī 1200 euro novirzīti SIA “/Nosaukums A/” par maksātnespējas procesa izmaksām, 2020. gada

6. maijā 32 euro novirzīti SIA “/Nosaukums A/” par juridisko konsultāciju, 58,25 euro – Valsts kasei un VAS “Latvijas Vēstnesis” par izmaiņām un to

publicēšanu, kā arī 2020. gada 26. maijā un 2020. gada 1. jūnijā 42,87 euro novirzīti VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, Uzņēmumu reģistram un

Tiesu administrācijai par izziņu sagatavošanu. Tāpat 2020. gada 10. jūnijā atbildētāja samaksājusi maksātnespējas procesa depozītu un tiesas izdevumus

par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu par kopējo summu 959,57 euro (lietas 21., 23.–24. lapa).

Tādējādi no lietā esošajiem maksājuma dokumentiem izriet, ka no kopējiem atbildētājai pārskaitītajiem naudas līdzekļiem 2292,69 euro ir izmantoti

dažādu pakalpojumu segšanai, secīgi 506,31 euro (2799 euro – 2292,69 euro) SIA “/Nosaukums/” samaksājusi pašai atbildētājai. Minēto papildus

apliecina 2020. gada 29. septembra izraksts par 2380 kontu, kurā norādīts, ka 2020. gada 28. aprīlī veiktā samaksa 1959,36 euro (506,31 euro +

253,05 euro + 1200 euro) ir norēķini ar avansu personu /pers. A/, atmaksājot gan atlikumu no 2019. gada, gan 2020. gada aprīļa (lietas 100. lapa).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka atbildētāja no SIA “/Nosaukums/” saņēmusi naudas līdzekļus 506,31 euro 2020. gada 28. aprīlī, tas ir, pēdējo

sešu mēnešu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

[5.4] Maksātnespējas likuma 99. pantā iekļautie jēdzieni primāri interpretējami atbilstoši Maksātnespējas likumā pastāvošajai izpratnei. Attiecīgi

Maksātnespējas likuma 72. pants izsmeļoši uzskaita, kuras personas attiecībā pret parādnieku, kas ir juridiskā persona, atzīstamas par ieinteresētajām

personām, tostarp nosakot, ka par tādām uzskatāmi parādnieka dalībnieki (akcionāri) vai personālsabiedrības biedri un pārvaldes institūciju locekļi, ja tie

šajā statusā bijuši pēdējo piecu gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas.

Komerclikuma 209. panta noteic, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja

tāda izveidota).

Atbilstoši tiesai pieejamajai informācijai Uzņēmumu reģistrā un Lursoft izdrukai atbildētāja laikā no 2020. gada 28. aprīļa ir SIA “/Nosaukums/”

dalībniece, kurai pieder 100 % kapitāla daļas, kā arī laikā no 2011. gada 12. jūlija līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai viņa bija valdes locekle ar

tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību atsevišķi.

Ņemot vērā minēto, atbildētāja ir atzīstama par ieinteresēto personu Maksātnespējas likuma izpratnē. Turklāt nav savstarpēji nošķirams apstāklis,

ka viņa vienlaikus ir darbiniece, jo īpašais regulējums attiecībā uz ieinteresētajām personām ieviests ar mērķi, lai identificētu tās personas, kurām ir īpaša

ietekme pār parādnieci, paredzot apdraudējumu, ka šīs personas var to izmantot savās interesēs.

Tāpat nav pamatots atbildētājas iebildums, ka Valsts ieņēmumu dienests arī ir uzskatāms par ieinteresēto personu, jo kreditors neatbilst nevienam

no Maksātnespējas likuma 72. pantā uzskaitītajiem kritērijiem. Tādējādi apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienests pieteicis kreditora prasījumu, nepiešķir

tam ieinteresētās personas statusu.

Savukārt prasītājas norāde, ka Valsts ieņēmumu dienests pieaicināms ieinteresētās personas statusā (pēc trūkumu novēršanas – trešās personas

statusā) bija saistīts ar to, ka prasītājas ieskatā Valsts ieņēmumu dienesta tiesības vai pienākumus pret vienu no lietas dalībniekiem var skart spriedums,

kas, savukārt, ir procesuāla rakstura jautājums, kas nav attiecināms uz Maksātnespējas likuma regulējumu.

[5.5] No kreditoru prasījumu reģistra uz 2020. gada 22. septembri izriet, ka administratore atzinusi Valsts ieņēmumu dienesta kreditora prasījumu

par kopējo summu 8820,18 euro, kura rašanās laiks ir 2017. gada 16. janvāris (lietas 13. lapa).

Savā kreditora prasījumā Valsts ieņēmumu dienests norādījis, ka parādniecei laikā no 2017. gada 16. janvāra izveidojies mikrouzņēmuma nodokļa

parāds 2589,33 euro, laikā no 2018. gada 20. februāra – iekšzemes iekasētā pievienotās vērtības nodokļa parāds 2746,07 euro, laikā no 2019. gada

25. marta – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds 1063,14 euro, laikā no 2019. gada 15. marta – uzņēmējdarbības riska valsts

nodevas parāds 3,63 euro, bet laikā no 2019. gada 25. marta – iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds 414,23 euro. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests ir

aprēķinājis nokavējuma procentus (lietas 15.–16. lapa).

Arī parādniece, iesniedzot 2020. gada 14. augusta maksātnespējīgās SIA “/Nosaukums/” kreditoru sarakstu, norādījusi, ka Valsts ieņēmumu

dienesta prasījums radās par laiku no 2018. gada 20. augusta līdz 2020. gada 14. augustam par kopējo summu 8782,67 euro, savukārt atbildētājas

prasījums saistībā ar izsniegtajiem aizdevumiem par kopējo summu 9208,45 euro radās par laiku no 2019. gada 31. decembra līdz 2020. gada

11. jūnijam (lietas 143. lapa).

Tāpat tiesa ņem vērā, ka izrakstā par avansa norēķiniem ar atbildētāju norādīts, ka 506,31 euro saistīti ar veikto atmaksu par atlikumu no

2019. gada un 2020. gada aprīļa (lietas 100. lapa), savukārt no datiem par VID auditu izriet, ka laikā no 2019. gada 16. aprīļa līdz 2020. gada

10. jūnijam atbildētāja novirzījusi naudas līdzekļus SIA “/Nosaukums/” par kopējo summu 5003,78 euro (lietas 29.–39. lapa).

Lai gan atbildētāja norāda, ka laikā no 2017. gada 17. marta līdz 2019. gada 14. jūnijam valsts budžetā veikti nodokļu maksājumi

15 888,30 euro, tomēr nav iesniegusi attiecīgos apstākļus apliecinošus dokumentus. Tādējādi samaksas veikšanu apliecina vienīgi lietā esošā banka

konta izdruka par laiku no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 7. decembra, no kuras izriet, ka kopumā segts nodokļu parāds 2637,33 euro (lietas

121.–140. lapa).

Tāpat atbildētāja ir iesniegusi inventarizācijas aktus par 2017., 2018. un 2019. gadu uzņēmuma gada pārskatus par laiku no 2017. gada 1. janvāra

līdz 2019. gada 31. decembrim, tomēr tajos norādīta pārāk vispārīga informācija, no kuras nevar secināt, kādas konkrēti saistības pret kuru no

kreditoriem ir pastāvējušas šajā laika posmā.

Turklāt jāņem vērā, ka pati atbildētāja, iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu, ir atzinusi, ka SIA “/Nosaukums/” pastāv parādsaistības

pret Valsts ieņēmumu dienestu, līdz ar to argumentam par samaksas veikšanu nemaz nav izšķirošanas nozīmes šīs lietas izskatīšanā. Līdz ar to pat ja

minētie maksājumi ir veikti, tie nav bijuši pietiekami, lai segtu pārējo parāda summu, ko atbildētāja ir norādījusi maksātnespējas procesa pieteikumā.

Ņemot vērā minēto tiesa konstatē, ka lai gan SIA “/Nosaukums/” 2017. gada 16. janvārī bija radies saistību izpildes termiņš pret Valsts ieņēmumu

dienestu (pēc pašas atbildētājas sniegtās informācijas – 2018. gada 20. augustā), naudas līdzekļi 506,31 euro novirzīti atbildētājai kā ieinteresētajai

personai attiecībā pret parādnieci, neskatoties uz to, ka minēto saistību izpildes termiņš radies vēlāk.

Šādos apstākļos tiesa atzīst, ka prasība kā pamatota ir apmierināma.

[5.6] Attiecībā uz pārējiem atbildētājas argumentiem tiesa norāda, ka tiem, ievērojot celtās prasības būtību, nav nozīmes.

Tādējādi administratore maksātnespējas procesa gaitā ir rīkojusies parādnieces un kreditoru interesēs, ceļot prasību tiesā un par savu nolūku

informējot 2020. gada 15. oktobra mantas pārdošanas plānā.

Tāpat nav pierādīta atbildētājas norāde, ka maksājums veikts saistībā ar saimnieciskās darbības veikšanu, jo 2018. gada 30. decembra krājumu

inventarizācijas akts (lietas 94.–99. lapa), pamatlīdzekļu kartītes (lietas 102.–103. lapa) un banka konta izraksts apliecina, ka pēdējais pasūtījums bija

aptuveni 2019. gada 17. septembrī, līdz ar to faktiski vairs nepastāvēja nepieciešamība šādu izdevumu segšanai.

[5.7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. pantu sprieduma rezolutīvajā daļā norādāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos 6 % gadā no nesamaksātās parāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763. panta nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

[6] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, no atbildētājas valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 34. panta pirmās

daļas 1. punkta “a” apakšpunktam piedzenama valsts nodeva 75,95 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,95 euro.

[7] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums atbildētājai labprātīgi

izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīva daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.panta pirmo daļu, 8.panta pirmo daļu, 92.–97. pantu, 189.–193.pantu. 250.25 pantu,

tiesa

nolēma

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, MSIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labā nepamatoti izmaksāto

naudu 506,31 euro (pieci simti seši euro, 31 cents).

Noteikt MSIA “/Nosaukums/” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/ likumiskos 6 % gadā no pamatparāda

summas, ņemot vērā nosacījumu, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos valsts nodevu 75,95 euro (septiņi simti pieci euro, 95 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,95 euro (viens euro 95 centi).

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Samaksa MSIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, labprātīgi veicama AS “Swedbank” norēķinu kontā Nr. /konta

numurs/.

Valsts nodeva iemaksājama – Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas numurs 90000050138, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22,

konta numurs LV55TREL1060190911200. Maksājuma mērķī jānorāda civillietu identificējoša informācija.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami – Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas

reģistrācijas numurs LV90001672316, Saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta numurs LV51TREL2190458019000. Maksājuma

mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499 un civillietu identificējoša informācija.

Tiesas izdevumu samaksu apliecinoši dokumenti iesniedzami tiesas kancelejā, lai netiktu uzsākta nolēmuma piespiedu izpilde.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem.

Tiesnese I.Freimane