Gas company partially wins appeal against gas user for unpaid metered gas and related costs.

Lietas arhīva Nr. CA-0023-25

ECLI:LV:LAAT:2025:0219.C33524323.9.S

Latgales apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2025. gada 19. februārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese referente Ludmila Mežale, tiesneses Valentīna Lohova un Inguna Tabore

ar tiesas sēdes sekretāri Intu Auziņu,

piedaloties prasītājas pārstāvim zvērinātam advokātam Andrim Rukmanim, atbildētāja pārstāvim

/Persona B/,

atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā Cisco Webex videokonferenču platformā izskatīja civillietu

akciju sabiedrības „Gaso” prasībā pret /Persona A/ par zaudējumu atlīdzības, kompensācijas un izdevumu

piedziņu sakarā ar AS “Gaso” apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2024.gada 23. februāra spriedumu

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja kā AS “Latvijas gāze” dabasgāzes sadales sistēmas operatora saistību un tiesību pārņēmēja

attiecībā pret dabasgāzes lietotājiem cēla tiesā prasību pret dabas gāzes lietotāju /Persona A/ par zaudējumu

atlīdzības, kompensācijas un izdevumu piedziņu.

[1.1] Prasītāja vaino atbildētāju tai nodarītajā zaudējumā, kas cēlies no atbildētāja pieļautā normatīvo

aktu un līgumisko attiecību pārkāpuma, kas izriet no pušu 2007. gada 26. novembra dabasgāzes piegādes

līguma mājsaimniecības lietotājiem Nr./numurs// (turpmāk arī - līgums) par dabas gāzes piegādi individuālo

dzīvojamo ēku īpašniekiem gazifikācijas objektā nekustamajā īpašumā /Adrese A/, pēc adreses maiņas –

/Adrese B/.

Atbildētājs nav pildījis tiesību normās noteikto pienākumu nodrošināt gazificētajā objektā uzstādīto

komercuzskaites mēraparātu un plombu saglabāšanu un tirdzniecības līgumā noteiktajos termiņos norēķināties

par patērēto dabasgāzi un sistēmas pakalpojumu sniegšanu.

[1.2] Zaudējumu esību pamato fakts, ka atbildētājs izmantoja iespēju un lietoja dabasgāzi bez uzskaites

un maksas. Pārkāpuma rezultātā radītais zaudējumu apmērs ir aprēķināts faktiski izlietotās, bet neapmaksātās

dabasgāzes vērtības apmērā.

Zaudējumu vidējais patēriņš kubikmetros mēnesī gazificētajā objektā bija 170 m3, atbildētāja dabasgāzes

patēriņš gazificētajā objektā salīdzinošajā periodā bijis lielāks 287 m3.

Zaudējumu apmēru par izlietoto, bet ar gāzes mēraparātu neuzskaitīto dabasgāzi prasītāja aprēķinājusi

4225,20 euro.

Mēraparāts gazificētajā objektā tika uzstādīts jauns, iepriekš nelietots, uzstādīta jauna plomba.

Mēraparāts kopš tā uzstādīšanas līdz demontāžas dienai visu laiku atradies gazificētajā objektā.

[1.3] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar prasītājam kā sadales sistēmas

operatoram nodarīto kaitējumu 195,67 euro:

- jaunā mēraparāta vērtību 42 euro,

- mēraparāta demontāžas un jaunā mēraparāta uzstādīšanas izdevumus 54,69 euro,

- mēraparāta un plombas pārbaudes izdevumus 90,75 euro,

- pasta izdevumus par pretenzijas nosūtīšanu 1,73 euro,

- izdevumus par ieskatīšanos iedzīvotāju reģistrā 2 euro,

- ieskatīšanos zemesgrāmatā 3,50 euro,

- ieskatīšanos kadastra informācijas sistēmā 1 euro.

[1.4] Pamatojoties uz Civillikuma Civillikuma 3., 1587., 1635., 1716., 1717., 1770, 1773., 1775., 1716.,

1717., 1779., 1896. pantu, Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra Noteikumu Nr.78 „Dabasgāzes tirdzniecības

un lietošanas noteikumi" 97.2., 97.3., 97.4., 97.5. punktu, Enerģētikas likuma 3.panta 1.punktu un 42.3 pantu

(redakcijā līdz 2016.gada 7.martam), un atsaucoties uz Satversmes tiesas judikatūru, prasītāja lūdza tiesu

piedzīt no atbildētāja 8646,07 euro, ko veido:

- zaudējumu atlīdzība 4225,20 euro;

- kompensācija 4225,20 euro;

- izdevumi 195,67 euro.

noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no

piedzītās pamatparāda summas,

piedzīt no atbildētāja tiesāšanās izdevumus, tai skaitā, izdevumus par advokāta palīdzību.

[2] Atbildētājs tiesai norādījis, ka nav veicis iejaukšanos mēraparāta darbībā, bet viņam nav pierādījumu

par to. Prasītāja pretenzijas nekad nav pieteikusi, viņš vienmēr par gāzi ir savlaicīgi norēķinājies, viss ir bijis

samaksāts.

[3] Ar Rīgas rajona tiesas 2024. gada 23. februāra spriedumu prasība noraidīta pilnībā, jo prasītāja nav

pierādījusi Ministru kabineta 2017.gada 7.februāra noteikumu Nr.78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas

noteikumu” (turpmāk arī - Noteikumi Nr. 78) un dabasgāzes piegādes līguma noteikumu pārkāpumu, kas radies

atbildētāja darbības vai bezdarbības dēļ un kuru dēļ atbildētājam radusies iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas.

Nav pieļaujams, ka no dabasgāzes patērētāja tiek piedzīts dabasgāzes tirgotāja aprēķināts parāds, kura

izcelšanās nav pienācīgi pierādīta. Lietā nav nozīmēta neatkarīga ekspertīze, kuras veikšana būtu uzticēta

ekspertam saskaņā ar Civilprocesa likuma 122.panta sestajā daļā un 123.pantā noteikto

Tiesa nekonstatēja otru zaudējumu piedziņas pamatojumu par to, ka ir samazinājies dabasgāzes patēriņa

rādījumu lielums atbildētāja rīcības rezultātā.

[3.1] Prasītāja nav ņēmusi vērā apstākli, ka periodā no 2007. gada 26. novembra līdz 2022. gada 17.

maijam īpašumam kā gazificētajam objektam ir bijuši divi īpašnieki - /Persona A/ un /Persona H/, kas pie

īpašuma pārejas ir bijusi atdāvinātāja pilnvarotā persona. Tādējādi prasītāja bez dibināta pamata prasību cēlusi

tikai pret vienu no īpašniekiem.

[3.2] Pušu līguma 2.2.4.punkts paredz lietotāja tiesības pārveidot gāzes sistēmu ar piegādātāja

saskaņojumu. Tiesa ņēma vērā, ka prasītāja nav cēlusi iebildumus pret gāzes katla nomaiņu. Līdz ar to gāzes

katla nomaiņa ir notikusi ar prasītājas saskaņojumu un tobrīd nekādas pretenzijas par gāzes patēriņa kritumiem

nav izvirzītas.

[3.3] Lietā nav strīda, ka aktā par uzstādītā skaitītāja un plombas demontāžu, jauna dabasgāzes norēķinu

uzskaites mēraparāta uzstādīšanu nav konstatēti pārkāpumi.

Aktu parakstīja /Persona I/, nav iesniegti pierādījumi, kas apliecina, ka viņš ir bijis atbildētāja

pilnvarotais pārstāvis un tika ievērotas viņa tiesības savlaicīgi celt iebildumus.

[3.4] Tiesa atzina, ka lietā iesniegtais pierādījums, kurš ir nosaukts par eksperta atzinumu nav atzīstams

par atzinumu Civilprocesa likuma 121. panta izpratnē. Prasītājai būtu jāpierāda iespējamo bojājumu rašanas

laiks.

Ņemot vērā, ka prasītāja nav atzīmējusi gāzes skaitītāja demontāžas aktā skaitītāja bojājumus, tad

prasītājai būtu jāpierāda to rašanās laiks.

[3.5] Izvērtējot prasītāja norādītos aprēķinus zaudējuma noteikšanai, norādītajā laika periodā no

2013.gada 31.jūlija līdz 2020.gada 30.jūnijam tiesa nekonstatēja, ka patērētās dabasgāzes apjoms ir tādā

apmērā samazinājies, ka prasītājam pamats veikt pārrēķinu.

Prasītāja attiecībā uz gazificēto objektu izvēlējusies zaudējumu periodu 30.11.2009.-30.11.2010. un

30.11.2012-31.12.2013. un salīdzināmo periodu 31.12.2013.-31.12.2015., kā vienīgo pamatojumu norādot, ka

zaudējumu periodos ir zemāks patēriņš nekā salīdzināmā laika posmā, nenorādot citu pamatojumu, kādēļ tieši

šāda ir periodu izvēle.

[3.6] Ievērojot, ka prasītāja nav pierādījusi atbildētāja prettiesiskas darbības un izlietotās dabasgāzes

uzskaites samazinājumu – zaudējumu un kompensācijas piedziņas prasības pamatotību, tad prasības

noraidīšanas gadījumā nav pamata no atbildētājas piedzīt izdevumus.

[4] Prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību par Rīgas rajona tiesas 2024. gada 23. februāra spriedumu pilnā

apmērā, norādot šādus apsvērumus.

[4.1] Prasītāja pamatoti prasību ceļ tikai pret atbildētāju.

Atbilstoši prasītāja rīcībā esošajiem datiem par dabasgāzes patēriņu gazificētajā objektā prasītāja

izstrādājusi dabasgāzes patēriņa pārskatu, atbilstoši kuram būtisks dabasgāzes samazinājums konstatēts laikā

no 2009. gada 30. novembra līdz 2010. gada 30. novembrim un laikā no 2012. gada 30. novembra līdz 2013.

gada 31. decembrim (turpmāk kopā saukti – zaudējumu periods), kad īpašums piederēja atbildētājam. Prasītāja

ieskatā dabasgāze patērēta bez uzskaites un samaksas tieši laikā, kad novērojams būtisks un netipisks

dabasgāzes patēriņa samazinājums, un tas ir - zaudējumu periodā.

/Persona H/ kļuvusi par īpašnieci tikai 2018.gada 26.oktobrī. Laika periods, kad viņa bijusi īpašniece, nav

iekļauts zaudējumā.

[4.2] Atbildētājs kā dabasgāzes lietotājs ir pārkāpis Noteikumu Nr.78. 97.2. un 97.3. punktu prasības un

nav nodrošinājis mēraparāta ražotāja plombas saglabāšanu nebojātā veidā. Tāpat tieši atbildētājs kā dabasgāzes

lietotājs, veicot neuzskaitītu dabasgāzes patēriņu gazificētajā objektā, nav norēķinājies par visu patērēto

dabasgāzi, norēķinoties tikai par uzskaitīto dabasgāzes patēriņu.

[4.3] Fakts, ka gāzes katla nomaiņas laikā prasītāja nav izteikusi pretenzijas par dabasgāzes patēriņa

samazinājumu, nav šķērslis celt prasību tiesā pret atbildētāju pēc tam, kad prasītāja uzzinājusi par iejaukšanos

mēraparāta ražotāja plombā.

Iekams prasītāja neuzzināja par apstākļiem, ka mēraparāta plombas nav saglabātas, tai nebija pamata

veikt dabasgāzes patēriņa analīzi gazificētajā objektā. Savukārt, nedz pušu līgums, nedz arī normatīvie akti

nenosaka prasītājai pienākumu veikt pastāvīgu dabasgāzes patēriņa analīzi katrā gazificētajā objektā.

[4.4] Faktam, ka mēraparāta demontāžas laikā prasītājas darbinieks nekonstatēja iejaukšanos mēraparāta

rūpnīcas plombā, nav izšķirošas nozīmes.

Par iejaukšanos rūpnīcas plombā prasītāja uzzināja tikai pēc tam, kad to tika izpētījusi persona, kurai

piemīt vajadzīgās zināšanas un prasmes un kuras rīcībā ir speciāls aprīkojums un aparatūra, lai noteiktu

mēraparāta rūpnīcas plombas neatbilstību un iejaukšanos plombā. Prasītāja darbinieku rīcībā nav speciāla

aprīkojuma un aparatūras, ar kuras palīdzību tie gazificētajā objektā varētu noteikt mēraparāta rūpnīcas

plombas neatbilstību. Šie darbinieki nav arī eksperti atbilstošajā jomā, lai noteiktu neatbilstības. Prasītājas

darbinieki bez attiecīgām zināšanām un aparatūras nevar noteikt, vai Mēraparāta plombas bojātas.

Mēraparāta plombu bojājumu vai neatbilstības nenorādīšana aktā nav šķērslis prasības celšanai pret

atbildētāju pēc tam, kad prasītāja ieguvusi pierādījumus par mēraparāta rūpnīcas plombas neatbilstību. Ar

2022.gada 17.maijā sastādīto aktu prasītāja pierāda faktus, ka mēraparāts demontēts un kopā ar plombu

ievietots drošības maisā.

Izšķirošas nozīmes nav arī apstāklim, ka aktu par mēraparāta demontāžu nav parakstījis atbildētājs. Savus

iebildumus pret prasītājas argumentiem atbildētājs varēja celt gan pēc tam, kad prasītāja viņam nosūtīja

pretenziju, gan arī šīs tiesvedības ietvaros.

[4.5] Lai apstiprinātu prasības pieteikumā norādīto, prasītāja atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta

pirmajai daļai tiesā iesniedza 2022.gada 27.maija Eksperta atzinumu par trasoloģiskās ekspertīzes veikšanu,

kurš atbilst Civilprocesa likuma 110. pantā noteiktajam un uzskatāms par rakstveida pierādījumu lietā.

Šī atzinuma secinājumi pierāda faktu, ka mēraparāta plombu saglabāšana nav nodrošināta.

Ietekmējot un bojājot plombu, pastāv iespēja noņemt mēraparātu, savienot gāzes pievada caurules un

lietot dabasgāzi bez uzskaites.

Ar datiem, kas iekļauti dabasgāzes patēriņa pārskatā prasītāja pierāda, ka atbildētājs zaudējumu periodā

izmantojis iespēju gazificētajā objektā patērēt dabasgāzi bez uzskaites.

[4.6] Atsaucoties uz Senāta 2022.gada 2.marta spriedumu lietā Nr. C33655917, SKC 280/2022

izteiktajām atziņām, prasītāja norāda, ka tai nav jāpierāda tieši lietotāja vainojama rīcība gāzes uzskaites

mehānisma bojāšanā. Gāzes lietotāja atbildība iestājas, ja konstatētas mērķtiecīgas darbības nolūkā iejaukties

gāzes skaitītājā un pastāvējusi iespēja dabasgāzi lietot, apejot uzskaiti. Prasītājai kā sistēmas operatoram

jāpierāda iejaukšanās fakts gāzes uzskaites mehānismā.

Ar datiem, kas iekļauti dabasgāzes patēriņa pārskatā, prasītāja pierāda, ka atbildētājs zaudējumu periodā

dabasgāzi lietojis arī bez uzskaites – samazinājis dabasgāzes patēriņa rādījuma lielumu un lietojis dabasgāzi

bez maksas. Tātad, prasītāja atbilstoši noteikumu Nr. 78 87.punktam ir pierādījusi, ka mēraparāta plombas ir

bojātas un šāds bojājums ir radījis iespēju dabasgāzi lietot bez maksas, kas izmantota.

Tiesa ignorējusi faktu, ka par pierādījumu uzskatāmi dabasgāzes patēriņa dati gazificētajā objektā, kas

iekļauti dabasgāzes patēriņa pārskatā.

No dabasgāzes patēriņa pārskata redzams, ka straujš un netipisks dabasgāzes samazinājums noticis

zaudējumu periodā. Attiecīgi uzskatāms, ka prasītāja ir pierādījusi, kādā laika periodā dabasgāze gazificētajā

periodā patērēta bez uzskaites un maksas.

Vadoties no loģikas likumiem jāsecina, ka prasītājas rīcībā nevar būt citu pierādījumu atbildētāja veiktā

pārkāpuma sākuma datumam, kā tikai dabasgāzes patēriņa dati, kas iekļauti dabasgāzes patēriņa pārskatā.

Prasītājai nav nedz pienākuma, nedz tiesību, nedz iespēju pastāvīgi novērot atbildētāja darbības ar

mēraparātu, lai fiksētu atbildētāja prettiesiskas rīcības ar mēraparātu uzsākšanu.

[4.7] Nepiekrīt tiesas secinājumam, ka prasītājai būtu jāpierāda bojājumu rašanās laiks.

Konkrētajā gadījumā svarīgi konstatēt laiku, kad atbildētājs izmantojis iespēju ietekmēt mēraparātu un

patērējis dabasgāzi bez uzskaites. Pārkāpuma sākums un ilgums konstatējams no datiem, kas iekļauti

dabasgāzes patēriņa pārskatā.

[4.8] Prasītājas ieskatā tiesas secinājums, ka prasītāja salīdzinošajam periodam selektīvi izraudzījusies

divus augstākos visa apkalpojamā perioda rādītājus, ir nepareizs.

Izraugoties salīdzinošo periodu, prasītāja ir ņēmusi vērā līdzīgus apstākļus līdzīgā laikposmā, ievērojot

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada 28. septembra spriedumā lietā Nr.2019-37-0103 noteiktās

atziņas un Senāta /Datums S/ spriedumā lietā Nr. C29707615, SKC-133/2022 noteiktās atziņas.

Salīdzinošā perioda vidējais patēriņš mēnesī ir bijis 287 m3 dabasgāzes. Zaudējumu perioda laika posmā

no 30.11.2009. līdz 30.11.2010. vidējais patēriņš mēnesī ir bijis 153 m3 dabasgāzes, tātad dabasgāzes patēriņš

samazinājies par 46,69%.

Zaudējumu perioda laika posmā no 30.11.2012. līdz 30.12.2013. vidējais patēriņš mēnesī ir bijis 185 m3

dabasgāzes, tātad dabasgāzes patēriņš samazinājies par 35,54%.

Minētie dabasgāzes patēriņa samazinājumi uzskatāmi par būtisku un netipisku dabasgāzes patēriņa

kritumu un, prasītājas ieskatā, izskaidrojami ar mēraparātu plombu bojājumiem un radīto iespēju patērēt

dabasgāzi gazificētajā objektā bez uzskaites.

[4.9] Prasītāja ir pierādījusi faktu, ka atbildētājs tai nodarījis zaudējumus, atbilstoši prasības pieteikumā

norādītajam, tādēļ par labu prasītājai piedzenama arī kompensācija zaudējumu summas apmērā un prasītājai

radītie izdevumi.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta otrās daļas 6.punktu, 121., 413., 414., 415., 416.pantiem,

prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /Persona A/ 8646,07 euro, ko veido zaudējumi 4225,20 euro, kompensācija

4225,20 euro, izdevumi 195,67 euro, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

[5] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību pēc tajā norādītajiem motīviem un lūdza

pilnīgi apmierināt prasību.

Atbildētāja pārstāvis apelācijas sūdzībai nepiekrita, lūdza pilnīgi noraidīt prasību, atkārtojot rakstveida

paskaidrojumos norādītos iebildumus.

Motīvu daļa

[6] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus tiesai, pārbaudījusi un novērtējusi lietā iesniegtos

rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma daļēji.

[7] Par dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu

[7.1] Pamatojoties uz 2007. gada 26. novembrī noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi, prasītāja

piegādāja dabasgāzi objektam /Adrese C/, kas līdz 2018. gada 17. oktobrim bija atbildētāja īpašums.

Saskaņā ar līguma 2.1.2. punktu lietotāja pienākums ir katru mēnesi veikt maksājumus par gāzi pēc gāzes

piegādes brīdī spēkā esošajiem tiesību aktiem un atbilstoši apstiprinātajai norēķinu kārtībai [..]

Prasītāja norāda, ka atbildētājs nav ievērojis Ministru kabineta noteikumus Nr. 78 un pušu noslēgto

līgumu, jo nav saglabājis skaitītāja veselumu, uzrādījis dabasgāzes skaitītāja rādījumus neatbilstoši reālajam

patēriņam, kā rezultātā prasītājai ir nodarīti zaudējumi.

Savukārt atbildētājs uzskata par nepierādītu prasītājas argumentu, ka tieši viņš būtu bojājis skaitītāju un

lietojis dabasgāzi bez uzskaites.

[7.2] Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 97.3. un 97.4. punktā ir noteikts, ka lietotājam ir pienākums

nodrošināt uzstādīto komercuzskaites mēraparātu un plombu saglabāšanu un nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24

stundu laikā ziņot sadales sistēmas operatoram par konstatētajiem komercuzskaites mēraparātu vai plombu

bojājumiem. Savukārt 146. punkts noteic, ka jebkurai personai ir aizliegts ietekmēt komercuzskaites

mēraparāta darbību.

No šī normatīvā regulējuma izriet, ka lietotājam ir pienākums nodrošināt dabasgāzes skaitītāju un plombu

saglabāšanu, viņam ir aizliegts to ietekmēt un nekavējoties jāziņo par konstatētajiem bojājumiem.

Pušu noslēgtā līguma 2.1.4.-2.1.6. punktā noteikts, ka lietotāja pienākums ir uzturēt tehniskajā kārtībā

lietotāja gāzes apgādes sistēmu, gāzes iekārtas, aparatūru, automātiskās regulēšanas iekārtas un pretavārijas

drošības līdzekļus. Nodrošināt gāzes skaitītāju un to plombu saglabāšanu. Nekavējoties paziņot par

konstatētajiem skaitītāju bojājumiem.

Tādējādi atbildētāja pienākums bija nodrošināt skaitītāja, tā detaļu un plombu veseluma saglabāšanu, bet

bojājumu gadījumā ziņot prasītājai.

[7.3] 2007. gada 26. novembrī minētajā objektā prasītāja darbinieks, klātesot atbildētājam, sastādīja aktu

par skaitītāja pievienošanu. Objektā tika uzlikts skaitītājs BK G4T Nr. 23986182, plomba Nr. 5187095, ar

skaitītāja rādījumu 00000,070. Skaitītājs kopš tā uzstādīšanas līdz demontāžai 2022. gada 17. jūnijam atradās

minētajā gazificētā objektā, par ko sastādīts akts (lietas 42.lapa).

2022. gada 27. maijā konstatēts skaitītāja pirmreizējās verifikācijas plombas un uzņēmuma plombas

bojājumi, faktu fiksējot Zinātniski pētniecības laboratorijas eksperta izziņā Nr. 2022-33 (lietas 49.-50.lapa).

Proti, konstatēts, ka “uz komercuzskaites mēraparāta esošās plombas nospiedums nav komercuzskaites

mēraparāta rūpnīcas plombas nospiedums; uz uzņēmuma plombas ir pēdas, kas liecina par iejaukšanos

mehānismā.”

[7.4] Ar Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 10. oktobra lēmumu nozīmēta

trasoloģiskā ekspertīze, kuru uzdots veikt Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertu komisijai (lietas

152.-154.lapa).

Eksperte /Persona J/ un eksperte /Persona K/ 2024. gada 18. decembra atzinumā par trasoloģiskās

ekspertīzes veikšanu, tostarp, secinājušas, ka:

- gāzes skaitītāja priekšējā paneļa stiprinājuma atvere ir bojāta, sākotnējā verifikācijas plomba un

stiprinājuma atveres ieliktnis ir iznīcināti urbjot no augšpuses [..], ar urbja galu radot skrāpējumus stiprinājuma

metāla daļas augšpusē, stiprinājuma atveres malā. Pēc bojājumu radīšanas , priekšējais panelis ir pārvietots

virzienā uz gāzes skaitītāja priekšpusi (pavērts vai noņemts) [..] Stiprinājuma atverē ir ievietota cita plomba,

atveres ieliktnis nav ievietots. [..]

Gāzes skaitītāja priekšējā paneļa stiprinājuma apakšpusē ir vairāki iespriedumi, to pazīmju kopums nav

pietiekams, lai noteiktu , vai tas radies uzliekot vai noņemot priekšējo paneli;

-plombai Nr.5187095 ir bojājumi, kas liecina par plombas atvēršanu un atkārtotu aizvēršanu. [..] plombas

korpusa sānu atveru un serdeņa bojājumu apjoms un novietojums un tas, ka plombas auklai nav bojājumu,

liecina, ka plombas aukla ir nomainīta [..];

-gāzes skaitītāja verifikācijas plombas un marķējuma nesakritība ar salīdzinājuma paraugu [..] liecina, ka

tās aizspiestas ar dažādām plombstangām. Par verifikācijas plombas nomaiņu liecina skaitītāja priekšējā paneļa

stiprinājuma atveres bojājumi;

-ņemot vērā gāzes skaitītāja uzbūvi, noņemot tā verifikācijas plombu, ir iespējams pavērt un noņemt tā

priekšējo paneļi.

Tiesas kolēģija atzīst, ka šā atzinuma secinājumi par iejaukšanos skaitītāja ierīces darbībā tapuši no

pietiekoša faktoloģiskā pamatojuma un šī pamatojuma mehanskopiskā modeļa konsekventas analīzes, kas ļauj

atzīt, ka ekspertu secinājumi nav vērtējami kā minējumi vai pieņēmumi.

[7.5] Tiesa atzīst, ka Zinātniski pētniecības laboratorijas izziņa un Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertu

atzinums pierāda, ka verifikācijas plomba un kniede nomainītas, priekšējā paneļa apvalkam ir sveša priekšmeta

tiešas iedarbības pēdas, arī plombai Nr.5187095 ir sveša priekšmeta tiešas iedarbības pēdas un skrāpējumi, tā ir

bijusi atvērta un aizvērta, mainīts serdeņa sākotnējais novietojums.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto, ka ir notikusi iejaukšanās meraparātā – plombas un

priekšēja paneļa atvēršana, verifikācijas plombas un kniedes nomainīšanā un atkārtota fiksēšana. Tas ļauj tiesai

secināt, ka ar minētām darbībām radīta iespēja dabasgāzes patērēšanai bez skaitītāja, tātad bez uzskaites un bez

maksas.

Var piekrist atbildētājam, ka no minētajiem pierādījumiem nav redzams, kad tieši ir notikusi iejaukšanās

mēraparātā. Taču faktiskie apstākli ir vērtējami secīgi un komplicēti.

Tiesas kolēģija atzīst nepieciešamību tiesas spriešanā pamatoties ne vien uz likumu normām, bet arī uz

loģiku un dzīvē gūtiem novērojumiem, kas ir pierādījumu vērtēšanai nepieciešamās tiesiskās apziņas pamatā,

ka to nosaka Civilprocesa likuma 97. panta pirmā daļa.

Šis likuma normas izpratnē tiesa vērtē minētos apstākļus par mēraparāta un plombas bojājumiem

kopsakarā ar dabasgāzes lietošanas apjoma samazinājumu, uz kuru norādīts prasītājas aprēķinā.

Konkrētajā gadījumā prasītāja norāda uz diviem periodiem, t.i., no 2009.gada 30.novembra līdz

2010.gada 30.novembrim un no 2012.gada 30.novembra līdz 2013.gada 31.decembrim, kad īpašums piederēja

atbildētājam.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja skaidrojums par gāzes aprīkojuma (katla) maiņu 2016. gadā un attiecīgi

patērēta gāzes apjoma samazināšanu neapstiprina apgalvojumu par objektīvo pamatojumu gāzes patēriņa

samazināšanai. Konkrētajā situācijā aprīkojuma maiņa notikusi jau pēc strīdus periodiem, kad prasītāja

konstatējusi gāzes patēriņa samazinājumu. Attiecīgi pēc 2013.gada decembra gāzes patēriņš tapa stabils.

Tiesa uzskata, ka atbildētāja skaidrojums par divu personu dzīvošanu savā īpašumā, minimāli izmantojot

prasītājas pakalpojumus, neapstiprina apgalvojumu par objektīvo pamatojumu gāzes patēriņa samazināšanai.

Proti, nekustama īpašuma fiziskai saglabāšanai nepieciešama tā pastāvīga uzturēšana, piemēram, apkurināšana

pat minimālā apmērā un kārsta ūdens uzsildīšana.

Ievērojot minētā atzinuma secinājumus, tiesa konstatē gāzes skaitītāja bojājumus, stiprinājuma kniedes

un verifikācijas plombas nomaiņu, kas, savukārt, var liecināt par iejaukšanos skaitīšanas mehānismā.

Vienlaicīgi tiesa ņem vērā, ka bojājumu pazīmju kopums nav pietiekams, lai noteiktu, vai priekšējais

panelis ir bijis pavērts vai noņemts.

[7.6] Novērtējot visus lietas faktiskos apstākļus un iegūtos pierādījumus to savstarpējā sakarībā, tiesas

kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā ir pierādīti fakti, ka gāzes skaitītāja bojājumu dēļ bija radīta iespēja

dabasgāzi patērēt bez maksas.

Līdz ar to secināms, ka atbildētājs nav ievērojis Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 97.3. apakšpunktā un

146. punktā noteikto lietotāja pienākumu, t.i., nav nodrošinājis uzstādītā komercuzskaites mēraparāta un

plombu saglabāšanu. Minēto noteikumu mērķis ir faktiski patērētās dabasgāzes precīza uzskaite un atbilstošu

norēķinu veikšana par patērēto dabasgāzi. Atbildētāja darbības dēļ ir samazināts dabasgāzes patēriņa rādījumu

lielums vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas. Dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpuma gadījumā

lietotājs pieļauj neatļautu darbību, kuras rezultātā tiek nodarīti zaudējumi – dabasgāzes zudumi. Atbildētāja

pienākums maksāt par gāzi noteikts pušu līguma 2.1.2. punktā.

[8] Par parāda apmēru un piedziņu

Minētajā gazificētajā objektā laika periodā no 2009.gada 30.novembra līdz 2010.gada 30.novembrim un

no 2012.gada 30.novembra līdz 2013.gada 31.decembrim (25 mēneši) vidējais dabasgāzes patēriņš mēnesī

gazificētajā objektā bija 170 m3, taču dabasgāzes patēriņš salīdzinošajā periodā no 2013.gada 31.decembra līdz

2015. gada 31.decembrim bijis lielāks - 287 m3. Tas ir pierādīts ar dabasgāzes patēriņa tabulu (lietas 54.-55.

lapa). Konkrētajā situācijā prasītāja, izvēloties salīdzināšanas periodu, rīkojusies korekti, jo pats atbildētājs

norādīja uz gāzes aprīkojuma maiņu 2016. gadā, kas netieši varēja skart patērētā gāzes apjomu.

[8.1] Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 87.-89. punktam gadījumā, ja ir konstatēts

pārkāpums, tostarp komercuzskaites mēraparāts vai plomba ir bojāta un minētās darbības dēļ ir samazināts

dabasgāzes patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas, tad sadales sistēmas

operators veic pārrēķinu. Izvērtējusi minēto noteikumu 88. un 89. punktā paredzēto regulējumu, Satversmes

tiesa 2021. gada 14. oktobra spriedumā lietā Nr. 2021-03-03 nosprieda atzīt noteikumu Nr. 78 88. punktu

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 12. augustam) un 89. punktu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020.

gada 24. janvārim) par neatbilstošu Satversmes 64. un 105. pantam un Enerģētikas likuma 107. panta septītajai

daļai un attiecībā uz personām, kurām tas piemērots vai būtu jāpiemēro tiesā, par spēkā neesošu no izdošanas

brīža. Satversmes tiesa norādīja, ka no taisnīguma principa un tā konkretizācijas elementa – ekonomiskās

ekvivalences – izriet, ka nav pieļaujama civiltiesisko attiecību dalībnieku iedzīvošanās uz cita šo tiesisko

attiecību dalībnieku rēķina, tādēļ, nepastāvot speciālam privāttiesisko attiecību tiesiskajam regulējumam,

nosakot enerģijas lietotāja pienākumu, atlīdzināt sadales sistēmas operatoram zaudējumus, kas radušies

dabasgāzes lietošanas pārkāpuma dēļ, piemērojams Satversmes 105. pants, taisnīguma princips, ekonomiskās

ekvivalences un Civillikuma vispārīgais civiltiesību regulējums (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra

sprieduma lietā Nr. 2021-03-03 27.punktu).

Saskaņā ar Civillikuma 1779. panta noteikumiem katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumu, ko viņš ar

savu darbību nodarījis.

Tiesa atzīst par pamatotu prasījumu par parāda piedziņu par patērēto un neuzskaitīto dabasgāzi, jo

atbildētājs ar savu prettiesisko darbību – iejaukšanos mēraparātā un plombas veselumā – radīja iespēju bez

uzskaites lietot dabasgāzi, ar ko nodarīja prasītājai zaudējumu, kas ir bez samaksas patērētā dabasgāze.

[8.2] Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 78 90.2. punktu, ja nav iespējams precīzi noteikt, no

kura laika samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez

maksas, par perioda sākumu uzskata vai nu komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas laiku vai vienu gadu,

pirms tika konstatēts šo noteikumu 87. punktā minētais pārkāpums, kura dēļ lietotājam ir radīta iespēja

dabasgāzi patērēt bez maksas, ja komercuzskaites mēraparāts nav bijis uzstādīts vai komercuzskaites

mēraparāta uzstādīšanas laiks ir ilgāks par gadu. No šīs normas izriet, ka minētie noteikumi var tikt piemēroti

tad, kad nav iespējams precīzi noteikt, no kura laika samazināts uzskaitītās dabasgāzes patēriņa apjoms vai

radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas.

Izskatāmajā lietā ir konstatēta iejaukšanās dabasgāzes patēriņa skaitītāja darbībā, kas radīja iespēju

ilgstoši patērēt dabasgāzi bez maksas, un uzskaitītais dabasgāzes patēriņš ir samazinājies laikā no 2009.gada

30.novembra līdz 2010.gada 30.novembrim un no 2012.gada 30.novembra līdz 2013.gada 31.decembrim, par

šo periodu celta par parāda piedziņu (sk. arī sprieduma 8.3.punktu). Līdz ar to prasība pamatoti celta pret

atbildētāju, kas šajos periodos bija gazificēta objekta īpašnieks.

Atbildētāja arguments, ka patērētās dabasgāzes uzskaitītā daudzuma samazinājums neapliecina

iejaukšanos skaitītājā, ir noraidāms, jo lietā ir konstatēta iejaukšanās skaitītājā – mēraparāta priekšējā paneļa

atvēršana, plombas un kniedes maiņa – un ar to radīta iespēja lietot dabasgāzi bez uzskaites. Līdz ar to ir

pamats saistīt uzskaitītā dabasgāzes patēriņa samazinājumu ar iejaukšanos skaitītāja darbībā (sk. arī sprieduma

8.5. punktu).

[8.3] Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka samaksa par dabasgāzi ir nosakāma par visu periodu no

2009.gada 30.novembra līdz 2010.gada 30.novembrim un no 2012.gada 30.novembra līdz 2013.gada

31.decembrim.

Respektīvi, prasītāja pamatoti aprēķināja patērētās dabasgāzes daudzumu, ņemot vērā patērēto

dabasgāzes daudzumu līdzīgajos laikposmos, jo ar Satversmes tiesas 2021. gada 14. oktobra spriedumā lietā

Nr. 2021-03-03 atzīts, ka metode, atbilstoši kurai patērētās dabasgāzes daudzuma noteikšanai tiek izmantots

faktiski patērētās dabasgāzes daudzums līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā, atbilst Satversmes 64. un 105.

pantam un Enerģētikas likuma 42.3 panta pirmajai daļai.

Saskaņā ar prasītājas aprēķinu no atbildētājas ir piedzenama maksa 4225,20 euro par patērēto, bet

uzskaitīto dabasgāzi (lietas 54.-55.lapa).

[9] Par kompensācijas apmēru

[9.1] Starp dabasgāzes apgādes tiesisko attiecību dalībniekiem pastāv civiltiesiskas attiecības. Jebkurās

civiltiesiskās attiecībās ievērojams ekvivalences princips, kas ir no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

atvasinātā taisnīguma principa konkretizācijas elements un kas nozīmē, ka neviens no tiesisko attiecību

dalībniekiem nepamatoti neiedzīvojas uz cita šo tiesisko attiecību dalībnieka rēķina (sk. Torgāns K. (zin. red.),

Kārkliņš J., Bitāns A. Līgumu un deliktu problēmas Eiropas Savienībā un Latvijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra,

2017, 52. un 148. lpp.).

Prasītāja kā energoapgādes komersante atbilstoši Komerclikuma 1. panta otrajai daļai ir ieinteresēta gūt

peļņu, taču, tiesas ieskatā, jāņem vērā, ka prasītājas tiesības saņemt kompensāciju par atbildētājas kā

dabasgāzes lietotājas pieļauto pārkāpumu nevar būt prioritāras attiecībā pret atbildētājas tiesību ierobežošanu,

jo, ievērojot samērīguma principu, prasītājas kā sistēmas operatores tiesības nevar prevalēt pār atbildētājas

tiesībām par pieļauto pārkāpumu neciest neproporcionāli lielu sodu (kompensāciju), kā rezultātā samazinās

viņas naudas līdzekļu apmērs.

Tas nozīmē, ka kompensācijas apmēra noteikšanā tiesai jāievēro no taisnīguma principa atvasinātais soda

samērīguma princips, nepieļaujot prasītājas kā energoapgādes komersanta iedzīvošanos uz atbildētājas kā

enerģijas lietotājas rēķina, jāsekmē dabasgāzes lietošanas noteikumu un dabasgāzes piegādes līguma

pārkāpumu prevencija, kā arī jāvērtē, vai ar konkrēta apmēra kompensāciju tiek nodrošināts taisnīgs rezultāts.

Satversmes tiesas 2020. gada 20. marta sprieduma lietā Nr. 2019-10-0103 28.2. punktā un 2020. gada 28.

septembra sprieduma lietā Nr. 2019-37-0103 30.3. punktā ir atzīts, ka līgumsoda apmēram jābūt samērīgam, ka

kompensācija pēc tās juridiskās dabas ir pielīdzināma līgumsodam. Kompensācija pēc savas būtības ir līdzeklis

dabasgāzes lietošanas noteikumos un līgumā par dabasgāzes piegādi noteikto mājsaimniecības lietotāja saistību

pastiprināšanai.

[9.2] Vērtējot piedzenamās kompensācijas pamatu ar izdarīto pārkāpumu, tiesa ņem vērā, ka lietā ir

konstatētas mēraparāta un plombas vairāki bojājumi, kas radīja iespēju ilgstoši – vismaz divus gadus – patērēt

dabasgāzi bez maksas. Nav šaubu, ka tas ir būtisks pārkāpums. Kompensācijai ir jāveicina dabasgāzes

lietošanas noteikumu un dabasgāzes piegādes līguma noteikumu ievērošana, kā arī jānodrošina, ka ar

kompensāciju tiek panākts taisnīgs rezultāts par atbildētājas kā dabasgāzes lietotājas pieļauto pārkāpumu.

Tiesa ņem vērā, ka, noslēdzot pušu līgumu, atbildētājs labprātīgi uzņemas saistības to ievērot.

Pretēji pirmās instances tiesas secinājumam, nav izšķirošās nozīmes prasītājas kontroles pasākumiem un

kontrolei konkrētajā laika periodā. Šādā situācijā prasītājai bija tiesības paļauties uz tiesību pienācīgu izpildi.

Var piekrist, ka no prasītājas būtu sagaidāma aktīvāka pozīcija, veicot sistemātiskās pārbaudes noslēgtā

līguma ietvaros, taču pretējais nedod lietotājam tiesības mērķtiecīgi pārkāpt līgumu.

Civilprocesa likuma 97. panta pirmās daļas izpratnē tiesa vērtē atbildētājas apzinātu un ilgstošu darbību,

izdarot dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu, kā ļaunprātīgo tiesību aizskāruma gadījumu (sk. arī

sprieduma 8.punktu).

[9.3] Tiesu prakse dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu lietās jautājumā par kompensācijas vai

līgumsoda apmēru ir atšķirīga, atsevišķās lietās tas tiek noteikts parāda apmērā (sal. Zemgales apgabaltiesas

2022. gada 8. decembra spriedums lietā Nr. C73639010, Rīgas apgabaltiesas 2023. gada 2. marta spriedums

lietā Nr. C33276021, Zemgales apgabaltiesas 2023. gada 11. aprīļa spriedumu lietā Nr. C73447420, Latgales

apgabaltiesas 2022. gada 8. septembra spriedumu lietā Nr. C33509018).

Lielākajā daļā gadījumu kompensācija vai līgumsods ir noteikts 50 % apmērā no parāda summas. Tā,

piemēram, ar Rīgas apgabaltiesas 2022. gada 11. oktobra spriedumu lietā Nr. C33278821 (pārkāpuma ilgums

pieci gadi, parāds 3625,14 euro), ar Latgales apgabaltiesas 2023. gada 22. februāra spriedumu lietā Nr.

C33574520 (pārkāpuma ilgums četri gadi, parāds 5365,06 euro), ar Latgales apgabaltiesas 2023. gada 14.

decembra spriedumu lietā Nr. C33310920 (pārkāpuma ilgums astoņi gadi, parāds 5257,43 euro) u.c.

Nosakot kompensāciju par pieļauto līguma pārkāpumu, tiesas kolēģija ņem vērā, ka sodam jābūt

taisnīgam un samērīgam ne tikai ar atbildētāja izdarīto pārkāpuma smagumu, bet tas jāsamēro arī ar prasītājas

tiesībām saņemt atbilstošu kompensāciju, taču neradot iespēju energoapgādes komersantam iedzīvoties uz

atbildētājas rēķina.

Tiesas ieskatā kompensācijai jāveicina dabasgāzes lietošanas noteikumu un dabasgāzes piegādes līguma

noteikumu ievērošanu, kā arī jānodrošina, ka ar kompensāciju tiek panākts taisnīgs rezultāts par atbildētāja kā

dabasgāzes lietotāja pieļauto pārkāpumu, proti, kompensācija par pieļauto pārkāpumu nedrīkst būt

neproporcionāli liela.

Neapšaubāmi nesankcionēta iejaukšanās gāzes skaitīšanas ierīces darbībā, lai gāzes lietotājam būtu

iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, nav atbalstāma un ir sodāma, taču tas ir jāsamēro ar personas izdarīto

pārkāpuma smagumu un bīstamību.

Izvērtējot pieļautā pārkāpuma smagumu un sekas, ņemot vērā konkrēto pamatparāda apmēru, vidējā

patēriņa atšķirību ar salīdzināmo periodu, pārkāpuma ilgumu, kā arī, konkrēto gadījumu salīdzinot ar citās lietā

konstatētajiem līdzīgiem gadījumiem, tiesa par taisnīgu atzīst kompensāciju 50 % apmērā no parāda (4225,20

euro) par dabasgāzi jeb 2112,60 euro. Tiesas ieskatā, ka šāds kompensācijas apmērs ir samērīgs ar pieļauto

pārkāpumu, kā arī izpilda prevencijas un sodīšanas funkciju. Attiecīgi prasība daļā par līgumsoda 2112,60 euro

piedziņu ir noraidāma.

[10] Par citu izdevumu piedziņu

Prasītājas ieskatā atbildētāja prettiesiskā rīcība nesusi papildu izdevumus jeb zaudējumus 195,67 euro.

[10.1] Zaudējuma definīcija, lakoniski paredzot, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams

pametums, dota Civillikuma 1770. pantā.

Līdz ar to jebkurš civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā radies mantiski novērtējams zudums ir uzskatāms par

zaudējumu Civillikuma 1770. panta izpratnē.

[10.2] Tiesa atzīst par pamatotu prasības pamatojumu minēto papildu izdevumu piedziņai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 97.5. punktu un pušu līguma 4.

punktu atbildētāja pienākums ir segt izdevumus, kas saistīti ar pārbaudi un jauna dabasgāzes komercuzskaites

mēraparāta uzstādīšanu.

Prasības pieteikumam tika pievienoti AS “Latvijas Pasts” vairumā nodoto sūtījumu saraksti, no kuriem

redzams, ka /Persona A/ vēstules nosūtīšana (Nr. [..]), izmaksājusi 1,73 euro.

Savukārt ieskatīšanās faktu attiecīgajās datu bāzēs apliecina lietā esošie dokumenti - izdruka no Personu

datu pārlūka, Informatīvā izdruka no Kadastra informācijas sistēmas un zemesgrāmatas nodalījuma izdruka, kā

to pareizi norādījusi prasītāja.

Attiecīgās izmaksas apliecina ārējie normatīvie tiesību akti, bet proti, Ministru kabineta 2021. gada 6.

jūlija Noteikumu Nr. 485 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Fizisko personu

reģistra” 2.6. punkts, Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra Noteikumu Nr.787 “Valsts zemes dienesta

maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība” pielikuma 33.3.punkts, Ministru kabineta 2017. gada 20.

jūnija Noteikumu Nr. 343 “Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis” pielikuma 4. punkts.

Sistēmiski piemērojot minēto tiesisko regulējumu, no atbildētāja ir piedzenami papildu izdevumi, t.i.,

jaunā skaitītāja vērtība 42 euro, skaitītāja demontāžas un jaunā skaitītāja uzstādīšanas izdevumi 54,69 euro,

pasta izdevumi par pretenzijas nosūtīšanu 1,73 euro, skaitītāja un plombas pārbaudes izdevumi 90,75 euro, par

informācijas saņemšanu no Fizisko personu reģistra 2 euro, izdevumi par zemesgrāmatas nodalījuma izdrukas

3,50 euro un izdevumi par izdruku no Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmas 1 euro, kopā

195,67euro.

[11] Par tiesas attieksmi pret pirmās instances tiesas spriedumu

Pirms izlietotās dabasgāzes un kompensācijas aprēķina izvērtēšanas, tiesai vispirms ir pienākums

noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā vispār ir noticis prasītājas ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, t.i., vai

atbildētājs ir izpildījis pienākumu saglabāt viņa lietošanā esošo dabasgāzes patēriņa skaitītāju, un tikai pēc tam

vērtēt, vai par šādu pārkāpumu ir paredzēta sankcija.

Pirmās instances tiesa šo pienākumu nav izpildījusi, jo sistēmiski nav vērtējusi rakstveida pierādījumus

kopsakarā ar prasītājas argumentu par dabasgāzes patēriņa kritumu atbildētāja īpašumā un pilnīgi noraidīja

prasību.

Šīs pieļautās kļūdas tiesas sprieduma juridiskajā un faktoloģiskajā pamatojumā ir novedušas pie prasības

nepareizas izskatīšanas rezultāta.

Prasītāja īstenoja ar Civilprocesa likuma 74. panta otrās daļas 10. punktu piešķirtās tiesības pārsūdzēt

tiesas spriedumu, pretapelācijas apelācijas sūdzībā sniedzot priekšstatu par strīda faktiem, pierādījumiem,

tiesību normu traktējumiem un citiem apstākļiem. Apelācijas instances tiesa, daļēji ievērojot prasītājas

apelācijas sūdzības motīvus, apmierināja prasību par pamatparāda, papildu izdevumu un līgumsoda 2112,60

euro piedziņu, bet noraidīja prasību daļā līgumsoda 2112,60 euro piedziņu.

[12] Par tiesāšanās izdevumiem

[12.1] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa

piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā

norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam –

proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Prasītājai pirmās instances tiesā radušies šādi tiesas izdevumi: valsts nodeva par prasības pieteikumu

569,03 euro, valsts nodeva par apelācijas sūdzību 569,03 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par

ekspertīzi 555,82 euro, kopā 1693,88 euro.

Prasība apmierināta daļēji (par 76 %), līdz ar to saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no

atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi 1287,35 euro (76% no 1693,88 euro), pārējā daļā lūgums

par tiesas izdevumu piedziņu noraidāms.

[12.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. pantu lietā aprēķināti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

pirmās instances tiesā 4 euro, un apelācijas instances tiesā 2 euro, kopā 6 euro, kas nav samaksāti iepriekš.

Ievērojot šā likuma 42. pantā noteikto, no atbildētāja proporcionāli prasījuma apmierinātajai daļai valsts

labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,56 euro (76 % no 6)

Savukārt, pamatojoties uz minēto, no prasītājas proporcionāli prasījuma noraidītajai daļai valsts labā

piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 1,44 euro. (24 % no 6).

[12.3] Civilprocesa likuma 44. panta pirmā daļa noteic, ka „ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir

atlīdzināmi [..]”, savukārt šā panta otrajā un trešajā daļā nostiprināts vispārējs princips, kas garantē pusei, kuras

labā taisīts spriedums, tiesības uz tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu, proti, šos atlīdzināmos izdevumus kādai

no pusēm „piespriež” tiesa.

Saskaņā ar norādīto tiesisko regulējumu prasītājai ir atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi, jo

prasība ir apmierināta daļēji.

Civilprocesa likuma 44. panta izpratnē ar lietas vešanu saistīto izdevumu apmēri pēc vispārēja noteikuma

atlīdzināmi to faktiskajā apmērā. No šī noteikuma likums noteic divus izņēmumus: 1) advokāta palīdzības

samaksai izlietoto izdevumu atlīdzība ierobežota ar apmēru, ko nevar pārsniegt (šis likuma normas pirmās

daļas 1. punkts); 2) ceļa un uzturēšanās izdevumi atlīdzināmi Ministru kabineta noteikto likmju apmērā (šis

likuma normas pirmās daļas 2. punkts).

Šā likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi

advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500

euro, atlīdzināmi to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 % no prasījumu apmierinātas daļas.

Prasītājai lietā radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 3493,89 euro

(1134,38+589,88+635,25+1089+45,38).

Lietā nav pieteikts lūgums par mazāku apmēru izdevumu advokāta palīdzības samaksai noteikšanu

(Civilprocesa likuma 44. panta piektā daļa).

Tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “b” apakšpunktam no atbildētāja

par labu prasītājai ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi 1960,04 euro (30% no prasījuma

apmierinātas daļas 6533,47 euro), pārējā daļā lūgums par ar lietas vešanu saistīto izdevumu 1533,85 euro

piedziņu noraidāms.

[13] Par Civilprocesa likuma 195.panta piemērošanu

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu, kas ir imperatīva tiesību norma, taisot spriedumu

par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā nosaka prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus.

Līdz ar to prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja līdz sprieduma izpildei likumiskos 6 %

gadā no pamatparāda, līgumsoda, papildu izdevumiem, tiesas izdevumiem un ar lietas vešanu saistītiem

izdevumiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. pantu, 433. panta pirmo daļu, 450. pantu un 454. panta pirmo

daļu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, AS “Gaso”, reģistrācijas Nr. 40203108921, labā

pamatparādu 4225,20 euro par patērēto, bet neuzskaitīto dabasgāzi par laika periodu no 2009. gada 30.

novembra līdz 2010. gada 30. novembrim un no 2012. gada 30. novembra līdz 2013. gada 31. decembrim,

līgumsodu 2112,60 euro, izdevumus 195,67 euro, tiesas izdevumus 1287,35 euro un ar lietas vešanu saistītos

izdevumus 1960,04 euro.

Noraidīt AS “Gaso” prasību pret /Persona A/ daļā par līgumsoda 2112,60 euro piedziņu, par tiesas

izdevumu 406,53 euro un ar lietas vešanu saistīto izdevumu par advokāta palīdzību 1533,85 euro piedziņu.

Noteikt AS “Gaso”, reģistrācijas Nr. 40203108921, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, likumiskos procentus 6 % gadā no

pamatparāda 4225,20 euro, līgumsoda 2112,60 euro, izdevumiem 195,67 euro, tiesas izdevumiem 1287,35

euro un ar lietas vešanu saistītiem izdevumiem 1960,04 euro.

Naudas summas ieskaitāmas AS “Gaso”, reģistrācijas Nr. 40203108921, norēķinu kontā Nr. /IBAN A/ AS

“SEB Banka”.

Piedzīt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 4,56 euro, ieskaitot kontā Nr./IBAN B/, Tiesu administrācija, BIC kods TRELLV22, maksājuma

mērķī norādot ziņas lietas identificēšanai.

Piedzīt no AS “Gaso”, reģistrācijas Nr. 40203108921, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

1,44 euro, ieskaitot kontā Nr./IBAN B/, Tiesu administrācija, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot

ziņas lietas identificēšanai.

Noteikt /Persona A/ un AS “Gaso” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedums ir pārsūdzams 30 dienu laikā Senāta Civillietu departamentā kasācijas kārtībā, kasācijas

sūdzību iesniedzot Latgales apgabaltiesā un iemaksājot drošības naudu 300 euro kontā – saņēmēja: Latvijas

Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr. 90000068892, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22,

konta Nr. LV83TREL8280010000000, ekonomiskās klasifikācijas kods: F22010010, norādot lietas numuru un

personas datus.

Tiesnese-referente L. Mežale

Tiesnese V. Lohova

Tiesnese I. Tabore