Court allows landlord's claim for damages, court costs, and interest against tenants in simplified procedure.

Lieta Nr.C33350521

Nr.C-3505-21/30

ECLI:LV:RIRT:2021:1008.C33350521.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 8.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu Jūrmalas pilsētas domes vienkāršotās procedūras lietā pret /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ par naudas

piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2021.gada 22.februārī tiesā saņemts Jūrmalas pilsētas domes prasības pieteikums vienkāršotās procedūras lietā pret atbildētājiem /pers. A/,

/pers. B/ un /pers. C/ par naudas piedziņu.

Prasītāja Jūrmalas pilsētas dome, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2., 12., 44.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 1.,

4.punktu, Civillikuma 1587., 1765., 1770., 1771., 1773., 1775., 1779.pantu, lūdz piedzīt solidāri no /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ zaudējumus

349,45 euro, valsts nodevu 70,00 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 12,07 euro, kā arī noteikt tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus no simta gadā.

Motīvu daļa

[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, “saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās”.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka “saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa”.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

[4] Dzīvokļa īpašuma likuma 9.panta 1. un 4.punkts noteic, ka “dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai

skaitā tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā,

ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem, nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām

personām”.

Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā līdz 2021.gada 1.maijam) 2.pants noteic, ka dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas

tiesību nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī

pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Atbilstoši minētā likuma 12.panta pirmajai un otrajai daļai, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos. Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos un kārtībā.

Savukārt minētā likuma 44.pants noteic, ka personas, kas patvarīgi — bez dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas — aizņēmušas dzīvojamās

telpas, izliek tiesas ceļā bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no

tām.

Civillikuma 1770.pants noteic, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Civillikuma 1771.pants paredz, ka zaudējums var būt vai nu tāds, kas jau cēlies, vai tāds, kas vēl stāv priekšā; pirmajā gadījumā tas dod tiesību uz

atlīdzību, bet otrajā uz nodrošinājumu.

Civillikuma 1773.pantā noteikts ka zaudējums ir tiešs, kad tas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas, netiešs -

kad tas cēlies sagadoties sevišķiem apstākļiem vai attiecībām, nejaušs - kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvaramā vara.

Civillikuma 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

Saskaņā ar Civillikuma 1779.panta noteikumiem, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Atbilstoši Civillikuma 1672.pantam, solidāras saistības nodibina ar līgumu, testamentu vai likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1674.pantu, pēc likuma solidāra saistība nodibinās, kad izpildījuma priekšmets ir nedalāms, un proti, kad tas ir vai nu kāda

darbība, vai bezdarbība, tāpat arī kad lieta vairākām personām kopīgi uzticēta glabājumā, patapināta, izīrēta vai ieķīlāta.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja

tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civillikuma 1765.panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Uz šī pamata no atbildētājiem par labu prasītājai ir piedzenama samaksātā valsts nodeva 70,00 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 12,07

euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto

daļu, 97., 190., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, un /pers. C/, personas kods /personas

kods/, par labu Jūrmalas pilsētas domei, reģistrācijas Nr.90000056357 (bankas konts naudas līdzekļu iemaksai: AS “Citadele banka” norēķinu konts

LV94PARX0002484571045, kods: PARXLV22), zaudējumus 349,45 euro, valsts nodevu 70,00 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

12,07 euro, kopā 431,52 euro (četri simti trīsdesmit viens euro, 52 centi).

Atzīt Jūrmalas pilsētas domei tiesības saņemt solidāri no atbildētājiem likumiskos procentus 6% gadā no zaudējumu summas 349,45 euro par laiku

no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

Noteikt, ka tiesas spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2021.gada 8.oktobra var

iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, pilns sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2021.gada 8.novembrī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds

no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) D.Liepiņa