Court orders debt collection for 6086.11 euros and 6% interest against a debtor who admitted the debt.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the plaintiff to collect 6086.11 euros plus court costs. The defendant admitted the debt but claimed lack of funds, while the plaintiff argued for immediate payment based on a terminated repayment agreement. The court ruled that financial hardship does not excuse debt and that the plaintiff's right to interest was valid.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law 1587; Civil Law 1590; Civil Law 1756; Civil Law 1759; Civil Law 1760; Civil Law 1763; Civil Procedure Law 195; Civil Procedure Law 204.1; Civil Procedure Law 41; A signed contract creates binding obligations that cannot be unilaterally abandoned; failure to pay constitutes a debt subject to collection and statutory interest.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33465214
Lietas arhīva Nr. C-0805-16/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 14.martā
Rīgas rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Lipska
ar sekretāri S.Vilku,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu “Swedbank Līzings” SIA prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
“Swedbank Līzings” SIA 2014.gada 30.oktobrī cēlusi Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. A/ par parāda piedziņu.
Prasībā norādīts, ka 2009.gada 27.maijā puses noslēgušas līgumu Nr. PA-93659 par parāda atmaksu, kura 1.1.punktā atbildētājs apliecinājis un
atzinis parādu pret prasītāju 6594,98 euro apmērā un apņēmies maksāt parādu saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu grafiku katra mēneša
15.datumā līdz 2017.gada 15.maijam.
Tā kā atbildētājs nav veicis līgumā noteiktos maksājumus, pamatojoties uz līguma 5.2.2. un 5.2.2.1.punktu, prasītāja vienpusēji atkāpusies no
līguma, 2009.gada 4.decembrī nosūtot atbildētājam paziņojumu un pieprasot atbildētājam nekavējoties atmaksāt visu parādu, ko paredz līguma
4.3.punkts. Vienlaikus prasītāja brīdinājusi, ka pretējā gadījumā prasītāja būs spiesta vērsties tiesā ar prasību par parāda piedziņu, tomēr atbildētājs
parādu nav samaksājis.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1753., 1756., 1943. un 1946.pantu, prasītāja lūgusi tiesu piedzīt no atbildētāja parādu 6116,14 euro,
tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos 6% no neatmaksātās
aizdevuma pamatsummas.
Tiesas sēdē “Swedbank Līzings” SIA pārstāve samazināja prasījumu apmēru un uzturēja prasību par 6086,11 euro piedziņu, norādot, ka pēc
prasības iesniegšanas atbildētājs veicis nelielus maksājumus parāda samaksai.
Atbildētājs prasību atzina. Paskaidroja, ka atbildētājam nav naudas līdzekļu parāda samaksai.
Motīvu daļa
Noklausījusies tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība tās uzturētajā daļā
apmierināma.
No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 27.maijā puses noslēgušas līgumu Nr. PA-93659 par parāda atmaksu, kurā atbildētājs apliecinājis
un atzinis savu parādu prasītājai 6594,98 euro apmērā un apņēmusies to samaksāt līdz 2017.gada 15.maijam saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu
grafiku.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt Civillikuma 1590.pants noteic,
ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).
Tiesa atzīst, ka vienošanās aktam, kas noslēgts starp pusēm, ir tiesiska nozīme un tas rada saistību, kas atbilstoši Civillikuma 1587.pantam (tiesīgi
noslēgts līgums jāpilda) pusēm ir jāpilda.
Tātad atbilstoši Civillikuma 1587.pantā nostiprinātajam “pacta sunt servanda” principam pusēm ir saistošs 2009.gada 27.maija līgums.
Atbildētājs līgumu nav apstrīdējis, daļēji to izpildījis un atzinis, ka kavējis pielīgto maksājumu veikšanu.
Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to
zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.
Saskaņā ar pušu līgumu (5.punkts) prasītājai ir tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, ja parādnieks nesamaksā kādu no maksājumu grafikā
noteiktajiem maksājumiem līdz norādītajam termiņam.
Tā kā atbildētājs savas saistības nav pildījis atbilstoši pielīgtajai kārtībai, prasītāja, ievērojot līguma 5.2.2.1.punktu, nosūtījusi atbildētājam
paziņojumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma, sakarā ar ko atbildētājam ir pienākums veikt pilnīgu norēķinu ar prasītāju pirms nolīgtā termiņa.
Atbildētājs nav apstrīdējis, ka kavējis līgumā noteikto maksājumu samaksas termiņu. To ievērojot, prasītāja pamatoti izmantojusi līgumā paredzētās
tiesības vienpusēji atkāpties no līguma un līgums pamatoti izbeigts pirms termiņa.
Ar atkāpšanos no līguma pušu tiesības un pienākumi mainās – parādniekam tiek anulēti viņam labvēlīgi atmaksāšanas noteikumi un viņam atlikusī
summa jāatmaksā nekavējoši. Ar kreditora atkāpšanos no līguma notiek paātrināta norēķināšanās par atlikušo parādu.
Ievērojot minēto, prasītājai ir pamatotas tiesības lūgt piedzīt no atbildētāja neatmaksāto parādu.
Tā kā Civillikuma 1838.pants noteic, ka pierādījumi tam, ka samaksa veikta, ir jāiesniedz tam, kas to apgalvo, un atbildētājs lietas izskatīšanas
laikā nav iesniedzis pierādījumus savu saistību izpildei, kā arī nav apstrīdējis noslēgtā līguma tiesiskumu, tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenams parāds.
Arī parāda aprēķinu atbildētājs nav apstrīdējis, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un parāda aprēķinus.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1756., 1759., 1760.pantu, ievērojot prasītājas lūgumu un to, ka atbildētājs turpina
kavēt saistību izpildi un faktiski lietot prasītājai piederošu kapitālu, prasītājai ir nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt
no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no piedzītā, bet nesamaksātā pamatparāda. Saskaņā ar Civillikuma 1763.panta nosacījumiem procentu
pieaugums apstājas, kad to daudzums sasniedz nesamaksātā pamatparāda apmēru.
Atbildētāja finansiāla rakstura problēmas neatbrīvo no pienākuma izpildīt apsolīto. Mantiskā stāvokļa nepietiekamība var būt par pamatu iesniegt
pieteikumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, ko paredz Civilprocesa likuma 206.pants. Tāpat puses var pašas vienoties par
piedzītā parāda samaksas kārtību.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Tā kā prasība ir apmierināma, no atbildētāja piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi - valsts nodeva 479,39 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro, kopā 484,09 euro.
Civilprocesa likuma 204.1pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu
sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97. un 193.pantu, tiesa
nosprieda
prasību tās uzturētajā daļā apmierināt.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu “Swedbank Līzings” SIA, reģistrācijas numurs 40003240524, parādu 6086,11 euro
un tiesas izdevumus 484,09 euro, kopā 6570,20 euro (seši tūkstoši pieci simti septiņdesmit euro un 20 centi).
Atzīt “Swedbank Līzings” SIA tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/ likumiskos 6% gadā no nesamaksātās parāda summas.
Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona
tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2016.gada 21.martā.
Tiesnese