Court dismissed appeal against customs fine for importing a tortoise without CITES permit.

Lietas arhīva Nr. 1A-0043-18/3

ECLI:LV:REZT:2018:0907.1A26004318.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2018.gada 7.septembrī

Rēzeknes tiesa, tiesnese A.Jermacāne,

rakstveida procesā izskatīja /pers. A/ sūdzību par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores p.i. D.Pelēkās 2018.gada 8.maija lēmumu

Nr.22.11-6/2063.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersona –VID Muitas pārvaldes Latgales Muitas kontroles punktu (turpmāk MKP) vadītāja

p.i. A.Joņevs-Ivanovs 2018. gada 12. februārī pieņēmis lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. F52-BU003434, pamatojoties uz Latvijas APK

201.12 pantu, par muitošanai pakļauto preču ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā citādā nelikumīgā veidā uzlikt /pers. A/, dzimušai /datums/,

naudas sodu 70 EUR apmērā, konfiscējot saskaņā ar 2017. gada 23.maija Mantu un dokumentu apskates un izņemšanas protokolu administratīvā

pārkāpuma lietā Nr. MDIPLV000721/17-0058 izņemto bruņurupuci un veterināro pasi Nr.0780417613.

Lēmumā norādīts, ka Muitas pārvaldes Latgales Muitas kontroles punktu daļas Grebņevas MKP vecākā muitas uzraudze 2018.gada 2.februārī

sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.BU003434. Protokolā norādīts, ka 2017.gada 23.maijā plkst. 12.29 MKP Grebņeva virzienā, no

Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku iebrauca vieglā automašīna NISSAN OASHOAI ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers.

A/. Veicot transportlīdzekļa vizuālo apskati, tika konstatēts, ka tiek pārvietots dzīvs bruņurupucis. Muitas amatpersonai radās aizdomas, ka minētais

īpatnis, iespējams, ir iekļauts 1973.gada Vašingtonas konvencijas „Par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ” (turpmāk —

CITES) pielikumā.

/pers. A/ savos paskaidrojumos ir norādījusi, ka Vidusjūras bruņurupuci nopirkusi 2009. gadā Sanktpēterburgā, zooveikalā par 500 rubļiem.

2017.gada 23.maijā braukusi caur Grebņevas MKP un vedusi savu 8 gadu veco mājas bruņurupuci. Grebņevas MKP uzzinājusi, ka, lai pārvadātu

bruņurupuci, ir nepieciešama CITES atļauja. Taču pus gada laikā viņai nav izdevies tādu atļauju savam mājdzīvniekam dabūt.

Apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugas ir iekļautas CITES konvencijas I, II un III pielikumos, bet Eiropas Savienības regulu kontekstā -

Regulas Nr. 338/97 ?, ?, C un D pielikumos.

Bruņurupucis izņemts un nosūtīts uz Daugavpils pašvaldības iestādi /Nosaukums A/ ekspertīzes veikšanai.

No Dabas aizsardzības pārvaldes saņemts atzinums (ekspertu atzinums B/N, 07.06.2017), ka minētais dzīvnieks ir Vidusāzijas sauszemes

bruņurupucis Testudo hermanni, kas iekļauts 1973.gada Vašingtonas konvencijas „Par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu,

sugām” (turpmāk - CITES) II pielikumā. Ievedot šādu īpatni Eiropas Savienībā, nepieciešama (re)eksporta valsts CITES uzraudzības institūcijas

izsniegta (re)eksporta atļauja un importa valsts CITES uzraudzības institūcijas izsniegta CITES importa atļauja, pamatojoties uz Padomes Regulas

(1996.gada 9.decembris) EK Nr.338/97 „Par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar tām” (turpmāk - Regula Nr. 338/97)

4.panta 1.punktu.

Ievedot personīgajā bagāžā Vidusāzijas sauszemes bruņurupuci Testudo hermanni (turpmāk – Hermaņa bruņurupucis) Eiropas Savienībā,

/pers. A/ neuzrādīja minētās CITES atļaujas.

Bruņurupucis un veterinārā pase Nr.0780417613 izņemta, pamatojoties uz 2017.gada 23.maija Mantu un dokumentu apskates un izņemšanas

protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.MDIPLV000721/17-0058 līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā.

/pers. A/, dzim./datums/, izdarītais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 201. 12 panta

— muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešana no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs

preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā

(kontrabanda) (lietas 16.-17.lapa).

[2] Par šo lēmumu /pers. A/ iesniegusi sūdzību VID ģenerāldirektora vietniecei D.Pelēkajai. Sūdzībā norādīts, ka viņa bruņurupuci neesot

pārvedusi pārdošanai vai vaislai, bet saistībā ar dzīvesvietas maiņu no Krievijas Federācijas uz Poliju. Bruņurupucis esot viņas lolojumdzīvnieks un visu

savu mūžu ir dzīvojis pie viņas. Viņa sešu mēnešu laikā centusies savākt šāda veida dzīvniekam pieprasītos dokumentus, bet neviena organizācija Krievijā

tos nav varējusi izsniegt, jo pieradinātam (mājas) bruņurupucim tos neesot iespējams savākt. Viņai bijis sertifikāts par to, ka bruņurupucis ir vesels (lietas

48.lapa).

[3] VID ģenerāldirektora p.i. D.Pelēkā (turpmāk arī Augstākā iestāde) ar 2018.gada 9.maija lēmumu Nr.22.11-6/2063 (turpmāk arī Lēmums)

atstāja negrozītu VID Muitas pārvaldes Latgales MKP daļas vadītāja p.i A.Joņeva-Ivanova 2018.gada 12.februāra lēmumu Nr.F52-BU0003434, bet

/pers. A/ sūdzību noraidīja.

[3.1] Lēmumā norādīts, ka 2017.gada 23.maijā plkst. 12.29 MKP Grebņeva virzienā no Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku iebrauca

vieglā automašīna NISSAN QASHQAI ar valsts numuru /reģistrācijas numurs/, kuru vadīja /pers. A/. Veicot minētā transportlīdzekļa vizuālo apskati, tika

konstatēts, ka tiek pārvietots dzīvs bruņurupucis. Muitas amatpersonai radās aizdomas, ka minētais īpatnis, iespējams, ir iekļauts 1973.gada Vašingtonas

konvencijas “Par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām” (turpmāk - CITES) pielikumā.

[3.2] Latvijas Republika 1996.gada 17.decembrī ar likumu “Par 1973.gada Vašingtonas konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar

apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES konvencija)” ir pievienojusies šai konvencijai.

No 2004.gada 1.maija attiecībā uz CITES konvencijas piemērošanu ir stājusies spēkā Regula Nr.338/97. Apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu

sugas tika iekļautas CITES konvencijas I, II un III pielikumos, bet Eiropas Savienības regulu kontekstā ?, ?, C un D pielikumos.

[3.3] CITES Konvencijas 4.panta otrajā un ceturtajā daļā ir noteikts, ka jebkura II pielikumā iekļautās sugas īpatņa eksports būs atļauts tikai pēc

iepriekšējas eksporta atļaujas izsniegšanas un uzrādīšanas. Eksporta atļauju izsniegs tikai tad, ja būs ievēroti šādi noteikumi:

a) eksporta valsts zinātniskā institūcija devusi slēdzienu, ka šāds eksports nekaitēs sugai;

b) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka šis īpatnis nav iegūts pretrunā ar valsts faunas un floras aizsardzības likumiem;

c) eksporta valsts uzraudzības institūcija atzinusi, ka jebkurš dzīvs īpatnis ir tā sagatavots un tiks tā transportēts, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai

vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam.

Jebkura II pielikumā iekļautas sugas īpatņa imports būs atļauts tikai pēc iepriekšējās eksporta atļaujas vai reeksporta sertifikāta uzrādīšanas.

Savukārt Regulas Nr.338/97 4.panta 1.punktā noteikts, ka uz A pielikumā uzskaitīto sugu īpatņu ievešanu Kopienā attiecas nepieciešamās

pārbaudes un galamērķa dalībvalsts uzraudzības iestādes izdotas importa atļaujas uzrādīšana robežas muitas iestādē ievešanas punktā. Savukārt, saskaņā

ar šā panta b) apakšpunkta nosacījumiem, importa atļauju var izdot tikai saskaņā ar 6.punktā noteiktajiem ierobežojumiem un tad, ja ir ievēroti šādi

nosacījumi: pretendents ar dokumentiem pierāda, ka īpatņi ir iegūti saskaņā ar tiesību aktiem par attiecīgo sugu aizsardzību; Konvencijas papildinājumos

uzskaitīto īpatņu importa gadījumā no trešām valstīm tā ir eksporta atļauja vai reeksporta sertifikāts, vai tā kopija, ko saskaņā ar Konvenciju izsniegusi

eksporta vai reeksporta valsts kompetenta iestāde.

[3.4] Dabas aizsardzības pārvaldes 2017.gada 8.jūnija vēstulē un Latgales zoodārza ekspertu 2017.gada 7.jūnija atzinumā norādīts, ka aizturētais

īpatnis ir identificēts kā Hermaņa bruņurupucis, kas iekļauts CITES II pielikumā. Ievedot šādu īpatni Eiropas Savienībā, nepieciešama (re)eksporta valsts

CITES uzraudzības institūcijas izsniegta (re)eksporta atļauja un importa valsts CITES uzraudzības institūcijas izsniegta CITES importa atļauja,

pamatojoties uz Padomes Regulas (1996.gada 9.decembris) EK Nr.338/97 “Par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, regulējot tirdzniecību ar

tām” (turpmāk - Regula Nr.338/97) 4.panta 1.punktu.

Kā izriet no lietas materiāliem, muitas kontroles laikā /pers. A/ CITES atļauju minētā bruņurupuča izvešanai no Krievijas Federācijas un ievešanai

Eiropas Savienības dalībvalstī neuzrādīja.

[3.5] LAPK 201.12 pantā noteikts, ka par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no

tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus

dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, konfiscējot šīs

preces vai citas vērtības un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantoto transportlīdzekli vai bez konfiskācijas.

/pers. A/, ievedot personīgajā bagāžā Latvijas Republikā īpatni - Hermaņa bruņurupuci - bez CITES importa atļaujas, neievērojot Padomes

Regulas Nr.338/97 4.panta 1.punkta nosacījumus, izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 201.12 pantā.

[3.6] Ar 2017.gada 23.maija mantu un dokumentu apskates un izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.MDIPLV000721/17-

0058 bruņurupucis un veterinārā pase Nr.0780417613 izņemta līdz lēmuma pieņemšanai administratīvā pārkāpuma lietā.

[3.7] Ņemot vērā to, ka Hermaņa bruņurupucis ir iekļauts CITES konvencijas II pielikumā un Padomes Regulas Nr.338/97 A pielikumā, plānojot

ievest minēto bruņurupuci no trešās valsts Latvijā, iepriekš jānoskaidro, vai šādu īpatņu imports/eksports Eiropas Kopienā ir atļauts, kā arī to, kur un cik

ilgā laika posmā Eiropas Savienības valstīs un trešajās valstīs izsniedz CITES konvencijā norādītos dokumentus.

Normatīvo aktu nezināšana nevar būt par pamatu pārsūdzētā lēmuma atcelšanai daļā par izņemto īpatni - Hermaņa bruņurupuci, jo, lai ievestu

Hermaņa bruņurupuci Latvijas teritorijā no trešās valsts, ir nepieciešama CITES importa atļauja, kas apliecina minētā īpatņa legālu izcelsmi, kas

konkrētajā gadījumā netika uzrādīta.

[3.8] Izvērtējot administratīvā pārkāpuma raksturu un būtību, Augstākā iestāde atzinusi, ka pārsūdzētajā lēmumā /pers. A/ piemērotais naudas

sods 70 EUR, konfiscējot saskaņā ar 2017. gada 23.maija Mantu un dokumentu apskates un izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.

MDIPLV000721/17-0058 izņemto bruņurupuci un veterināro pasi Nr.0780417613, ir samērīgs ar izdarīto administratīvā pārkāpuma raksturu un būtību.

Izvērtējot lietas apstākļus kopumā, Augstākā iestāde ir secinājusi, ka nav pamata atcelt vai grozīt VID Muitas pārvaldes Latgales MKP daļas

vadītāja p.i. A.Joņeva-Ivanova 2018. gada 12.februāra lēmumu Nr. F52-BU003434 un nolēmusi minēto lēmumu atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību

noraidīt.

[4] 2018.gada 7.jūnijā /pers. A/ iesniegusi sūdzību par Augstākās iestādes 2018.gada 9.maija lēmumu Nr.22.11-6/2063. Sūdzībā norādīts, ka viņa

sakarā ar pārcelšanos uz Eiropas Savienību ir pārvadājusi mājdzīvnieku nevis pārdošanai vai pavairošanai paredzētu dzīvnieku. Pus gada laikā neviena

organizācija nav varējusi savākt visus CITES sertifikāta saņemšanai nepieciešamos dokumentus un neviens nekad nav sastapies ar šādām mājas

bruņurupucim izvirzītām prasībām. Šķērsojot robežu, viņai līdzi bijis sertifikāts un vairākas analīzes, kas apstiprina, ka bruņurupucis ir vesels. Viņa

nepiekrīt tam, ka bruņurupucis tika konfiscēts, bet viņai piemērots naudas sods kā cilvēkam, kurš nodarbojas ar komercdarbību un pārvadā retos

dzīvniekus to pavairošanai un pārdošanai. /pers. A/ lūdz dot viņai iespēju atgūt bruņurupucis, kurš atrodas Daugavpils zoodārzā.

Motīvu daļa

[5] Saskaņā ar LAPK 289.6 panta pirmo daļu, tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā uz lietā esošo dokumentu pamata,

jo sūdzības iesniedzēja neizteica lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta, nerīkojot tiesas

sēdi un pieņemot lēmumu uz lietā esošo dokumentu pamata.

Atbilstoši LAPK 289.6 panta ceturtajai daļai, persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un iestāde, kuras lēmums ir pārsūdzēts, informēti

par tiesas, kas izskatīs lietu, sastāvu, viņiem izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Atbilstoši LAPK 289.6 panta sestajai daļai, lieta rakstveida procesā izskatīta pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem.

[6] LAPK 289.9 panta septītā daļa noteic, ka tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus jautājumus:

1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums;

2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu;

4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību;

5) kāds administratīvais sods piemērojams personai;

6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību, kam par labu un kādā apmērā tas piedzenams;

7) kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem un citām administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā izņemtajām lietām, mantām un piemēroto garantijas

naudu.

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka Augstākās iestādes 2018.gada 9.maija lēmums Nr.22.11-

6/2063 ir likumīgs un pamatots tālāk norādīto apsvērumu dēļ:

[7.1] noskaidrots, ka /pers. A/ saukta pie administratīvās atbildības pēc LAPK 201.12 panta par kontrabandu – par muitošanai pakļauto preču

vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā nelikumīgā veidā. Tas ir, par viņai piederošā Vidusāzijass bruņurupuča Testudo hermanni

ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā bez šāda dzīvnieka ievešanu atļaujošajiem dokumentiem, šajā gadījumā – CITES dokumentiem, kuri atļauj

konkrēto bruņurupuci ievest Eiropas Savienības dalībvalstī. Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajās savvaļas dzīvnieku un augu sugām

(Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora , CITES), arī Vašingtonas konvencija, ir starptautisks līgums,

kas paredz aizsargāt apdraudētos dzīvniekus un augus.

[7.2] /pers. A/ neapstrīd faktu, ka 2017.gada 23.maijā, braucot no Krievijas Federācijas uz Latvijas Republiku ar automašīnu un vedot savu

lolojumdzīvnieku bruņurupuci. Viņas rīcībā bija tikai Krievijas Federācijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta 19.05.2017. izsniegts

veterinārais sertifikāts 178 Nr. 0023367, ka /pers. A/ eksportē sauszemes bruņurupuci no Sanktpēterburgas Krievijā uz Poliju caur tranzītvalstīm Latviju

un Lietuvu ar automašīnu. Dzīvnieka izcelsmes vieta ir Sanktpēterburga Krievija un šis dzīvnieks nāk no teritorijas, kurā pēdējos 12 mēnešus nav

reģistrētas sarakstā „A” OIE norādītās infekcijas slimības (lietas 42.-45 lapa) un Rosseļhoznadzor veterinārās uzraudzības iestādes izsniegts ES

Veterinārais sertifikāts, kurā norādīts, ka dzīvnieka (lolojumdzīvnieks, suga B, šķirne sauszemes) izvešana atļauta (lietas 55.-62.lapa). Nevienā no

norādītajiem dokumentiem bruņurupuča sugas piederība nav norādīta.

[7.3] Ņemot vērā to, ka Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoši CITES konvencijas un Padomes Regulas Nr.338/97 noteikumi, muitas kontrolpunkta

amatpersonām, kuras konstatēja, ka ES teritorijā tiek ievests nenoskaidrotas sugas bruņurupucis, bija pienākums noskaidrot, vai ievedamais dzīvnieks

nepieder sugai, kura iekļauta CITES pielikumos norādīto īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu sarakstā un vai uz šo dzīvnieku nav attiecināmas Padomes regulas

(EK) Nr. 338/97 „Par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību reglamentējot tirdzniecību ar tām” prasības. Tāpēc bruņurupucis un veterinārā pase Nr.

0780417613 tika izņemti, par ko tika sastādīts Mantu un dokumentu izņemšanas protokols administratīvā pārkāpuma lietā Nr. MDIPLV000721/17-0058

(lietas 29.lapa) un Muitas apskates akts Nr. MAALV000721/17-0617, kurā norādīts, ka sakarā ar aizdomām par dzīvnieka piederību CITES konvencijai, tika

paziņots CITES nodaļai un elektroniski nosūtīti veterinārie sertifikāti un fotogrāfijas izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai. Pamatojoties uz CITES nodaļas

ekspertu atzinumu, nolemts bruņurupuci aizturēt, nodot Pārtikas un veterinārajam dienestam nosūtīšanai uz Latgales Zoo uz ekspertīzi (lietas 31.-32.lapa).

[7.4] Sertificēti abinieku un rāpuļu eksperti noteica, ka aizturētais īpatnis identificēts kā Hermana bruņurupucis (lietas 25.lapa).

[7.5] Dabas aizsardzības pārvaldes Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei adresētajā informatīvajā vēstulē norādīts, ka Hermana bruņurupucis

ir iekļauts CITES II pielikumā un Padomes Regulas Nr. 338/97 A pielikumā. Ievedot šādu īpatni Eiropas Savienībā, nepieciešama (re)eksporta valsts

CITES uzraudzības institūcijas atļauja un importa valsts CITES uzraudzības institūcijas izsniegta CITES importa atļauja, pamatojoties uz Padomes

Regulas Nr.338/97 4.panta 1.punktu (lietas 24.lapa).

[7.6] /pers. A/ neapstrīd, ka ievedot savu lolojumdzīvnieku - Hermana bruņurupuci no Krievijas Federācijas Latvijas Republikā, viņa muitas

kontrolpunktā nevarēja uzrādīt bruņurupuča ievešanai nepieciešamās CITES atļaujas. Viņas paskaidrojumā norādītais, ka pusgada laikā neviena

organizācija Krievijā nav varējusi noformēt mājas bruņurupucim nepieciešamos dokumentus, neatbrīvo viņu no viņai piederošā Hermana bruņurupuča

pārvietošanai no Krievijas Federācijas uz Poliju nepieciešamo CITES dokumentu uzrādīšanas. Tāpēc Augstākā iestāde ir pamatoti atzinusi, ka /pers. A/,

ievedot personīgajā bagāžā Latvijas Republikā īpatni - Hermana bruņurupuci nelikumīgā veidā - bez CITES importa atļaujas, neievērojot Padomes

Regulas Nr.338/97 4.panta 1.punkta nosacījumus, izdarīja administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 201.12 pantā.

Par LAPK 201.12 pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu likumdevējs fiziskai personai paredzējis naudas sodu no septiņdesmit līdz

septiņsimt euro, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantoto transportlīdzekli vai bez konfiskācijas.

[7.7] Par izdarīto pārkāpumu /pers. A/ piemērots mazākais par šo pārkāpumu paredzētais naudas sods, tāpēc sods ir atzīstams par samērīgu un

likumīgu. Ņemot vērā to, ka /pers. A/ nav dokumentu, kas dod tiesības ievest viņai piederošo bruņurupuci no Krievijas Federācijas Eiropas Savienības

dalībvalstī un līdz pat sūdzības izskatīšanai viņa šādus dokumentus nav iesniegusi, atcelt piemēroto papildsodu konfiscēt saskaņā ar 2017. gada 23.maija

Mantu un dokumentu apskates un izņemšanas protokolu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. MDIPLV000721/17-0058 izņemto bruņurupuci un

veterināro pasi Nr.0780417613.

Tāpēc tiesa atzīst, ka Augstākās iestādes 2018.gada 9.maija lēmums Nr.22.11-6/2063 atstājams negrozīts, bet /pers. A/ sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš teikto un pamatojoties uz LAPK 289.12 panta otrās daļas 1.punktu un 289.13 panta sesto daļu, tiesa

nosprieda:

VID ģenerāldirektora p.i. D.Pelēkās 2018.gada 9.maija lēmumu Nr.22.11-6/2063 negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Lēmumu apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma paziņošanas dienas, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Tiesnese A.Jermacāne