Court dismissed shareholder's claim to annul company register entries and restore property rights in Latvia.

Lietas Nr.C69386120

ECLI:LV:KUAT:2022:0519.C69386120.16.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2022.gada 19.maijā

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesnese Linda Vēbere

tiesnese Judīte Mauliņa

tiesnesis Iļja Grigorjevs

ar tiesas sēžu sekretāri /vārds uzvārds/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA „ZĀRDS” prasībā pret SIA „Ēdoles Druvas” un /pers.A/ par SIA „Ēdoles Druvas” dalībnieku reģistru

Nr.9 un Nr.10 atzīšanu par spēkā neesošiem un SIA „ZĀRDS” īpašuma tiesību atjaunošanu uz SIA „Ēdoles Druvas” 4768 kapitāla daļām sakarā ar

SIA „ZĀRDS” apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 4.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „ZĀRDS”, kura vārdā rīkojas likvidators Jānis Kokalis, 2020.gada 1.oktobrī, cēla prasību tiesā pret SIA „Ēdoles Druvas” un /pers.A/,

vēlāk to precizējot (sk. lietas 1.sējuma 195.-198.lapu).

Prasītājs lūdz atzīt par spēkā neesošu SIA „Ēdoles Druvas” 2019.gada 5.decembra dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.9 un 2020.gada 14.maija

nodalījumu Nr.10; atjaunot prasītājam īpašuma tiesības uz SIA „Ēdoles Druvas” 2704 kapitāla daļām ar daļu kārtas Nr.11401 līdz Nr.114104,

1815 kapitāla daļām ar daļu kārtas Nr.116437 līdz Nr.118251 un 249 kapitāla daļām ar daļu kārtas Nr.119502 līdz Nr.119750.

[1.1] Prasībā norādīts uz šādiem faktiskajiem apstākļiem.

[1.1.1] Prasītāja bija SIA „Ēdoles Druvas” dalībniece ar 4768 kapitāla daļām, minēto apstiprina 2019.gada 8.oktobra dalībnieku reģistra

nodalījums Nr.8.

[1.1.2] Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra 2019.gada 29.novembra lēmumu prasītāja kā kapitālsabiedrība izslēgta no komercreģistra, attiecīgs

sludinājums 2019.gada 4.decembrī publicēts „Latvijas Vēstnesī”.

[1.1.3] SIA „Ēdoles Druvas” 2019.gada 5.decembrī, pamatojoties uz Komerclikuma 192.panta pirmās daļas 6.punktu, prasītājam piederošās

4768 kapitāla daļas pārreģistrēja uz sava vārda, minēto apstiprina 2019.gada 5.decembra dalībnieku reģistra nodalījums Nr.9.

[1.1.4] Ar Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra 2020.gada 12.februāra lēmumu atcelts šī sprieduma 1.1.2.punktā minētais lēmums, anulēts

ieraksts par prasītājas izslēgšanu no komercreģistra un izdarīts ieraksts par likvidatora iecelšanu, attiecīgs paziņojums 2020.gada 18.februārī publicēts

„Latvijas Vēstnesī”.

[1.1.5] Likvidators 2020.gada 23.martā nosūtīja iesniegumu SIA „Ēdoles Druvas” valdei ar lūgumu nekavējoties aktualizēt dalībnieku reģistru,

norādot prasītāju kā 4768 kapitāla daļu īpašnieci, jo zudis tiesiskais pamats prasītājai piederošo daļu nodošanai pašai kapitālsabiedrībai.

2020.gada 29.aprīlī tika saņemta noraidoša atbilde, kurā paziņots, ka SIA „Ēdoles Druvas” ir jau uzsākusi konkrēto kapitāla daļu atsavināšanu.

[1.1.6] 2020.gada 14.maija SIA „Ēdoles Druvas” dalībnieku reģistra nodalījums Nr.10 norāda uz to, ka prasītājai piederošās 4768 kapitāla daļas

pārreģistrētas uz /pers.A/ vārda, proti, notikusi to atsavināšana.

[1.2] Šādu rīcību ar prasītājam piederošu īpašumu prasītāja uzskata par prettiesisku un pretēju labas ticības principam.

[1.2.1] Pēc ieraksta par prasītājas izslēgšanu no komercreģistra anulēšanas ir zudis tiesiskais pamats ierakstam SIA „Ēdoles Druvas” dalībnieku

reģistra 2019.gada 5.decembra nodalījumā Nr.9, jo atbilstoši Komerclikuma 192.panta pirmās daļas 6.punktam kapitālsabiedrība drīkst iegūt savas

daļas tikai gadījumā, ja tās dalībnieks – juridiska persona – ir izbeigusies.

[1.2.2] Uz to brīdi, kad prasītājas izslēgšana no komercreģistra tika anulēta, strīdus kapitāla daļas vēl nebija nevienam atsavinātas, līdz ar ko SIA

„Ēdoles Druvas” valdei bija gan tiesisks pamats, gan reāla iespēja izdarīt izmaiņas dalībnieku reģistrā, atjaunojot prasītājai īpašuma tiesības un valdījumu

uz tām.

[1.2.3] SIA „Ēdoles Druvas” nebija tiesiska pamata valdīt un rīkoties ar prasītājai piederošajām kapitāla daļām, šāds tās valdījums ir prettiesisks

un ļaunticīgs.

[1.2.4] Komerclikuma 188.1panta otrās daļas un 401.panta pirmās daļas kontekstā nav pamata atsaukties uz trešās personas labticīgajām ar

likumu aizsargātajām interesēm, jo kapitāla daļu ieguvējs ir /pers.A/, kurš ir ar SIA „Ēdoles Druvas” saistīta persona, jo ir tās dalībnieks un lielākais

kapitāla daļu turētājs, kuram bija zināms, ka atsavināmās daļas pieder prasītājai, nevis SIA „Ēdoles Druvas”.

[1.3] Prasības pieteikumā izdarīta atsauce arī uz Civillikuma 1., 909., 910., 921. un 1044.pantu.

[2] Ar Kurzemes rajona tiesas 2020.gada 12.oktobra lēmumu prasība nodrošināta – ierakstīta aizlieguma atzīme uz SIA „Ēdoles Druvas”

dalībnieku reģistra nodalījumā Nr.10 /pers.A/ reģistrētajām 4768 kapitāla daļām ar daļu kārtas numuriem no 111401 līdz 114104, no 116437 līdz

118251, no 119502 līdz 119750 prasības summas 4768 EUR apmērā, nosakot aizliegumu atsavināt minētās kapitāla daļas ( lietas 1.sējuma 48.-

53.lapa).

[3] SIA „Ēdoles Druvas” rakstveida paskaidrojumos uz prasību to neatzīst, norādot šādus apsvērumus.

[3.1] SIA „Ēdoles Druvas” tiesiski un pamatoti 4768 kapitāla daļas 2019.gada 5.decembrī reģistrēja uz sava vārda, jo prasītājas kā juridiskas

personas darbība bija izbeigta, šis tiesību subjekts bija izslēgts no komercreģistra.

[3.2] Nedz no Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra 2020.gada 12.februāra lēmuma, nedz no normatīvajiem aktiem neizriet, ka SIA „Ēdoles

Druvas” valdei bija pienākums veikt jebkādas atceļošas (anulējošas) darbības saistībā ar strīdus kapitāla daļām.

[3.3] Turklāt likvidatora iesniegums tika saņemts 2020.gada 6.aprīlī, kad SIA „Ēdoles Druvas” jau bija uzsākusi pildīt Komerclikuma 193.panta

ceturtajā daļā noteikto pienākumu par savu kapitāla daļu atsavināšanu.

[4] /pers.A/ rakstveida paskaidrojumos uz prasību to neatzīst, norādot, ka kapitāla daļas ieguvis, izlietojot dalībnieka pirmpirkuma tiesības saskaņā

ar Komerclikuma 189.panta pirmo daļu.

Pirmpirkuma tiesību izlietošanas laikā kapitāla daļas piederēja SIA „Ēdoles Druvas”, tāpēc saskaņā ar Komerclikuma 188. 1panta pirmo daļu un

Civillikuma 918.pantu viņš atzīstams par labticīgu ieguvēju.

[5] Ar Kurzemes rajona tiesas 2021.gada 4.novembra spriedumu prasība noraidīta.

[5.1] Tiesa, novērtējot pierādījumus lietā, un atsaucoties uz Komerclikuma 192.panta pirmās daļas 6.punktu un 188.1panta pirmo un otro daļu,

atzina, ka SIA „Ēdoles Druvas” ieguva savas daļas tiesiski, jo prasītāja bija izslēgta no reģistra.

Līdz ar ko nav pamata prasības apmierināšanai par 2019.gada 5.decembra dalībnieku reģistra nodalījuma Nr.9 atzīšanu par spēkā neesošu.

[5.2] Prasītāja nav norādījusi likumisku (tiesisku) pamatu, kas nosaka pienākumu SIA „Ēdoles Druvas” veikt kādas izmaiņas dalībnieku reģistrā pie

lietā nodibinātajiem faktiskajiem apstākļiem.

[5.3] Saskaņā ar Komerclikuma 193.pantu SIA „Ēdoles Druvas” pamatoti uzsāka savu daļu atsavināšanu. Atsavināšanas process uzsākts ne ātrāk

kā pēc 2019.gada 4.decembra publikācijas un ne vēlāk kā pēc 2020.gada 18.februāra publikācijas „Latvijas Vēstnesī”, kapitāla daļu pirkuma līgums

noslēgts 2019.gada 18.februārī, bet trīspusējā vienošanās 2020.gada 12.maijā.

[5.4] Saskaņā ar Komerclikuma 188.1pantu /pers.A/ ir labticīgs ieguvējs. Daļas iegūtas no SIA „Ēdoles Druvas”, kas bija ierakstīta kā sabiedrības

dalībnieks dalībnieku reģistra nodalījumā.

[5.5] Tiesa nekonstatēja, ka ieraksti dalībnieku reģistra nodalījumos veikti neievērojot Komerclikuma 187.panta astotās daļas un 192.panta devītās

daļas noteikumus. SIA „Ēdoles Druvas”, atsavinot kapitāla daļas, nav pārkāpusi Komerclikuma 188.panta pirmo, otro un trešo daļu.

[5.6] Prasītājas iebildumi pret /pers.A/ pirmpirkuma tiesību izmantošanu nav pamatoti, jo sabiedrība viņam atsavināja savas iegūtās daļas, tāpēc nav

pamata piemērot Komerclikuma 189.panta pirmo daļu un sabiedrības statūtu 4.1.punktu (2016.gada 28.aprīļa redakcijā).

[5.7] Lietā nav celta prasība par kapitāla daļu iegūšanas darījumu vai pirmpirkuma tiesību izmantošanas procedūras atzīšanu par spēkā neesošu,

kas bija pamats kapitāla daļu atsavināšanai un iegūšanai. Tos neapstrīdot, nav pamata atzīt par spēkā neesošiem uz to pamata veiktos ierakstus

dalībnieku reģistra nodalījumos.

[5.8] Atsaucoties uz judikatūru par Komerclikuma 318. 1panta trešās daļas piemērošanu un Civillikuma 1.panta labas ticības principu, tiesa atzina,

ka prasītājai ir jāuzņemas ciest tai iestājušās neizdevīgās tiesiskās sekas, jo tā nav izpildījusi pienākumu pret valsti – nav iesniegts paziņojums par

prasītājas patiesā labuma guvēju, turklāt to neizpildot arī lietas izskatīšanas laikā. Prasītāja neapstrīdēja Uzņēmumu reģistra 2020.gada 30.augusta

lēmumu par prasītājas darbības izbeigšanu, par valdes atbrīvošanu, kā arī ir nokavēts termiņš Uzņēmumu reģistra 2020.gada 29.novembra lēmuma

apstrīdēšanai.

[6] Apelācijas sūdzību par spriedumu iesniedza prasītāja, norādot, ka pārsūdz to pilnībā, pamatojoties uz šādiem argumentiem un apsvērumiem.

[6.1] SIA „Ēdoles Druvas” bija pienākums atjaunot prasītājas īpašumtiesības uz tai piederošajām kapitāla daļām, jo Uzņēmumu reģistra lēmums

par prasītājas izslēgšanu no komercreģistra tika anulēts.

Sabiedrība var iegūt savas daļas tikai dalībnieka – juridiskas personas – izbeigšanās gadījumā. Savukārt kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas

pamati ir noteikti Komerclikuma 312.pantā. Kapitālsabiedrība savu tiesībspēju zaudē ar likvidācijas pilnīgu pabeigšanu, t.i., izslēgšanu no komercreģistra.

Ar 2020.gada 12.februāri prasītājas tiesībspēja un rīcībspēja tika atjaunota.

[6.2] Tiesa sprieda pretēji Komerclikuma 193.pantam un ignorēja atsauci, ka arī sabiedrības daļas atsavināšanas gadījumā ir jāpiemēro

Komerclikuma 189.panta pirmā daļa, ka, atsavinot sabiedrības daļas, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības, ja statūtos nav noteikts citādi.

[6.3] SIA „Ēdoles Druvas” bija labticīga ieguvēja līdz brīdim, kad tai kļuva zināms par ieraksta anulēšanu par prasītājas izslēgšanu no

komercreģistra.

Atbildētājiem, uzzinot, ka tiesiskais pamats daļu iegūšanai bija zudis, atbilstoši labas ticības principam, bija jāveic ieraksts par prasītājas

īpašumtiesību uz kapitāla daļām atjaunošanu, nevis jānoslēdz pirkuma līgums.

[6.4] /pers.A/ nav labticīgs ieguvējs, jo viņam bija zināms, ka daļas nepieder atsavinātājam un viņš atbilstoši statūtiem nevarēja daļas iegūt uz

pirmpirkuma tiesību pamata.

[6.5] No atbildētāju paskaidrojumiem izriet viņu saskaņota un prettiesiska rīcība, lai prasītājas daļas tiktu pārreģistrētas uz /pers.A/ vārda, tajā

skaitā radot fiktīvu jeb tikai izskata pēc noslēgtu 2020.gada 18.februāra pirkuma līgumu ar /pers.B/.

Tiesa savus pieņēmumus par pirmpirkuma procedūras norisi izdarīja pretēji Civilprocesa likuma 10.pantam, jo par to lietā nav pierādījumu.

[6.6] Pamats SIA „Ēdoles Druvas” iegūt savas daļas varēja būt tikai lēmums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

[6.7] Nav pamata atsaukties uz judikatūru par Komerclikuma 318.1panta trešās daļas termiņu, jo lēmums par prasītājas izslēgšanu no

komercreģistra ir atcelts un ir iecelts likvidators. Šis lēmums tiesai ir saistošs, taisot spriedumu, un tiesa nevar konstatēt pretējo.

[7] SIA „Ēdoles Druvas” rakstveida paskaidrojumos uz apelācijas sūdzību to neatzīst un uzskata par nepamatotu, papildus norādot uz šādiem

apsvērumiem.

[7.1] Neviens normatīvais akts nenosaka atbildētājai tiesības vai pienākumu atjaunot vai kā citādi ietekmēt kādas personas īpašuma tiesības uz

pašas sabiedrības kapitāla daļām.

[7.2] Sabiedrība nav saņēmusi Komerclikuma 187.1panta otrajā vai trešajā daļā noteikto paziņojumu, lai tās valdei būtu pamats veikt ierakstus

dalībnieku reģistrā. Turklāt nav iestājies minētā panta piektajā daļā norādītais gadījums, lai valde veiktu ierakstu dalībnieku reģistrā.

[7.3] Saskaņā ar Komerclikuma 189.3panta pirmo daļu pārējiem SIA „Ēdoles Druvas” dalībniekiem bija izpirkuma tiesības konkrēto daļu

iegūšanai, bet noteiktajā termiņā neviens tās nav izmantojis. Kapitāla daļu atsavināšanas brīdī prasītāja bija izslēgta no dalībnieku reģistra, tāpēc likumā

noteikto pirmpirkuma tiesību izlietošana nevar skart prasītājas intereses. Prasītājai nevar būt prasījumi pret citiem dalībniekiem piekrītošo sabiedrības

kapitāla daļu pirmpirkuma tiesību izmantošanu.

[7.4] Prasītāja tika izslēgta no komercreģistra, jo nebija izpildījusi pienākumu juridiskām personām atklāt savu patieso labuma guvēju. Ignorējot ar

likumu uzlikta pienākuma izpildi, prasītājai bija jārēķinās ar neatgriezeniskām negatīvām sekām.

[8] Atbildētājs /pers.A/ savos rakstveida paskaidrojumos uz apelācijas sūdzību norāda, ka prasība nav pamatota, iebildumi par pirmpirkuma

tiesībām ir nepamatoti, jo gadījumā, ja tās netika piedāvātas, personām atbilstoši Komerclikuma 189.3panta pirmajai daļai bija tiesības izmantot

izpirkuma tiesības, taču neviena persona to nav vēlējusies darīt. Iegādājoties kapitāla daļas, pircējam bija pamats tiesiski paļauties uz to, ka atsavināmās

daļas pieder SIA „Ēdoles Druvas”, jo par to liecināja dalībnieku reģistra nodalījums, kā arī publiski pieejamā informācija.

[9] Apelācijas instances tiesas sēdē lietas dalībnieki sniedza savus paskaidrojumus.

[9.1] Prasītājas pilnvarotā persona /pers.C/ uzturēja spēkā apelācijas sūdzību un prasību, papildus paskaidrojot, ka faktiski ir notikusi prasītājas

mantas piesavināšanās, jo daļas atsavinātas pēc 2020.gada 12.februāra, kad prasītāja atguva savu tiesību subjekta statusu un ar šo brīdi bija jānotiek

restitūcijai. Proti, prasītāja atguva savas īpašuma tiesības uz daļām, kuras realizēt bija tiesīgs tikai un vienīgi likvidators. Pārstāve apliecināja, ka

likvidatoram pieteikti kreditoru prasījumi par 57 tūkstošiem, tā kā likvidators rīkojas ne tikai patiesā labuma guvēja jeb īpašnieku vārdā, bet arī kreditoru

interesēs, īpašuma tiesību atgūšana uz kapitāla daļām ir būtiska, jo, tās atsavinot, var tikt iegūti līdzekļi veiksmīgam likvidācijas procesam.

[9.2] Atbildētājas SIA „Ēdoles Druvas” pilnvarotā persona zvērināts advokāts Aldis Pauniņš prasību neatzina, papildus rakstveida iebildumiem

norādīja uz to, ka katrs valdījums atzīstams par labticīgu, iekams nav pierādīts pretējais, tā kā rīcība ar kapitāla daļām atbilst normatīvajos aktos

noteiktajam, sabiedrība bija tiesīga rīkoties ar tām. Pārstāvis akcentēja, ka prasītāja nav atguvusi pilnu tiesībspēju, par ko liecina fakts, ka tā joprojām

nevar atvērt norēķinu kontu un lūdz ieskaitīt naudu sava likvidatora kontā, bet šāda rīcība būtu nelikumīga. Tiesai jāvērtē arī tas, ka prasītāja un tās

likvidators joprojām nav izpildījuši likuma prasību, jo ziņas par patiesā labuma guvēju nav iesniegtas, vienīgais dalībnieks ir ārvalsts kompānija, kura ir

likvidēta, attiecīgi likvidācijas process nemaz nevar tikt realizēts atbilstoši likumā noteiktajam mērķim. Tā kā visas likvidācijas izmaksas ir jāsedz

likvidatoram, pārstāvis pieteica lūgumu prasības noraidīšanas gadījumā atbildētāja ar lietas vešanu saistītos izdevumus piedzīt no likvidatora.

[9.3] Atbildētāja/pers.A/ pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts Alvis Začests prasību neatzina, papildus rakstveida iebildumiem paskaidroja, ka

kapitāla daļu atsavināšanas darījums nav apstrīdēts, līdz ar ko nav pamata īpašuma tiesību restitūcijai, turklāt to ieguvējs ir labticīgs, jo iegādājis daļas no

SIA „Ēdoles Druvas”, kas uz atsavināšanas brīdi bija vienīgais daļu īpašnieks. Turklāt pārstāvis akcentēja faktu, ka prasītāja un tās likvidators joprojām

nav atklājuši savus beneficiārus, un tieši uz šiem pamatiem sabiedrības darbība tika izbeigta, attiecīgais lēmums joprojām ir spēkā esošs. Pārstāvis

pievienojās līdzatbildētāja pārstāvja lūgumam par izdevumu piedziņu no likvidatora.

Motīvu daļa

[10] Tiesas kolēģija, izvērtējusi pušu paskaidrojumus un pārbaudījusi lietā iesniegtos pierādījumus, atzīst, ka prasība ir noraidāma.

[10.1] Tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu, nolemj pievienoties pirmās instances tiesas sprieduma

argumentācijai, jo atzīst, ka spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams.

[10.2] Izvērtējot prasības pieteikumu un tā precizējumus kopsakarā ar apelācijas sūdzību, tiesas kolēģija, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

426.pantu, tiesas sēdē izskaidroja prasītājai, ka apelācijas instancē nav pieļaujama prasības priekšmeta un/vai pamata grozīšana. Apelācijas instancē tiek

izskatīti tikai tie prasījumi, kas pieteikti un izskatīti pirmās instances tiesā, līdz ar ko argumenti par pirmpirkuma tiesību neievērošanu strīdus kapitāla daļu

atsavināšanas procesā, nav izšķiramā strīda priekšmets.

Prasītāja izskatāmās lietas ietvarā nav apstrīdējusi atsavināšanas darījumu. Prasība celta uz tiem pamatiem, ka SIA „Ēdoles Druvas” prettiesiski

rīkojusies ar strīdus kapitāla daļām, jo atsavinājusi prasītājai piederošu mantu, līdz ar ko prasītāja ceļ atņemtā valdījuma atjaunošanas prasību (Civillikuma

911.pants), kuras mērķis ir restitūcija jeb īpašuma tiesību atjaunošana uz kapitāla daļām (Civillikuma 1044.pants).

[10.3] Tā kā, ceļot prasību, prasītājs cenšas atjaunot savas aizskartās tiesības, tad prasītājam vispirms jāpierāda prasības aktīvais pamats, t.i., ka

viņam pieder tās tiesības, kuru aizstāvēšanu viņš lūdz. Atbildētājs ir tiesīgs celt iebildumus (ierunas) par to, ka tiesības, uz kurām prasītājs pamato savu

prasību, tam nemaz nepieder (sk. Bukovskis V. Civīlprocesa mācības grāmata. – Rīga: Autora izdevums, 1933, 341.lpp.).

Prasītāja uzskata, ka 2020.gada 12.februārī, kad prasītāja atguva savu tiesību subjekta statusu bija jānotiek restitūcijai, proti, prasītāja atguva

savas īpašuma tiesības uz daļām, kuras realizēt bija tiesīgs tikai un vienīgi likvidators, līdz ar ko SIA „Ēdoles Druvas” valdei bija pienākums izdarīt

attiecīgu ierakstu dalībnieku nodalījumā, jo strīdus daļas vairs nepiederēja SIA „Ēdoles Druvas”, bet gan prasītājai, un par tiesisko pamatu minētajam

kalpo Uzņēmumu reģistra Galvenā valsts notāra 2020.gada 12.februāra lēmums Nr.1-5n/159.

Savukārt abi atbildētāji ceļ ierunas un norāda uz to, ka valsts pārvaldes taisīts lēmums nepiešķir un neatjauno prasītājai tiesības uz strīdus kapitāla

daļām, kuras uz likuma pamata ieguva SIA „Ēdoles Druvas”, tālāk tās likumīgā ceļā atsavinot otram atbildētājam.

Līdz ar ko tiesas kolēģijai, atbildot uz apelācijas sūdzībā izteiktajiem argumentiem, jāpievēršas lietā nodibināto faktu analīzei nolūkā nodibināt

iepriekšminētā lēmuma tiesisko ietekmi uz izšķiramo civiltiesisko strīdu.

[10.3.1] No Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 20.maija Direktīvas (ES) 2015/849 (turpmāk – Legalizācijas novēršanas direktīva)

30.panta izriet mērķis nodrošināt pareizu, aktuālu un adekvātu informāciju par juridiskās personas patiesajiem labuma guvējiem.

Direktīvas atšķirībā no regulām nav tieši piemērojami tiesību akti, bet noteic sasniedzamo mērķi, savukārt dalībvalstu uzdevums ir laikus iestrādāt

direktīvas nosacījumus nacionālajos normatīvajos aktos attiecīgā direktīvas mērķa sasniegšanai.

Legalizācijas novēršanas direktīva ir transponēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk –

Legalizācijas novēršanas likums).

No Legalizācijas novēršanas likuma 18.1panta ceturtās daļas un 18.2 panta pirmās daļas izriet nepieciešamība komersantam, pirmkārt, noskaidrot

pašam un, otrkārt, iesniegt Uzņēmumu reģistram informāciju un dokumentus par visām personām, ar kuru starpniecību tiek īstenota kontrole pār to, proti,

juridiskai personai ir pienākums atklāt savu patieso labuma guvēju.

Savukārt minētā likuma Pārejas noteikumu 49.punkts paredz, ka gadījumā, ja kapitālsabiedrība, kura bija reģistrēta komercreģistrā [..] nav

iesniegusi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patiesajiem labuma guvējiem un mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma

saņemšanas nav novērsusi minēto trūkumu, tās darbību izbeidz, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu. Kapitālsabiedrības

darbības izbeigšanai un likvidācijai piemēro Komerclikuma normas, kas regulē kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju gadījumā, kad

kapitālsabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu.

Lietā nav strīda par to, ka attiecībā uz prasītāju kā kapitālsabiedrību joprojām kopš 2019.gada 16.oktobra ir spēkā Uzņēmumu reģistra valsts

notāra 2019.gada 30.augusta lēmums Nr.6-12/105285 par darbības izbeigšanu, lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka prasītāja nebija izpildījusi ar

likumu tai uzlikto pienākumu iesniegt pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai.

Turklāt minētā lēmuma tiesiskais pamats nav zudis joprojām, jo arī prasītājas likvidators nav izpildījis ar likumu noteikto pienākumu.

[10.3.2] Atbilstoši Komerclikuma 317.pantam kapitālsabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija. Šī panta otrā daļa paredz

izņēmuma gadījumu, proti, sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra, ja

neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav

pasludināts maksātnespējas process.

Tieši uz šiem pamatiem 2019.gada 29.novembrī Uzņēmumu reģistrs nolēma izslēgt prasītāju no komercreģistra, lēmums netika apstrīdēts, tas tika

izsludināts „Latvijas Vēstnesī” 2019.gada 4.decembrī.

Ja sabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes lēmumu, un neviena ieinteresētā persona nav ieteikusi tiesai likvidatora

kandidātu, komercreģistra iestāde pēc tam, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, savā tīmekļvietnē publicē

paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu. Paziņojumā uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās personas viena mēneša laikā pēc tā

publicēšanas dienas iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu (Komerclikuma 318.1panta trešā daļa).

Tā kā likumā noteiktajā kārtībā un termiņā neviena ieinteresētā persona nepieteicās, prasītājas kā kapitālsabiedrības likvidācija nenotika un

kapitālsabiedrības darbība tika izbeigta, izslēdzot prasītāju no komercreģistra.

[10.3.3] 2020.gada 12.februārī Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs nolēma atcelt šī sprieduma 10.3.2.punktā minēto lēmumu, anulēt

ierakstu par prasītājas izslēgšanu no komercreģistra un izdarīt ierakstu par likvidatora iecelšanu.

Pamatojoties uz šo lēmumu, prasītājai uzsākts likvidācijas process un likvidators ar tiesā celto prasību vēlas atgūt kapitālsabiedrības mantu, kuru

realizējot likvidācijas procesā, varētu tikt segti pieteiktie kreditoru prasījumi.

[10.3.4] Izskatāmās civillietas ietvaros tiesai nav kompetences vērtēt šīs sprieduma 10.3.3.punktā minētā lēmuma tiesiskumu, taču tiesai ir

pienākums izvērtēt tā ietekmi uz atbildētāju tiesībām rīkoties ar strīdus kapitāla daļām kontekstā ar tiesisko paļāvību un tiesisko stabilitāti, kā arī

jānoskaidro, vai minētais lēmums var kalpot par pamatu jauna ieraksta izdarīšanai SIA „Ēdoles Druvas” dalībnieku reģistrā, tādējādi atjaunojot prasītājai

īpašuma (valdījuma) tiesības uz strīdus kapitāla daļām.

[10.3.5] Tas, ka Komerclikuma 318. 1panta trešajā daļā noteikts termiņš materiālas tiesības – tiesības uz likvidācijas procesu – īstenošanai, jo tā

ilgumu ir noteicis likumdevējs, izdarot politisku izšķiršanos par jautājumu, kāds laiks dodams ieinteresētajām personām pieteikuma par likvidatora

iesniegšanu, tādējādi iniciējot likvidācijas procesu, izriet no judikatūras atziņām (sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta kopsēdē taisītā

2021.gada 1.jūnija sprieduma lietā SKA-341/2021 (A420318017) 11.punktu).

No Komerclikuma 12.panta pirmās daļas izriet viens no komerctiesību pamatprincipiem: jebkurai personai ir tiesības paļauties uz komercreģistra

ierakstiem par sabiedrības darbības izbeigšanu un sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra.

Turklāt ierakstam par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra ir konstitutīva nozīme, līdz ar ko ar šī ieraksta brīdi sabiedrība ir beigusi pastāvēt kā

tiesību subjekts – tas ir fakts, uz kuru tiesiski paļauties bija pamats abiem atbildētājiem, rīkojoties ar strīdus kapitāla daļām.

Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, atceļot (grozot) kādu visiem zināmu faktu, tiktu ievērots saprātīgs līdzsvars starp personas paļāvību un tām

interesēm, kuru nodrošināšanas labad visiem zināms fakts tiek padarīts par nebijušu (mainīts).

Līdz ar ko tiesas kolēģija secina, ka gan SIA „Ēdoles Druvas”, gan /pers.A/ bija pamats tiesiski paļauties uz to, ka ar 2019.gada 5.decembri

prasītājai piederošās kapitāla daļas pāriet SIA „Ēdoles Druvas” īpašumā un valdījumā, jo prasītāja neatgriezeniski ir izslēgta no komercreģistra (tiesību

subjekts nepastāv, ir zudusi tā tiesībspēja).

Latvijā normatīvie akti neparedz iespēju „atjaunot” no publiska reģistra izslēgtu sabiedrību.

Ja likumdevējs būtu vēlējies šādu mehānismu radīt, ar normatīvajiem aktiem būtu noteikts arī tiesiskais regulējums ar šādu tiesībsubjektības

atjaunošanu saistītiem tiesiskiem jautājumiem, kas izskatāmajā lietā ir saistīts ar tiesībām rīkoties ar kapitāla daļām kā mantu, kura pāriet cita subjekta

rīcībā pēc īpašnieka (komercsabiedrības) izslēgšanas no reģistra, situācijā, kad vēlāk subjektība tiek atjaunota (restitūcija u.tml.).

[10.3.6] Judikatūrā izteikta atziņa, ka Uzņēmumu reģistra prakse pēc kreditora lūguma (apstrīdēšanas iesnieguma) atjaunot reģistrā ierakstus par

sabiedrībām, kas izslēgtas bez likvidācijas, ir pretēja likumdevēja skaidri izteiktajai gribai un tāpēc nav atbalstāma (sk. Senāta Administratīvo lietu

departamenta kopsēdē taisītā 2021.gada 1.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-341/2021 (A420318017) 17.punktu).

Tiesas kolēģija, ņemot vērā minēto un šī sprieduma 10.3.2. un 10.3.5.punktā ietverto argumentāciju, secina, ka nepastāv leģitīms pamats atjaunot

reģistrā ierakstus par sabiedrībām, kas izslēgtas bez likvidācijas, un Uzņēmumu reģistra prakse, kas atspoguļota 2020.gada 12.februāra lēmumā attiecībā

uz prasītāju, nevar kalpot par pamatu prasības apmierināšanai.

Turklāt attiecībā uz prasītāju Uzņēmumu reģistrā nevērsās kāds konkrēts kreditors, bet gan pati sabiedrība (sk. 2020.gada 12.februāra lēmumu

lietas 1.sējuma 27.-30.lapā), lai gan likums nosaka, ka šādas tiesības ir ieinteresētajām personām. No lēmuma izriet, ka lūgums ticis pamatots ar to, ka

nesamērīgi tiek skartas sabiedrības mantiskās intereses. Tā kā sabiedrība jau bija izslēgta no reģistra un kā tiesību subjekts nepastāvēja, tai nevarēja būt

interese, uz kuru pamatot savu lūgumu. Tikai pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs vērsa iesniedzēja uzmanību uz minēto faktu, 2020.gada 10.februārī tika

iesniegts ieinteresētās personas pieteikums likvidatora iecelšanai.

Uzņēmumu reģistrs nolēma atjaunot reģistra ierakstus, pamatojoties uz vairākiem valsts pārvaldes principiem, turklāt no lēmuma izriet, ka tas tiek

pieņemts ar mērķi, lai likvidators veiktu likvidācijas procesu un sadalītu atlikušo sabiedrības mantu.

Strīdus kapitāla daļas uz 2020.gada 12.februāra lēmuma taisīšanas brīdi vairs nepiederēja prasītājai, bet gan uz likuma pamata bija pārgājušas cita

tiesību subjekta varā, līdz ar ko šī manta nevar tikt atzīta par prasītājas kā likvidējamās kapitālsabiedrības „atlikušo mantu”.

[10.4] Kā zināms, tikai tiesību subjekts ir apveltīts ar konkrētām tiesībām, tajā skaitā, tiesībām rīkoties ar mantu (viena no rīcībspējas

komponentēm).

Stājoties likumīgā spēkā šī sprieduma 10.3.2.punktā minētajam Uzņēmumu reģistra lēmumam, atbildētāja SIA „Ēdoles Druvas” kā

kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļu turētāja bija prasītāja, pamatojoties uz Komerclikuma 192.panta pirmās daļas 6.punktu ieguva šīs savas daļas, jo

dalībnieks (prasītāja) kā juridiskā persona bija izbeigusies.

Minētā tiesību norma regulē liettiesisku aspektu – regulē daļas piederības maiņu uz likuma pamata, proti, daļa pāriet no dalībnieka sabiedrībai.

Līdz ar ko nav pamatots apgalvojums, ka prasītājas valdījuma tiesības tikušas atņemtas ar varu jeb prasītāju izstumjot no tiesiska valdījuma.

Savas kompetences robežās Uzņēmumu reģistrs kā iestāde, pieņemot šī sprieduma 10.3.3.punktā minēto lēmumu, nepiešķīra (neatjaunoja) SIA

„ZĀRDS” tiesībsubjektību privāto tiesību izpratnē. Ar šo lēmumu pēc ieinteresētās personas pieteikuma tika uzsākts SIA “ZĀRDS” likvidācijas process

un iecelts likvidators, līdz ar ko lēmums taisīts publisko tiesību jomā.

[10.5] Komerclikuma 187.panta pirmā daļa nosaka, ka daļu uzskaitei, daļu pārejas atspoguļošanai, kā arī dalībnieku tiesību nodrošināšanai

sabiedrība ved dalībnieku reģistru.

Augstākā tiesa, interpretējot Komerclikuma 136.pantu kopsakarā ar 187. un 187.1pantu, secinājusi, ka dalībnieka statusu rada nevis kapitāla daļu

atsavināšanas darījums, bet ierakstīšana dalībnieku reģistrā (sk. Senāta 2018.gada 28.novembra sprieduma lietā Nr.SKC-266/2018 (C30291015)

9.2.punktu).

Ar 2019.gada 5.decembra dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.9 un 2020.gada 14.maija nodalījumu Nr.10 tiek apstiprināts, ka no 2019.gada

5.decembra līdz 2020.gada 14.maijam strīdus kapitāla daļu turētājs (īpašnieks) bija pati sabiedrība (SIA „Ēdoles Druvas”).

Tālākā rīcība ar minētajām daļām strikti noteikta likumā: Komerclikuma 193.pants paredz, ka sabiedrībai iegūtā sava daļa jāatsavina gada laikā no

iegūšanas dienas, attiecīgi piemērojot šā likuma 188.panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumus, kā arī 189.panta pirmās daļas noteikumus, bet, ja

sabiedrība savu daļu noteiktajā termiņā neatsavina, daļu dzēš, attiecīgi samazinot pamatkapitālu saskaņā ar šā likuma noteikumiem par pamatkapitāla

samazināšanu.

Pamatojoties uz minēto regulējumu, SIA „Ēdoles Druvas” uzsāka daļu atsavināšanas procesu: 2020.gada 18.februārī noslēgts kapitāla daļu

pirkuma līgums (lietas 1.sējuma 70.-71.lapa), bet pēc tam, kad 2020.gada 2.martā tika saņemts dalībnieka /pers.A/ paziņojums par pirmpirkuma

tiesību izlietošanu, 2020.gada 12.maijā tika noslēgta trīspusēja vienošanās pie daļu pirkuma līguma (lietas 1.sējuma 72.lapa), tālāk notika pats

atsavināšanas darījums, un kopš 2020.gada 14.maija strīdus daļu turētājs ir /pers.A/.

Atbilstoši Komerclikuma 188.1panta otrajai daļai daļas ieguvējs nav uzskatāms par labticīgu, ja viņam ir zināms, ka daļa nepieder atsavinātājam,

atsavinātājs nav tiesīgs rīkoties ar šo daļu, atsavinātājam noteikts daļas atsavināšanas aizliegums, vai arī ieguvējam šie fakti nav zināmi viņa rupjas

neuzmanības dēļ.

Lietā tiek nodibināts, ka neviens no atbildētājiem nezināja un nevarēja zināt par komercreģistra ierakstu atšķirīgo faktisko situāciju, jo lietā ir

pierādīts, ka SIA „Ēdoles Druvas” uzzināja par SIA “ZĀRDS” faktisko tiesisko stāvokli (ziņas par to, ka ir ticis anulēts ieraksts par izslēgšanu no

reģistra un uzsākts likvidācijas process) tikai 2020.gada 6.aprīlī no likvidatora 2020.gada 23.marta iesnieguma (lietas 1.sējuma 63.-64.lapa), bet strīdus

kapitāla daļu atsavināšanas process bija uzsākts jau 2020.gada 18.februārī.

Komerclikuma 12.panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka komercreģistra ierakstu publiskās ticamības princips neaizsargā personu, kura zinājusi

no komercreģistra ierakstiem atšķirīgo faktisko tiesisko stāvokli.

Judikatūrā, skaidrojot šo tiesību normu saturisko tvērumu, izteikta atziņa, ka minētajās tiesību normās ir tieši noteikts, ka trešā persona var paļauties

uz komercreģistra ierakstiem, izņemot, ja tā zināja par ieraksta neatbilstību faktiskajam stāvoklim. Šajās normās lietots vārds „zināja”, nevis „vajadzēja

zināt” vai „nevarēja nezināt”, tātad runa ir par pozitīvas zināšanas faktu, nevis par iespēju vai nepieciešamību uzzināt. Senāts atzinis, ka šāds iztulkojums

balstās uz komercreģistra izveidošanas mērķi, proti, paātrināt komerctiesisko apgrozību, vienlaikus nodrošinot trešo personu aizsardzību. Tas tiek

panākts, atbrīvojot labticīgu trešo personu no pienākuma katrreiz pārbaudīt faktisko tiesisko stāvokli un piešķirot tai tiesības paļauties uz komercreģistra

ierakstiem (sk. Senāta 2020.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.SKC-5/2020 (C31300515) 10.1. un 10.4.punktus).

Līdz ar ko tiesas kolēģija konstatē, ka SIA „Ēdoles Druvas” tiesiski un likumīgi kļuva par strīdus kapitāla daļu turētāju un bija tiesīga ar tām rīkoties

speciālajā likumā noteiktajā kārtībā, tajā skaitā atsavināt tās. SIA „Ēdoles Druvas” strīdus kapitāla daļas atsavināja līdzatbildētājam, ar kuru noslēgtais

darījums ir spēkā esošs, jo neviens to nav apstrīdējis.

Tā kā /pers.A/ ieguvis daļas no SIA „Ēdoles Druvas”, kas bija ierakstīta dalībnieku reģistrā kā šo daļu turētāja (tiesiskā valdītāja), tad nav pamata

atzīt viņu par nelabticīgu ieguvēju.

Prasītāja apgalvojums, ka /pers.A/ bija zināms vai, ņemot vērā to, ka viņš bija SIA „Ēdoles Druvas” dalībnieks arī pirms strīdus kapitāla daļu

pirkuma, viņam bija jāzina par to, ka strīdus daļas kopš 2020.gada 12.februāra vairs nepieder SIA „Ēdoles Druvas”, nav pamatots (sk. šī sprieduma

10.3.5.punktā ietverto pamatojumu).

[10.6] Satversmes 105.panta pirmajā teikumā ir nostiprināta īpašuma garantija („ikvienam ir tiesības uz īpašumu”), kas nodrošina ikviena tiesību

subjekta brīvību mantiski tiesiskajā jomā un iespēju patstāvīgi iegūt un izmantot mantiskus labumus, kā arī ar tiem rīkoties.

Nenoliedzami kapitālsabiedrība kā tiesību subjekts bauda šīs garantijas. Turklāt pēc savas juridiskās dabas kapitāla daļas jeb, precīzāk sakot,

tiesības ar mantisku vērtību, ietilpst šo garantiju tvērumā.

Kapitāla daļas pēc vispārējā principa ir civiltiesiskās apgrozības objekts, tās var pirkt, mainīt, dāvināt u.tml. Proti, kā atzīts juridiskajā literatūrā,

kapitāla daļas atbilstoši Civillikuma 841.pantam uzskatāmas par bezķermenisku lietu, savukārt lieta kā tiesību institūts apzīmē tiesību priekšmetu, kam ir

zināma mantiska vērtība. Tas nozīmē, ka kapitāla daļas kā lietas tiek pakļautas civiltiesību subjektu tiesiskajai varai, t.i., ar tām kāds tiesību subjekts

rīkojas, darbojas un pašas par sevi tās nevar būt tiesību un pienākumu nesēji. Ņemot vērā, ka bezķermeniskas lietas nevar būt īpašuma priekšmets, tām

tomēr ir divi galvenie raksturojošie elementi – a) tās var būt civiltiesiskās apgrozības priekšmets (tiesību subjekts ir tiesīgs ar tām darboties), un b) tās ir

subjektam piemītošas subjektīvās tiesības, kurām ir mantiska vērtība (tiesību subjekts gūst mantisku labumu no pašas lietas). Viena no kapitāla daļā

ietilpstošajām subjektīvajām tiesībām ir, piemēram, tiesība saņemt dividendes, piedalīties balsošanā u.tml. (sk. K.Balodis. Ievads civiltiesībās. Rīga:

Zvaigzne ABC, 2007, 108.lpp.; V.Tihonovs. Ieskats akciju piederības jautājumā. Jurista Vārds, 22.05.2012., Nr.21 (720); J.Kārkliņš. Kapitāla

daļa un tās atsavinājums. Jurista Vārds, 20.11.2012., Nr.47 (746)).

Ja civiltiesību subjekts beidz pastāvēt, ir tikai loģiski, ka tā varai nav un nevar būt pakļautas lietas, šis tiesību subjekts nevar izmantot arī tiesības.

No 2019.gada 5.decembra prasītāja zaudēja tiesības rīkoties ar strīdus kapitāla daļām un šīs tiesības uz likuma pamata ieguva SIA „Ēdoles Druvas”,

savukārt publisko tiesību jomā taisīts lēmums par likvidācijas procesa uzsākšanu un likvidatora iecelšanu nevar kalpot par pamatu tiesiskā ceļā zaudētu

privāto tiesību atjaunošanai.

Tādēļ tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata Civillikuma 909., 910., 921., 1044.panta piemērošanai, jo tie nav attiecināmi uz izskatāmo strīdu.

Prasītāja pārstāvja apgalvojums tiesas sēdē, ka faktiski ir notikusi SIA „ZĀRDS” mantas piesavināšanās, un taisnīguma atjaunošanai strīda

risināšanā jāpiemēro Civillikuma 1.panta norma, nav guvis apstiprinājumu.

Lai varētu runāt par Civillikuma 1.pantā ietvertās ģenerālklauzulas piemērošanu izskatāmajā lietā nodibinātajiem faktu apstākļiem, vispirms būtu

jākonstatē pašas prasītājas rīcība, kura atbilst labas ticības kritērijiem.

Ņemot vērā šī sprieduma 10.3.1.punktā minētos faktus, kas bija pamats SIA „ZĀRDS” darbības izbeigšanai un izslēgšanai no reģistra (ziņu

nesniegšana par patiesā labuma guvējiem), turklāt nodibinot, ka šo ar likumu uzlikto pienākumu likvidators nav izpildījis joprojām, un saistot šos faktus

kopsakarā ar atbildētāju apgalvojumu par to, ka tiesību subjekts, kurš atbilstoši ierakstiem komercreģistrā ir SIA „ZĀRDS” 100 % daļu turētājs (Kiprā

reģistrēta kompānija), ir likvidēts (sk. SIA „Ēdoles Druvas” rakstveida paskaidrojumus, kas tiek pamatoti ar atsauci uz publiski iegūstamas

informācijas avotu lietas 2.sējuma 64.-67.lapa), tiesas kolēģija faktiski nevar identificēt tiesību subjektu, kura mantu būtu piesavinājušies atbildētāji.

[10.7] Īpašuma prasība kā lietu tiesiska (in rem) prasība nenoliedzami var tikt vērsta pret jebkuru ieguvēju, pie kura atrodas lieta. Īpašuma

prasības mērķis ir „atzīt īpašuma tiesību un sakarā ar to piešķirt valdījumu” (Civillikuma 1044.p.).

Taču prasītājai ir jāpierāda, ka viņas lietu tiesiskais prasījums ir pamatots, respektīvi, ka prasītāja ir atprasāmās lietas īpašnieks. Par tādu prasītāja

joprojām atzīstama tikai tādā gadījumā, ja atsavinājums ir absolūti spēkā neesošs.

Tikai absolūti spēkā neesošs atsavināšanas darījums nepārnes īpašuma tiesības uz ieguvēju, tāpēc atsavinātājam (vai atsavinātās lietas patiesajam

īpašniekam, kuram pretlikumīgi atņemts valdījums) ir tiesības celt īpašuma prasību, savukārt apstrīdams darījums pārnes īpašuma tiesības uz ieguvēju.

Kā minēts iepriekš, prasītāja nav cēlusi līguma atcēluma prasību, strīdus kapitāla daļu atsavināšanas līgums nav apstrīdēts. Pamata atzīt daļu

atsavināšanas darījumu par absolūti spēkā neesošu nav.

Neviens normatīvais akts neparedz restitūciju (īpašuma tiesību maiņa) uz likuma pamata pie lietā nodibinātajiem faktu apstākļiem.

Dalībnieku reģistra nodalījuma atzīšana par spēkā neesošu nerada priekšnosacījumus īpašuma tiesību atzīšanai prasītājai uz kapitāla daļām, jo to

atsavināšanas līgums pats no sevis nezaudē spēku ar atpakaļvērstu iedarbību, proti, uz likuma pamata (ipso iure) neatjaunojas tāds tiesiskais stāvoklis,

kāds pastāvēja pirms līguma noslēgšanas.

[10.8] Restitūcija (restitutio in integrum) ir vērsta uz iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, pamatojoties uz taisnīguma principu, tā var būt saistīta ar

spēkā neesošu darījumu tiesisko seku novēršanu. Gadījumā, ja darījums atzīts par spēkā neesošu, darījuma dalībniekam rodas prasījums par visa pēc šī

darījuma nodotā atdošanu, pamatojoties uz netaisnas iedzīvošanās prasību (condictio indebiti). Uz šādiem pamatiem prasība nav celta.

[11] Ar Kurzemes rajona tiesas tiesneša 2020.gada 12.oktobra lēmumu lietā piemērots prasības nodrošinājuma līdzeklis: tiesnesis nolēmis ierakstīt

komercreģistrā atsavināšanas aizlieguma atzīmi attiecībā uz strīdus kapitāla daļām.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 140.panta sesto daļu, prasības nodrošinājums atceļams, jo prasība tiek noraidīta.

[12] Ar spriedumu jāizlemj ar tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu saistītie jautājumi.

[12.1] Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu par prasības celšanu 425,36 EUR un valsts nodevu par prasības nodrošināšanu 70 EUR (lietas

1.sējuma 11.lapa), valsts nodevu par apelācijas sūdzības iesniegšanu 425,36 EUR (lietas 1.sējuma 33.lapa), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

17,14 EUR (lietas 1.sējuma 12. un 234.lapa), turklāt nevienu no šiem maksājumiem nav veicis prasītājs (SIA „ZĀRDS”). Šos maksājumus veikusi

trešā persona, kura nav lietas dalībnieks (SIA „Ezernieki Agro”) vai arī likvidators Jānis Kokalis.

[12.2] Atbildētājai SIA „Ēdoles Druvas” radušies tiesāšanās izdevumi advokāta palīdzības samaksai 3097,60 EUR (lietas 2.sējuma 7.-20.lapa).

Atbildētājam/pers.A/ radušies tiesāšanās izdevumi advokāta palīdzības samaksai 1234,20 EUR (lietas 2.sējuma 59.lapa).

[12.3] Abi atbildētāji pieteica lūgumu prasības noraidīšanas gadījumā atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus, piedzenot tos no SIA

„ZĀRDS” likvidatora (sk. šī sprieduma 9.2. un 9.3.punktu).

Tiesas kolēģija atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta trešajai daļai ar lietas vešanu saistītie izdevumi piespriežami no prasītāja par labu

atbildētājiem.

Juridiskais pamatojums lūgumam piedzīt šos izdevumus no SIA „ZĀRDS” likvidatora, tiesas sēdē netika izteikts, līdz ar ko tiesas kolēģija šo

procesuālo jautājumu izlemj atbilstoši normatīvajam regulējumam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz augstāk minēto uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 2041., 430., 432., 434.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

noraidīt SIA „ZĀRDS” prasību pret SIA „Ēdoles Druvas” un /pers.A/ par SIA „Ēdoles Druvas” 2019.gada 5.decembra dalībnieku reģistra

nodalījumu Nr.9 un 2020.gada 14.maija nodalījumu Nr.10 atzīšanu par spēkā neesošiem un par īpašuma tiesību atjaunošanu prasītājam uz SIA „Ēdoles

Druvas” 2704 kapitāla daļām ar daļu kārtas Nr.11401 līdz Nr.114104, 1815 kapitāla daļām ar daļu kārtas Nr.116437 līdz Nr.118251 un 249 kapitāla

daļām ar daļu kārtas Nr.119502 līdz 119750.

Atcelt ar Kurzemes rajona tiesas tiesneša 2020.gada 12.oktobra lēmumu noteikto prasības nodrošinājumu – aizlieguma atzīmi uz SIA „Ēdoles

Druvas” dalībnieku reģistra nodalījumā Nr.10 /pers.A/ reģistrētajām 4768 kapitāla daļām ar daļu kārtas numuriem no 111401 līdz 114104, no 116437

līdz 118251, no 119502 līdz 119750 un aizliegumu atsavināt minētās kapitāla daļas.

Piedzīt no likvidējamās SIA „ZĀRDS”, reģistrācijas Nr.41203024712, par labu SIA „Ēdoles Druvas”, reģistrācijas Nr.41203016611, ar lietas

vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 3097,60 EUR (trīs tūkstoši deviņdesmit septiņi euro un 60 centi), kas jāiemaksā norēķinu

kontā Nr.LV91RIKO0002013273722, Luminor Bank.

Piedzīt no likvidējamās SIA „ZĀRDS”, reģistrācijas Nr.41203024712, par labu /pers.A/, personas kods 181290 -11639, ar lietas vešanu

saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 1234,20 EUR (viens tūkstotis trīsdesmit četri euro un 20 centi), kas jāiemaksā norēķinu kontā

Nr.LV19HABA0551016526438, Swedbank.

Noteikt prasītājai sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas, skaitot no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību

Kurzemes apgabaltiesā.

Spriedums sastādīts 2022.gada 19.maijā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Vēbere

Tiesnese (personiskais paraksts) J.Mauliņa

Tiesnesis (personiskais paraksts) I.Grigorjevs

DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU.