Court reduces sentence from 5 to 4 years for embezzlement, rejecting probation due to insufficient risk assessment.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal overturned the first-instance judgment regarding the defendant's sentence, reducing the term from five to four years while upholding the civil compensation award. The prosecution argued that probation was inappropriate because the court failed to properly assess the defendant's risk, whereas the defense claimed a lack of criminal intent. The court determined that a four-year prison term better balances the defendant's rights with public safety needs and serves both retributive and preventive goals.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 35., 46., 55. panti; nosacīta soda noteikšana ir pieļaujama tikai tad, ja ir veikta rūpīga tiesību aizskāruma un sabiedriskās drošības intereses salīdzināšana, un brīvības ierobežošana uz noteiktu laiku ir attaisnojama un atbilstošas preventīvajiem mērķiem.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11517016714
Lietas arhīva Nr. KA04-0004-22/4
ECLI:LV:RAT:2022:0404.11517016714.5.S
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2022. gada 4. aprīlī
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
tiesas sēdes priekšsēdētāja Lauma Šteinerte,
tiesnese Signe Kalniņa,
tiesnesis Valdis Vazdiķis,
piedaloties prokurorei Lāsmai Zebuliņai,
aizstāvim Artim Vidžupam
izskatīja krimināllietu /pers. F/, personas kods /personas kods/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas saistībā ar Rīgas tiesas
apgabala prokuratūras apelācijas protestu par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2017.gada 10.janvāra spriedumu.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2017.gada 10.janvāra spriedumu /pers. F/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā
paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, proti, par to, ka prettiesiski ieguva un izšķērdēja svešu mantu lielā apmērā, būdams persona, kurai šī manta uzticēta
un kuras pārziņā tā atradās (piesavināšanās), un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. F/ notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz 5 gadiem.
No /pers. F/ cietušās AS /Nosaukums A/ labā piedzīta mantiskā kaitējuma kompensācija 423 658,19 EUR.
Par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas protestu iesniedza Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Ilze Zinovjeva (pēc uzvārda
maiņas – Līviņa), lūdzot pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par apsūdzētajam /pers. F/ piespriesto sodu, proti, par piespriestā soda noteikšanu
nosacīti, jo tiesa nav ievērojusi Krimināllikuma 35., 46., 55.panta nosacījumus, nav īpaši motivējusi nosacīta soda noteikšanu.
Tāpat par pirmās instances tiesas spriedumu apelācijas sūdzību iesniedza apsūdzētais /pers. F/, lūdzot viņu attaisnot celtajā apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, jo viņa darbībās nav noziedzīgā nodarījuma subjektīvās puses – nodoma –, kā arī noraidīt pieteikto kaitējuma
kompensāciju kā nepamatotu.
Pirmo reizi krimināllietu izskatot apelācijas instancē, ar Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 1.novembra lēmumu pirmās instances tiesas spriedums
atstāts negrozīts.
Par apelācijas instances tiesas lēmumu Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurore I.Līviņa iesniegusi kasācijas protestu, apsūdzētais /pers. F/ un
viņa aizstāvis A.Vidžups iesnieguši kasācijas sūdzības.
Ar Augstākās tiesas 2019.gada 17.maija lēmumu atcelts Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 1.novembra lēmums daļā par apsūdzētajam /pers. F/
noteikto sodu un atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 1.novembra lēmums
atstāts negrozīts.
Apelācijas instances tiesā, atkārtoti izskatot lietu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu, lietas iztiesāšana notiek Augstākās tiesas Senāta 2019.gada
7.maija lēmumā norādītajā apjomā un ietvaros, daļā par /pers. F/ noteikto sodu.
Apsūdzētais /pers. F/ uz apelācijas instances tiesa sēdi neieradās. Ar 2019.gada 15.oktobra Rīgas apgabaltiesas krimināllietu tiesas kolēģijas
lēmumu viņam grozīts drošības līdzeklis – uzturēšanās noteiktā vietā – uz apcietinājumu un izsludināta viņa meklēšana (6.sējuma 23.-24.lapa).
2020.gada 17.janvārī Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļa pieņēmusi Eiropas apcietinājuma lēmumu pret /pers. F/, kurš
2020.gada 17.janvārī nosūtīts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldei
ievietošanai starptautiskās sadarbības informācijas sistēmās (6.sējuma 30.lapa).
No Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 2022.gada 6.janvārī sniegtās atbildes izriet, ka meklējamais /pers. F/ nav reģistrēts
kā nodokļu maksātājs. No sociālās palīdzības administrēšanas sistēmas (SOPA) netika iegūta informācija, kas sekmētu /pers. F/ iespējamās atrašanās
vietas noskaidrošanu. Meklēšanas pasākumu gaitā tika pārbaudītas /pers. F/ iespējamās uzturēšanās vietu adreses, kā arī viņa tuvinieku adreses. Ja tiks
iegūta jauna informācija, par to tiks paziņots atsevišķi (6.sējuma 39.lapa).
No Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes 1.nodaļas 2022.gada 7.janvārī sniegtās atbildes
izriet, ka paziņojums par Eiropas apcietināšanas orderi ievietots Šengenas informācijas sistēmā ar mērķi, lai personu meklētu un apcietinātu izdošanas
nolūkā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 690.panta otro daļu /pers. F/ izsludināts meklēšanā Interpola dalībvalstīs, kurām nav piekļuves informācijas
sistēmai. Uz doto brīdi nav ziņu par /pers. F/ konstatēšanu ārvalstīs (6.sējuma 40.lapa).
Izvērtējusi minētās ziņas par /pers. F/ meklēšanas rezultātiem, uzklausījusi prokurores un aizstāvja viedokļus, tiesas kolēģija nolēma lietu iztiesāt
/pers. F/ prombūtnē (in absentia) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punktu, ņemot vērā, ka apsūdzētā atrašanās vieta nav
zināma un tas norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu. Šādu spriedumu apsūdzētais var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad
saņemta nolēmuma kopija.
Prokurore L.Zebuliņa apelācijas instances tiesas sēdē uzturēja apelācijas protestu, lūdza atcelt pirmās instances tiesas spriedumu daļā par
apsūdzētajam noteikto sodu, sodīt /pers. F/ ar brīvības atņemšanu uz četriem gadiem.
Apsūdzētā aizstāvis A.Vidžups apelācijas instances tiesas sēdē lūdza atstāt pirmās instances tiesas spriedumu negrozītu, norādīja, ka tiesa ir
detalizēti vērtējusi Krimināllikuma 55.panta piemērošanu, pašlaik izskatāmās lietas ietvaros nav materiālā kaitējuma, jo tas ir atlīdzināts.
M o t ī v u d a ļ a
Tiesas kolēģija, pārbaudījusi pierādījumus, noklausoties prokurores un aizstāvja viedokļus, atzīst, ka Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas
2017.gada 10.janvāra spriedums atceļams daļā par /pers. F/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas.
Pirmās instances tiesa spriedumā pamatoti norādījusi, ka saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc
Krimināllikuma 179.panta trešās daļas klasificējams kā sevišķi smags noziegums.
Pirmās instances tiesa par apsūdzētā /pers. F/ personību ir noskaidrojusi, ka pēc profesijas viņš ir ekonomists, precējies, apgādībā ir divi
nepilngadīgi bērni, strādā /Nosaukums B/, vidējā izglītība, ir deklarētā dzīves vieta (2.sējuma 251., 252.lapa), no Uzņēmumu datu bāzes Lursoft
izdrukas redzams, kādi uzņēmumi ir bijuši reģistrēti uz /pers. F/ vārda (2.sējuma 254.-257.lapa), no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izdrukas
redzams, ka /pers. F/ īpašumā nav nekustamie īpašumi (2.sējuma 258.lapa), no Valsts ieņēmumu dienesta izdrukas redzamas /pers. F/ darba vietas
(2.sējuma 259.-261.lapa), agrāk nesodīts (2.sējuma 253.lapa).
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta piekto daļu /pers. F/ ir izdarījis sevišķi smagu noziegumu.
Pirmās instances tiesa pamatoti apsūdzētajam nav konstatējusi atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Par Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit
gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Krimināllikuma 46.panta otrā daļa noteic, ka, nosakot soda veidu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī
vainīgā personību.
Savukārt, vai noteiktais sods izpildāms nosacīti, ir jākonstatē Krimināllikuma 55.panta pirmajā daļā norādītais, proti, tiesai jāiegūst pārliecība, ka
vainīgais, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus un spriedumā to nepieciešams motivēt.
Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa visā pilnībā nav izvērtējusi apstākļus, kas vērtējami, lemjot par Krimināllikuma 55.panta
nosacījumu piemērošanu. Apelācijas instances tiesa nesaskata pamatu Krimināllikuma 55.panta piemērošanai, jo, izvērtējot Krimināllikuma 55.panta
pirmās daļas nosacījumus, tiesai nerodas pārliecība, ka /pers. F/, sodu neizciešot, turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus.
Tiesas kolēģija uzskata, ka pirmās instances tiesa, lemjot jautājumu par iespēju notiesāt apsūdzēto nosacīti, nav ievērojusi Krimināllikuma 35.un
55.pantu nosacījumus, jo akcentējusi tikai to, ka apsūdzētais agrāk nav sodīts, kas tiesai radījis pārliecību, ka sodu neizciešot, /pers. F/ neizdarīs
likumpārkāpumus, ignorējot pārējos soda mērķus, tostarp vainīgās personas sodīšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un soda vispārējo prevenciju.
Atbilstoši judikatūrai un esošai tiesu praksei, lemjot jautājumu par iespēju notiesāt vainīgo nosacīti, tiesai jāizvērtē visi Krimināllikuma 55.panta
pirmajā daļā norādītie apstākļi un tai nav tiesību kādu no šiem apstākļiem ignorēt (Augstākās tiesas 2019.gada 23.augusta lēmums lietā Nr.SKK-
323/2019 (ECLI:LV:AT:2019:0823.11816001618.3.L)).
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmumā Par vienveidīgu
tiesību normu piemērošanu soda noteikšanā” sniegtas rekomendācijas, kuru 1.punktā norādīts, ka tiesai jāizvēlas tāds soda veids un mērs, kas maksimāli
sekmētu kriminālsoda mērķu sasniegšanu. Tiesām jāizvērtē, kā konkrētās krimināltiesiskās represijas piemērošana sekmēs taisnīguma atjaunošanu,
noziedzīgu nodarījumu recidīvu novēršanu, aizsargās sabiedrisko drošību, atturēs citu personu no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, sekmēs notiesāto
personu resocializāciju. Rekomendāciju 22.punktā noteikts, ka, lemjot par nosacītas notiesāšanas piemērošanu vai vieglāka soda noteikšanu, nekā
likumā paredzētais, tiesām jāievēro ne tikai vainīgā personību raksturojošie dati, bet arī fakti, kas saistīti ar noziedzīgo nodarījumu. Rekomendāciju
23.punktā norādīts, ka gadījumā, ja tiesa atzīst par iespējamu piemērot nosacītu sodu personai, kura izdarījusi smagu vai sevišķi smagu noziegumu,
pieņemtais lēmums īpaši jāmotivē, tostarp pievēršot uzmanību vispārējās prevencijas mērķa sasniegšanai.
Apelācijas instances tiesa uzskata, ka nebūtu nosakāma nosacīta notiesāšana tikai tāpēc, ka apsūdzētais ir agrāk nesodīta persona. Ievērojot
izdarītā nozieguma sevišķi smago raksturu, nodarīto kaitējumu, kas vairākkārt pārsniedz apmēru, no kura sākot mantiskais zaudējums atzīstams par lielu,
tiesas kolēģija secina, ka nosacīta notiesāšana nepanāks soda mērķi, jo apsūdzētais netiks pakļauts atbilstošai soda piespiedu ietekmei un ar to
saistītajiem ierobežojumiem, turklāt nosacīta notiesāšana neveicinās prevenciju, jo nenostiprinās ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par
nepieciešamību atturēties no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Arī humānisma princips kā viens no soda noteikšanas ētiskajiem principiem paredz ne tikai apsūdzētā interešu ievērošanu, bet arī cietušā,
sabiedrības un valsts interešu ievērošanu.
To, ka nodarītais kaitējums 423 658,19 EUR apmērā /pers. F/ inkriminēto noziegumu izceļ līdzīgu noziegumu vidū un vispārējā prevencija nav
sasniedzama ar nosacītu sodu šajā lietā, ir norādījis arī Augstākās tiesas Senāts 2019.gada 17.maija lēmumā.
Tiesas kolēģija uzskata, ka apsūdzētā brīvības ierobežošana uz četriem gadiem sasniegs Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi, kas,
samērojot apsūdzētā tiesību aizskārumu ar sabiedriskās drošības interesēm, ir attaisnojams un pie konkrētajiem apstākļiem pieļaujams sods, kā arī
atbilstošs ne vien soda represīvo, bet arī preventīvo mērķu sasniegšanai.
N o cietušās AS “/Nosaukums A/” (pirms nosaukuma maiņas – AS “/Nosaukums/”) valdes locekļiem /pers. N/ un /pers. O/ lietā saņemts
paziņojums, kur valdes locekļi norāda, ka vienlaikus ar /pers. F/ bankai pastāvēja prasījumi pret trešo personu SIA “/Nosaukums C/”. Sabiedrība
saskaņā ar spēkā stājušos 2019.gada 11.decembra Rīgas apgabaltiesas spriedumu ir veikusi piespriestās naudas summas samaksu bankai, kas ir
pietiekama, lai dzēstu arī bankas pieteikto kaitējuma kompensāciju krimināllietā (6.sējuma 32.lapa).
Tiesas kolēģija uzskata, ka kaitējuma kompensācijas atlīdzināšana nav atzīstama par /pers. F/ atbildību mīkstinošu apstākli un neietekmē /pers. F/
nosakāmo sodu. Ar spriedumu civillietā kompensācija tika piedzīta no citas personas, šajā procesā /pers. F/ nav bijis iesaistīts.
Ar Augstākās tiesas Senāta 2019.gada 17.maija lēmumu spriedums daļā par kaitējuma kompensācijas 423 658,19 EUR piedziņu no /pers. F/ ir
stājies likumīgā spēkā, un šajā daļā tiesas kolēģijai nav likumīga pamata to pārvērtēt, minētais bankas valdes locekļu paziņojums ir ņemams vērā
sprieduma izpildes procesā.
Krimināllietas izskatīšanā piedalījās zvērināts advokāts Artis Vidžups, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.pantu un Latvijas Republikas
Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru,
atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību”, no valsts līdzekļiem 193,60 EUR. Minēto izdevumu atlīdzināšanas pienākums valstij saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu un 368.pantu uzliekams apsūdzētajam /pers. F/.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija
no s pri e da
Atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2017.gada 10.janvāra spriedumu daļā par /pers. F/ noteikto sodu pēc Krimināllikuma 179.panta
trešās daļas.
/pers. F/ pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) gadiem.
Piedzīt no /pers. F/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus 193,60 EUR (simt deviņdesmit trīs euro 60 centi) par
aizstāvja veikto darbu apelācijas instances tiesā, nosakot termiņu labprātīgai procesuālo izdevumu samaksai − 30 dienas no nolēmuma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā 10 dienu laikā Kriminālprocesa likuma 574., 575.pantā paredzētajos gadījumos,
sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai.
Pilna sprieduma pieejamības diena − 2022.gada 19.aprīlis.
Tiesnese (personiskais paraksts) L.Šteinerte
Tiesnese (personiskais paraksts) S.Kalniņa
Tiesnesis (personiskais paraksts) V.Vazdiķis