Supreme Court partially allowed appeal, quashing sentence due to expired criminal liability period.

Lietas Nr. 11095050510

Lietas arhīva Nr. SKK-0588-14

LĒMUMS

Rīgā 2014.gada 28.augustā

Latvijas Republikas Augstākā tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis V.Čiževskis,

tiesnesis P.Opincāns,

tiesnese I.Radzeviča

izskatīja rakstveida procesā krimināllietu sakarā ar apsūdzētā /S.K./ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 13.maija

lēmumu un

konstatēja

Ar Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.marta spriedumu

/S.K./,/personas kods/,

atzīts par vainīgu Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz

2 gadiem.

Ar pirmās instances tiesas spriedumu /S.K./ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā paredzētajā noziedzīgajā

nodarījumā par to, ka viņš, būdams persona, kurai uzticēta manta, izšķērdēja svešu mantu lielā apmērā.

Noziedzīgais nodarījums izdarīts šādos pirmās instances tiesas konstatētos apstākļos.

2008.gada 10.novembrī /adrese/, SIA „/Nosaukums/” telpās parakstīja finanšu līzinga (nomas pirkuma) līgumu Nr.27425, saskaņā ar

kuru ieguva turējumā automašīnu BMW 745 /TL numurs/, /numurs/), kuras vērtība ir 16 600 euro, jeb 11 666,55 lati. /S.K./, kā

automašīnas lietotājs apņēmās veikt ikmēneša maksājumus. /S.K./ par automašīnas īpašnieku varēja kļūt tikai pēc pirkuma pilnas

apmaksas. Pretēji noslēgtajam finanšu līzinga līgumam Nr.27425, /S.K./ pēc līzinga objekta saņemšanas 2008.gada 10.novembrī

nodeva to valdījumā /A.T./, kurš sākumā maksāja nomas izpirkumu saskaņā ar /S.K./ noslēgto līgumu ar SIA „/Nosaukums/”. Kad /A.T./

pārtrauca apmaksāt /S.K./ un SIA „/Nosaukums/” nolīgtos ikmēneša maksājumus, bet /S.K./ saņēma atpakaļ lietošanā līzinga

automašīnu, /S.K./ pēc 2009.gada 17.aprīļa izšķērdēja SIA „/Nosaukums/” mantu, jo nodeva automašīnu BMW 745 valdījumā /D.R./ un

pieļāva turpmāko automašīnas nodošanu lietošanā izmeklēšanā nenoskaidrotām personām, kā rezultātā 2009.gada 16.decembrī

automašīna BMW 745 tika reģistrēta Vācijā uz citas personas vārda. Tādējādi, lai arī /S.K./ nebija veicis pilnu samaksu par

automašīnu, viņš nelikumīgi izšķērdēja SIA „/Nosaukums/” piederošo automašīnu BMW 745 16 600 euro, jeb 11 666,55 latu vērtībā,

t.i., rīkojās kā ar savu īpašumu un nodeva svešu mantu valdījumā trešajām personām, kas bija pretrunā ar 2008.gada 10.novembra

līgumu. /S.K./ ar savām darbībām SIA „/Nosaukums/” nodarīja zaudējumus lielā apmērā.

Izskatījusi lietu apelācijas kārtībā sakarā ar apsūdzētā /S.K./ un viņa aizstāvja /J.E./ iesniegtajām apelācijas sūdzībām, Rīgas

apgabaltiesa ar 2014.gada 13.maija lēmumu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.marta spriedumu atstāja

negrozītu.

Par apelācijas instances tiesas lēmumu kasācijas sūdzību un tās papildinājumus iesniedzis apsūdzētais /S.K./.

Apsūdzētā ieskatā, apelācijas instances tiesa nepamatoti viņam, /S.K./, piemērojusi brīvības atņemšanas sodu. Apsūdzētais

lūdz viņu notiesāt nosacīti ar pārbaudes laiku.

Apsūdzētais iesniedzis kasācijas sūdzības papildinājumus, kuros norāda, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu

apelācijas kārtībā, nepamatoti ir atzinusi, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts 2008.gada 10.novembrī, t.i., laikā, kad tika noslēgts

finanšu līzinga līgums starp apsūdzēto un SIA „/Nosaukums/”. No tiesu nolēmumiem acīmredzami izriet, ka noziedzīgais nodarījums ir

izdarīts 2009.gada 17.aprīlī. Tādējādi tiesai nebija pamata uzskatīt, ka noziedzīgais nodarījums ir izdarīts nedzēstas sodāmības laikā,

t.i., Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas 2007.gada 8.novembra spriedumā noteiktajā pārbaudes laikā.

Turklāt tiesa nav pamatojusi, kāpēc apsūdzētajam piemērojams brīvības atņemšanas sods. Apsūdzētā ieskatā, konkrētajā

gadījumā, lai sasniegtu Krimināllikuma 35.pantā paredzēto soda mērķi, viņu, /S.K./, iespējams notiesāt nosacīti ar pārbaudes laiku.

Apsūdzētais norāda, ka tiesa nepamatoti lietu izskatījusi rakstveida procesā, tādējādi pieļāvusi Kriminālprocesa likuma

559.panta pārkāpumu. Apsūdzētā ieskatā, minētie apelācijas instances tiesas pārkāpumi atzīstami par Krimināllikuma pārkāpumiem

Kriminālprocesa likuma 574.panta izpratnē.

Apsūdzētais lūdz atcelt apelācijas instances tiesas nolēmumu daļā par viņam, /S.K./, noteikto sodu un lietu atceltajā daļā nosūtīt jaunai

skatīšanai apelācijas instances tiesā.

Viedokli Kriminālprocesa likuma 585.panta otrās daļas kārtībā iesniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta

Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas prokurors A.Andrejevs.

Prokurora A.Andrejeva ieskatā, apsūdzētā /S.K./ iesniegtā kasācijas sūdzība ir pamatota.

Prokurors norāda, ka 2014.gada 4.marta tiesas sēdē prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 461.pantu un 462.panta otro daļu

grozīja apsūdzību sakarā ar faktisko apstākļu maiņu, t.i., tika precizēts laiks, kad /S.K./ izdarīja Krimināllikuma 179.panta trešajā daļā

paredzēto noziedzīgo nodarījumu – pēc 2009.gada 17.aprīļa.

Lieta pirmās instances tiesā tika skatīta bez pierādījumu pārbaudes. Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļā uzskaitīti

nosacījumi pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai, kas ir cieši saistīti ar šā panta pirmās daļas 2.punktā ietverto obligāto nosacījumu –

tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ja tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā

vainu. Prokurors uzskata, ka šādas likuma prasības netika ievērotas, jo tiesas secinājumi atklāj, ka tai pastāvēja šaubas par

faktiskajiem apstākļiem, t.i., par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku, tātad arī par /S.K./ vainīgumu.

Apsūdzībā sniegtais noziedzīgā nodarījuma apraksts nepārprotami norāda, ka /S.K./ noziedzīgo nodarījumu izdarījis pēc

2009.gada 17.aprīļa. Konkrētajā gadījumā, tiesa nepamatoti atzinusi, ka /S.K./ jauno noziedzīgo nodarījumu ir izdarījis nedzēstas

sodāmības laikā. Prokurora ieskatā, tiesai, apšaubot noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, bija jāveic izmeklēšana ar

pierādījumu pārbaudi.

Prokurors uzskata, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 587.panta pirmās daļas 2.punktu Rīgas pilsētas Zemgales

priekšpilsētas tiesas 2014.gada 5.marta spriedums un Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 13.maija lēmums ir atceļami un lieta

nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

Augstākā tiesa atzīst, ka Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 13.maija lēmums atceļams daļā par /S.K./ noteikto sodu un lieta šajā

daļā nosūtāma jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Augstākā tiesa konstatē, ka abu instanču tiesas, lemjot par soda noteikšanu apsūdzētajam /S.K./, nepareizi piemērojušas

Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 1.punktu (likuma redakcijā līdz 2008.gada 1.septembrim), kas atzīstams par Krimināllikuma

Vispārīgās daļas pārkāpumu Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punkta izpratnē.

Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 1.punkts (likuma redakcijā līdz 2008.gada 1.septembrim) noteica, ka par nesodītām atzīstamas

nosacīti notiesātas personas, ja pārbaudes laikā, bet papildsoda piemērošanas gadījumā arī papildsoda izciešanas laikā tās

neizdara noziedzīgu nodarījumu un, ja pārbaudes laikā nosacītā notiesāšana nav atcelta saskaņā ar citiem likumā paredzētajiem

noteikumiem. Minētās likuma normas piemērošana konkrētajā lietā ir saistīta ar soda noteikšanu apsūdzētajam.

Apelācijas instances tiesa pareizi atzina, ka konkrētajā gadījumā, sodāmība /S.K./ pēc Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas

tiesas 2007.gada 8 novembra sprieduma tiktu dzēsta 2008.gada 1.decembrī, taču nepamatoti atzinusi, ka šajā lietā /S.K./

Krimināllikuma 179.trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarījis nedzēstas sodāmības laikā.

No tiesas par pierādītu atzītā noziedzīga nodarījuma apraksta redzams, ka inkriminēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais

izdarījis pēc 2009.gada 17.aprīļa, līdz ar to, ievērojot Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 1.punktu, atzīstams, ka apsūdzētā /S.K./

sodāmība dzēsta.

Tādējādi tiesa nepareizi piemērojusi arī Krimināllikuma 55.panta vienpadsmito daļu, jo kā jau minēts tiesai nebija tiesiska pamata

atzīt, ka jauns noziedzīgs nodarījums izdarīts nedzēstas un nenoņemtas sodāmības laikā.

Augstākās tiesas ieskatā, prokurora A.Andrejeva viedoklis, ka tiesai bija radušās šaubas par noziedzīgā nodarījuma

izdarīšanas laiku un tādējādi arī par apsūdzētā vainīgumu, un tāpēc būtu atceļami abu instanču tiesu nolēmumi, nav pamatots. No

pirmās instances tiesas sprieduma pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksta nepārprotami redzams, ka tiesa ņēmusi vērā faktu, ka

pirmās instances tiesas sprieduma pierādītā noziedzīgā nodarījuma apraksta nepārprotami redzams, ka tiesa ņēmusi vērā faktu, ka

prokurors grozījis apsūdzību daļā, kas attiecas uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku un norādījusi, ka /S.K./ pēc 2009.gada

17.aprīļa izšķērdēja SIA „/Nosaukums/” mantu. Šajā daļā apelācijas instances tiesa atstājusi pirmās instances tiesas spriedumu

negrozītu. Tikai lemjot par soda noteikšanu, abu instanču tiesas savu nolēmumu motīvu daļās kļūdaini norādījušas, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts nedzēstas sodāmības laikā. Minētais apstāklis nevar būt par pamatu pirmās instances tiesas un apelācijas

instances tiesas nolēmumu atcelšanai.

Kriminālprocesa likuma 559.panta ceturtās daļas 3.punkts noteic, ka lietu var iztiesāt rakstveida procesā, ja apelācijas sūdzībā

vai protestā ir izteikts lūgums tikai par piespriestā soda mīkstināšanu un ja lieta pirmās instances tiesā izskatīta bez pierādījumu

pārbaudes un piespriestais sods nav saistīts ar brīvības atņemšanu, kas ilgāka par pieciem gadiem. Apelācijas instances tiesa,

iztiesājot lietu rakstveida procesā, pilnībā ievērojusi minētās likuma normas prasības.

Apsūdzētais /S.K./ atzīts par vainīgu sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā, /S.K./ piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums,

atstājams negrozīts.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 585., 587.pantu, Augstākā tiesa

nolēma

Atcelt Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 13.maija lēmumu daļā par /S.K./ noteikto sodu un lietu atceltajā daļā nosūtīt jaunai

izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.

/S.K./, /personas kods/ piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atstāt negrozītu.

Pārējā daļā Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 13.maija lēmumu atstāt negrozītu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis (paraksts) V.Čiževskis

Tiesnesis (paraksts) P.Opincāns

Tiesnese (paraksts) I.Radzeviča