Court partially allowed small claims loan dispute, awarding principal, interest, penalty, and costs while rejecting specific interest and loss claims.
Legislator summary
AI generatedThe court partially granted the plaintiff's small claims action for loan recovery against the defendant. The plaintiff alleged a default on a loan with accrued interest, penalties, and legal costs, while the defendant contested the full amount and specific cost allocations. The court ruled in favor of the plaintiff on the principal, interest, and penalty but rejected the claim for specific interest and losses, ordering the defendant to pay the awarded sum plus future legal interest.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law; Civil Procedure Law: The court established that in small claims loan disputes, the court must evaluate the validity of the loan contract and calculate damages according to statutory provisions, granting the principal and agreed penalties while rejecting unsupported claims for specific interest or losses.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C29608313
C 2562/14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 03.martā
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: priekšsēdētāja D.Dzērviniece
ar sekretāri K.Mediku
piedaloties atbildētājam /pers. B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā, Lomonosova ielā 10, civillietu Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) /Nosaukums A/ maza
apmēra prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu, un
k o n s t a t ē j a:
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2013.gada 24.aprīļa lēmumu pieņemts prasītāja – SIA /Nosaukums A/ maza apmēra
prasības pieteikums pret atbildētāju – /pers. B/ par naudas piedziņu un ierosināta civillieta.
Prasības pieteikumā cita starpā norādīts, ka 2012.gada 16.janvārī, atbildētājam aizpildot reģistrācijas formu mājas lapā
www.atraiskredits.lv un pārskaitot prasītājai reģistrācijas maksu Ls 0,01 apmērā, pušu starpā ticis noslēgts kredīta līgums (AKST
kods 957D FF4C E601 9EDF 709C 7C47 4F68 3AE5), saskaņā ar kuru prasītāja piešķīrusi atbildētājam uz laiku līdz 2012.gada
01.jūnijam kredītu Ls 100 apmērā, atbildētājam apņemoties samaksāt prasītājai kredīta lietošanas procentus par 28 dienām Ls 24,00
apmērā. Ņemot vērā to, ka atbildētājs pielīgtajā termiņā nav samaksu veicis, prasītāja nosūtījusi atbildētājam vairākus atgādinājumus,
paziņojumus un brīdinājumus uz atbildētāja norādīto tālruņa numuru un elektronisko pastu, kā arī par laiku no 2012.gada 03.maija līdz
2013.gada 14.februārim aprēķinājusi procentus Ls 245,14 apmērā, kurus samazinājusi līdz pamatsummas apmēram, tas ir, Ls 100.
Prasītāja saskaņā ar Kredīta līguma 6.1.punktu uzsāka aprēķināt līgumsodu 1% apmērā no laikā neapmaksātās Kredīta summas par
katru nokavēto dienu. Ņemot vērā to, ka prasītāja sakarā ar atbildētāja saistību neizpildi bijusi spiesta vērsties Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā, tai ir radušies zaudējumi, ko veido ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie
izdevumi Ls 5,25 apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1401., 1402., 1403., 1587., 1590., 1716., 1717.pantu, 1720.panta 2.punktu, 1721., 1724., 1756., 1763.,
1773., 1775., 1943.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja parādu Ls 300,00 apmērā, ko veido neatmaksātā kredīta summa
Ls 100 apmērā, kredīta procenti Ls 100 apmērā un līgumsods Ls 100 apmērā, zaudējumus Ls 5,25 apmērā, kā arī samaksātos
tiesas izdevumus. Tāpat prasītāja lūdz noteikt tai tiesības saņemt no atbildētājas 6% gadā no neatmaksātās kredīta summas Ls
100,00 par laiku līdz sprieduma izpildei.
Maza apmēra prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.
2013.gada 31.maijā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi par prasību, kuros norādīts, ka prasību atzīst daļēji, daļā par galveno
parādu Ls 100,00, procentiem Ls 100,00, valsts nodevu Ls 50,00 un kancelejas nodevu Ls 3,30 apmērā, daļā par līgumsodu prasību
neatzīst. Iebildumi pamatoti ar to, ka neatzīst uzrēķināto līgumsodu, priekšlikumam atmaksāt aizdevumu bez līgumsoda prasītāja nav
piekritusi.
2013.gada 03.jūlijā prasītāja SIA /Nosaukums A/ iesniegusi tiesā atsauksmi uz atbildētāja sniegtajiem rakstveida
paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka atbildētājs neatzīst prasīto līgumsodu Ls 100,00 apmērā, lai arī ir piekritis Kredīta līguma
nosacījumiem, kur 6.1. 6.2. punktā tiek atrunāts, ja tiek pieļauts kredīta atmaksas nokavējums, tad Kredīta ņēmējam ir jāmaksā
līgumsods 1% dienā par katru nokavēto dienu, ar nosacījumu, ka aprēķinātais līgumsods nepārsniedz neatmaksātās pamatsummas
apmēru. Tā kā atbildētājs līguma slēgšanas brīdī ir ticis informēts par atbildību kredīta līguma saistību neizpildes gadījumā,
elektroniskā veidā pēc kredīta atmaksas termiņa nokavējuma, ir tikuši nosūtīti vairāki atgādinājumi, brīdinājumi par to, ka par katru
nokavēto dienu tiek aprēķināts līgumsods. Ņemot vērā atbildētāja pieļauto nokavējumu, neatmaksātās pamatsummas apmēru,
Līguma 6.1., 6.2. punktu, prasītāja uzskata, ka līgumsods Ls 100,00 apmērā ir samērīgs. Atbildētājs līdz pat šim brīdim nav vērsies pie
prasītājas ar iesniegumu, priekšlikumu un pēc CL 1724 1panta lūdzis samazināt prasīto līgumsodu. Prasītājs 2012. gada 08. oktobrī ir
vērsies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu
brīdinājuma kārtībā, kur galvenais parāds Ls 100,00, procenti Ls 100,00, līgumsods Ls 100,00, valsts nodeva Ls 6,00 un ar
brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi Ls 5,25. Taču atbildētājs saistību nav atzinis pilnībā. Kaut gan jau tad bija iespēja atzīt
saistību daļēji, piemēram, galveno parādu Ls 100,00 un procentus Ls 100,00, un, ja prasītājs būtu tam piekritis, gan atbildētājs gan
prasītājs būtu izvairījušies no vēl lielākiem tiesāšanās izdevumiem. Atbildētāja norādītais normatīvais akts, kas pamato iebildumus
precīzi parāda, ka Līguma noteiktos Kredīta ņēmēja pienākumus viņš nav pildījis pēc labas ticības.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26pantu, tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm, vai, ja tiesa
uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.
Tiesa uzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tāpēc abas puses likumā noteiktajā kārtībā tika aicinātas uz tiesas sēdi.
Tiesas sēdē prasītāja SIA /Nosaukums A/ pārstāvis /pers. C/ nav ieradies, tiesā saņemts prasītājas pārstāvja iesniegums ar
lūgumu skatīt lietu bez prasītājas pārstāvja, jo minētajā laikā pārstāvim jāierodas citā tiesas sēdē, kā arī tiesas noteiktajā termiņā ir
iesniegta atsauksme uz atbildētāja sniegtajiem paskaidrojumiem. Iesniegumā norādīts, ka prasītājs prasību uztur pilnā apmērā.
Tiesa neatrod pamatu lietas atlikšanai pamatojoties uz Civilprocesa likuma 209., 210. panta noteikumiem un uzskata, ka, saskaņā ar
Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, lietu var izskatīt bez prasītājas pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdē.
Atbildētājs/pers. B/ - tiesas sēdē prasību atzina daļēji, pamatparāda Ls 100, procentu Ls 100 un tiesāšanās izdevumu Ls 50 un
Ls 3,30 apmērā, un paskaidroja, ka ņēmis mazos kredītus un vienā momentā vairs nav spējis tikt galā. Atbildētājs pirms tam jau
ņēmis kredītus ātrajā kredītā. Kredīts, ko ņēmis, bijis Ls 100 apmērā. Bija jāmaksā procenti, no pēdējā kredīta viņš neko nav
maksājis. Kad saņēmis paziņojumu brīdinājuma kārtībā, atbildētājs prasītāju centies sazvanīt, prasītājs bijis grūti sazvanāms un tā
bijusi telefona saruna, tā kā atbildētājam nav ieraksta. Sazvanījis prasītāju, piedāvājis sadalīt uz 4 maksājumiem Ls 200 latus, plus Ls
5, kas ir bijuši par to vēstuli, bet pierādīt viņš to nevar. Pārējie līgumi, ko atbildētājs šajā firmā ņēmis, ir izpildīti. Papildus paskaidroja,
ka viņam ir bijusi iespēja vismaz atzītajā daļā maksāt, bet viņš izmantojis savas iespējas, kā teikt, arī „stiepis gumiju”. Brīdinājuma
kārtībā atbildē norādījis, ka neatzīst, tas bijis vienkārši laika vilkšanas nolūkā.
Noklausījusies atbildētāja paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītājas
maza apmēra prasība par naudas piedziņu ir apmierināma daļēji.
Ar 2014.gada 1.janvāri Latvijas Republika iestājās Eirozonā, līdz ar to no 2014.gada 1.janvāra Latvijas Republikā nacionālā valūta ir
euro un visi norēķini notiek euro valūtā. Saskaņā ar Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97 civillietās, kas uzsāktas
līdz 2014.gada 1.janvārim, lietu izskatot pēc būtības, spriedumā tiesa summas, kas norādītas latos, konvertē saskaņā ar Padomes
noteikto maiņas kursu (1 euro = 0,702804 lati) un noapaļojot saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantu, spriedumā norādot
summu gan latos (informatīvi), gan euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais
smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai
zaudējumus.
Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora
atgādinājumu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ
kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam ir tiesība prasīt.
Kā redzams no lietas materiālos esošā SIA /Nosaukums A/ norēķinu konta pārskata un 2012.gada 16.janvāra kredīta līguma
vispārīgajiem noteikumiem ar AKST kodu 957D FF4C E601 9EDF 709C 7C47 4F68 3AE5, klienta /pers. B/ profila kopijas un
maksājuma uzdevuma Nr.281 par reģistrācijas veikšanu un kredīta līguma noteikumu apstiprināšanu (lpp. 11-12, 26, 27), 2012.gada
16.janvārī no atbildētāja /pers. B/ konta Nr./konta numurs/ tika apstiprināta reģistrācija kredīta saņemšanai no SIA /Nosaukums A/, kā
arī apliecināta piekrišana kredītlīguma noteikumiem ar AKST kods 957D FF4C E601 9EDF 709C 7C47 4F68 3AE5.
Savukārt no lietas materiālos esošās maksājuma uzdevuma Nr.4725 izdrukas (lpp.25) redzams, ka 2012.gada 03.maijā SIA
/Nosaukums A/ ieskaitīja /pers. B/ norēķinu kontā Nr./konta numurs/ aizdevumu Ls 100 apmērā saskaņā ar kredīta līguma kopējiem
noteikumiem ar AKST kods 957D FF4C E601 9EDF 709C 7C47 4F68 3AE5.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka pušu starpā tika noslēgts distances līgums par finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Saskaņā ar kredīta līguma vispārīgo noteikumu 2.1. un 2.6.1.punktu kredīta ņēmējam ir pienākums savlaicīgi atmaksāt kreditora
piešķirto kredītu, veikt maksājumu, kredīta procentu maksājumu un kredīta piešķiršanas komisiju.
Kā redzams no lietas materiālos esošā līguma pielikuma (Aizdevuma līguma speciālie noteikumi) (lpp.13), kas satur informāciju par
kredīta ņēmēja izvēlētajiem kredīta nosacījumiem, aizdevums euro 142,29 (Ls 100) apmērā /pers. B/ tika piešķirts uz 28 dienām (līdz
2012.gada 1.jūnijam).
No prasības pieteikuma un līguma pielikuma izriet, ka atbildētājas /pers. B/ joprojām nav samaksājis viņam izsniegto aizdevumu euro
142,29 (Ls 100) apmērā.
Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu
lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu
pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic,
ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā
gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Kā redzams no lietas materiālos esošā līguma pielikuma (Aizdevuma līguma speciālie noteikumi), kas satur informāciju par kredīta
ņēmēja izvēlētajiem kredīta nosacījumiem, atbildētājs apņēmies samaksāt prasītājai kredīta lietošanas procentus par laiku no
2012.gada 03.maija līdz 2012.gada 01.jūnijam Ls euro 34,15 (Ls 24,00) apmērā.
Ņemot vērā to, ka ne minētais līguma pielikums, ne arī kāds cits lietas materiālos esošais rakstveida pierādījums, ieskaitot pušu
starpā noslēgto kredīta līgumu, nesatur apstiprinājumu tam, ka puses būtu pielīgušas atbildētājam pienākumu maksāt kredīta
lietošanas procentus tādā apmērā, kas pārsniedz euro 34,15 (Ls 24,00), tiesa uzskata, ka no atbildētāja piedzenami pielīgtie kredīta
lietošanas procenti euro 34,15 (Ls 24,00) apmērā.
Savukārt prasība daļā par kredīta lietošanas procentu euro 108,14 (Ls 76,00) apmērā piedziņu nav pamatota ir noraidāma.
Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda
persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar
Civillikuma 1717.panta otro daļu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav
aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību
prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār,
kā par neizpildīšanu īstā laikā.
Tādējādi tiesas ieskatā līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija, un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka
saistību izpildi, nevis nodrošināt kreditoram labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Turklāt līgumsods nav līdzeklis, ar kura
palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina (peļņas avots), un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura
tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda samērīguma princips.
Tiesa atzīst, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā /pers. B/ tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstams par
patērētāju. Līdz ar to pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi izvērtējami līgumslēdzēju pušu vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā
atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam.
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punktu par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi
noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu
kompensāciju par līgumsaistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas
izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.
Saskaņā ar kredīta līguma 6.1.punktu atbildētājs apņēmies par kredīta samaksas neveikšanu kredīta atmaksas dienā maksāt
prasītājai līgumsodu 1% apmērā no termiņā nesamaksātās kredīta summas par katru nokavēto dienu.
No maza apmēra prasības pieteikumā iekļautā parāda aprēķina izriet, ka prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu par 258 dienām, taču to
ir samazinājusi līdz pamatparāda apmēram euro 142,29 (Ls 100,00) (lpp.4-6).
Prasītājas norādīto aprēķinu atbildētājs nav pamatoti apstrīdējis un tiesai nav pamata to apšaubīt, kā arī atbildētājs nav iesniedzis
pierādījumus par prasības summas samaksu. Tiesai nav pamata uzskatīt, ka līguma noteikumi, kas pamato prasījumu, saskaņā ar
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.pantu, būtu atzīstami par netaisnīgiem līguma noteikumiem. Tāpat tiesa uzskata, ka
līgumsoda apmērs nav nesamērīgs ar galveno parādu. Tiesa uzskata, ka prasītāja prasību ir pierādījusi un no atbildētāja ir
piedzenams līgumsods prasības pieteikumā norādītā apmērā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai
iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
No prasības pieteikuma un lietas materiāliem kopumā nav redzams, ka atbildētājs būtu pilnībā izpildījis savas saistības, kā arī
atbildētājs nav iesniedzis pamatotus iebildumus pret prasību vai pierādījumus par parāda samaksu. Līdz ar to tiesai nav pamata
apšaubīt, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības pret prasītāju, kuras izriet no 2012.gada 16.janvāra kredīta līguma ar AKST kods
957D FF4C E601 9EDF 709C 7C47 4F68 3AE5.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai SIA /Nosaukums A/ piedzenama saskaņā ar 2012.gada
16.janvāra kredīta līgumu ar AKST kods 957D FF4C E601 9EDF 709C 7C47 4F68 3AE5 neatmaksātā kredīta summa euro 142,29
(Ls 100,00) apmērā, pielīgtie kredīta lietošanas procenti par laiku no 2012.gada 03.maija līdz 2012.gada 01.jūnijam euro 34,15 (Ls
24,00 ) apmērā, kā arī līgumsods euro 142,29 (Ls 100,00 ) apmērā, kopā euro 318,73 (Ls 224,00). Savukārt prasība daļā par kredīta
lietošanas procentu euro 108,14 (Ls 76,00) apmērā ir noraidāma.
Vienlaikus tiesa uzskata, ka arī prasība daļā par zaudējumu euro 7,47 (Ls 5,25) jeb apmērā piedziņu nav pamatota un ir noraidāma,
jo ar brīdinājuma izsniegšanu saistītie izdevumi nav atzīstami par ar konkrētās lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem vai arī
zaudējumiem materiālo tiesību izpratnē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 406.8 panta trešo daļu, lēmums par tiesvedības izbeigšanu saistību piespiedu izpildīšanai
brīdinājuma kārtībā sakarā ar parādnieka iebildumiem nav šķērslis prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā. Šajos gadījumos
samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta. Minētā procesuālā tiesību norma nav tulkoja plašāk, līdz ar to ir secināms, ka šajā gadījumā
likumdevējs nav paredzējis iespēju prasītājai saņemt ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu atmaksu. Kārtību, kādā kreditors izvēlas
savu aizskarto interešu aizstāvību, proti, sniedz pieteikumu vispārējā prasības tiesvedības kārtībā vai vēlas izmantot Civilprocesa
likumā paredzēto īpašo-paātrināto kārtību saistību izpildīšanai, šajā gadījumā izmantojot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma
kārtībā, ir prasītāja izvēle, taču jārēķinās, ka izdevumi, kas saistīti ar lietas izskatīšanu brīdinājuma kārtībā, netiek atmaksāti.
Augstākās tiesas judikatūrā ir atzīts, ka jautājums par viena procesa ietvaros samaksāto tiesāšanās izdevumu piedziņu nevar tikt
izlemts citā, pavisam jaunā tiesvedības procesā, šo prasījumu pamatojot ar Civillikuma normām par zaudējumu atlīdzināšanu
(Civillikuma 1770.-1792.pants). Materiālās tiesību normas nav piemērojamas strīdos par izdevumu atlīdzību (sk., piemēram,
Augstākās tiesas Senāta 2009.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-6, 2011.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC-143,
2013.gada 30.janvāra spriedumu lietā Nr.SKC-965).
Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā cita starpā norāda
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka
saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no
atbildētāja 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās
samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas
apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami šādi tiesas izdevumi – samaksātā valsts nodeva proporcionāli prasības
apmierinātajai daļai euro 71,14 (Ls 50,00) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un
tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu euro 4,70 (Ls 3,30) apmērā, kopā piedzenot euro 75,84 (Ls 53,30).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.panta pirmās daļas un 56.panta pirmās daļas nosacījumiem, faktiskie ar lietas izskatīšanu
saistītie izdevumi lietā ir euro 6,25 (Ls 4,39) apmērā. Ņemot vērā, ka daļu tiesas izdevumu euro 4,70 (Ls 3,30) apmērā ir segusi
prasītāja iesniedzot prasības pieteikumu tiesā un pievienojot maksājuma uzdevumu par to samaksu, tiesa uzskata, ka tiesas izdevumi
euro 1,55 (Ls 1,09) apmērā ir piedzenami no atbildētāja par labu valstij, atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta un 42.panta pirmās
daļas prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1panta pirmās daļas prasībām nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189-195., 204.1pantu, 250.26pantu, 250.27pantu, tiesa
n o s p r i e d a:
maza apmēra prasību apmierināt daļēji.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
AS „Swedbank” esošais norēķinu konts Nr.LV41HABA0551021740568, neatmaksāto kredīta summu euro 142,29 (Ls 100,00),
pielīgtos kredīta lietošanas procentus par laiku no 2012.gada 03.maija līdz 2012.gada 01.jūnijam euro 34,15 (Ls 24,00), līgumsodu
euro 142,29 (Ls 100,00), kā arī tiesāšanās izdevumus euro 75,84 (Ls 53,30) apmērā, kopsummā euro 394,57 (trīs simti
deviņdesmit četri euro 57 centi ) (Ls 277,31)apmērā.
Prasību daļā par kredīta lietošanas procentu euro 108,14 (Ls 76,00) apmērā un zaudējumu euro 7,47 (Ls 5,25) apmērā piedziņu
noraidīt
Atzīt SIA /Nosaukums A/tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ likumiskos procentus - 6 %
gadā - no neatmaksātās pamatparāda summas euro 142,29 (Ls 100,00).
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus euro 1,55 ( viens
euro 55 centi) (Ls 1,09), kas iemaksājami kontā Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR
90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 - ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, C-
2562/14.
Noteikt /pers.B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesāšanās izdevumu – ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu – samaksu par labu valstij,
maksājuma apliecinošu dokumentu /pers. B/ iesniegt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas 2014.gada 17.marta, Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese D.Dzērviniece