Court allows small claims suit for unpaid property management fees and interest against former owner.

Lietas arhīva Nr. C-1929-17/13

ECLI:LV:RIRT:2017:1002.C33740216.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 2.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese V.Puškundze

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Jūrmalas namsaimnieks” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2016.gada 17.oktobrī tiesā saņemta SIA “Jūrmalas namsaimnieks” (turpmāk arī prasītāja) maza apmēra prasība pret /pers. A/ (turpmāk arī

atbildētāja) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu informāciju atbildētāja no 2004.gada 17.augusta līdz 2013.gada 18.jūlijam bija

īpašniece dzīvokļa īpašumam/adrese A/.

Ar Rīgas rajona tiesas 2013.gada 30.maija spriedumu no atbildētājas par labu prasītājai piedzīts parāds 2392,14 euro apmērā par laika periodu

no 2007.gada 1.augusta līdz 2012.gada 30.septembrim.

Ar minēto spriedumu konstatēts, ka 2004.gada 15.novembrī atbildētāja ar prasītāju noslēdza Dzīvojamās mājas īpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgumu (turpmāk tekstā arī Līgums).

Prasītājs norāda, ka atbildētāja noslēgto līgumu nav apstrīdējusi un tas viņai ir bijis saistošs visu laiku, kamēr atbildētājai bija nostiprinātas īpašuma

tiesības uz minēto nekustamo īpašumu.

Pēc minētā sprieduma līdz īpašuma tiesību izbeigšanās, tas ir, laika periodā no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 18.jūlijam atbildētāja nepildīja

savas saistības, neveica maksājumus par apsaimniekotāja sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko izveidojās parāds 522,25 apmērā, kuru atbildētāja nav

apmaksājusi.

Līdz prasības sagatavošanas brīdim atbildētāja nav dzēsusi parādu, kaut gan prasītāja veica atbildētājas nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un

dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Atbildētāja nav apstrīdējusi piestādītos rēķinus, tādējādi apliecinot savu piekrišanu maksājumu lielumam un kārībai.

Prasītājs brīdinājis atbildētāju par radušos parādu, taču atbildētāja uz to nav reaģējusi, parādu nav samaksājusi.

Pamatojoties uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 13.pantu, Civillikuma 1587., 1652.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas apsaimniekošanas un

komunālo maksājumu parādu par laika periodu no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 18.jūlijam 522,25 euro apmērā un tiesāšanās izdevumus, kā arī

lūdz atzīt prasītājas tiesības saņemt 6 % gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei vai līdz brīdim kad procenti sasniedz pamatparāda

summu.

Prasītājs lūdz prasību izskatīt rakstveida procesā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem atbildētājai 2016.gada 19.oktobrī tika nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un

paskaidrojumu veidlapa, ar lūgumu 30 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesā rakstveida paskaidrojumus. Tāpat atbildētājai

tika izskaidrots, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē

(lietas 37.lapa).

2017.gada 7.augustā pusēm paziņots par lietas izskatīšanu rakstveida procesā (lietas 40.lapa).

Tiesas dokumenti atbildētājai nosūtīti uz deklarēto dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta nosacījumiem, tiesa secina, ka

atbildētājai ir paziņots par tiesvedības esamību, lietas izskatīšanu un sprieduma saņemšanas datumu, turklāt fiziskai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (Civilprocesa likuma 56.panta piektā daļa).

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus lietā nav iesniegusi, lūgumu par lietas izskatīšanu tiesas sēdē nepieteica.

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata rakstveida

procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt sprieduma norakstu, kā arī informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Datums, kad sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas

datumu.

Tiesa atzīst, ka iesniegtie rakstveida pierādījumi prasības pamatošanai un pieteikumā norādītie apstākļi ir pietiekami sprieduma taisīšanai lietā un,

ņemot vērā to, ka prasītāja rakstiski izteica viedokli skatīt lietu rakstveida procesā, tiesnese nolēma civillietu izskatīt rakstveida procesā uz lietā esošo

pierādījumu pamata, par ko Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā paziņoja pusēm.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.

Motīvu daļa

Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīda par to, ka prasītāja veic apsaimniekošanu un sniedz komunālos pakalpojumus daudzīvokļu mājai pēc adreses Talsu šoseja 31,

korpuss-7, Jūrmalā, to likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi arī atbildētāja.

Tāpat lietā nav strīda par to, ka atbildētāja /pers. A/ ir bijusi dzīvokļa īpašuma/adrese A/, īpašniece no 2004.gada17.augusta līdz 2013.gada

18.jūlijam. Minēto faktu apstiprina lietas materiālos esošā Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodarījuma /numurs/ kopija.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civilprocesa likuma 96.panta otrā daļa noteic, ka fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda,

iztiesājot citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Ņemot vērā minēto tiesa uzskata, ka ar lietas materiāliem spēkā stājušos spriedumu, proti, Rīgas rajona tiesas 2013.gada 30.maija spriedumu

nodibināts fakts, ka 2004.gada 15.novembrī atbildētājs ar prasītāju noslēdzis Dzīvojamās mājas īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumu

(lietas 11.-14.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Tiesīgi noslēgts līgums uzliek

līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Savukārt 10.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka pienākumu norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu

(piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

Saskaņā ar minētā likuma 13.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas

apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai,

kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas līgumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta 3.punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas

nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, var ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Prasītāja norādīja, ka atbildētāja nepildīja savas saistības, kā rezultātā no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 18.jūlijam izveidojās parāds 522,25

euro apmērā. Minēto apstiprina lietas materiāliem pievienotais norēķinu pārskats (lietas 23.-25.lapa), no kura redzams, ka atbildētāja no 2012.gada

oktobra mēneša nav veikusi maksājumus par komunālajiem pakalpojumiem un apsaimniekošanu.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt saistību neizpildes faktu un prasītāja norādīto saistību neizpildes laika periodu. Ar minēto norēķinu pārskatu

pierādīts, ka atbildētāja neveica maksājumus par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem pakalpojumiem, līdz ar ko ir izveidojies parāds par

dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 18.jūlijam,

522,25 euro apmērā.

Civillikuma 1838.panta pirmā daļā nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētāja likumā noteiktajā kārtībā nav pierādījusi saistību izpildes faktu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīta atbildētājas saistību neizpilde un parāda esamība 522,25 euro, līdz ar ko ir likumīgs pamats

prasības apmierināšanai.

Prasītāja lūdz noteikt tiesības saņemt sešu procentus gadā no parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Civillikuma 1759.panta pirmā daļas 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Tiesa atzīst, ka atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantā un Civillikuma 1759.pantā noteiktajam prasītājam ir tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no neatmaksātās pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 78,34 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (lietas 6.-7.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus, tāpēc no atbildētāja piedzenami tiesas izdevumi: prasītājas samaksātā valsts nodeva 78,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 41, 96., 97., 193., 195., 204.1, 250.25pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu par labu SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429,

parādu par apsaimniekošanas un komunālajiem pakalpojumiem 522,25 euro, valsts nodevu 78,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70

euro, kopā piedzīt 605,29 euro (seši simti pieci euro 59 centi).

Samaksa veicama SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, bankas norēķinu kontā

Nr.LV55PARX0007040550003, AS “Citadele banka”.

Noteikt SIA “Jūrmalas namsaimnieks”, reģistrācijas numurs 40003426429, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (seši procenti) gadā no parāda pamatsummas 522,25 euro.

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese V.Puškundze