Court dismissed appeal against property tax assessment for apartment and land share. Tax authority decision upheld as legally sound. Applicant's request rejected.

Lietas Nr. A420305615

Lietas arhīva Nr. A42-03056-15/28

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 3.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese T.Jefremova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Latvijas Nekustamo īpašumu, individuālo īpašnieku, darbinieku un

pakalpojumu patērētāju biedrības „/Nosaukums/” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ par 2015.gadu tiktu

pārrēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par nekustamo īpašumu /adrese A/ ar kadastra Nr./numurs A/un Nr./numurs B/, kas iesniegts

biedrības biedra /pers. A/ interešu aizstāvībai.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2004.gada 20.aprīļa lēmumu zemesgrāmatas nodalījumā

Nr./numurs C//pers. A/ (turpmāk arī – pieteicējs) ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese A/ ar kadastra Nr./numurs A/, kura

sastāvā ietilpst kopīpašuma 4739/279755 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas.

Minētais dzīvokļa īpašums ietilpst dzīvojamā ēkā Rīgā. /adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /numurs D/, kas funkcionāli saistīta ar zemes vienību

/adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /numurs B/3 634 kv.m platībā, attiecībā uz kuru īpašuma tiesības ir nostiprinātas Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes (turpmāk arī – Pārvalde) 2015.gada 5.februāra maksāšanas paziņojumu (turpmāk – maksāšanas

paziņojums) par nekustamā īpašuma nodokli par 2015.gadu pieteicējam paziņots nekustamā īpašuma nodokļa aprēķins par dzīvokļa īpašumu /adrese A/

ar kadastra Nr./numurs A/38,10 euro apmērā un par zemes vienību /adrese B/ ar kadastra Nr./numurs B/ 16,62 euro apmērā.

Pārvalde, izskatot pieteicēja 2015.gada 9.marta maksāšanas paziņojuma apstrīdēšanas iesniegumu, 2015.gada 24.martā pieņēma lēmumu Nr.PIP-

15-13915-pi (turpmāk – sākotnējais lēmums), ar kuru nolēma atstāt negrozītu maksāšanas paziņojumu.

Nepiekrītot sākotnējam lēmumam, pieteicējs to apstrīdēja.

[2] Ar Rīgas domes priekšsēdētāja 2015.gada 11.augusta lēmumu Nr.2-30/RD-15-2004-nd (turpmāk arī – Lēmums) sākotnējais lēmums atstāts

negrozīts. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītiem argumentiem.

[2.1] Uz pieteicēja dzīvokļa īpašumu /adrese A/ ar kadastra Nr./numurs A/ nav attiecināmi likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli”

1.panta otrās daļas izņēmumi.

Pieteicējam ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz patstāvīgu nekustamo īpašumu – dzīvokļa īpašumu /adrese A/ ar kadastra Nr./numurs A/, kura

sastāvā ietilpst dzīvoklis Nr./numurs/ ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs H/47,40 kv.m. platībā un tam piekrītošās kopīpašuma 4739/279755

domājamās daļas no dzīvojamās ēkas ar kadastra apzīmējumu Nr./numurs D/koplietošanas telpām 870,80 kv.m. platībā, kas nav tiesiski atdalāmi.

Tādejādi, ņemot vērā likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta pirmo daļu un otro daļu, 4.panta 1.1daļu, Zemesgrāmatu likuma 1.pantu un

29.pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta pirmo daļu un otro daļu, pieteicējs ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju par dzīvokļa

īpašumu /adrese A/ ar kadastra Nr. /numurs A/.

[2.2] Dzīvokļa īpašums /adrese A/ ar kadastra Nr./numurs A/, kā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums ir daudzdzīvokļu mājas (ēkas)

/adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /numurs D/daļa un ir saistīts ar minētajai daudzdzīvokļu mājai/ēkai piesaistīto zemes vienību /adrese A/ ar kadastra

apzīmējumu /numurs B/, atbilstoši dzīvoklim Nr./numurs/ piekrītošajām kopīpašuma 4739 279755 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas.

Līdz ar to atbilstoši likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta septītajai daļai pieteicējs ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa

maksātāju par 4739/279755 domājamām daļām – 61,56 kv.m, no zemes vienības /adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /numurs B/ 3 634,00 kv.m platībā

kā minētās zemes vienības faktiskais lietotājs.

[2.3] Nodokļu administrācija var aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli tikai saskaņā ar spēkā esošajām tiesību normām. Tiesību normas, kas

regulē nodokļu aprēķināšanas kārtību Latvijas Republikā, ir imperatīvas tiesību normas. Iestāde nevar ignorēt likumdevēja noteiktās imperatīvās tiesību

normas, kas paredz konkrēta satura lēmuma pieņemšanu, ja ir iestājušies tiesību normā paredzētie priekšnoteikumi un tā nevar rīkoties pretēji likumā

noteiktajam.

Līdz ar to pieteicēja viedoklis par nekustama īpašuma nodokļa dubultu iekasēšanu ir nepamatots.

[3] 2015.gada 26.jūnijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Latvijas Nekustamo īpašumu, individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu

patērētāju biedrības „/Nosaukums/” pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /pers. A/ par 2015.gadu tiktu pārrēķināts nekustamā

īpašuma nodoklis par nekustamo īpašumu /adrese A/ ar kadastra Nr./numurs A/un Nr./numurs B/, kas iesniegts /pers. A/ interesēs.

Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā visa ēka /adrese B/ kopā ar tai piesaistīto zemi nedalīti pieder vienam īpašniekam –

Rīgas pašvaldībai. Neviena daļa no veseluma nevar piederēt kādai citai personai.

[4] 2015.gada 15.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes paskaidrojums par pieteicēja pieteikumu, kurā norādīts, ka iestāde

pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā ietvertiem apsvērumiem.

[5] 2015.gada 12.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Latvijas Nekustamo īpašumu, individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu

patērētāju biedrības „/Nosaukums/” iesniegums, kurā norādīts turpmāk minētais.

[5.1] Strīds konkrētajā gadījumā ir par nodokļa pilnīgu atcelšanu, jo īpašums nepieder pieteicējam, bet Rīgas pašvaldībai. Ja pilna objekta

īpašnieks ir viena persona, tad daļa no šī objekta nevar piederēt citai personai.

[5.2.] Konkrētajā gadījumā jāņem vērā Dzīvokļa īpašuma likuma 26.panta otrā daļa, un Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2010.gada

26.maija lēmums lietā Nr.SKC-825/2010.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,

ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka procesa pieteicējs nav lūdzis lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas

izskatīšanai rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka pieteikums nav pamatots un ir noraidāms.

[8] Lietā nav strīda, ka pieteicēja dzīvokļa īpašums /adrese A/, kadastra apzīmējums /numurs A/(turpmāk – dzīvokļa īpašums) ietilpst dzīvojamās

ēkas /adrese B/, kadastra apzīmējums /numurs D/(turpmāk – dzīvojamā māja), sastāvā.

Pārvalde konstatējusi, ka dzīvokļa īpašums ir funkcionāli saistīts ar zemes vienību /adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /numurs B/(turpmāk – zemes

vienība), tādējādi atzinusi pieteicēju par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju tostarp par zemes vienības domājamām daļām kā minētās zemes vienības

lietotāju. Pieteicējs uzskata, ka nepastāv tiesisks pamats prasīt no viņa nekustamā īpašuma nodokļa samaksu par ēkai /adrese B/ piesaistītās zemes

vienības domājamo daļu, jo visa zemes vienība pieder Rīgas pašvaldībai. Papildus pieteicējs norāda, ka dzīvokļa īpašums nav apliekams ar nodokļiem.

Ņemot vērā minēto, noskaidrojams, vai pieteicējam pamatoti noteikts pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli 2015.gadam par dzīvokļa

īpašumu un par zemes vienības domājamām daļām.

[9] 2015.gada 12.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Latvijas Nekustamo īpašumu, individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu

patērētāju biedrības „/Nosaukums/” iesniegums, kurā norādīts, ka strīds šajā lietā ir par nekustamā īpašuma nodokļa pilnīgu atcelšanu, jo īpašums

nepieder pieteicējam, bet Rīgas pašvaldībai.

Ņemot vērā minēto, tiesa groza pieteikuma priekšmetu kā prasījumu par Lēmuma atcelšanu.

[10] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmā daļa noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras

atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, – zemi, ēkas, tostarp kadastra informācijas

sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves, izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu.

Minētā likuma 1.panta otrajā daļā nav noteikts, ka dzīvokļa īpašumu neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli.

Ministru kabineta 2006.gada 20.jūnija noteikumu Nr.495 “Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 2.punkts

paredz, ka, piemērojot likuma 1.panta pirmo daļu, nodokļa objektu iedalījumu ēkās un inženierbūvēs nosaka atbilstoši normatīvajos aktos apstiprinātai

būvju klasifikācijai.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 “Noteikumi par būvju klasifikāciju” pielikuma 13.punktu par

ēku tiek uzskatīta arī jebkura no daudzdzīvokļu mājā esošajām dzīvojamām telpu grupām, ja tādas ir trīs vai vairāk.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka arī dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta pirmās daļas

izpratnē ir uzskatāms par ēku un ir apliekams ar nekustamā īpašuma nodokli.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2.panta pirmo daļu dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, un

saskaņā ar minētā likuma 2.panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas.

Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Tādējādi pieteicējam ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli par dzīvokļa īpašumu /adrese A/, tai skaitā par tā sastāvā ietilpstošo

dzīvokli un kopīpašuma 4739/279755 domājamām daļām no dzīvojamās mājas koplietošanas telpām.

[11] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta 1.1 daļa noteic, ka datus, kas netiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā, nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai vietējā pašvaldība iegūst šajā likumā noteiktajā kārtībā vai no citām informācijas

sistēmām.

Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2000.gada 8.decembra lēmumu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs C/ir izdarīta atzīme, ka ēka /adrese B/ ir saistīta ar zemes gabalu /adrese B/ ar kadastra apzīmējumu /numurs B/, zemes gabala

platība 3634 kv.m. Lēmums nav pārsūdzēts un ir stājies spēkā.

Lietā nepastāv strīds, ka īpašuma tiesības uz minēto zemes vienību ir nostiprinātas Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Līdz ar to atbildētājai, aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli, bija saistošs zemesgrāmatas nodalījumā esošais ieraksts, ka zemes vienība /adrese B/

ir saistīta ar dzīvojamo māju /adrese B/.

[12] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 2.panta septītajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma nodokli par pašvaldībai piederošo vai

piekritīgo nekustamo īpašumu maksā persona, kurai ar pašvaldības institūcijas lēmumu nekustamais īpašums nodots valdījumā. Ja pašvaldībai piederošais

vai piekritīgais nekustamais īpašums nav nodots valdījumā, bet uz likuma vai cita pamata atrodas citas personas lietošanā (faktiskā lietošanā), nekustamā

īpašuma nodokļa maksātājs ir attiecīgā nekustamā īpašuma lietotājs (faktiskais lietotājs).

Pieteicēja dzīvokļa īpašums ietilpst dzīvojamā mājā /adrese A/, tādējādi nav šaubu, ka arī minētais dzīvokļa īpašums ir funkcionāli saistīts ar zemes

vienību /adrese B/. Tā kā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2000.gada 8.decembra lēmumu atzīts, ka

zemes vienība saistīta ar dzīvojamo māju /adrese B/, kurā ietilpst pieteicēja dzīvokļa īpašums, pieteicējs saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma

nodokli” 2.panta septīto daļu ir uzskatāms par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju arī par zemes vienības /adrese B/ domājamām daļām.

[13] Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ja pašvaldība līdz noteiktajam termiņam saistošajos

noteikumos nav publicējusi noteiktas nekustamā īpašuma likmes, minētā nodokļa likmi nosaka saskaņā ar šo likumu.

2012.gada 18.decembra Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.197 “Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā” (redakcijā, kas ir spēkā no

2015.gada 1.janvāra) 3.1.2.apakšpunkts nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei Rīgā fiziskām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta

taksācijas gada 1.janvārī ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā, ir 1 procents. Minēto noteikumu 4.punkts nosaka, ka pārējiem nekustamā īpašuma

nodokļa objektiem tiek piemērotas likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktās likmes.

Saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2.punktu, nekustamā īpašuma nodokļa likme dzīvojamām mājām

neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, kā arī dzīvojamo māju daļām ir 0,2 procenti no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 56

915 euro.

Tiesa konstatē, ka maksāšanas paziņojumā (lietas 48.lapa) pieteicējam tiesiski ir noteikta par dzīvokļa īpašumu un tam funkcionāli piesaistītā

zemesgabala domājamām daļām maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa likme un pareizi aprēķināts nekustamā īpašuma nodokļa apmērs.

[14] Tiesa norāda, ka likums “Par dzīvokļa īpašumu”, kurā pastāvēja pieteicēja norādītais 26.pants, bija spēkā līdz 2010.gada

31.decembrim, taču situācija šajā lietā nav pretrunā ar minēto likuma pantu, jo arī šajā lietā zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs C/pirmajā daļā kā

nekustamais īpašums ir norādīta daudzdzīvokļu māja /adrese A/ ar atzīmi, ka tā sastāv no dzīvokļa īpašumiem (skat. ierakstu Nr.4.1.) un katram dzīvokļa

īpašumam ir atvērts atsevišķs nodalījums.

Tiesa uzskata, ka pieteicēja norādītais Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2010.gada 26.maija lēmums lietā Nr.SKC-825/2010 šajā

lietā nav piemērojams, jo šajā lietā gan dzīvojamā māja, gan atsevišķie dzīvokļa īpašumi jau ir ierakstīti zemesgrāmatā un attiecīgie zemesgrāmatu tiesneša

lēmumi ir kļuvuši neapstrīdami.

Papildus tiesa, atbildot uz pieteicēja argumentu, norāda, ka /pers. B/ ir pilnvara pārstāvēt Rīgas domi tiesā (lietas 42.lapa).

[15] Ņemot vērā sprieduma 8.-14.punktos minēto, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, savukārt pieteikums noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt Latvijas Nekustamo īpašumu individuālo īpašnieku, darbinieku un pakalpojumu patērētāju biedrības „/Nosaukums/” pieteikumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās

rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese T.Jefremova