C20426612 / CA-0070-15 · Kurzemes apgabaltiesa

Lietas Nr.C20426612

S P R I E D UM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Liepājā 2015.gada 19.maijā

Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija:

tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.VĪVA

tiesneses L.VĒBERE un A.KLAIŠE

ar tiesas sēdes sekretāri I.KALNENIECI

izskatīja atklātā tiesas sēdē sakarā ar biedrības “Jelgavas 7” apelācijas sūdzību par Liepājas tiesas 2014.gada 24.oktobra spriedumu civillietu /pers. A/

prasībā pret biedrību “/nosaukums/” par biedru kopsapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Civillietu tiesas kolēģija tiesas sēdē

k o ns t a t ē j a :

2012.gada 18.oktobrī /pers. A/ cēlusi Liepājas tiesā prasību (ar papildinājumiem) pret biedrību “/nosaukums/”, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem

2012.gada 26.aprīļa biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokolu Nr.1 un 2013.gada 19.februāra biedrības “/nosaukums/” biedru

kopsapulces protokolu Nr.3, un nodrošināt prasību. Prasība pamatota uz Biedrību un nodibinājuma likuma 36., 37., 38. un 40.pantu.

Ar Liepājas tiesas tiesneses 2013.gada 3.janvāra lēmumu noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Ar Liepājas tiesas 2014.gada 24.oktobra spriedumu prasība apmierināta, par spēkā neesošu atzīts 2012.gada 26.aprīļa Biedrības “/nosaukums/”

kopsapulces protokols Nr.1, uz kā pamata Uzņēmumu reģistrā pieņemts lēmums Nr.6-24/83699/1 un 2013.gada 19.februāra Biedrības “/nosaukums/”

biedru kopsapulces protokols Nr.3, uz kā pamata Uzņēmumu reģistrā pieņemts lēmums Nr.6-24/35170/1, no Biedrības “/nosaukums/” par labu /pers.

A/ piedzīti izdevumi 209,33 EUR.

Tiesa atzinusi, ka faktiski 2012.gada 26.aprīlī notikusi Biedrības “/nosaukums/” sapulce ar darba kārtību par mājas apsaimniekošanu un

pārvaldnieka maiņu, uz to bija ieradušies 24 biedrības biedri, /pers. B/ uz sapulci nebija ieradies. Paziņojumā par valdes sapulces sasaukšanu darba

kārtība nav uzrādīta, bet noteikts tās sasaukšanas laiks 2012.gada 26.aprīlis plkst.19.00.

2012.gada 26.aprīlī sapulcē ar darba kārtību par valdes sastāva maiņu faktiski nenotika, lēmums par minēto jautājumu pieņemts netika. No

uzrādītā biedru skaita tiesa secinājusi, ka lēmumi nevarēja tikt pieņemti, jo nebija kvoruma.

No protokola redzams, ka minētajā sapulcē reģistrējušās 16 personas, bet saraksts nodēvēts par dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sarakstu. Tiesa

secinājusi, ka Biedrības “/nosaukums/” valde neizprot un nenošķir divus tiesību institūtus - biedrības biedrs un dzīvokļu īpašnieks, tomēr minētam nav

nozīme jautājuma izskatīšanā.

2012.gada 26.aprīļa sapulces protokolā Nr.1 nav uzrādīta sapulces norises vieta un laiks, kas rada pamatotas šaubas par reālu sapulces norisi.

No 2012.gada 26.aprīļa “dalībnieku saraksta un balsojuma lapas” (protokols nr.1) redzams, ka izlemts darba kārtības jautājums par valdes

pārvēlēšanu un jaunas valdes ievēlēšanu, sapulcē piedalījušās 32 personas. Neviens cits, izņemot /pers. B/, sapulcē nav piedalījies, jo visu 32 personu

vārdā par jaunas valdes ievēlēšanu parakstījies /pers. B/ kā pilnvarotā persona.

No balsojuma lapas izriet, ka ticis skatīts jautājums par Biedrības valdes pārvēlēšanu, līdz ar to balsojumā varēja piedalīties tikai Biedrības biedri.

Biedru skaitā ieskaitītas personas, par kurām /pers. B/ parakstījies, kā par biedriem. /pers. B/ balsojis pretēji iesniegumos minētai biedru gribai.

Tiesa secinājusi, ka /pers. B/ nevarēja būt sapulces vadītājs, nevarēja vadīt sapulci, kā arī noformēt dalībnieku gribas izteikumu, kā pilnvarotā

persona, jo viņš rakstījis iesniegumu kopsapulces vadītājam, ka objektīvu iemeslu dēļ nevar piedalīties 2012.gada 26.aprīļa kopsapulcē.

Nav pamatots atbildētāja viedoklis, ka balsojums pa /pers. C/ nav noticis, jo viņa savu kandidatūru atsaukusi. /pers. C/ savu kandidatūru

atsaukusi tikai 2012.gada 5.jūnijā, bet sapulce notikusi 2012.gada 26.aprīlī.

Tiesa atzinusi, ka lietas iztiesāšanas gaitā pierādīts, ka sapulce faktiski nav notikusi un līdz ar to atsevišķam vērtējumam par sapulces vietas un

laika nenorādīšanu nav būtiska nozīme. Tiesa konstatējusi, ka sapulce par jaunas valdes ievēlēšanu 2012.gada 26.aprīlī nav notikusi un atbildētāja

sagatavotie dokumenti par sapulces norisi un balsojumu neatbilst patiesībai.

Atbildētājs nav ņēmis vērā apstākli, ka pilnvaru esamība nerada tiesisku pamatu neievērot Biedrību un nodibinājuma likumā noteikto kārtību par

sapulces reālu norisi laikā, vietā un telpā.

Tiesa konstatējusi, ka 2013.gada 19.februārī bija dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, kurā nebijis kvorums, lēmumi nav pieņemti. Tiesa secinājusi, ka

cita valdes ievēlēšanas protokola nepieciešamība un ieraksta izmaiņas Uzņēmumu reģistrā saistāmas ar iepriekšējās valdes ievēlēšanas kārtības un fakta

neatbilstības likumam apzināšanos no atbildētāja puses.

2013.gada 19.februāra Biedru sapulces protokols Nr.3 pēc tā satura un formas neatbilst Biedrības nodibinājuma likuma un Biedrības Statūtu

prasībām un liecina par sapulces sasaukšanas, norises un dokumentu tapšanas neatbilstību tajā norādītiem faktiskiem apstākļiem.

Neviens no lieciniekiem neapstiprināja paziņojuma par 2013.gada 19.februāra sapulces norises vietu un laiku esamību, arī protokolā nav norādes

par vietu un laiku. No atbildētāja sniegtiem paskaidrojumiem izriet, ka /pers. B/ viedokli par dažādiem svarīgiem jautājumiem iegūst aptauju veidā.

Citu biedru saņemtais akcepts valdes sastāvam, kurš noteikts ar 2013.gada 19.februāra protokolu, nav bijis atbilstošs likumam un tā iegūšana

neatbilst arī nodibinātiem faktiskajiem apstākļiem. Biedrības valdes vēlēšanu rezultāta iegūšanai izmantotas Dzīvokļu īpašnieku likumā noteiktās gribas

izteikuma metodes. Tiesa secinājusi, ka atbildētājs neizprot Biedrības (un to biedru) un Dzīvokļu īpašnieku kopības atšķirīgās tiesības, statusu,

kompetenci un to atšķirīgo reglamentējošo normatīvo bāzi.

Biedru sapulces protokolā atspoguļotais balsojums nesakrīt ar biedru sapulces balsošanas sarakstiem. Atbildētājs iesniedzis Biedru sarakstus ar

dažādu biedru skaitu un lietā iesniegti dokumenti ar dažādu biedru skaita uzrādījumu uz 2013.gada 19.februāri.

No liecinieku sniegtām liecībām izriet, ka personu paraksti, kuri paši parakstījušies uz balsojuma lapas, iegūti aptaujas veidā.

Tiesa konstatējusi, ka 2013.gada 19.februārā sapulces dokumentos atspoguļotais neatbilst faktiskiem apstākļiem par sapulces sasaukšanu,

faktisko norisi, balsojumu. Nav ievērota Biedrību un nodibinājuma likuma 37.panta 4.1daļa.

Atbildētāja biedrība “/nosaukums/” iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot Liepājas tiesas 2014.gada 24.oktobra spriedumu pilnībā un lūdzot

atstāt spēkā 2012.gada 26.aprīļa biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokolu Nr.1 un 2013.gada 19.februāra biedrības “/nosaukums/” biedru

kopsapulces protokolu Nr.3.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka sprieduma forma nav korekti pareizi sagatavota kā to pieprasa Civilprocesa likuma 193.panta otrā daļa.

Tiesa nav sniegusi pamatojumu spriedumā minētajiem faktiem un atrunātajām likuma normām, nav pamatojusi, kāpēc tiek atbalstīti vai noraidīti

vienas vai otras puses iesniegtie argumenti un pierādījumi. Nospriests piedzīt no biedrības “/nosaukums/” par labu /pers. A/ izdevumus 209,33 EUR,

nenosakot vai tie ir tiesas izdevumi vai ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi.

Norāda, ka par sīkumu uzskatāms gan tas, ka protokolā bija nepilnības, gan tas, ka sapulces norises brīdi /pers. D/ bija pie Lietuvas robežas dēļ

automašīnas problēmām. Ja sapulces dalībnieki neiebilst un neceļ pretenzijas par to, ka /pers. B/ ir bijis prombūtnē, telefoniski ir sazvanījies un ziņojis par

savu neierašanos, nav pamata uzskatīt, ka lemtu savādāk, ja /pers. B/ būtu atradies šajā sapulcē. Ir iespējams vadīt, konsultēt, vienoties no attāluma, ja

var sazināties.

2012.gada 26.aprīļa protokols Nr.1 uzskatāms par spēkā esošu, jo iedzīvotāji pilnvarojuši /pers. B/ lemt viņu vietā saistībā par namu

apsaimniekotāju maiņu. Iesniegumus parakstījušas 31 balss tiesīgā persona no 56, kas ir kvorums. Lietas materiālos redzams, ka 2012.gada 26.aprīļa

protokolā minēta gan vieta, gan laiks.

2012.gada 26.aprīļa protokols ir spēkā esošs, jo Uzņēmumu reģistrā pirms lēmuma pieņemšanas visi dokumenti ir izskatīti un pārbaudīti,

pamatojoties uz likumu “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 18.1pantu.

2013.gada 19.februāra sapulces darba kārtības paziņojumā bija norādīta darba kārtība - sapulces vadītāja un protokolista ievēlēšana, dalībnieku

reģistrācija, jautājumu lemšana, biedrības valdes apstiprināšana, jautājumi par pārvaldīšanu. Uzsver, ka lietas materiālos ir 2013.gada 19.februāra

protokols par kopsapulces norisi, kur ir atrunāts gan laiks, gan vieta.

Uzskata, ka tiesa nav ņēmusi vērā to, ka starp prasītāju un /pers. B/ ir interešu konflikts, kā rezultātā ir cīņa par valdes priekšsēdētāja un valdes

locekļa amatu biedrībā “/nosaukums/”. Vērš uzmanību, ka /pers. B/ ir viens no biedrības “/nosaukums/” dibinātāju pārstāvjiem.

Tiesa nav ņēmusi vērā /pers. B/ 2012.gada 21.novembra pretprasības pieteikumu. Ņemot vērā 2012.gada 24.marta kopsapulces protokolu, un

/pers. B/ pretprasības pieteikumu, secināms, ka biedrībā uz to brīdi bija 56 biedri. Prasītāja sniegusi nepatiesu informāciju un uzskatāms, ka 2012.gada

24.marta lēmums nav spēkā esošs.

Prasītāja iesniegusi paskaidrojumus par apelācijas sūdzību, lūdzot apelācijas sūdzību noraidīt kā nepamatotu. Norāda, ka lietas materiālos ir

pierādījumi un atbildētājs apstiprina, ka /pers. B/ 2012.gada 26.aprīlī Biedrības sapulces laikā bija pie Lietuvas robežas dēļ automašīnas problēmām,

turklāt lietas materiālos atrodas viņa iesniegums kopsapulces vadītājam, kurā norādīts, ka viņš nevar piedalīties kopsapulcē. Norāda, ka /pers. B/ balsojis

pretēji iesniegumos minētajai biedru gribai.

Tiesa pamatoti izvērtējusi visus lietas apstākļus, liecinieku sniegtās liecības un pierādījumus attiecībā uz 2013.gada 19.februāra Biedrības sapulci.

Biedru sapulces protokolā nav norādīta darba kārtības apspriešanas gaita un saturs, protokolā norādītais balsojums nesakrīt ar biedru sapulces

balsošanas sarakstiem, protokols neatbilst likuma prasībām.

Attiecībā par atbildētāja norādīto, ka nav saprotams, kādi izdevumi tiek piedzīti no atbildētāja, atsaucas uz Civilprocesa likuma 41.pantu.

Norāda, ka spriedums ir pilnīgi saprotams, detalizēti pamatots un atbilstošs Civilprocesa likuma 193.pantam.

Novērtējot lietā esošos pierādījumus, pušu paskaidrojumus, un apelācijas sūdzības motīvus, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka prasība apmierināma

daļēji.

Prasītāja/pers. A/ cēlusi prasību, lūdzot atzīt par spēkā neesošiem 2012.gada 26.aprīļa biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokolu

Nr.1 un 2013.gada 19.februāra biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokolu Nr.3, pamatojoties uz pieļautiem pārkāpumiem sapulces

sasaukšanas kārtībā un lēmumu pieņemšanā.

Tiesas kolēģija pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432.panta piekto daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu novērtējumam

attiecībā par pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem abu sapulču sasaukšanas kārtībā.

Pirmās instances tiesa pamatoti no lietas materiāliem konstatējusi, ka 2012.gada 26.aprīļa sapulce, uz kuras pamata Uzņēmumu reģistra valsts

notārs 2012.gada 26.jūnijā pieņēma lēmumu Nr.6-24/83699/1 par citu valdes sastāvu faktiski nav notikusi.

Apstrīdēto 2012.gada 26.aprīļa biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokolu Nr.1 parakstījis /pers. B/, kurš protokolā norādīts kā

sapulces vadītājs.

/pers. B/ tiesā iesniegtajos dokumentos norādījis, ka 2012.gada 26.aprīlī automašīnas defekta dēļ atradies Lietuvā un laikus nav varējis tikt mājās.

Apelācijas sūdzībā norādīts, ka /pers. B/ nepiedalīšanās sapulcē uzskatāma par sīkumu, ja sapulces dalībnieki neiebilst par viņa prombūtni.

Ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka faktiski /pers. B/ nav piedalījies un vadījis 2012.gada 26.aprīļa sapulci, līdz ar to 2012.gada 26.aprīļa sapulce

nav notikusi un 2012.gada 26.aprīļa biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokols Nr.1 atzīstams par spēkā neesošu.

Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesa savā spriedumā ir pareizi konstatējusi pārkāpumus biedrības 2013.gada 19.februāra

dalībnieku sapulces sasaukšanā, taču savu izvēli Biedrību un nodibinājuma likuma 40.panta pirmā daļa paredzēto tiesisko seku piemērošanā nav saistījusi

ar lietas apstākļu un seku, ko radījis apstrīdētais lēmums, izvērtēšanu.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 34.panta otro daļu visiem biedrības biedriem ir tiesības piedalīties biedru sapulcē, turklāt biedrs var

piedalīties un balsot biedru sapulcē arī ar pārstāvja starpniecību, kuram izdota rakstveida pilnvara, ja biedrības statūtos nav noteikts citādi.

Biedrības statūtu 8.4.punktā noteikts, ka biedru sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi biedrības biedri personīgi vai ar pārstāvja starpniecību, ja pārstāvim

izdota rakstiska pilnvara.

Lietas materiālos atrodas 32 dzīvokļu īpašnieku izdotas rakstveida pilnvaras /pers. B/, kurās /pers. B/ pilnvarots pārstāvēt pilnvardevēju intereses

visos jautājumos, kas saistīti ar biedrības valdes vēlēšanām, mājas apsaimniekošanu, renovāciju, kredītu ņemšanu bankā mājas renovācijai un citos ar

apsaimniekošanu saistītos jautājumos.

Pilnvaras uz 2013.gada 19.februāri bija spēkā, turklāt lietas materiālos nav iesniegti pierādījumi par pilnvaru atsaukumu, līdz ar to pilnvarās izteiktā

griba bija saistoša pilnvarotajam pārstāvim piedaloties biedru sapulcēs.

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 40.panta pirmo daļu, lai tiesa var atzīt biedru sapulces lēmumu par spēkā neesošu, tiesai jākonstatē,

ka lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar likumu vai statūtiem vai pieļauti būtiski pārkāpumi sapulces sasaukšanā vai lēmuma pieņemšanā.

Biedrību un nodibinājuma likuma 39.panta pirmā daļa noteic, ka biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no

klātesošajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits. Biedrības “/nosaukums/” statūti nenosaka citādāku balsu skaitu lēmumu

pieņemšanai.

Tiesas kolēģija secina, ka 2013.gada 19.februāra biedru kopsapulcē jautājums par jaunas valdes ievēlēšanu tika pieņemts

saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 39.panta pirmo daļu – ar dalībnieku balsu vairākumu, pamatojoties uz /pers. B/

izdotajām pilnvarām.

Civillietu tiesu kolēģija secina, ka balsošanai /pers. B/ bija dota biedru lielākās daļas piekrišana, kas jebkurā gadījumā sastādītu vairāk kā pusi no

biedru balsīm.

Tiesai, izskatot jautājumu par biedru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu, jāņem vērā Biedrību un nodibinājuma likuma 40.panta pirmā

daļā ietvertais tiesiskais sastāvs.

Biedrību un nodibinājuma likuma 40.panta pirmā daļa atbilst dispozitīvas tiesību normas pazīmēm un šīs normas jēga un mērķis - pamatoti un

saprātīgi aizsargāt aizskartās tiesības un tiesiskās intereses.

Tiesai, izvērtējot celtās prasības pamatotību un to, vai ir pamats atzīt apstrīdētos dalībnieku lēmumus par spēkā neesošiem,

ir jāvērtē arī pieļautā pārkāpuma raksturs un jāvērtē pieņemto lēmumu radītās sekas.

Minētā tiesību norma dod tiesai tiesības noteiktos konstatētos apstākļos atzīt par spēkā neesošu kādu dalībnieku lēmumu, bet

neuzliek pienākumu tiesai visos pārkāpuma konstatēšanas gadījumos atcelt dalībnieku pieņemtos lēmumus.

Tiesas kolēģija pievienojas apelācijas sūdzībā norādītajai Satversmes tiesas atziņai, ka ne jebkurš procesuāls pārkāpums ir pietiekams pamats

lēmuma atcelšanai, jo pārkāpumam jābūt tādam, kas ļautu uzskatīt, ka gadījumā, ja procedūra būs ievērota, lēmums būtu citāds (Satversmes tiesas

1998.gada 13.jūlija spriedums lietā Nr.03-04).

Tātad procesuāla rakstura kļūdas un to ietekme uz gala lēmuma tiesiskumu ir vērtējamas saprātīgi (Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 18. marta

spriedums lietā Nr.SKA-69/2010).

Ņemot vērā minēto, Civillietu tiesu kolēģija secina, ka, neraugoties uz to, ka ir pieļauti pārkāpumi sapulces sasaukšanā, kas saskaņā ar Biedrību un

nodibinājuma likuma 40.panta pirmo daļu ir patstāvīgs pamats dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanai par spēkā neesošiem, tiesai, konstatējot Biedrību un

nodibinājuma likuma 40.panta pirmā daļā noteikto tiesisko sastāvu, jāizvērtē, vai normā paredzētās tiesiskās sekas ir vai nav piemērojamas.

Ar lietas materiālos pievienojamām pilnvarām pierādīts, ka /pers. B/ bijis pilnvarots piedalīties biedrības sapulcē ar lielāko biedru daļas balsu

vairākumu, līdz ar to 2013.gada 19.februāra sapulce atzīstama par lemttiesīgu. Ar izdotajām pilnvarām /pers. B/ bija tiesīgs pārstāvēt biedru intereses

jautājumā, kas saistīts ar biedrības “/nosaukums/” valdes vēlēšanām.

2013.gada 19.februāra biedrības “/nosaukums/” lēmums par izmaiņām valdes sastāvā atzīstams par atbilstoši Biedrību un nodibinājuma likuma

39.panta pirmajai daļai, jo saskaņā ar /pers. B/ izdotajām pilnvarām, balsu vairākums lēmuma pieņemšanā sastādīja vairāk kā pusi no klātesošajiem

biedriem.

Atbildētāja norādes uz to, ka tiesa nav ņēmusi vērā, ka starp prasītāju un /pers. B/ ir interešu konflikts, cīņa par valdes priekšsēdētāja un valdes

locekļa amatu, norādes uz prasītājas rīkotajām kopsapulcēm konkrētā lietā nav attiecināmas uz prasības priekšmetu un pamatu. Tiesas kolēģija atzīst, ka

minētie argumenti norāda uz lietas dalībnieku savstarpēju iespējamu konfliktu, tomēr šie apstākļi nevar būt par pamatu, lai 2013.gada 19.februāra biedru

kopsapulces lēmumu atzītu par spēkā neesošu.

Vērtējot prasītāja tiesību aizskārumu, tiesa secina, ka pieļautais likuma pārkāpums sapulces sasaukšanas kārtībā ir atzīstams par formālu, kas, ja

būtu ievērota sapulces sasaukšanas kārtība, nemainītu 2013.gada 19.februāra biedru sapulcē pieņemto lēmumu.

/pers. B/ 2013.gada 9.februāra biedru kopsapulcē realizēja savas kā biedra pamattiesības, kas izpaužas lēmumu pieņemšanā caur biedrības biedru

sapulcēm, iespējā balsot atbilstoši viņam piederošajam balsu skaitam.

Tiesas kolēģija secina, ka apstrīdētais 2013.gada 19.februāra biedrības biedru kopsapulces lēmums neskar prasītājas tiesības, jo tas pieņemts ar

būtisku balsu vairākumu, kuru prasītāja nebūtu varējusi ietekmēt. Līdz ar to tiesa konkrētajā gadījumā nekonstatē prasītājas tiesību aizskārumu.

Pie šādiem apstākļiem Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka Biedrību un nodibinājuma likuma 40.panta pirmajā daļā paredzētās tiesiskās sekas nav

piemērojamas, līdz ar to prasība par 2013.gada 19.februāra biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokolu Nr.3, atzīšanu par spēkā neesošu, ir

noraidāma.

Atsaucoties uz apelācijas sūdzībā minēto, tiesas kolēģija norāda, ka pamatojoties uz likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”

18.1panta otro daļu, Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst biedrības vai nodibinājuma lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude. Strīdi par

reģistrējamo dokumentu sastādīšanas faktiskajiem apstākļiem izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā, par ko prasītāja ir iesniegusi

tiesā prasības pieteikumu.

Kas attiecas uz apelācijas sūdzībā norādīto uz 2012.gada 21.novembra atbildētāja pretprasības pieteikumu, tiesas kolēģija konstatē, ka nekāda

pretprasība pirmās instances tiesā nav pieņemta izskatīšanai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta otro daļu apelācijas instance izskata tikai tos

prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā, prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

Konkrētajā civillietā tiek skatīta prasība par 2012.gada 26.aprīļa biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokola Nr.1 un 2013.gada

19.februāra biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokola Nr.3 atzīšanu par spēkā neesošiem.

Tiesas kolēģija noraida apelatora argumentu, ka no pirmās instances tiesas sprieduma nav saprotama tā forma un saturs saskaņā ar Civilprocesa

likuma 193.panta otro daļu. Tiesas kolēģija nekonstatē minētā panta pārkāpumu, pirmās instances spriedumā ir konstatēti fakti, pierādījumi, kā arī

norādīti normatīvie akti uz kuriem tiesa pamatojusi savus secinājumus. No sprieduma rezolutīvās daļas ir nepārprotami saprotams pirmās instances tiesas

nolēmums.

No pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļas redzams, ka tiesa ir atsaukusies uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka

pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro

daļu, tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Konkrēta tiesas izdevumu veida nenorādīšana nav uzskatāma par būtisku procesuālu pārkāpumu.

Sakarā ar to, ka prasība apmierināta daļēji, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama puse no

samaksātās kancelejas nodevas: par liecinieku uzaicināšanu 12,81 EUR (1/2 no 25,61 EUR), un par dokumentu kopiju izgatavošanu 3,79 EUR (1/2 no

7,57 EUR), kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.pantu piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi par rakstveida pierādījumu iegūšanu 11,95 EUR

un izdevumi advokāta (I.Kibelko) palīdzības samaksai 68,87 EUR, tas ir kopā piedzenami tiesāšanās izdevumi 97,42 EUR.

Tiesas kolēģija konstatē, ka par apelācijas sūdzību bija maksājama valsts nodeva 71,14 EUR, bet atbildētājs ir samaksājis 142,28 EUR, tāpēc

atzīst, ka pārmaksātā valsts nodeva 71,14 EUR atbildētājam ir atmaksājama.

Ņemot vērā, ka no prasītājas par labu atbildētājam piedzenama puse no valsts nodevas par apelācijas sūdzības iesniegšanu, tas ir 35,57 EUR un

no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama puse no samaksātās valsts nodevas par prasības iesniegšanu 35,57 EUR, tas ir, vienādas summas, tiesas

kolēģija valsts nodevu nepiedzen.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu ar tiesas pavēstu piegādāšanu apelācijas instances tiesā saistītie izdevumi 7,27 EUR piedzenami par labu

valstij vienādās daļās no prasītājas un atbildētāja, tas ir 3,64 EUR no katra.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 2041., 430., 432., 434.pantu Civillietu tiesas kolēģija

nos prie da:

/pers. A/ prasību pret biedrības “/nosaukums/” par biedrības lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem apmierināt daļēji.

Atzīt par spēkā neesošu 2012.gada 26.aprīļa biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokolu Nr.1, prasību daļā par 2013.gada

19.februāra biedrības “/nosaukums/” biedru kopsapulces protokola Nr.3 atzīšanu par spēkā neesošu noraidīt.

Piedzīt no biedrības “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās

izdevumus 97,42 EUR (deviņdesmit septiņi eiro un 42 centi).

Piedzīt no biedrības “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, un /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij

izdevumus par tiesas pavēstu piegādāšanu 3,64 EUR (trīs euro un 64 centi) no katra.

Atmaksāt biedrībai “/nosaukums/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pārmaksāto valsts nodevu 71,14 EUR (septiņdesmit viens euro un 14

centi), kas samaksāta 30.12.2014.

Noteikt pusēm termiņu sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Kurzemes

apgabaltiesā un iemaksājot 284,57 EUR drošības naudu.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese R.Vīva

Tiesnese L.Vēbere

Tiesnese A.Klaiše