Court partially allows child support claim, awarding monthly payments based on student status and costs.

Lietas Nr. C07075514

Lietas arhīva Nr. C-0755-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2014. gada 20.novembrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese J.Bebriša

ar tiesas sēdes sekretāri I.Šali,

piedaloties prasītājam /pers. A/

atbildētāja /pers. B/ pilnvarotajai personai /pers. C/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ pieteikumu maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2014. gada 8.septembrī /pers. A/ (turpmāk tekstā prasītājs) iesniedzis Aizkraukles rajona tiesā pieteikumu maza apmēra prasībā pret tēvu /pers.

B/ (turpmāk tekstā atbildētāju) par uzturlīdzekļu piedziņu 175 EUR mēnesī līdz laikam, kamēr turpinās mācīties.

Ar 2014.gada 9.septembra lēmumu pieteikums tika atstāts bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai, trūkumi tika novērsti un pieteikums

pieņemts, ierosināta civillieta.

Pēc atbildētāja paskaidrojumu saņemšanas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.2 6 panta pirmo daļu 2014.gada 27.oktobrī tiesnese

pieņēma lēmumu lietu skatīt mutvārdu procesā.

Pieteikumā prasītājs norāda, ka dzīvo kopā ar māti, studē /Nosaukums/ pilna laika budžeta grupā. Vēlas piedzīt no tēva uzturlīdzekļus 175 EUR

mēnesī līdz laikam, kamēr pats spēs sevi uzturēt.

Prasība pamatota uz Civillikuma 179.pantu.

Atbildētājs iesniedzis lietā Civilprocesa likuma 148. panta kārtībā paredzētos rakstveida paskaidrojumus par prasību, kuros norāda, ka prasību

atzīst daļēji, dēla uzturam varētu maksāt 85 EUR mēnesī, kamēr dēls turpina mācīties (lietas 42.-43.lapa).

Tiesas sēdē prasītājs /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apstākļiem, savus izdevumus pamatoja atbilstoši

lietā iesniegtajam izdevumu aprēķinam, norādīja, ka mācās /Nosaukums/ 1.kursā, dzīvo kopmītnēs, kuras izmaksā 51 EUR mēnesī. Transports uz

mājām apmēram 40-50 EUR, E talons 16 EUR, pārtika 160 EUR, trenažieru zāle 25 EUR, telefona pieslēgums 4 EUR, higiēnas preces 10 EUR, frizieris

10 EUR. Šobrīd nekādus medikamentus nelieto un ārstus neapmeklē, kultūras pasākumus neapmeklē, jo nav līdzekļu. Neparedzētus izdevumus nevar

konkrēti nosaukt. Māte periodiski dod naudu, apmēram 175 EUR, ko parasti ieskaita bankas kontā, arī dod pārtikas produktus. Stipendiju nesaņem.

Vasarā strādāja, lai iegādātos apģērbu, apavus. Vēlētos īrēt dzīvokli, jo kopmītnē nevar mācīties. Tēva sūtīto naudu no pasta nav izņēmis, jo nezināja

lietas iznākumu. Viņam zināms, ka tēvs iegādājies jaunu automašīnu. Tēvs dzīvo pie savas mātes, viņam pieder pusmāja un nemaksā ne par elektrību, ne

par malku, to dara vecā māte. Mātei arī pieder pusmāja, kur tagad dzīvo māte un viņš. Māte strādā bērnu dārzā.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ pilnvarotā pārstāve /pers. C/(pilnvara lietas 72. lapa)prasību atzina daļēji, to pamatoja uz rakstveida

paskaidrojumos norādīto un papildināja, ka vairāk kā 85 EUR mēnesī atbildētājs nevar maksāt dēla uzturam. Savos paskaidrojumos atbildētājs ir

norādījis savus ienākumus un izdevumus, to aprēķins iesnigts lietā. Izdevumi mēnesī atbildētājam vidēji sastāda 556,35 EUR, bet ienākumi 704,59 EUR.

Atbildētājs maksā divus kredītus par vasaras un ziemas riepu iegādi automašīnai, kura atrodas pie prasītāja mātes. Uzskata, ka nav pierādīti izdevumi par

medikamentu iegādi, ārsta apmeklējumiem, kultūras pasākumiem, mācību līdzekļu iegādi. Apģērba iegādei var izlietot mēnesī mazāk līdzekļu un

apģērbties lētāk. Nav izprotams, kas ir neparedzētie izdevumi. Ja vecāki varētu dot tik lielu summu prasītāja iztikai, tad to varētu tērēt. Studentam ir

jāaprobežojas ar minimumu. Tēvs neatsakās maksāt uzturlīdzekļus un tos jau divus mēnešus ir pa pastu dēlam nosūtījis, ko apliecina iesniegtie pasta

sūtījumi. Abiem vecākiem pieder puse no nekustamajiem īpašumiem, mātei pieder automašīna.

MOTĪVU DAĻA

Tiesa, noklausījies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir

pamatota, bet apmierināma daļēji un no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami uzturlīdzekļi 100 EUR apmērā ik mēnesi līdz prasītājs pats spēs sevi

apgādāt.

Saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnus. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz

laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem

vecākiem.

Saskaņā ar Civillikuma 177. pantu, bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu,

bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un

intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

No minētā secināms, ka bērna pilngadības sasniegšana un vecāku varas izbeigšanās nav pamats vecāku atbrīvošanai no uztura došanas

pienākuma, pilngadības sasniegšana negroza vecāku un bērnu ar dzimšanu radušās attiecības. Civillikuma 179. pants neierobežo vecāku pienākumu

apgādāt bērnu ar bērna pilngadības sasniegšanu, bet ar laiku, kad viņi var sevi paši apgādāt. Tiesa ņem vērā arī pastāvošo tiesu praksi un konkrēti

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 26. novembra spriedumā lietā Nr.SKC-440/2008 izdarītos

secinājumus, kas veikti līdzīgā lietā pie līdzīgiem apstākļiem.

Likuma „Par valsts pensijām” 19. panta ceturtajā daļā dots izskaidrojums jēdzienam „līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt”, kas nozīmē,

ka par darba nespējīgiem uzskatāmi bērni, kuri mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā un, kuri nav

vecāki par 24 gadiem.

No lietā esošās dzimšanas apliecības redzams, ka /pers. A/, dzimuša /datums/, vecāki ir /pers. B/ un /pers. K/ (dzimusi /uzvārds/) (lietas 9.lapa).

Prasītājs mācās /Nosaukums/, ir pilna laika students, studiju programmā Muitas un nodokļu katedrā, ko apliecina mācību iestādes izziņa (lietas

11.lapa) un nav sasniedzis 24 gadu vecumu, ko apliecina viņa dzimšanas apliecība (lietas 9.lapa). Līdz ar to uzskatāms, ka viņš, lai gan ir pilngadīgs,

tomēr likuma „Par valsts pensijām” 19. panta ceturtās daļas izpratnē ir darba nespējīgs un nevar pats sevi apgādāt. Tiesa atzīst par pierādītu, ka

prasītājs nespēj šobrīd sevi apgādāt, jo ir pilna laika students, mācības šādā režīmā nav savienojamas ar darbu un pilnvērtīgu izglītības ieguvi, kas ir

pamats uzturlīdzekļu piedziņai no vecāka pilngadīgam bērnam.

No 2014.gada 25.augusta Pļaviņu novada domes izsniegtās dzīvesvietas deklarēšanas izziņas redzams, ka /pers. A/ deklarētā dzīvesvieta ir

/adrese/, bet, kā izriet no prasītāja paskaidrojumiem tiesas sēdē viņš dzīvo mātes īpašumā /adrese/, kas ir arī viņa mātes /pers. K/ dzīvesvieta (lietas

10.;68. lapa).

No prasības pieteikumā norādītā un prasītāja paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka prasītāju pašreiz uztur māte /pers. K/ un atbildētājs

prasītājam materiālu palīdzību līdz prasības iesniegšanai tiesā nesniedza. Atbildētājs 28.10.2014. pa pastu dēlam nosūtījis uzturlīdzekļus 85,37 EUR, bet

19.11.2014. 86 EUR, ko apliecina pasta orderi(lietas 73.-74.lapa). Nosakot uzturlīdzekļu apmēru, tiesa vērtē abu prasītāja vecāku mantisko

stāvokli.

Prasītāja mātes /pers. K/ ienākumi ir darba alga pirmskolas izglītības iestādē /Nosaukums A/ vidēji mēnesī pēc nodokļu ieturējuma 387.90 EUR,

ko apliecina /Nosaukums/ 2014.gada 16.septembra izziņa Nr.3-5/14/175 (lietas 26 lapa).

Atbildētāja ienākumi mēnesī ir darba alga SIA “/Nosaukums/” un tā vidēji mēnesī ir 1025.20 EUR pirms nodokļu nomaksas, ko apliecina Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras 2014.gada 25.septembra izziņa Nr.14/2078783 (lietas 38.lapa).

Ieskatoties Tiesu informatīvās sistēmas Zemesgrāmatu reģistrā redzams, ka uz atbildētāja vārda reģistrēta ½ domājamā daļa nekustamā īpašuma

/adrese A/ (lietas 66.-67.lapa), Ceļu satiksmes direkcijas reģistrā nav datu par transportlīdzekļu reģistrāciju uz atbildētāja vārda.

Ieskatoties Tiesu informatīvās sistēmas Zemesgrāmatu reģistrā redzams, ka uz prasītāja mātes /pers. K/ vārda reģistrēts ¾ domājamās daļas

nekustamā īpašuma /adrese B/ (lietas 68.-69.lapa), Ceļu satiksmes direkcijas reģistrā ir dati, ka uz prasītāja mātes /pers. K/ vārda reģistrēts

transportlīdzeklis Passat Variant, reģistrācijas Nr./TL numrs/ (lietas 70.-71. lapa).

Civilprocesa likuma 97. panta pirmā daļa nosaka, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Prasītājs prasības pieteikumā ietvēris uzturlīdzekļu aprēķinu par mēnesī viņa uzturam nepieciešamo summu 175 EUR apmērā, ko prasītājs

apstiprināja arī tiesas sēdē. Prasītāja nepieciešamie mēneša izdevumi ir uzturam 160 EUR , medikamentiem, vitamīniem 50 EUR, higiēnas (frizieris)

precēm 20 EUR , apģērbam 50 EUR mēnesī, telefona pieslēgums 4 EUR mēnesī, par kopmītni 51 EUR mēnesī, veļas mazgāšana kopmītnē 10 EUR

mēnesī, kultūras pasākumu apmeklējumiem 40 EUR mēnesī, neparedzētiem izdevumiem 20 EUR mēnesī, ceļa izdevumiem mēnesī 61 EUR, trenažiera

zāles abonements 25 EUR mēnesī, ar mācībām saistīties izdevumi 20 EUR, par ko sastādīta izdevumu tāme(lietas 22.lapa).

Izvērtējot prasītāja norādītos viņa mēneša izdevumus, tiesa atzīst, ka prasītāja norādītie izdevumi kopumā ir pamatoti, šādi izdevumi ir

nepieciešami iztikai, dzīvesvietas un mācību procesa nodrošināšanai, tomēr prasītājs ir norādījis pēc tiesas ieskata dažās pozīcijās nesamērīgi lielus

izdevumus un to izlietošana nav pierādīta. Atbildētāja pilnvarotā persona apstrīdēja prasītāja izdevumu nepieciešamību katru mēnesi- medikamentiem,

vitamīniem 50 EUR, apģērbam 50 EUR, kultūras pasākumu apmeklējumiem 40 EUR mēnesī, neparedzētiem izdevumiem 20 EUR mēnesī, ar mācībām

saistītiem izdevumiem 20 EUR, uzskatot, ka tie ir pārāk lieli vai ekskluzīvi. Prasītājs tiesas sēdē nevarēja konkrēti pamatot šos izdevumus un tiesa atzīst,

ka šobrīd šādi izdevumi lietā nav pierādīti un pieļauj, ka varētu tikt tērēti līdzekļi mazākā apmērā, kā arī atzīst, ka bērna uzturēšanas izdevumiem jābūt

samērīgiem ar abu vecāku mantas stāvokli, tādejādi tie plānojami, ņemot vērā abu vecāku mantiskās iespējas(ienākumus un izdevumus).

Likuma „Par valsts pensijām” 19. panta ceturtajā daļā dots izskaidrojums jēdzienam „līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt”, kas nozīmē,

ka par darba nespējīgiem uzskatāmi bērni, kuri mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs vai augstskolās dienas nodaļā un, kuri nav

vecāki par 24 gadiem.

Prasītājs mācās /Nosaukums/ dienas nodaļā, ko apliecina mācību iestādes izziņa (lietas 13.lapa) un nav sasniedzis 24 gadu vecumu, ko apliecina

viņa dzimšanas apliecība (lietas 9.lapa). Līdz ar to uzskatāms, ka viņš, lai gan ir pilngadīgs, tomēr likuma „Par valsts pensijām” 19. panta ceturtās daļas

izpratnē ir darba nespējīgs un nevar pats sevi apgādāt. Tiesa atzīst par pierādītu, ka prasītājs nespēj šobrīd sevi apgādāt, jo mācās augstskolā, bet

mācības šādā režīmā nav savienojamas ar darbu un pilnvērtīgu izglītības ieguvi, kas ir pamats uzturlīdzekļu piedziņai no vecāka pilngadīgam bērnam.

Prasītājs dzīvo kopā ar māti un atrodas pilnā viņas apgādībā, prasītāja mātes vienīgie ienākumi pēc nodokļu ieturējuma ir 387.90 EUR, ko

apliecina /Nosaukums/ izdotā izziņa (lietas 26 lapa), savukārt atbildētāja ienākumi ir 1025.20 EUR pirms nodokļu nomaksas, ko apliecina Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūras izdotā izziņa (lietas 38.lapa). Prasītājs nav norādījis, kādi ir viņa mātes ikmēneša izdevumi, tāpat nav iegūtas

konkrētas ziņas par naudas summu, kādu māte sniedz ik mēnesi dēla uzturam(uzsākot septembrī mācības, māte kontā ieskaitījusi trīs maksājumos 180

EUR, lietas 23.-25.lapa). Atbildētājs iesniedzis lietā izdevumu aprēķinu, pie tam daļa no izdevumiem sastāda 2013., 2014.gadā ņemto aizdevumu

segšana ģimenes vajadzībām( lietas47.-55.lapa). Tiesai nav pamata apstrīdēt izdevumu pamatotību, jo lietā pievienoti to apliecinoši dokumenti(lietas 44.-

61.lapa).

Ņemot vērā Civillikuma 179. pantā noteikto, ka abiem vecākiem ir vienāds pienākums uzturēt bērnu samērā ar viņu mantas stāvokli, līdz bērns

var sevi pats apgādāt un izvērtējot prasītāja vecāku mantisko stāvokli, kā arī prasītāja uzturam nepieciešamos izdevumus, tiesa atzīst, ka no atbildētāja

piedzenami uzturlīdzekļi par labu prasītājam 100 EUR apmērā ik mēnesi līdz viņš spēs sevi apgādāt. Šāds uzturlīdzekļu apmērs ir atbilstošs un samērīgs

atbildētāja mantiskajam stāvoklim un finansiālajām iespējām, kā arī atbilstošs prasītāja izdevumiem. Tiesas ieskatā uzturlīdzekļus šādā apmērā, ņemot

vērā tiesas secinājumus par prasītāja mātes ienākumiem un mantisko stāvokli, ir spējīga dēla uzturam dot arī prasītāja māte.

Ņemot vērā apstākli, ka līdz tiesas sēdes dienai atbildētājs ir maksājis uzturlīdzekļus prasītājam par septembra mēnesi 85,37 EUR, par oktobra

mēnesi 86 EUR, tie atrēķināmi no piedzenamās uzturlīdzekļa mēneša summas un uzturlīdzekļi 100 EUR apmērā ik mēnesi piespriežami no 2014.gada

1.novembra. Bez tam, pie uzturlīdzekļu apmēra noteikšanas tiesa ņem vērā, ka uzturlīdzekļu maksājumam ir ilgstošs raksturs, kas var tikt grozīts,

mainoties vecāku mantiskajam stāvoklim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1. punktu pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā

daļā nekavējoties izpildāmi spriedumi par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai. Prasītājs prasības pieteikumā izteicis lūgumu izpildu rakstu izsniegt

nekavējoties, tiesa atzīst, ka šis lūgums ir apmierināms.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu, prasītāji lietās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

Tādejādi saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu tiesas izdevumi valsts ienākumos piedzenami no atbildētāja, kas ir valsts nodeva un ar

tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi. Valsts nodeva nosakāma saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta b)

apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 3. punkta noteikumiem. Tā kā uzturlīdzekļu gada maksājumu kopsumma ir 1028,63EUR , tad piedzenamās valsts

nodevas apmērs ir 154,29 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktu no atbildētāja valsts ienākumos piedzenami arī ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3.93 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei. Tiesa atzīst, ka atbildētājai daļā par tiesas izdevumu piedziņu, nosakāms desmit dienu termiņš sprieduma labprātīgai

izpildei.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta b) apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 3. punktu, 39.panta pirmās daļas

5.punktu, 42. panta pirmo daļu, 189.,190.,193., 194., 204. 1 , 250.27pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus par 2014.gada

septembra mēnesi 14 EUR(četrpadsmit euro), par 2014.gada oktobra mēnesi 14,63 EUR(četrpadsmit euro 63 centus), un sākot no 2014.gada

1.novembra 100 EUR (viens simts euro) ik mēnesi līdz laikam, kad /pers. A/ pats spēs sevi apgādāt, bet ne ilgāk kā līdz viņa 24 gadu

vecumam.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Prasību daļā par uzturlīdzekļu piedziņu 75EUR(septiņdesmit piecu euro) apmērā ik mēnesi noraidīt.

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos valsts nodevu 154,29 EUR (viens simts piecdesmit četrus euro 29 centus).

Piedzīt no /pers. B/ valsts ienākumos ar tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītos izdevumus 3.93 EUR (trīs euro 93 centus).

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā no pilna sprieduma pieejamības 2014.gada

26.novembrī, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots 2014.gada 26.novembrī.

Tiesnese J.Bebriša