Court dismisses fine due to procedural violations and expiration of investigation statute of limitations.

Lietas arhīva Nr. 1A-0215-19/15

ECLI:LV:RLPT:2019:1125.1A29021519.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 25.novembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Bērziņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/ (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) sūdzībā par Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka (turpmāk – iestāde) 2019.gada 17.maija lēmumu Nr.1-13.1/1095.

Aprakstošā daļa

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors R.Bračs 2019.gada 30.janvārī sastādījis /pers. A/ administratīvā pārkāpuma protokolu

ZZ Nr.729934 par to, ka 2018.gada 11.jūnijā plkst. 06:10 transportlīdzeklis TOYOTA ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ iebrauca

īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (Priedaines satiksmes mezgls), neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas pilsētas

domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 ,,Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”

5.punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta 49.punktā. Par minēto administratīvo pārkāpumu, iesniedzējai uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā.

Minēto protokolu-lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja augstākā iestādē.

Ar augstākās iestādes 2019.gada 17.maija lēmumu Nr.1-13.1/1095 nolemts 2019.gada 8.februāra iesniedzēja sūdzību ar reģistrācijas

numuru 1-13.1/480 noraidīt, savukārt administratīvā pārkāpuma protokolu-lēmumu ZZ Nr. 729934 atstāt negrozītu.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2019.gada 12.jūnijā saņemta sūdzība par iestādes 2019.gada 17.maija lēmumu Nr.1-13.1/1095. Ar

tiesneses 2019.gada 19.jūnija lēmumu nolemts ierosināt tiesvedību, izskatīt lietu rakstveida procesā.

Sūdzības iesniedzējs sūdzībā norāda, ka apstrīd iestādes lēmumu šādu apstākļu dēļ.

Iesniedzējs norāda, ka transporta līdzeklis TOYOTA ir atbrīvots no nodevas samaksas, jo atbilstoši Jūrmalas pilsētas domes saistošo noteikumu

Nr.1 V.daļas 22.punktam, iesniedzēja sieva- /pers. B/ ir persona, kas atbilst šo noteikumu 21.1.1. un 21.1.2. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un no

nodevas samaksas atbrīvo vienu šīs personas lietošanā esošo ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli. Kā arī pastāv šo saistošo

noteikumu nosacījums 22.2. - ceļu satiksmes drošības direkcijā uz šīs personas vārda nav reģistrēti īpašumā, valdījumā vai turējumā esošie

transportlīdzekļi un personai ir derīga vadītāja apliecība ar tiesībām vadīt atbilstošas kategorijas transportlīdzekli.

Iesniedzējs norāda, ka Jūrmalas pašvaldības policija konstatēja, ka caurlaide ir bijusi noformēta no 2.07.2018. (tika veikta caurlaides

pārreģistrācija nekavējoši, kā tika saņemts pirmais pārkāpuma protokols) - 30.09.2018. Iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētā ir ilgstošu laiku, bet

atbrīvošana no nodevas un samaksas veikšanas kārtība ir bijusi ļoti mainīga (nodeva ir atcelta ziemas periodā 2013.gadā, ieviesta elektroniskā caurlaide

2017.gadā un saistošajiem noteikumiem bijuši 3 grozījumi). Šī iemesla dēļ, netika nokārtota caurlaide līdz 2018.gada 1.aprīlim, jo atbilstoši noteikumu

28.punktam 2017.gada 5.aprīlī tika iesniegts iesniedzēja sievas pieteikums caurlaides saņemšanai un apmaksājot pakalpojumu, iesniedzējs uzskatīja, ka

caurlaide turpmāk jākārto nebūs (nekur netika minēts, ka caurlaidei ir termiņš).

Iesniedzējs norāda, ka lietā nav strīda par transporta līdzekļa iebraukšanu, bet par caurlaides derīguma pārliecināšanos.

Iesniedzējs lūdz tiesu pārskatīt iepriekš minēto administratīvā pārkāpumā lēmumu un atzīt to, pamatojoties uz Latvijas APK 21.pantu (līdzīgi kā

pieņemts tiesas spriedums 2018.gada 8.jūnija lietā Nr.1A33025717 vai Rīgas apgabaltiesas lietā Nr.1A33015818), par maznozīmīgu un izbeigt

administratīvo lietvedību, atbrīvojot no administratīvās atbildības.

2019.gada 4.jūlijā tiesā no iestādes saņemts rakstveida paskaidrojums par /pers. A/ sūdzību.

Paskaidrojumā iestāde norāda, ka Noteikumu 5.punkts redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī noteic, ka laika periodā no

kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot

Noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus. Noteikumu 23.punkts nosaka, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts

identifikācijas numurs. Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli.

Pašvaldības policija paskaidro, ka iebraucot Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar Noteikumu 8.punkta 2.apakšpunktu ir

uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto

transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu

iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un Noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai.

Iestāde norāda, ka ziņas par to, ka iesniedzēja īpašumā esošais transportlīdzeklis 2018.gada 11.jūnijā pulksten 06.10 iebrauca īpaša režīma zonā

Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi tika saņemtas 2018.gada 14.novembrī, kad pildot amata pienākumus par Noteikumu

kontroli, Pašvaldības policijas lietvede /pers. C/ elektroniski sagatavoja ziņojumu Nr./numurs/ ar trīs pielikumiem dokumentu un procesu vadības sistēmā

,,DocLogix”, pēc kā, triju darba dienu laikā, t.i., 2018.gada 15.novembrī, atbildīgā amatpersona, Administratīvās nodaļas priekšnieks, Ē.Ločmelis

pieņēma lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības Nr. 1-28.1/17259 uzsākšanu.

Pašvaldības policijā dokumentu apritei jābūt operatīvai - ātri jāsasniedz izpildītājs, lai uzsāktu dokumenta izpildi. Dokumentu un procesu vadības

sistēma ,,DocLogix” Pašvaldības policijai palīdz pārvaldīt ienākošos, izejošos un iekšējos dokumentus, ļauj viegli piešķirt uzdevumus/rezolūcijas un

uzraudzīt to īstenošanu, parakstīt dokumentus ar elektronisko parakstu, kā arī veikt daudz citu funkciju. Ar ,,DocLogix” informācija un dokumenti ir

drošībā. Tas nozīmē, ka noteiktiem dokumentiem var piekļūt tikai darbinieki, kuriem piešķirtas attiecīgās tiesības. Lai veicinātu bezpapīru tehnoloģijas,

elektroniskās dokumentu darba plūsmas ir papildinātas ar speciālu elektronisko rezolūciju moduli. Modulis pielāgots rezolūciju sagatavošanai un vadībai,

lai nodrošinātu pilnvērtīgu dokumentu lietvedisko apriti.

Rezolūcija ir dienesta atzīme jeb atbildīgās amatpersonas uzrakstīts lēmums par šā dokumenta tālāku virzību. Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija

noteikumi Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā

notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” nosaka

elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs un kārtību, kādā notiek elektronisko

dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām. To 12.punkts paredz, ka

dokumenta dienesta atzīmes, saskaņojuma uzrakstu, atzīmi par dokumenta saskaņojumu, kā arī dokumenta apstiprinājuma uzrakstu un atzīmi par

dokumenta apstiprinājumu iestāde elektroniskajā dokumentā noformē atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu vai kā

atsevišķu datni, kuru paraksta kopā ar elektronisko dokumentu.

Kā redzams no lietai Nr.1A29021519 pievienotās dokumentu un procesu vadības sistēmas ,,DocLogix” izdrukas, Pašvaldības policijas

Administratīvās nodaļas priekšnieks Ē.Ločmelis 2018.gada 15.novembrī pulksten 9.12 ierakstījis ,,DocLogix” sistēmā dienesta atzīmi “Uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību” tādējādi pieņemot lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu un dodot uzdevumu attiecīgā

dokumenta izpildei. Šī datne satur informāciju par rezolūcijas autoru, datumu, kad tā parakstīta un uzdevumu, kas jāveic un tiek pievienota tā virzības

procesā, lai, sekmētu dokumenta ietverto jautājumu operatīvu un profesionālu risināšanu.

Pašvaldības policija vērš godātās tiesas uzmanību uz to, ka rezolūcija par administratīvās lietvedības uzsākšanu nav dokuments, kuram

nepieciešams elektronisks paraksts, bet gan darbība, ko veic darbinieks, kuram Dokumentu reģistrācijas sistēmā ir piešķirtas attiecīgās tiesības. Katra

administratīvā pārkāpuma lieta Dokumentu reģistrācijas sistēmā ir atsevišķa dokumentu kopa, savukārt rezolūcija “Uzsākt administratīvā pārkāpuma

lietvedību” ir atbildīgās amatpersonas darbība sistēmā.

Pašvaldības policija norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa īpašnieks norādīts

Iesniedzējs, tātad Iesniedzējs izsaukts paskaidrojumu sniegšanai uz Pašvaldības policiju pamatoti, jo Transportlīdzeklis neatbilst nevienam no Noteikumu

20. un 21.punkta kritērijiem.

Noteikumu 20.punkts nosaka, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt transportlīdzekļi, kas pielāgoti

vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, avārijas un specializēto dienestu transportlīdzekļi, ārvalstu diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi, Valsts

policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un

apkarošanas biroja un Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie

transportlīdzekļi.

Noteikumu 21.punkta 1.apakšpunkts noteic, ka nodevu nemaksāja pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide par fiziskajai

personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas valsts

transportlīdzekļu reģistrā, ja persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā, personai piederošais nekustamais īpašums atrodas Jūrmalas pilsētā,

nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas īres vai patapinājuma

līgumu.

Noteikumu 22.punkts paredz, ja persona atbilst Noteikumu 21.1.1. - 21.1.5. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no nodevas samaksas atbrīvo

vienu šīs personas lietošanā esošo Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no Noteikumu 22.1. vai 22.2.punktā

noteiktajiem nosacījumiem.

Noteikumu 24.punkta 6.apakšpunkts nosaka, ka pastāvīgo caurlaidi izsniedz personām, kuras ir atbrīvotas no nodevas samaksas saskaņā ar šo

noteikumu 21.1.1., 21.1.2. vai 21.2.apakšpunktu, derīga periodā, kurā ir spēkā atbrīvojums no nodevas samaksas. Ja caurlaidi izsniedz fiziskās personas

lietošanā esošam transportlīdzeklim vai citas valsts transportlīdzekļu reģistrā reģistrētam transportlīdzeklim, caurlaide ir derīga vienam nodevas periodam,

ja šajā laikā ir spēkā atbrīvojums no nodevas samaksas.

Noteikumu 25.punkts nosaka, ka perioda caurlaidi ar nodevas atvieglojumu, terminēto un pastāvīgo caurlaidi uzskata par personificēto caurlaidi.

Personificētās caurlaides saņemšanai persona iesniedz pieteikumu šo noteikumu VII nodaļā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu 26.punkts nosaka, ka informācijas sistēma, veicot datu apmaiņu, pēc stāvokļa uz katra gada 1.martu identificē personas, kuras atbilst

šo noteikumu 21.1.1., 21.1.2. un 21.2.apakšpunktā minētajiem kritējiem. Ja identificētajai personai ir tiesības uz atbrīvojumu no nodevas samaksas,

pastāvīgo caurlaidi Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrētajiem īpašumā, valdījumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem informācijas sistēmā

reģistrē bez personas pieteikuma līdz katra gada 15.martam. Personas pienākums pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā ir pārliecināties par

caurlaides derīgumu pašvaldības tīmekļa vietnē vai Jūrmalas pilsētas domes nodrošināto elektronisko pakalpojumu tīmekļa vietnē

www.epakalpojumi.jurmala.lv.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Pašvaldības policija uzsver, ka Noteikumi ir noformēti skaidri, saprotami, valodnieciski pietiekami un noteikti.

Automātiski un bez maksas caurlaides tiek reģistrētas tikai Jūrmalā deklarētām personām vai nekustamā īpašuma īpašniekiem visiem īpašumā, valdījumā

vai turējumā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Savukārt, iesniedzējam kā transportlīdzekļa īpašniekam, kura deklarētā dzīvesvieta kopš 2013.gada

30.decembra ir /adrese/, nebija pamata uzskatīt, ka viņam 2018.gada caurlaižu sezonā ir tiesības iebraukt Jūrmalā bez derīgas caurlaides. Ņemot vērā to,

ka iesniedzēja laulātā dzīvo Jūrmalā un 2017.gadā caurlaide tika noformēta ar atbrīvojumu par /pers. B/ lietojumā esošu transportlīdzekli kā Jūrmalas

pašvaldībā deklarētai personai un/vai nekustamā īpašuma īpašniecei, tad Pašvaldības policija secina, ka iesniedzējs varēja zināt un tam vajadzēja zināt, ka

Jūrmalas pilsētas īpašajā režīma zonā ir noteikta vienota transportlīdzekļu kustības organizācija, kas noteikta Noteikumos un vienlīdz attiecas uz visiem

transportlīdzekļiem, kas iebrauc šajā zonā. Pašvaldības policija nekonstatē īpašus (izņēmuma) apstākļus, kas būtu lieguši Iesniedzējam un viņa laulātajai

arī pirms 2018.gada caurlaižu sezonas izpildīt Noteikumu prasības un nokārtot caurlaidi ar nodevas atbrīvojumu.

Bez tam par caurlaides spēkā esību vai neesamību var pārliecināties, ievadot transportlīdzekļa reģistrācijas numuru un reģistrācijas apliecības

numuru Jūrmalas mājaslapā jurmala.lv, ko, secināms, ka iesniedzējs neizdarīja.

Noteikumu 31.punkts nosaka, ka caurlaides (izņemot automātisko elektronisko caurlaidi) izsniegšanu pamato informācijas sistēmas elektronisks

apliecinājums, ja persona izmanto e-pakalpojumu, vai šī apliecinājuma izdruka, ja caurlaidi saņem Jūrmalas pilsētas domes Apmeklētāju apkalpošanas

centrā vai citā Jūrmalas pilsētas domes struktūrvienībā. Savukārt Noteikumu 32. punkta 4.apakšpunkts nosaka, ka caurlaides izsniegšanas elektronisks

apliecinājums (tā izdruka) satur caurlaides derīguma termiņu, līdz ar to kritiski ir vērtējams iesniedzēja arguments par to, ka iesniedzējam nebija zināms,

ka caurlaidei ir derīguma termiņš.

Pašvaldības policija norāda, ka lietā nav konstatēti īpaši (izņēmuma) apstākļi, kas būtu lieguši Iesniedzējam izpildīt normatīvo aktu prasības. Nav

konstatējams Latvijas APK 21.pantā noteiktais pamats Iesniedzēja atbrīvošanai no administratīvās atbildības. Pašvaldības policija neuzskata, ka ikvienā

gadījumā šāds pārkāpums automātiski būtu atzīstams par maznozīmīgu. Pašvaldības policijas ieskatā, šāds pārkāpums kaitē kārtībai, kas noteikta

Noteikumos un autovadītāju disciplīnai kopumā. Turklāt, ja pie šādiem apstākļiem pārkāpumu vienmēr atzītu par maznozīmīgu, tad faktiski varētu atzīt,

ka Noteikumus vienmēr var pārkāpt.

Pašvaldības policija uzsver, ka Latvijas APK 21.pantā paredzētā iespēja lemt par administratīvā soda piemērošanas lietderību ir izņēmums no

vispārējās kārtības. Pārkāpuma atzīšanai par maznozīmīgu, Pašvaldības policijas ieskatā, ir jākonstatē pārkāpuma nebūtiskums un tādi apstākļi, kas atšķir

konkrēto gadījumu no sankciju paredzošajā tiesību normā noteiktā pārkāpuma objektīvās puses vai arī, izvērtējot pārkāpuma subjektu un subjektīvo pusi

kopsakarā ar pārkāpuma raksturu, ir konstatējami tādi apstākļi, ka Latvijas APK 22.pantā noteiktais soda mērķis tiek sasniegts, nesaucot pārkāpēju pie

administratīvās atbildības.

Demokrātiskā valstī pilsoņiem ir paredzētas ne tikai subjektīvas "tiesības", bet arī "pienākumi", kas attiecīgi izriet no Latvijas Republikas Satversmē

nostiprinātajiem cilvēktiesību pamatpricipiem. Proti, īsumā formulējot Latvijas Republikas Satversmes 90.pantu, secināms, ka privātpersonai ir jāzina,

kādas tiesiskās sekas rodas, radīsies vai var rasties no noteiktiem juridiskiem faktiem vai noteiktas rīcības (darbības vai bezdarbības), lai viņa varētu

izdarīt apzinātu izvēli un vajadzības gadījumā pielāgot savu rīcību. Attiecīgi minētais pants rada privātpersonai tiesības zināt gan savas tiesības, gan savus

pienākumus, gan arī, vispārināti raugoties, jebkuras šīs personas intereses skarošas tiesiskās attiecības reālās vai potenciālās tiesiskās sekas.

Iesniedzējs sūdzībā norāda, ka 2018.gada 2.jūlijā transportlīdzeklim tika saņemta caurlaide, Pašvaldības policija norāda, ka pozitīvi ir vērtējama

iesniedzēja rīcība, ka no 2018.gada 2.jūlija tika saņemta caurlaide iebraukšanai Jūrmalā, tomēr šis apstāklis pats par sevi nav pamats Iesniedzēju atbrīvot

no atbildības un soda, jo pārkāpums ir fiksēts pirms šādas caurlaides saņemšanas. Noteikumu 12.punkts skaidri nosaka, ka nodevu piemēro par periodu

no kalendārā gada 1.apīļa līdz 30.septembrim.

Spēkā esošais tiesiskais regulējums, Pašvaldības policijai uzliek par pienākumu sodīt personas, kas ir pārkāpušas Noteikumus. Iesniedzēja

nezināšana par Noteikumos ietverto tiesisko regulējumu neatbrīvo Iesniedzēju no atbildības par veiktajiem pārkāpumiem, turklāt informācija par esošo

caurlaižu kārtību iebraukšanai Jūrmalā ir publiski pieejama arī domes oficiālā tīmekļa vietnē www.jurmala.lv, kā arī iebraucot Jūrmalā ir izvietotas

informatīvās ceļa zīmes par Saistošo noteikumu piemērošanu.

Par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti paredz konkrētu kārtību, tad

visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi apstākļi, lai neievērotu tiesību

normās noteiktās prasības (skat. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu lietā Nr.1422110120).

Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju - audzināt apzinīgu attieksmi pret

saviem pienākumiem un atbildību kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (Latvijas APK 1.pants)

Pašvaldības policija norāda, ka uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi

pārkāpumi netiktu pieļauti. Fakts, ka persona, kas saukta pie administratīvās atbildības pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem secinājumiem, pats par

sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu.

Turklāt Latvijas Republikā pastāv Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums, kura 2.panta otrā daļa sniedz nepārprotamu definējumu, ka

oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu

nezināšanu. Tādējādi, ja persona ir bijusi pienācīgi informēta par savām tiesībām un pienākumiem, proti, valsts ir iepriekš spērusi visus no tās saprātīgi

sagaidāmos soļus, lai padarītu normas saturu personai objektīvi pieejamu, šīs normas nezināšana neatbrīvo personu no atbildības par tās pārkāpšanu.

Savukārt par to, vai persona ir izmantojusi šo iespēju un centusies noskaidrot savas tiesības un pienākumu, principā ir atbildīga pati šī persona (sk.

Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Latvijas vēstnesis, 2011, 64.-67.lpp.).

Pašvaldības policija norāda, ka iesniedzēja sūdzībā ietvertā atsauce uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija

spriedumu lietā Nr. 1A33025717 (Nr. 104AA-0160-18/9) ir nepamatota, jo sprieduma motīvu daļā ir norādīts, ka ,,Tiesas kolēģija vienlaikus norāda,

ka tiesas secinājumi konkrētajā lietā par konkrētajiem apstākļiem nav vispārināmi un attiecināmi tikai uz izskatāmo lietu”. Pašvaldības policija papildus

norāda, ka, vērtējot lietā esošos pierādījumus, nav pamata nepārprotami secināt, ka faktisko un tiesisko apstākļu kopums iesniedzēja gadījumā būtu

vienāds (analogs) ar iesniedzējas sūdzībā norādīto lietā Nr. 1A33025717.

Vērtējot iesniedzēja minēto lūgumu par visu administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu apvienoti, Pašvaldības policija norāda, ka minētais lūgums

neatbilst Latvijas APK 288., 289. 1 un 289.12panta nosacījumiem, tā kā vienas sūdzības ietvaros ir izskatāms konkrēts augstākas iestādes lēmums.

Latvijas APK nav paredzēta lietu apvienošana un vairāku atsevišķu augstākas iestādes nolēmumu, kas pieņemti dažādās administratīvo pārkāpumu lietās,

izskatīšana vienas lietas ietvaros. Līdz ar ko sūdzība ir iesniedzama par vienu augstākas iestādes nolēmumu, kura tiesiskumu un pamatotību tiesa vērtē.

Ņemot vērā minēto, sūdzības Iesniedzēja lūguma par visu augstākas iestādes nolēmumu izskatīšanu vienas lietas ietvaros apmierināšanai, nav likumīga

pamata.

Atsaucoties uz iepriekš norādīto, lūdzu godāto tiesu atstāt negrozītu Pašvaldības policijas 2019.gada 17.maija lēmumu Nr.1-13.1/1095 un /pers.

A/ sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

Saskaņā ar Latvijas APK 289.6 pantā noteikto tiesa iesniedzēja sūdzību izskata rakstveida procesā, ievērojot šā kodeksa divdesmit trešajā

,,a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību.

Tiesa, iepazinusies ar sūdzību un Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 17.maija lēmumu Nr. 1-13.1/1095,

pārbaudījusi lietas materiālus, atzīst, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 17.maija lēmums Nr. 1-13.1/1095

ir atceļams un lietvedība lietā izbeidzama.

Saskaņā ar Latvijas APK 37.pantu, kas nosaka noilgumu administratīvā pārkāpuma lietā lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne

vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā

izbeigšanu.

Saskaņā ar Latvijas APK 238.1 pantu, kas nosaka lietvedības uzsākšanas kārtību administratīvo pārkāpumu lietās, saņemot ziņas, kuras norāda uz

iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā

pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 238.1 un 239.pants), vai par materiālu

pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu

vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Savukārt saskaņā ar Latvijas APK 239. panta, kas nosaka apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, 7.pkt. nosaka, ka

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem konstatējami šādi apstākļi:

1. iespējamais administratīvais pārkāpums, par kuru 2019.gada 30.janvārī /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.

729934, noticis 2018.gada 11.jūnijā plkst.06:10, proti, protokols sastādīts par to, ka transportlīdzeklis TOYOTA ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/ iebrauca īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, tādejādi pārkāpjot Jūrmalas

pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpašā režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā 5.punkta prasības, par kuru atbildība paredzēta 49.punktā;

2. ar minēto protokola lēmumu par minēto administratīvo pārkāpumu iesniedzējam uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā;

3. Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvedes /pers. C/ 2018.gada 14.novembra ziņojums (/numurs/), kurā policijas lietvede norāda, ka

viņa 14.11.2018., pildot amata pienākumus, konstatēja, ka 11.06.2018. transportlīdzeklis TOYOTA COROLLA, ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides;

4. lietā nav saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts.

Tiesa, pārbaudot lietas materiālus, konstatē, ka Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas lietvede /pers. C/ 2018.gada 14.novembra ziņojumā

lūdz uzsākt administratīvo lietvedību, taču tiesai nezināmu apstākļu dēļ lietvedība nav uzsākta, proti, lietas materiālos nevienā dokumentā nav

lēmuma vai rezolūcijas par lietvedības uzsākšanu. Savukārt administratīvā pārkāpuma protokols, ar kuru iespējama lietvedības uzsākšana,

sastādīts, pārkāpjot Latvijas APK 37.panta pirmajā daļā norādīto lietvedības uzsākšanas termiņu.

No lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ tikai 2019.gada 15.janvārī Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija pasta sūtījumā nosūtīja izsaukumu

ierasties Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā 2019.gada 30.janvārī plkst. 10:50.

Norādītajā datumā iesniedzējs iestādē nav ieradies, par savas neierašanās iemesliem nav ziņojis, atlikt lietas izskatīšanu nav lūdzis. Saskaņā

ar Latvijas APK 248. 1 pantu lieta tika izskatīta bez iesniedzēja klātbūtnes un /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.

729934.

Tiesa atzīst, ka procesa virzītājam un arī iestādei, izskatot sūdzību par soda uzlikšanu, bija pienākums konstatēt apstākļus, kas nepieļauj

lietvedības uzsākšanu, jo gan 2019.gada 15.janvārī (nosūtīts aicinājums), gan 2019.gada 30.janvārī bija pagājuši vairāk nekā seši mēneši no

iespējamā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Līdz ar to ir pamats secināt, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par /pers. A/ izdarīto pārkāpumu ir uzsākta, pieļaujot būtiskus

procesuālos pārkāpumus, kurus lietas izskatīšanas laikā tiesā nevar novērst.

Latvijas APK 7.panta 1.daļā noteikts, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas APK 7.panta 2.daļā noteikts, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot likumību.

Latvijas APK 7.panta 3.daļā noteikts, ka pilnvarotās iestādes un amatpersonas administratīvās ietekmēšanas līdzekļus piemēro savas

kompetences ietvaros, stingrā saskaņā ar likumu.

Latvijas APK 8.panta 3.daļā noteikts, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama saskaņā ar likumu, kas spēkā

pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā un vietā.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Latvijas APK 239. panta 7.pkt. iesāktā lietvedība ir jāizbeidz, neskatoties uz iestādes viedokli, jo ir

pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi, kas tiesai ir saistoši, nodrošinot personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 7.panta 1., 2., 3.daļu, 8.panta 1. un 3.daļu, 37.pantu, 239.panta 7.punktu, 289. 12 panta otrās daļas

2.punktu, 289.13 pantu, tiesa

nosprieda

atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i. K.Platnieka 2019.gada 17.maija lēmumu Nr. 1-13.1/1095 un atcelt Jūrmalas

pilsētas pašvaldības policijas inspektora R.Brača 2019.gada 30.janvāra administratīvā pārkāpuma protokola-lēmumu ZZ Nr. 729934, lietvedību

administratīvā pārkāpuma lietā izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā Rīgas apgabaltiesā no tā pieejamības dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Spriedums pieejams tiesas kancelejā no 2019.gada 25.novembra.

Tiesnese: . D.Bērziņa