Legislator Case Law & Legislation
11840004722 / K33-0197-23 ECLI:LV:RIRT:2023:0210.11840004722.2.S AI generated

Court approved plea deal convicting defendant of glorifying war crimes and inciting hatred via social media.

Case Number 11840004722 / K33-0197-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Partially Allowed

Legislator summary

AI generated

The court approved a plea agreement, convicting the defendant of glorifying war crimes and inciting hatred through social media posts. The defendant admitted to publicly praising Russian military actions and making derogatory comments about Ukrainians using a smartphone. The court found these actions violated freedom of expression limits by intentionally promoting national hatred and war crimes.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 74.1.pants; 78.pants 2. daļa: Public praise of war crimes and hate speech against a specific group constitutes a crime against humanity and incitement to hatred, overriding protected speech rights.

Keywords

AI generated
glorification of war crimes incitement to hatred social media hate speech plea agreement procedure freedom of expression limits national hatred criminal liability

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 74.1.pants
Krimināllikuma 78.pants 2. daļa
Kriminālprocesa likuma 540.1.pants
Kriminālprocesa likuma 543.pants
Krimināllikuma 50.pants
Krimināllikuma 55.pants
Satversmes 100.pants
Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants
Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 19.pants
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr.11840004722

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2023.gada 10.februārī

Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Ādamsone-Struža, rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā

pēc Krimināllikuma 74.1.panta, 78.panta otrās daļas, kas iesniegta vienošanās kārtībā.

Aprakstošā daļa

[1] Apsūdzētā /pers. A/ izdarīja īstenoto noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu publisku slavināšanu un

attaisnošanu, kā arī, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, izdarīja darbības, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.

/pers. A/, 2022.gada 13.martā, pēc plkst.17.34., izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā laikā, atrodoties savā dzīves vietā /dzīvesvietas adrese/,

izmantojot savu mobilo telefonu HUAWEI ar IMEI kodu /IMEI kods/, ar abonementa numuru /telefona numurs/, izmantojot mājas Wi-fi, apmeklēja

sociālās saziņas vietni /nosaukums A/ un grupā /grupas nosaukums/ (krievu valodā), publiskajā telpā, apzinoties, ka sociālās saziņas vietni /nosaukums A/

lieto neierobežots personu loks, atbildot uz grupas lietotāja “/pseidonīms A/” publicēto ierakstu, kurā pausts sašutums par Rīgā izvietotajiem Ukrainas

karogiem, diskusijas formātā ar lietotāj vārdu “/pers. A/”, dusmu vadīta, apzināti publicēja saturu krievu valodā, kas slavina un attaisno Krievijas

Federācijas bruņoto spēku veiktos noziegumus pret mieru un kara noziegumus Ukrainā, kā arī vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret

ukraiņiem un konkrēti:

/pers. A/, atbildot uz citu personu komentāru par patriotismu un nacionālismu Latvijā, publiskajā telpā, apzinoties, ka sociālās saziņas vietni

/nosaukums A/ lieto neierobežots personu loks, pievienoja ukraiņus aizskarošu un nievājošu komentāru: /komentāra saturs/ Attiecībā par Krievijas

Federācijas vesto karu Ukrainā /pers. A/ to atzinīgi vērtēja un cildināja, atzina to par nepieciešamu: “/komentāra saturs/”

Atbildot uz citas personas komentāru, /pers. A/ atbildēja: “/atbilde/”, tādējādi aizskaroši un nievājoši izteicās par Ukrainas karogu un ukraiņiem. Uz

citu personu aizrādījumu par Ukrainas karogu zaimošanu, /pers. A/ publiskajā telpā, apzinoties, ka sociālās saziņas vietni /nosaukums A/ lieto

neierobežots personu loks, nievājoši un nicinoši izteicās par ukraiņiem, tādējādi izplatot viedokli, ka ukraiņi Latvijā nav vēlami, ar saviem izteikumiem

apzināti izraisot nesaticību un naidu pret ukraiņiem: “/komentāra saturs/.”

Atbildot uz citas personas komentāru, /pers. A/, publiskajā telpā, apzinoties, ka sociālās saziņas vietni /nosaukums A/ lieto neierobežots personu

loks, nievājoši un nicinoši izteicās par ukraiņiem, tādējādi izplatot viedokli, ka ukraiņi Latvijā nav vēlami, ar saviem izteikumiem apzināti izraisot nesaticību

un naidu pret ukraiņiem norāda: “/ieraksta saturs/”.

2022.gada 24.februārī Krievijas Federācijas bruņotie spēki veica plaša mēroga iebrukumu Ukrainas teritorijā, pielietojot dažāda veida

sauszemes, jūras un gaisa militāro tehniku un karavīrus, t.sk., veicot Ukrainas teritorijas bombardēšanu un apšaudi ar raķetēm, tādējādi

vēršoties pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju organizācijas (turpmāk -

ANO) Statūtu, kuriem Latvijas Republika pievienojusies 1991.gada 17.septembri, 2.panta 4.punktam.

Līdz ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainas teritorijā publiskā telpā ir atrodams liels daudzums informācijas par Krievijas

armijas pastrādāto vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilajiem objektiem, piemēram, mājām, skolām, slimnīcām u.c. Pārkāpjot

kara vešanas noteikumus, tiek izpostīta Ukrainas valsts, tās pilsētas un ciemati, nogalināti un ievainoti civiliedzīvotāji, tai skaitā bērni.

Minētās Krievijas Federācijas bruņoto spēku darbības atbilstoši Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtu 7, un 8.pantam un

1945.gada 8.augusta Londonas Nolīgumam pievienoto Starptautiskā Militārā tribunāla statūtu 6.pantam ir uzskatāmas par noziegumu pret

cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu.

2022.gada 2.martā Starptautiskā Krimināltiesa sākusi izmeklēšanu par kara noziegumiem Ukrainā, pamatojoties uz starptautisko

kolektīvo prasību pret Krieviju, kurai pievienojušās vairāk nekā 40 valstis, bet ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju A/RES/ES-11/1,

kurā nosodīja Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu un norādīja uz ANO Statūtu pārkāpumiem.

/pers. A/ komentāri ir sniegti marta mēnesī, 2022.gadā, tas ir, periodā, kad Krievijas Federācija jau bija iebrukusi Ukrainā un veica aktīvu

karadarbību tur, pastrādājot arī virkni kara noziegumu, izvēršot un propagandējot agresiju pret ukraiņiem, kā rezultātā daudzi Ukraiņi ir devušies bēgļu

gaitās (tai skaitā, uz Latviju), šie komentāri provocē naidu pret konkrētu grupu - ukraiņiem, īpaši politiski sensitīvā laikā, kad šai grupai tiek pievērsta

pastiprināta uzmanība.

Līdz ar to /pers. A/ komentāri pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, 1950.gada 4.novembra Eiropas

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā un ANO 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām

tiesībām 19.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu

informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām, mutiski, rakstiski, drukājot vai mākslinieciskās izteiksmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas

līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo publiski attaisno un slavina, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci un mieru.

Tādējādi /pers. A/ ir apzināti veikusi darbības, kas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, vērstas uz nacionālā naida un nesaticības

izraisīšanu, kā arī veikusi Krievijas Federācijas īstenotos kara noziegumus pret Ukrainu un īstenotos noziegumus pret mieru slavināšanu un attaisnošanu.

Ar savām darbībām apsūdzētā izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 74.1pantā un 78.panta otrajā daļā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.1, 543.pantu, tiesa

nosprieda

apstiprināt noslēgto vienošanos.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 74.1pantā u n sodu noteikt-brīvības

atņemšana 4 mēneši.

Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā u n sodu noteikt-

brīvības atņemšana 4 mēneši.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, sodus daļēji saskaitīt, galīgo sodu noteikt brīvības atņemšana 6 mēneši.

Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 9 mēnešiem.

Atstāt negrozītu drošības līdzekli, aizliegums izbraukt no valsts, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.

Lietisko pierādījumu pēc sprieduma spēkā stāšanās:

-mobilā telefona HUAWEI ar IMEI:/IMEI kods/ spoguļattēlu, kas glabājas Valsts drošības dienesta lietisko pierādījumu glabātavā uz Valsts

drošības dienesta datu nesēja, iznīcināt.

Soda izpildei /pers. A/ jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 darba dienu laikā no

dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.

Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

Prokurors, apsūdzētā, aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna

sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, tiesa pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

Saīsinātais spriedums sagatavots un pieejams tiesā 2023.gada 10.februarī.

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža