Court approved plea deal convicting defendant of glorifying war crimes and inciting hatred via social media.
Legislator summary
AI generatedThe court approved a plea agreement, convicting the defendant of glorifying war crimes and inciting hatred through social media posts. The defendant admitted to publicly praising Russian military actions and making derogatory comments about Ukrainians using a smartphone. The court found these actions violated freedom of expression limits by intentionally promoting national hatred and war crimes.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 74.1.pants; 78.pants 2. daļa: Public praise of war crimes and hate speech against a specific group constitutes a crime against humanity and incitement to hatred, overriding protected speech rights.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.11840004722
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2023.gada 10.februārī
Rīgas rajona tiesa, tiesnese I.Ādamsone-Struža, rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā
pēc Krimināllikuma 74.1.panta, 78.panta otrās daļas, kas iesniegta vienošanās kārtībā.
Aprakstošā daļa
[1] Apsūdzētā /pers. A/ izdarīja īstenoto noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu publisku slavināšanu un
attaisnošanu, kā arī, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, izdarīja darbības, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu.
/pers. A/, 2022.gada 13.martā, pēc plkst.17.34., izmeklēšanā konkrēti nenoskaidrotā laikā, atrodoties savā dzīves vietā /dzīvesvietas adrese/,
izmantojot savu mobilo telefonu HUAWEI ar IMEI kodu /IMEI kods/, ar abonementa numuru /telefona numurs/, izmantojot mājas Wi-fi, apmeklēja
sociālās saziņas vietni /nosaukums A/ un grupā /grupas nosaukums/ (krievu valodā), publiskajā telpā, apzinoties, ka sociālās saziņas vietni /nosaukums A/
lieto neierobežots personu loks, atbildot uz grupas lietotāja “/pseidonīms A/” publicēto ierakstu, kurā pausts sašutums par Rīgā izvietotajiem Ukrainas
karogiem, diskusijas formātā ar lietotāj vārdu “/pers. A/”, dusmu vadīta, apzināti publicēja saturu krievu valodā, kas slavina un attaisno Krievijas
Federācijas bruņoto spēku veiktos noziegumus pret mieru un kara noziegumus Ukrainā, kā arī vērsts uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret
ukraiņiem un konkrēti:
/pers. A/, atbildot uz citu personu komentāru par patriotismu un nacionālismu Latvijā, publiskajā telpā, apzinoties, ka sociālās saziņas vietni
/nosaukums A/ lieto neierobežots personu loks, pievienoja ukraiņus aizskarošu un nievājošu komentāru: /komentāra saturs/ Attiecībā par Krievijas
Federācijas vesto karu Ukrainā /pers. A/ to atzinīgi vērtēja un cildināja, atzina to par nepieciešamu: “/komentāra saturs/”
Atbildot uz citas personas komentāru, /pers. A/ atbildēja: “/atbilde/”, tādējādi aizskaroši un nievājoši izteicās par Ukrainas karogu un ukraiņiem. Uz
citu personu aizrādījumu par Ukrainas karogu zaimošanu, /pers. A/ publiskajā telpā, apzinoties, ka sociālās saziņas vietni /nosaukums A/ lieto
neierobežots personu loks, nievājoši un nicinoši izteicās par ukraiņiem, tādējādi izplatot viedokli, ka ukraiņi Latvijā nav vēlami, ar saviem izteikumiem
apzināti izraisot nesaticību un naidu pret ukraiņiem: “/komentāra saturs/.”
Atbildot uz citas personas komentāru, /pers. A/, publiskajā telpā, apzinoties, ka sociālās saziņas vietni /nosaukums A/ lieto neierobežots personu
loks, nievājoši un nicinoši izteicās par ukraiņiem, tādējādi izplatot viedokli, ka ukraiņi Latvijā nav vēlami, ar saviem izteikumiem apzināti izraisot nesaticību
un naidu pret ukraiņiem norāda: “/ieraksta saturs/”.
2022.gada 24.februārī Krievijas Federācijas bruņotie spēki veica plaša mēroga iebrukumu Ukrainas teritorijā, pielietojot dažāda veida
sauszemes, jūras un gaisa militāro tehniku un karavīrus, t.sk., veicot Ukrainas teritorijas bombardēšanu un apšaudi ar raķetēm, tādējādi
vēršoties pret Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju organizācijas (turpmāk -
ANO) Statūtu, kuriem Latvijas Republika pievienojusies 1991.gada 17.septembri, 2.panta 4.punktam.
Līdz ar Krievijas Federācijas iebrukumu Ukrainas teritorijā publiskā telpā ir atrodams liels daudzums informācijas par Krievijas
armijas pastrādāto vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilajiem objektiem, piemēram, mājām, skolām, slimnīcām u.c. Pārkāpjot
kara vešanas noteikumus, tiek izpostīta Ukrainas valsts, tās pilsētas un ciemati, nogalināti un ievainoti civiliedzīvotāji, tai skaitā bērni.
Minētās Krievijas Federācijas bruņoto spēku darbības atbilstoši Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtu 7, un 8.pantam un
1945.gada 8.augusta Londonas Nolīgumam pievienoto Starptautiskā Militārā tribunāla statūtu 6.pantam ir uzskatāmas par noziegumu pret
cilvēci, noziegumu pret mieru un kara noziegumu.
2022.gada 2.martā Starptautiskā Krimināltiesa sākusi izmeklēšanu par kara noziegumiem Ukrainā, pamatojoties uz starptautisko
kolektīvo prasību pret Krieviju, kurai pievienojušās vairāk nekā 40 valstis, bet ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju A/RES/ES-11/1,
kurā nosodīja Krievijas Federācijas agresiju pret Ukrainu un norādīja uz ANO Statūtu pārkāpumiem.
/pers. A/ komentāri ir sniegti marta mēnesī, 2022.gadā, tas ir, periodā, kad Krievijas Federācija jau bija iebrukusi Ukrainā un veica aktīvu
karadarbību tur, pastrādājot arī virkni kara noziegumu, izvēršot un propagandējot agresiju pret ukraiņiem, kā rezultātā daudzi Ukraiņi ir devušies bēgļu
gaitās (tai skaitā, uz Latviju), šie komentāri provocē naidu pret konkrētu grupu - ukraiņiem, īpaši politiski sensitīvā laikā, kad šai grupai tiek pievērsta
pastiprināta uzmanība.
Līdz ar to /pers. A/ komentāri pēc sava satura un formas iziet ārpus Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā, 1950.gada 4.novembra Eiropas
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantā un ANO 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām
tiesībām 19.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām tiesībām uz savu uzskatu un izteiksmes brīvību, brīvību meklēt, saņemt un izplatīt visu veidu
informāciju un idejas, neatkarīgi no robežām, mutiski, rakstiski, drukājot vai mākslinieciskās izteiksmes formās, vai arī ar jebkuru citu informācijas
līdzekļu palīdzību pēc savas izvēles, jo publiski attaisno un slavina, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci un mieru.
Tādējādi /pers. A/ ir apzināti veikusi darbības, kas, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, vērstas uz nacionālā naida un nesaticības
izraisīšanu, kā arī veikusi Krievijas Federācijas īstenotos kara noziegumus pret Ukrainu un īstenotos noziegumus pret mieru slavināšanu un attaisnošanu.
Ar savām darbībām apsūdzētā izdarīja noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 74.1pantā un 78.panta otrajā daļā.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 540.1, 543.pantu, tiesa
nosprieda
apstiprināt noslēgto vienošanos.
Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 74.1pantā u n sodu noteikt-brīvības
atņemšana 4 mēneši.
Atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 78.panta otrajā daļā u n sodu noteikt-
brīvības atņemšana 4 mēneši.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu, sodus daļēji saskaitīt, galīgo sodu noteikt brīvības atņemšana 6 mēneši.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu, brīvības atņemšanas sodu noteikt nosacīti ar pārbaudes laiku uz 9 mēnešiem.
Atstāt negrozītu drošības līdzekli, aizliegums izbraukt no valsts, līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai.
Lietisko pierādījumu pēc sprieduma spēkā stāšanās:
-mobilā telefona HUAWEI ar IMEI:/IMEI kods/ spoguļattēlu, kas glabājas Valsts drošības dienesta lietisko pierādījumu glabātavā uz Valsts
drošības dienesta datu nesēja, iznīcināt.
Soda izpildei /pers. A/ jāierodas Valsts probācijas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai 10 darba dienu laikā no
dienas, kad stājies spēkā tiesas spriedums.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams.
Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.
Prokurors, apsūdzētā, aizstāvis 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna
sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, tiesa pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.
Saīsinātais spriedums sagatavots un pieejams tiesā 2023.gada 10.februarī.
Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ādamsone-Struža