Insurance company wins subrogation suit against tenant for water pipe leak damages and legal costs.

Lieta C30402113

Lietvedības Nr. C1368-14/3

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 3. martā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Zute,

ar sekretāri /sekretāri/,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. B/

2014. gada 17. februārī atklātā tiesas sēdē Rīgā, Abrenes ielā 3, izskatīja civillietu If P&C Insurance AS Latvijas filiāle prasībā pret

/pers. C/ par zaudējumu piedziņu un

konstatēja

2013. gada 24. janvārī tiesā saņemts If P&C Insurance AS Latvijas filiāle ( turpmāk tekstā arī prasītājs) prasības pieteikums

pret /pers. C/ ( turpmāk tekstā arī atbildētājs) par zaudējumu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 18. jūnijā ,,If Latvia” AAS (no 2009.gada 1. jūlija „If Latvia” AAS tiesību un saistību

pārņēmēja ir If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, noslēdza privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līgumu (apdrošināšanas polises

Nr.311200108586) ar /pers. D/ (turpmāk tekstā arī apdrošinātā). Saskaņā ar minēto apdrošināšanas līgumu tika apdrošināts dzīvoklis

(ar apdari) /adrese/ (turpmāk tekstā arī dzīvoklis), tajā skaitā pret risku - noplūde no inženierkomunikācijām.

2007.gada 20.jūlijā prasītājs saņēma atlīdzības pieteikumu Nr. 1159202, kurā norādīts, ka 2007.gada 18. jūlijā ūdens noplūdes

rezultātā no dzīvokļa Nr. /adrese/, saliets apdrošinātais dzīvoklis, bojājot dzīvokļa griestus, sienas, grīdas, mēbeles un saimnieciskās

iekārtas.

2007.gada 18. jūlijā apsaimniekotāja SIA ,,Wei Real Estate Development” pārstāvis, piedaloties RKF „Jukad” pārstāvim,

salietā dzīvokļa īpašniecei /pers. D/ un dzīvokļa Nr. 5A iedzīvotājai /pers. G/, sastādīja aktu, kurā konstatēts, ka dzīvoklī Nr.5A pie

ūdens skaitītājiem sarūsējuma rezultātā bojāts karstā un aukstā ūdens kolektors.

Saskaņā ar SIA ,,Wei Real Estate Development” 2010.gada 11.marta vēstulē Nr.007-10 sniegto informāciju aukstā un karstā

ūdens kolektors dzīvoklī Nr. /adrese/, nepieder pie stāvvadiem un atrodas pēc ūdens skaitītājiem, kas savukārt pieder pie dzīvokļa

īpašuma; pieejamība lūkām ir tikai no dzīvokļa puses; par dzīvokļa īpašumā esošiem ūdens sadales cauruļvadiem un kanalizācijas

cauruļvadiem, izņemot stāvvadus, tajās uzstādītajām stacionārajām sadzīves sanitārtehniskajām ierīcēm un skaitītāju līdz

noslēgtarmatūrai (to ieskaitot) uz ūdens pievada no stāvvada, atbild dzīvokļa īpašnieks.

2007.gada 16.novembrī starp prasītāju un /pers. D/ noslēgta vienošanās Nr. l 159202 par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu,

kurā apdrošināšanas atlīdzība noteikta LVL 2264,50 apmērā. Kā apstiprina AS ,,Swedbank” apstiprinātais maksājuma uzdevums,

apdrošināšanas atlīdzība LVL 2264,50 apmērā apdrošinātajai izmaksāta 2007.gada 26.novembrī.

Zaudējumu apmērs par dzīvoklim noplūdes no inženierkomunikācijām rezultātā radītajiem zaudējumiem tika noteikts,

pamatojoties uz apsaimniekotāja SIA „Wei Real Estate Development” 2007.gada 18.jūlija aktā sniegto informāciju par ūdens

noplūdes rezultātā dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem, uz dzīvokļa apskati, ko veica prasītāja īpašuma eksperts /pers. H/, un kuras

laikā sastādīts īpašuma apskates protokols, kurā fiksēti dzīvoklim nodarītie bojājumi, kuru esamību papildus apstiprina dzīvokļa

apskates laikā uzņemtās fotogrāfijas, un dzīvokļa īpašnieka iesniegto un prasītāja īpašuma eksperta apstiprināto tāmi, atbilstoši kurai

dzīvokļa atjaunošanas izmaksas noteiktas LVL 2364,50 apmērā. Apdrošinātajai izmaksātās atlīdzības apmērs aprēķināts, no

dzīvoklim radītā zaudējuma apjoma LVL 2364,50 atskaitot apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku LVL 100 apmērā.

Ņemot vērā to, ka lietā iesniegto tāmi nebija sastādījis sertificēts eksperts, prasītājs pirms prasības celšanas tiesā vērsās pie

būvkomersanta SIA ,,A.V.E. Plus” ar lūgumu sastādīt pārbaudes tāmi par dzīvoklī pēc prasības pieteikumā norādītās ūdens noplūdes

nepieciešamo remontdarbu izmaksām, piemērojot izcenojumus, kādi tie bija negadījuma brīdī, t.i., 2007.gadā. Kā apstiprina SIA

„A.V.E. Plus” valdes locekļa /pers. J/ sastādītā tāme, kopējās dzīvokļa remontdarbu izmaksas aprēķinātas LVL 3744,45 apmērā,

t.sk., tiešās izmaksas LVL 2364,50. Minēto SIA ,.A.V.E. Plus” pārstāvja sastādīto tāmi pārbaudīja un tās pareizību ar savu parakstu

apliecināja neatkarīgs sertificēts eksperts /pers. L/. Ņemot vērā minēto, prasītājs ir guvis pārliecību, ka zaudējumu summa noteikta

objektīvi un izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir samērīga un atbilstoša dzīvoklim ūdens noplūdes rezultātā radīto bojājumu

novēršanai.

Prasītājs ir centies atrisināt strīdu ar atbildētāju ārpustiesas ceļā, 2007.gada 30.novembrī nosūtot vēstuli Nr.3682-CD-07N par

zaudējumu atlīdzināšanu, kurā lūdza labprātīgi atlīdzināt zaudējumus.

Atbildētājs 2007.gada 11.decembra atbildes vēstulē norādīja, ka neuzskata sevi par vainīgu 2007.gada 18jūlijā notikušajā

ūdens noplūdē, un atteicās kompensēt zaudējumus, paskaidroja, ka sarūsējušie un bojātie aukstā un karstā ūdens kolektori atrodas

dzīvokļa Nr.5A līmenī aiz atdalošās sienas un piekļuve tiem var notikt no dzīvokļa Nr. 5A, tomēr šīs inženierkomunikācijas atrodas visu

mājas iedzīvotāju koplietošanā un nav neviena dzīvokļa īpašnieka īpašumā.

Prasītājs 2010.gada 16.martā nosūtīja atbildētājam vēstuli Nr.635-NV-10K par zaudējumu atlīdzināšanu, kurā vērsa uzmanību

uz apsaimniekotāja SIA ,,Wei Real Estate Development” sniegto skaidrojumu, ka bojātais aukstā un karstā ūdens kolektors

atbildētāja dzīvoklī nepieder pie stāvvadiem un atrodas pēc ūdens skaitītājiem, kas savukārt pieder pie dzīvokļa īpašuma, un atkārtoti

lūdza labprātīgi atlīdzināt zaudējumus.

Atbildētājs 2010.gada 11.aprīļa atbildes vēstulē atkārtoti atteicās atlīdzināt zaudējumus un norādīja, ka neviens aukstā un

karstā ūdens kolektoriem nebija bojāts, ka izrūsējusi bija mājas apkures sistēmas stāvvada caurule, ka negadījums pieder pie

nepārvaramas varas notikumiem.

Ņemot vērā minēto, to, ka ārpustiesas ceļā nav izdevies panākt zaudējumu atlīdzināšanu no atbildētāja, prasītājs ir spiests celt

prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no atbildētāja piespiedu kārtā.

Civillikuma 1770.pants nosaka, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums. Saskaņā ar Civillikuma

1779.pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Atbilstoši Civillikuma

1773.pantam zaudējumi var būt tieši, netieši un nejauši. Savukārt Civillikuma 1775.pants nosaka, ka katrs zaudējums, kas nav

nejaušs, ir jāatlīdzina.

Kā norādīts prasības pieteikumā, un ko apstiprina iepriekš norādītie un prasības pieteikumam pievienotie rakstveida

pierādījumi (t.sk., 2007.gada 20.jūlija atlīdzības pieteikums; SIA ,,Wei Real Estate Development” 2007.gada 18.jūlija akts; 2007.gada

20.jūlija īpašuma apskates protokols; apdrošinātās iesniegtā un prasītāja īpašuma eksperta /pers. H/ apstiprinātā remonta izmaksu

tāme; būvkomersanta SIA „A.V.E. Plus” sastādītā un sertificēta eksperta /pers. L/ pārbaudītā kontroltāme; 2007.gada 16.novembra

vienošanās Nr. 1159202 par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu), 2007.gada 18.jūlijā /adrese/. tika saliets apdrošinātais dzīvoklis, tā

rezultātā apdrošinātajai nodarīti zaudējumi LVL 2364,50 apmērā, ko prasītājs, pamatojoties uz noslēgto privātpersonu īpašuma

apdrošināšanas līgumu (apdrošināšanas polise Nr.311200108586) ir atlīdzinājis apdrošinātajai, izmaksājot apdrošināšanas atlīdzību

LVL 2264,50 apmērā.

Saskaņā ar SIA ,,Wei Real Estate Development” 2007.gada 18.jūlijā sastādītajā aktā sniegto informāciju, ūdens noplūdes, kā

rezultātā tika saliets apdrošinātais dzīvoklis, iemesls ir sarūsējuma rezultātā bojāti aukstā un karstā ūdens kolektori atbildētājam

piederošajā dzīvoklī Nr. 5/adrese/.

Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” [spēkā līdz 01.01.2011] 13.pants nosaka, ka dzīvokļa īpašnieka pienākums ir saudzīgi izturēties

pret kopīpašumā esošo daudzdzīvokļu mājas daļu. kā arī ievērot telpu lietošanas noteikumus, sanitārās un ugunsdrošības normas.

Saskaņā ar minētā likuma 15.pantu dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem (..) un nekustamā

īpašuma bojāšanu atbild civiltiesiskajā, sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā.

Ņemot vērā to, ka atbildētājs ir dzīvokļa /adrese/, īpašnieks, atbildētājam ir pienākums rūpēties par viņam piederošajā dzīvokļa

īpašumā esošo inženiertehnisko komunikāciju, tai skaitā aukstā un karstā ūdens kolektoru pienācīgu uzturēšanu un tehnisko apkopi.

Tā kā konstatētais noplūdes iemesls ir sarūsējuma rezultātā bojāti aukstā un karstā ūdens kolektori atbildētājam piederošajā dzīvoklī,

un ievērojot to, ka 2010.gada 11.marta vēstulē apstiprināja apsaimniekotājs SIA ,,Wei Real Estate Development”, minētie kolektori

nepieder pie stāvvadiem un atrodas pēc ūdens skaitītājiem, un tātad tie ir dzīvokļa īpašnieka atbildības robežās, atbildētājs ir pilnībā

atbildīgs par 2007.gada 18.jūlijā notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem LVL 2264,50 apmērā, kas

prasītājam radās sakarā ar apdrošināšanas atlīdzības izmaksu apdrošinātajai par salietā dzīvokļa remonta izdevumiem.

Lietā starp pusēm pastāv strīds par to, ka atbildētājs ir atbildīgs par ūdens noplūdi un attiecīgi par tās rezultātā nodarītajiem

zaudējumiem sakarā ar dzīvoklim nodarītajiem bojājumiem. 2010.gada 11.aprīļa atbildes vēstulē atbildētājs norādīja, ka viņam

piederošajā dzīvoklī nebija bojāts neviens no karstā un aukstā ūdens kolektoriem, ka bija bojāta un izrūsējusi mājas apkures sistēmas

stāvvada caurule, un ka līdz ar to atbildētājs nav vainojams notikušajā ūdens noplūdē.

Prasītājs vērš tiesas uzmanību uz to, ka atbildētājs nav iesniedzis nevienu pierādījumu, kas apstiprina atbildētāja sniegto

informāciju, ka bija bojāta un izrūsējusi mājas apkures sistēmas stāvvada caurule. Turklāt prasītājam nav iesniegti pierādījumi tam, ka

šī bojātā un izrūsējusī mājas apkures sistēmas stāvvada caurule izraisīja noplūdi no atbildētāja dzīvoklī esošajiem karstā un aukstā

ūdens kolektoriem. Prasītāja ieskatā dzīvojamās mājas apsaimniekotāja SIA ,,Wei Real Estate Development” 2007.gada 18.jūlija

akts, kura sastādīšanā tostarp piedalījās arī dzīvokļa Nr.5A iedzīvotāja /pers. G/, ir pietiekams pierādījums tam, ka ūdens noplūde

notika tieši no sarūsējuma rezultātā bojātiem aukstā un karstā ūdens kolektoriem. Pierādījumus par pretējo atbildētājs nav iesniedzis.

Ņemot vērā minēto, prasītājam nav pamata apšaubīt dzīvojamās mājas apsaimniekotāja konstatēto ūdens noplūdes iemeslu.

Jaunākajā juridiskajā literatūrā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv trīs šādi

priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) prettiesiska vainojama rīcība (ietver arī vainojamības vai attaisnojumu neesamības

noskaidrošanu); 2) kaitējuma esamība; 3) cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un kaitējumu (prof. Dr.habil.iur. Kalvis Torgāns.

Vainas vai attaisnojumu meklējumi civiltiesībās. Jurista Vārds, Nr.20. 2005.gada 31 .maijs).

Ņemot vērā iepriekš norādītos faktiskos un tiesiskos apstākļus, ir konstatējami minētie trīs priekšnosacījumi zaudējumu

atlīdzībai. Ir pierādīts, ka dzīvoklim nodarīto zaudējumu cēlonis nav nejaušs notikums, bet ir atbildētāja prettiesiskas bezdarbības

sekas, proti, ūdens noplūdi varēja novērst, ja atbildētājs būtu pienācīgi rūpējies par viņam piederošajā dzīvoklī esošo inženiertehnisko

komunikāciju uzturēšanu, to tehnisko apkopi, nodrošinot to, ka no dzīvoklī esošajām inženierkomunikācijām nenoplūst ūdens.

Pierādījumi par pretējo, proti, ka atbildētājs veica visas nepieciešamās darbības, kas saistītas ar aukstā un karstā ūdens kolektora

pienācīgu uzturēšanu nav prasītāja rīcībā.

Prasītājs uzskata, ka ir konstatējams cēloniskais sakars starp atbildētāja prettiesisko rīcību un zaudējumiem, jo tieši

inženierkomunikācijas avārijas rezultātā (no sarūsējuma dēļ bojātiem aukstā un karstā ūdens kolektoriem), kam par iemeslu bija

atbildētāja prettiesiska bezdarbība, tika nodarīti zaudējumi prasītāja apdrošinātajam dzīvoklim, ko. atlīdzināja prasītājs, izmaksājot

apdrošināšanas atlīdzību LVL 2264,50 apmērā.

Pamatojoties uz likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, prasītājs minētos zaudējumus ir tiesīgs prasīt

atlīdzināt no vainīgās personas, t.i., no atbildētāja.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1770., 1773., 1775. un 1779.pantu, likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 15.pantu, likuma „Par

apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu un Civilprocesa likuma 1., 34., 41. panta pirmo daļu, 74., 93., 127. un 195.pantu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus LVL 2264,50, samaksāto valsts nodevu LVL 255,58,

un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus LVL 3,30, pavisam kopā LVL 2523,38, noteikt tiesības prasītājam saņemt 6 % gadā no

piespriestās summas par laiku līdz sprieduma izpildei, piedzīt no atbildētāja citus tiesāšanās izdevumus, ja tādi rodas.

Paskaidrojumus atbildētājs par iesniegto prasību tiesai nav iesniedzis.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāve prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasībā norādītajiem pamatiem EUR 3222,09 apmērā.

Prasītāja pārstāve papildus paskaidroja, ka 2007. gada 18. jūnijā prasītājs noslēdza apdrošināšanas līgumu ar /pers. D/ par

īpašumu /adrese/.

2007. gada 20. jūlijā tika pieteikts atlīdzības pieteikums, sakarā ar ūdens noplūdi no dzīvokļa, kas ir atbildētāja īpašumā,

minēto apstiprina 2007. gada 18. jūlijā sastādītais akts, kurā ir norādīts, ka noplūdes iemesls ir atbildētāja dzīvoklī pie ūdens

skaitītājiem sarūsējuma rezultātā bojāts karstā un aukstā ūdens kolektors. Atbildētāja vainu apliecina arī lietā esošā nama

apsaimniekotāja vēstule, kurā norādīts, ka skaitītāji pieder pie dzīvokļu īpašuma par ko ir atbildīgs dzīvokļa īpašnieks. 2007. gada 16.

novembrī prasītājs ar cietušo /pers. D/ noslēdza vienošanos, kurā noteica apdrošināšanas atlīdzību 2064,50 LVL apmērā. Zaudējumu

apmērs tika noteikts pamatojoties uz dzīvokļa apskati, par ko tika sastādīts protokols, kurā tika fiksēti visi bojājumi. Tāmi iesniedza

pats cietušais, kur remonta izmaksas sastādīja 2364,50 LVL. Prasītājs lūdza uztaisīt kontroltāmi sertificētam ekspertam, zaudējumu

apmērs tajā tika noteikts 3744,45 LVL, bet tiešās izmaksas 2364,50 LVL. Uzskatu, ka cietušais izdevumus ir norādījis pamatoti un

objektīvi. Prasītājs ir centies ar atbildētāju vienoties ārpustiesas ceļā, bet tas nav izdevies, jo atbildētājs uzskata, ka kolektori ir

kopīpašums. Atbildētājs arī norādīja, ka sarūsējušas ir apkures caurules, taču nekādus pierādījumus šim apgalvojumam nav

iesniedzis. Prasītājs uzskata, ka ir pierādīts noplūdes iemesls un tas ir kolektoru sarūsējums.

Atbildētājs uz tiesas sēdi neieradās, atbildētājs uz tiesu aicināts, atbilstoši Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā,

nosūtot pavēsti uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu, līdz ar to pie šiem apstākļiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.pantu, tiesa

uzskata par iespējamu skatīt lietu bez atbildētāja klātbūtnes.

Ņemot vērā to, ka nav nodibināti Civilprocesa likuma 209., 210.pantā minētie iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu, atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez pušu piedalīšanās, pamatojoties uz

lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem.

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma un ņemot vērā, ka

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslus, tiesa

saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1 panta pirmās daļas nosacījumiem, tiesa taisa aizmugurisku spriedumu lietā.

Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību

nodarījis.

No lietas materiāliem pievienotās apdrošināšanas polises Nr. 3 11 2 00 108586, redzams, ka /pers. D/ ir apdrošinājusi dzīvokļa

īpašumu /adrese/ ar apdrošinātāju IF P&C Insurance AS Latvijas filiāle. Apdrošināšanas polises darbības laiks noteikts no 2007.

gada 19. jūnija līdz 2008. gada 18. jūnijam.

No 2007.gada 20.jūlija atlīdzības pieteikuma Nr. 1159202, redzams, ka 2007.gada 18. jūlijā ūdens noplūdes rezultātā no dzīvokļa Nr.

/adrese/, saliets apdrošinātais dzīvoklis, bojājot dzīvokļa griestus, sienas, grīdas, mēbeles un saimnieciskās iekārtas.

Ar 2007.gada 18. jūlija apsaimniekotāja SIA ,,Wei Real Estate Development” sastādīto aktu konstatēts, ka dzīvoklī Nr.5A pie ūdens

skaitītājiem sarūsējuma rezultātā bojāts karstā un aukstā ūdens kolektors. Minēto aktu parakstījis SIA ,,Wei Real Estate

Development”pāstāvis, /pers. D/, RKF „Jukad” pārstāvis, kā arī /pers. G/.

No lietas materiāliem pievienotās Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr. /numurs/

izdrukas redzams, ka dzīvokļa īpašums Nr. 5A, pēc adreses /adrese A/, pieder atbildētājam /pers. C/, pamatojoties uz 2002. gada

24. jūlija pirkuma līgumu Nr. Dz/16-02.

Lietā nepastāv strīds, ka 2007.gada 18. jūlijā ūdens noplūdes rezultātā tika saliets apdrošinātais dzīvoklis /adrese/, kā arī nepastāv

strīds, ka dzīvokļa /adrese B/, īpašnieks ir atbildētājs.

Kā redzams no remonta izmaksu tāmes, ko apstiprinājis eksperts /pers. H/ un pārbaudījis eksperts /pers. L/, tiešās zaudējumu

izmaksas noteiktas LVL 2364,50 apmērā.

Minēto izmaksu apmēru atbildētājs nav apstrīdējis.

No lietas materiāliem pievienotās vienošanās Nr. 1159202 un 2007. gada 26. novembra maksājuma uzdevuma Nr. 2058, redzams,

ka /pers. D/ no prasītāja ir saņēmusi apdrošināšanas atlīdzību LVL 2264,50 apmērā.

No prasības pieteikumā pievienotajā atbildētāja pretenzijām, kas adresētas prasītājam, izriet, ka atbildētājs nepiekrīt, ka atbildētājs

būtu vainojams dzīvokļa noplūdē, jo viņam piederošajā dzīvoklī nebija bojāts neviens no karstā un aukstā ūdens kolektoriem, norāda,

ka bija bojāta un izrūsējusi mājas apkures sistēmas stāvvada caurule. Minētajiem apgalvojumiem lietā nav iesniegti pierādījumi.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” (spēkā līdz 01.01.2011) 2.pantu, atsevišķais īpašums ir daudzdzīvokļu mājā esoša no

pārējās mājas daļas nošķirta telpa vai telpu komplekss, kas kā dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca ir iezīmēts

mājas inventarizācijas plānā un kam ir piederīgas tā sienas, iekšējās starpsienas, griesti, grīdas, to apdare, logi, durvis, caurules,

dūmvadi, vadu (komunikāciju) daļas un citu ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistītu elementu daļas, visi uzlabojumi, kas

atrodas telpas vai telpu kompleksa robežās, kā arī ārpus dzīvokļa esošās un ar to funkcionāli saistītās palīgtelpas un palīgēkas, ko

īpašnieks ieguvis likumā paredzētajā kārtībā.

2007.gada 18. jūlija sastādītajā aktā, ir norādīts konkrēts dzīvokļa apliešanas iemesls- pie ūdens skaitītājiem sarūsējuma rezultātā

bojāts karstā un aukstā ūdens kolektors, kā rezultātā ir notikusi noplūde. Minēto aktu ir parakstījusi arī persona no dzīvokļa /adrese/,

/pers.G/.

Civillikuma 1431. pants nosaka, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma

par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga

interese un ierunas tiesība.

Ņemot vērā minēto, ir atzīstams, ka atbildētājs nav pienācīgi sekojis tā apsaimniekošanā nodotā īpašuma komunikāciju

tehniskajam stāvoklim, kas noveda pie dzīvokļa Nr. /adrese/, iekštelpu bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus trešās personas

mantai.

Atbilstoši likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmajai daļai apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību,

izmaksātās summas apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem.

Savukārt, Civillikuma 1775. un 1779.pants noteic katra zaudējuma, kas nav nejaušs, atlīdzināšanas pienākumu, kas to nodarījis ar

savu darbību vai bezdarbību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt,

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi

otra puse.

Tiesai nav pamata apšaubīt ne prasītāja norādītos apstākļus prasības pieteikumā, ne zaudējumu apmēru, jo atbildētājs tiesā nav cēlis

iebildumus, nav apstrīdējis zaudējumu apmēru, kā arī nav pievienojis pierādījumus iebildumiem, kurus cēlis pretenzijas vēstulē

prasītājam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība ir pamatota un apmierināma un no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami

zaudējumi EUR 3222,09 apmērā.

Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu atzīstamas prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei. Civillikuma 1765.pants nosaka, ka gadījumos, kad procentu apmērs nav noteikts

aktā vai darījumā, bet likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa seši no simta gadā, procenti aprēķināmi tikai no

paša kapitāla. Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasītājam atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā no zaudējumu

summas EUR 3222,09 apmērā līdz sprieduma izpildei.

Bez tam, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītāja labā piedzenami izdevumi par valsts nodevas samaksu

LVL 255,58 (EUR 363,66) apmērā. Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu un trešo daļu tiesas izdevumi ir arī ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5., 6.punktu ir ar prasības pieteikuma

noraksta un tiesas pavēstu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi LVL 3,30 (EUR 4,70) apmērā.

Kā arī saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienu laikā pēc

sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Saskaņā ar Euro ieviešanas kārtības likuma 3., 6.panta noteikumiem, Padomes 1997.gada 17.jūnija Regulu (EK) Nr.1103/97,

piedzenamās summas norādāmas Euro valūtā, konvertējot pēc kursa 1 euro = 0,702804 lati.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 15., 41., 97., 193., 195., 204.1, 2081., 2082. pantiem, tiesa

nosprieda:

apmierināt If P&C Insurance AS Latvijas filiāle prasību pret /pers. C/ par zaudējumu piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, par labu If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, vienotais reģistrācijas

Nr.40103201449, parādu EUR 3222,09 (trīs tūkstoši divi simti divdesmit divi euro un 9 centi) apmērā un tiesāšanās izdevumus-

valsts nodevu EUR 363,66 ( trīs simti sešdesmit trīs euro un 66 centi) apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 4,70 (

četri euro un 70 centi) apmērā, kopā piedzenot EUR 3590,45 ( trīs tūkstoši pieci simti deviņdesmit euro un 45 centi).

Atzīt If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, vienotais reģistrācijas Nr.40103201449 tiesības saņemt no /pers. C/, personas kods

/personas kods/, likumiskos 6 % (sešus procentus) gadā no pamatparāda summas EUR 3222,09 apmērā par laiku līdz sprieduma

izpildei.

Samaksa veicama prasītāja norādītajā norēķinu kontā Nr. LV85NDEA0000080320357, Nordea Bank Finland Plc., kods NDEALV

2X.

Noteikt /pers. C/, personas kods /personas kods/, sprieduma labprātīgas izpildes termiņu – 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma

sastādīšanas dienas, sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt tiesai, kura taisījusi

aizmugurisku spriedumu, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums noteikts 2014. gada 13. marts.

Tiesnese A.Zute