Court dismisses child support increase claim due to lack of changed circumstances and applicant's work capacity.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's request to increase monthly child support payments from the defendant. The plaintiff argued that her financial situation worsened and child costs rose, while the defendant maintained his income remained stable. The court rejected the claim because the plaintiff failed to prove she lost work capacity or that significant changes occurred affecting the support amount under the Civil Procedure Law.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 203(4); Civil Law Art. 177-179; The court may increase child support only upon proof of changed circumstances affecting the payer's ability or the child's needs, which was absent here as the applicant remained capable of earning income.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2022:0422.C33557421.4.S
Lietas Nr. C33557421
Lietas arhīva Nr. C-2105-22/18
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Sigulda 2022.gada 22.aprīlī
Rīgas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure
ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri
ar tulku Kristīni Augusti
piedaloties prasītājai /pers. A/, prasītājas pārstāvim /pers. B/, atbildētājam /pers. C/, atbildētāja pārstāvjiem zvērinātai advokātei Andrai
Bērzkalnei, zvērinātam advokātam Andrejam Guļajevam
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
[1] Rīgas rajona tiesā 2021.gada 26.oktobrī saņemts /pers. A/ prasības pieteikums pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu
Pamatojoties uz Civillikuma 2., 3., 177., 178., 179.pantu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, Bērnu tiesību konvencijas 27.panta
pirmo un otro daļu,
Satversmes 89., 91., 92.pantu, lūgusi tiesu: 1) piedzīt no /pers. C/ uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers. D/ uzturam 1800 euro apmērā ik
mēnesi līdz dēla pilngadībai, sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas brīža;
2) piedzīt no /pers. C/ uzturlīdzekļus nepilngadīgā bērna /pers. E/ uzturam 1800 euro apmērā ik mēnesi līdz dēla pilngadībai, sākot no prasības
pieteikuma iesniegšanas brīža;
3) piedzenamās summas samaksa veicama uz /pers. A/ bankas kontu: LV61PARX0013941120001, AS Citadele banka;
4) piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2021.gada 8.aprīlī /pers. A/, saņēma Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija spriedumu civillietā
Nr.C33269120. Tiesa nosprieda piedzīt no /pers. C/ par labu /pers. A/ uzturlīdzekļus bērna /pers. D/ un /pers. E/ uzturam katram bērnam ik mēnesi 600
euro apmērā, bet ne mazāk kā valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā, sākot no 2020.gada 5.februāra, līdz bērna pilngadības sasniegšanai,
atskaitot no noteiktā uzturlīdzekļu apmēra līdz sprieduma taisīšanai veiktos maksājumus.
[1.2] Norādījusi, ka diemžēl, pašlaik mainās apstākļi, prasītājas finansiālais stāvoklis pasliktinājās, bērnu uzturlīdzekļu apmērs palielinājās, tādēļ ir
spiesta griezties tiesā, lai izmainītu esošo bērnu uzturlīdzekļu apmēru. Prasītāja ir spiesta prasīt materiālu palīdzību pie saviem vecākiem.
[1.3] Līdz laulības šķiršanai ar atbildētāju par ģimenes budžetu vienmēr rūpējās atbildētājs, papildus arī apmaksājot prasītājai piederošās
sabiedrības “/nosaukums/” telpu nomas maksu, savukārt prasītāja rūpējas par māju, dārzu un bērniem, tādējādi prasītāja šobrīd nav spējīga bērnus
nodrošināt pietiekošā apmērā pati.
[1.4] Bija spiesta paņemt uz SIA “/SIA nosaukums/” kredītus. Saskaņā ar AS „Attīstības finanšu institūcija Altum” aktuālo grafiku, kredītu
pamatsummas atlikumi ir 2 539,97 euro un 22 182,09 euro. Saskaņā ar SIA “/SIA nosaukums/” uzņēmuma 2020.gada pārskatu, pelņa 13 784 euro
apmērā nav sadalīta un nav izmaksāta, jo ir kredītu saistības. Kā arī prasītājai nav iespējas izmaksāt darba algu no 2020.gada decembra.
[1.5] Prasītāja dara visu iespējamo, lai attīstītu savu biznesu un cer gūt peļņu iespējami tuvākā laikā, taču konkurence biznesa vidē ir ļoti liela, tādēļ
peļņa nav prognozējama.
[1.6] Līdz šim brīdim atbildētājs piedalās bērnu materiālā uzturēšanā un ik mēnesi pārskaita prasītājai 1200 euro diviem bērniem. Taču, tā kā ar
šiem naudas līdzekļiem nepietiek un atbildētāja mantas stāvoklis to atļauj, lūdz piedzīt no atbildētāja uzturlīdzekļus 1800 euro apmērā katram dēlam, jo
bērnu vajadzībām ik mēnesi tiek tērēti 3676 euro.
[2] Tiesā 2021.gada 22.novembrī saņemti atbildētāja paskaidrojumi uz celto prasību, to uzskata par nepamatotu, tādēļ lūdz to noraidīt.
[2.1] Paskaidrojumos norādījis, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 203.panta ceturto daļu, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar
kuru no atbildētāja piespriesti periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga,
iesniedzot jaunu prasību, prasīt maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
No minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka tiesas noteiktais uzturlīdzekļu apmērs var tikt grozīts, ja pēc sprieduma taisīšanas ir mainījušies apstākļi, kas
ietekmē maksājamo uzturlīdzekļu apmēru.
Prasītāja prasībā nav norādījusi nevienu tādu apstākli, kas būtu mainījies pēc sprieduma taisīšanas un kas būtu par pamatu ar spriedumu piespriestā
uzturlīdzekļa apmēra grozīšanai, precīzāk - palielinājumam katram bērnam par 1200 euro mēnesī.
[2.2] Prasītāja ir SIA /SIA nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ 100% kapitāla daļu īpašniece un vienīgā valdes locekle. Atbilstoši
SIA /SIA nosaukums/ gada pārskatam par laika periodu no 2020.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim prasītājai piederošais uzņēmums gada
pārskata beigās ir nesis peļņu 13 784 euro. Savukārt sprieduma taisīšanas brīdī tika ņemts vērā prasītājas mantiskais stāvoklis, ka prasītājai piederošais
uzņēmums atbilstoši uzņēmuma gada pārskatam par laika periodu no 2019.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 31.decembrim gada pārskata beigās ir nesis
zaudējumus. Līdz ar to konstatējams prasītājai piederošā uzņēmuma mantiskā stāvokļa ievērojams uzlabojums kopš sprieduma taisīšanas.
[2.3] Savukārt prasībā minētā informācija par SIA “/SIA nosaukums/” kredītsaistībām nekādā veidā nav vērtējama kopsakarā ar prasītājas
mantiskā stāvokļa pasliktināšanos, jo, izpildot kredītsaistības, uzņēmums tomēr ir guvis peļņu. Maz ticams, ka prasītājas piederošajam uzņēmumam tiktu
izsniegti kredīti, ja uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji būtu negatīvi. Turklāt uzņēmuma kredītsaistību esamība nekādā veidā neliedz izmaksāt algu
pašai prasītājai. Līdz ar to prasītāja, minot faktus par darba algas neizmaksāšanu, faktiski maldina tiesu par savu mantisko stāvokli, jo uzņēmuma finanšu
dati norāda to, ka uzņēmumam nav grūtību izmaksāt darba algu vai pat sadalīt peļņu ārkārtas dividendēs. Visticamāk, prasītāja pati ir ieinteresēta
nenorādīt savus patiesos datus par ienākumiem, lai tādējādi tīši pasliktinātu informāciju par savu mantisko stāvokli.
Līdz pat 2021.gada 13.septembrim prasītājai piederēja nekustamie īpašumi: /adrese A/, ar kadastra numuru /numurs A/, ierakstīts /novads/ novada
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs B/, 1/12 daļa no nekustamā īpašuma /adrese B/., ar kadastra numuru /numurs C/, ierakstīts /novads/ novada
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs D/
Laulības laikā atbildētājs dāvināja prasītājai juvelierizstrādājumus, pulksteņus un citas vērtīgas lietas/priekšmetus, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250
000 euro, par ko pušu starpā strīda nav bijis.
[2.4] Iepriekš minēto apstākļu kopums norāda uz to, ka prasītājas mantiskais stāvoklis nav pasliktinājies, bet ir tieši tāds pats, iespējams pat
labāks, nekā sprieduma taisīšanas brīdī. Savukārt darba algas neesamība pašreizējā periodā ir atkarīga no pašas prasītājas gribas. Prasītāja ir darbspējīgā
vecumā un tādējādi var censties iegūt darbu, kur maksā atlīdzību, lai spētu uzturēt sevi un bērnus.
[3] Tiesas sēdē prasītāja, prasītājas pārstāvis prasību uzturēja uz tajā minētajiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, lūdza to apmierināt.
Norādīja, ka apstāklis, kādēļ ir palielināmi uzturlīdzekļi, ir inflācija.
Prasītāja paskaidroja, ka šobrīd negūst ienākumus, lai gan viņai pieder uzņēmums, viņa maksā algas uzņēmuma darbiniekiem, bet sev nemaksā, jo
līdzekļu nepietiek. Norādīja, ka kaut kad gatavojas gūt ienākumus, bet pašreiz tos negūst. Bērnus uztur viņas māte. Sev piederošo nekustamo īpašumu un
automašīnu atsavinājusi savai mātei kā pateicību par to, ka viņa palīdz uzturēt bērnus. Kopā māte iedevusi prasītājai aptuveni 6000 euro.
Atbildot uz tiesas jautājumu noliedza, ka atsavinot sev piederošus īpašumus pasliktina savu mantisko stāvokli. Kā arī nenoliedza, ka pēc laulības
šķiršanas atbildētājs atstājis viņai vērtīgas dārglietas.
[4] Atbildētājs, atbildētāja pārstāvji tiesas sēdē prasību neatzina, lūdza to noraidīt. Uzturēja sniegtos paskaidrojumus uz celto prasību.
Atbildētājs paskaidroja, ka regulāri maksā ar tiesas nolēmumu piedzītos uzturlīdzekļus. Viņš nodrošina bērnus ar visu nepieciešamo. Paskaidroja,
ka apstākļos, kad bērniem būs nepieciešami izdevumi, piemēram, ceļojumiem, viņš tos neliegs.
MOTĪVU DAĻA
[5] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus un pārbaudījusi tam pievienotos
dokumentus, iegūtos pierādījumus, atbildētāja paskaidrojumus par celto prasību, tiesa atzīst, ka prasība nav pamatota, tādēļ noraidāma.
[6] Ar lietas materiāliem pievienotajām dzimšanas apliecībām Nr./apliecības numurs/ un Nr./apliecības numurs/ apstiprinās, ka pusēm ir kopīgi bērni
/pers. D/ un /pers. E/ (lietas 1.sējums, lietas 14.-15.lapa).
[6.1] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 8.aprīļa spriedumu civillietā Nr. C33269120, CA-0632-21/12, kas stājies spēkā
2021.gada 1.jūlijā, no atbildētāja par labu prasītājai piedzīti uzturlīdzekļi bērnu uzturam katram bērnam 600 euro mēnesī, sākot no 2020.gada
5.februāra, līdz bērnu pilngadībai, bet ne mazāk kā valstī noteiktajā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (lietas 1.sējums, lietas 212.-225.lapa).
Lietā nav strīda par to, ka pušu kopīgo bērnu ikdienas aizgādību īsteno prasītāja, savukārt atbildētājs veic ikmēneša maksājumus atbilstoši
minētajam spriedumam.
[6.2] Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo un otro daļu tiesiskajās attiecībās, kas skar bērnu, bērna tiesības un intereses ir
prioritāras, visām darbībām attiecībā uz bērnu prioritāri ir jānodrošina bērna tiesības un intereses.
Tādējādi jebkurā lēmumā, kas tiek pieņemts saistībā ar bērnu, tiesas pienākums ir noskaidrot, kas ir atzīstams par atbilstošāko bērna interesēm.
Saskaņā ar Civillikuma 178.panta otro daļu, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no
vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.
Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un
audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski
derīgam darbam).
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas
nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Saskaņā ar minētā likuma 24.panta
pirmo daļu vecāku pienākums atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir samērā ar mantas un sabiedrisko stāvokli rūpēties par sava bērna dzīvību un
labklājību, sagādāt viņam uzturu, t.i., dot ēdienu, pajumti, apģērbu, kopt, audzināt un skolot viņu. Savukārt šā panta otrā daļa paredz, ka vecāku
pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti, ievērojot spējas un tieksmes.
Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu, šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna
uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Civillikuma 179.panta piektā
daļa noteic, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un
mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
[6.3] Prasītāja lūgusi palielināt uzturlīdzekļu apmēru bērnu uzturēšanai, piedzenot no atbildētāja uzturlīdzekļus 1800 euro mēnesī katram bērnam,
t.i., trīs reizes vairāk kā noteikts Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 8.aprīļa spriedumā civillietā Nr. C33269120.
[6.4] Prasītāja veikusi aprēķinu, ka vidēji mēnesī bērnu uzturam ir nepieciešami 3676 euro (lietas 1.sējums, lietas 8.-9.lapa).
[6.5] Civilprocesa likuma 203.panta ceturtā daļa noteic, ja pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies spriedums, ar kuru no atbildētāja piespriesti
periodiski maksājumi, mainās apstākļi, kas ietekmē maksājumu apmēra vai ilguma noteikšanu, katra puse ir tiesīga, iesniedzot jaunu prasību, prasīt
maksājumu apmēra vai termiņa grozīšanu.
[6.6] Tādējādi, lai lemtu jautājumu par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu, jākonstatē, ka pēc Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2021.gada 8.aprīļa sprieduma stāšanās spēkā (2021.gada 1.jūlija) ir mainījušies apstākļi, ar kuriem tiesa pamatojusi piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru,
proti, mainījušies bērnu uzturēšanai nepieciešamie izdevumi, vecāku mantiskais stāvoklis un spēja bērnam dot nepieciešamo uzturu.
[6.7] Turklāt, ievērojot, ka prasītāja lūdz palielināt summu bērnu uzturam no 600 euro mēnesī katram bērnam uz 1800 euro mēnesī katram
bērnam, tiesai būtu jākonstatē, ka atbildētāja mantiskais stāvoklis nepilna gada laikā, t.i., periodā kopš Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
2021.gaeda 8.aprīļa sprieduma spēkā stāšanās dienas 2021.gada 1.jūlija līdz prasības celšanai 2021.gada 26.oktobrim ir uzlabojies trīskārt.
Kā arī tiesai būtu jākonstatē tādi apstākļi, kas saistīti ar to, ka trīskārt šajā laikā palielinājušies izdevumi bērniem, piem., bērnu vecums, speciāla
izglītība, veselības stāvoklis.
[6.8] Nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, tiesa ņem vērā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada 18.maija spriedumā
lietā Nr. SKC-863/2011 izteikto atziņu, ka tiesa var atbrīvot lietas dalībniekus no pierādījumu iesniegšanas, ja tiesa atzīst par vispārzināmu, ka bērna
uzturēšanas izdevumos iekļaujami izdevumi par ēdienu, apģērbu, mājokli, higiēnas piederumiem utt.
[6.9] Tiesa atzīst, ka atbildētāja pienākums uzturēt savu bērnu ir absolūts, viņam ir jāpiedalās bērna uzturēšanā, kā arī atzīst par vispārzināmu faktu,
kas nav jāpierāda, to, ka bērna ikdienas aprūpei ir nepieciešami līdzekļi pārtikas, apģērba, medicīnas, komunālo pakalpojumu, mitekļa, mācību līdzekļu,
kultūras pasākumu apmaksai. Turklāt uzturlīdzekļu prasījumos pēc to rakstura un specifikas nav iespējams noteikt precīzu, konstantu summu, jo izdevumi
ir mainīgi, atkarīgi no dažādiem faktoriem katrā konkrētā mēnesī.
Tiesu praksē secināts, ka, izvērtējot vecāka mantisko stāvokli uzturlīdzekļu piedziņas lietās, ir būtiski konstatēt šīs personas mantisko stāvokli ne
tikai uz lietas izskatīšanas brīdi, bet arī tā faktisko iespēju nopelnīt jeb darbaspējas, kas ietver sevī konkrētās personas vecumu, izglītību, darba pieredzi,
veselības stāvokli un citus personību raksturojošus faktus (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada
tiesu prakses apkopojuma „Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes tiesībām un
uzturlīdzekļiem bērnam” 13.punktu).
[6.10] Šie apsvērumi tāpat ņemami vērā arī, lemjot par uzturlīdzekļu apmēra grozīšanu, proti, jākonstatē izmaiņas bērna uzturam nepieciešamajā
līdzekļu apmērā, vecāku mantas stāvoklī, spējā šo summu segt un summas proporcionālajā sadalījumā starp vecākiem. Lemjot par piedzenamo
uzturlīdzekļu apmēru, tiesai jāievēro samērojamības princips – kādi ir pušu ienākumi un cik daudz līdzekļu nepieciešami bērna aprūpei un uzturēšanai. Tas
nozīmē, ka uzturlīdzekļi bērnam ir samērojami ar abu vecāku reālajām iespējām un mantas stāvokli.
[6.11] Kā iepriekš konstatēts, ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2021.gada 8.aprīļa spriedumu konstatēts, ka pušu nepilngadīgo
bērnu uzturam mēnesī nepieciešamā summa ir 600 euro.
Prasītāja norādījusi, ka bērnu uzturēšanai šobrīd mēnesī ir vajadzīgi 1800 euro katram bērnam. Nav pamata apšaubīt, ka var iztērēt bērna uzturam
gan prasītājas norādīto, gan arī lielāku naudas summu, taču prasītāja nav norādījusi uz bērnu uzturam nepieciešamo līdzekļu apmēra izmaiņām, t.i., kādi
apstākļi ir mainījušies, kā rezultātā ir palielinājies nepieciešamo līdzekļu apmērs bērnu uzturam.
[6.12] Kā izriet no tiesību normām, minimālais uzturlīdzekļu apmērs jānodrošina pat darbnespējīgām personām.
[6.13] Vērtējot prasītājas mantisko stāvokli, tiesa secina, ka prasītāja ir SIA /SIA nosaukums/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ 100%
kapitāla daļu īpašniece un vienīgā valdes locekle. No publiski pieejamās informācijas izriet, ka minētais uzņēmums sniedz zobārstniecības pakalpojumus.
Tiesas sēdē paskaidroja, ka sev piederošo nekustamo īpašumu (lietas 1.sējums, 231.-238.lapa) un automašīnu atsavinājusi savai mātei kā
pateicību par to, ka viņa palīdz uzturēt bērnus. Kopā māte iedevusi prasītājai aptuveni 6000 euro. Izvērtējot minēto tiesa atzīst, ka atsavinot minētos
īpašumus prasītāja apzināti pasliktināja savu mantisko stāvokli.
Tiesa ņem vērā arī prasītājas un atbildētāja sniegtos paskaidrojumus par to, ka pēc laulības šķiršanas atbildētājs atstājis prasītājai vērtīgas
dārglietas. Atbildētājs paskaidrojis, ka laulības laikā atbildētājs dāvināja prasītājai juvelierizstrādājumus, pulksteņus un citas vērtīgas lietas/priekšmetus,
kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, par ko pušu starpā strīda nav bijis. Minēto apstākli prasītāja nenoliedza.
Vērtējot prasītājas mantisko stāvokli tiesa ņem vērā lietā iesniegto prasītājas konta izrakstu AS “Swedbank” par laiku no 2021.gada 4.augusta līdz
2021.gada 30.septembrim, kur debeta apgrozījumi šajā laikā ir 12 763,84 euro (lietas 2.sējums, lietas 4.-5.lapa). Tiesas ieskatā minētais pierādījums
apstiprina, ka prasītāja kaut kādā veidā ienākumus gūst, jo minētajā kontā prasītāja naudas līdzekļus apgroza.
[6.14] Vērtējot atbildētāja mantisko stāvokli tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs ir valdes loceklis uzņēmumā SIA /SIA nosaukums/ ar darba algu
7150 euro (lietas 1.sējums, lietas 244.lapa) mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Šāds fakts par atbildētāja materiālo stāvokli jau tika konstatēts un izvērtēts
spriedumā civillietā Nr.C33269120.
Atbildētājs ir /nosaukums A/ un /nosaukums B/ kapitāla daļu īpašnieks. Šāds fakts par atbildētāja materiālo stāvokli jau tika konstatēts un izvērtēts
spriedumā civillietā Nr.C33269120.
No Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdrukas (lietas 1.sējums, lietas 245.lapa) izriet, ka atbildētājs ir turētājs transportlīdzeklim BMW X5
XDRTVE 401, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, un īpašnieks transportlīdzeklim MINI COOPER, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/.
No Tiesu informācijas sistēmas (TIS) izriet, ka atbildētājam nepieder neviens nekustamais īpašums.
[6.15] Vērtējot prasītājas paskaidrojumus par to, ka viņa negūst ienākumus, kā arī par to, ka bērnus palīdz uzturēt prasītājas māte, tiesa atzīst, ka
lietā nav iesniegti pierādījumi par prasītājas daļēju vai pilnīgu darbaspēju zudumu, par piešķirto invaliditāti, par maznodrošinātas vai trūcīgas personas
statusa piešķiršanu vai citiem objektīviem apstākļiem, kas viņai liegtu strādāt darbu atbilstoši savai izglītībai un gūt regulārus ienākumus. Tādējādi
secināms, ka prasītāja ir darba spējīgā vecumā un savas darba spējas nav zaudējusi, līdz ar to arī viņa spēj nopelnīt un dot saviem bērniem uzturlīdzekļus
atbilstoši viņu vajadzībām.
[6.16] Ievērojot visu iepriekšminēto, tiesa secina, ka atbildētāja ienākumi kopš 2021.gada 8.aprīļa sprieduma taisīšanas, nav būtiski mainījušies,
savukārt no iepriekš secinātā un lietā iesniegtajiem pierādījumiem izriet, ka prasītāja apzināti pasliktinājusi savu mantisko stāvokli, un tādēļ šobrīd tiesas
vērtējumā nav pamata palielināt no atbildētāja piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru.
Tiesa atzīst, ka lietā nav iesniegti pierādījumi arī tam, ka ir iestājušies tādi apstākļi, piem., bērnu vecums, speciāla izglītība, veselības stāvoklis, kas
trīskārt šajā laikā palielināja izdevumus bērniem.
[6.17] Tiesai nav šaubu, ka tā vecāka ieguldījums bērna uzturēšanā, kura aprūpē atrodas bērns un kurš ikdienā gādā par bērna fizisko un garīgo
attīstību, izglītošanu un audzināšanu, kaut arī tas nav aprēķināms naudas izteiksmē, ir nesalīdzināmi nozīmīgāks par naudas maksājumiem, kurus atbildētājs
veic bērnu uzturam, taču tas nevar būt par pamatu uzturlīdzekļu apmēra palielināšanai, jo lietā nav konstatējama vecāku mantiskā stāvokļa vai citu
apstākļu maiņa, kas ietekmētu maksājuma apmēra noteikšanu atbilstoši Civilprocesa likuma 203.panta ceturtajai daļai.
[7] Ceļot prasību, prasītāja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 10.punktu, tika atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas, tādēļ
noraidot prasību, tiesas izdevumus uzņemas valsts.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 15., 34., 42., 43., 93., 97., 187., 203., 2041.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /pers. A/ prasību pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.
Tiesnese V.Mazure