Legislator Case Law & Legislation
C29289319 / SKC-0083-23 ECLI:LV:AT:2023:1102.C29289319.18.S AI generated

Court reverses appeal ruling on director liability for loss compensation in insolvency proceedings.

Case Number C29289319 / SKC-0083-23
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Supreme Court of Latvia overturned the Regional Court's decision ordering directors to pay full loss compensation in an insolvency case. The court found the lower court erred by failing to verify whether the administrator had successfully realized assets to cover creditor claims before imposing liability. Consequently, the judgment was annulled and the case remanded for retrial while security deposits were refunded.

Legislator headnote

AI generated

Maksātnespējas likuma 72.1 panta 2. daļa; Civilprocesa likuma 8. panta 1. daļa un 193. panta 5. daļa: Directors' liability for loss compensation in insolvency proceedings is conditional upon the impossibility of satisfying creditor claims from the debtor's assets, requiring the administrator to first attempt asset realization.

Keywords

AI generated
insolvency proceedings director liability loss compensation asset realization creditor claims burden of proof administrative duty

Cited Legislation

AI generated
Maksātnespējas likuma 72.1 panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 8. panta 1. daļa
Civilprocesa likuma 193. panta 5. daļa
Civilprocesa likuma 458. panta 2. daļa
Civilprocesa likuma 474. panta 2. punkts

Cited Case Law

AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:AT:2023:1102.C29289319.18.S

Lieta Nr. C29289319, SKC-83/2023

Civillietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

SPRIEDUMS

Rīgā 2023. gada 2. novembrī

Senāts šādā sastāvā: senators referents Intars Bisters, senatores Dzintra Balta un Kristīne Zīle

izskatīja rakstveida procesā atbildētāju /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra

spriedumu MSIA /Nosaukums A/ administratora prasībā pret /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ par zaudējumu atlīdzības piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 72.1 pantu, administrators cēlis prasību par zaudējumu atlīdzības 353 563 euro solidāru piedziņu, jo

atbildētāji, kuri atšķirīgos laika posmos ieņēmuši valdes locekļa amatu, vispār nebija nodevuši administratoram grāmatvedības dokumentus. Zaudējumu

atlīdzību veido maksimālais tiesiskajā regulējumā pieļaujamais apmērs, proti, kreditoru prasījumu pamatparāda kopējā summa.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrajai daļai minētie zaudējumi atlīdzināmi vienīgi apmērā, ko nav iespējams segt maksātnespējas

procesā. Ievērojot minēto, atbildētāji tiesvedības gaitā ir izteikuši ierunu, ka kreditori var gūt saistību apmierinājumu, administratoram realizējot

parādniecei piederošo mantu, kā arī vēršot piedziņu pret parādnieces debitoriem.

[2] Ar Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu prasība apmierināta pilnīgi, pamatojoties uz šādiem apstākļiem.

[2.1] Kā to pamatoti atzinusi pirmās instances tiesa, atbildētāju apgalvojumu, ka pastāv objektīvi šķēršļi grāmatvedības dokumentu nodošanai

administratoram, jo tie atrodas meitas uzņēmuma SIA /Nosaukums B/ telpās, kurās pēc īstenotā reiderisma valdes locekļiem tika liegta piekļuve,

neapstiprina lietā esošie pierādījumi.

Nav strīda, ka sākotnējais valdes loceklis /pers. C/ nav nodevis grāmatvedības dokumentus nedz /pers. E/, nedz /pers. D/, taču tas jebkurā

gadījumā neatbrīvo attiecīgos valdes locekļus no pienākuma organizēt grāmatvedības kārtošanu un nodrošināt dokumentu glabāšanu. Turklāt tas vien, ka

/pers. E/ un /pers. D/ snieguši piekrišanu uzņemties valdes locekļa pienākumus, iepriekš neiepazīstoties un nepārņemot nekādu grāmatvedības

dokumentāciju, nevar tikt atzīts par atbilstošu krietna saimnieka rīcības kritērijiem.

Laikā, kad abi atbildētāji pildīja valdes locekļa pienākumus, kapitālsabiedrība bija īstenojusi saimniecisko darbību. Attiecīgi /pers. E/ parakstījis

nostiprinājuma lūgumu par hipotēkas dzēšanu, kā arī viņa darbības laikā Uzņēmumu reģistrā tika ierakstītas izmaiņas dalībnieku sastāvā, savukārt /pers.

D/ darbības laikā tika atmaksāts aizdevums, apmaksāti rēķini, kā arī viņam tika izmaksāta atlīdzība. Minētais dod pamatu secināt, ka arī viņu rīcībā bija

grāmatvedības dokumenti.

Administratoram pēc prasības celšanas nodotie dokumenti (kontu pārskatu grāmatojumu hronoloģiskais reģistrs un divi rēķini) nesniedz skaidru

priekšstatu par parādnieces veiktajiem saimnieciskajiem darījumiem, un tie nav pietiekami, lai varētu izvērtēt parādnieces mantisko stāvokli. Šāds

secinājums izriet arī no zvērināta revidenta sniegtā viedokļa, kas tiek pamatots ar apstākli, ka bankas kontu izraksts satur informāciju tikai par naudas

ieņēmumiem un izdevumiem, līdz ar to ir nepietiekams grāmatvedības reģistru atjaunošanai. Šī iemesla dēļ nav arī pamats uzskatīt, ka /pers. D/ ir darījis

visu iespējamo, lai nodrošinātu grāmatvedības dokumentu nodošanu administratoram.

[2.2] Atbilstoši judikatūras atziņām valdes locekļi, kuri darbojušies dažādos laika periodos, par komercsabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem ir

atbildīgi solidāri, ja nav iespējams konstatēt zaudējumu nodarīšanas brīdi.

Zaudējumu rašanās laika noteikšanai nav nozīmes tam, ka visi tiesiskie darījumi ar kreditoriem noslēgti brīdī, kad vienīgais valdes loceklis bija /pers.

C/. Attiecīgi vienlaikus ir jāņem vērā, vai vēlāk ieceltie valdes locekļi /pers. D/ un /pers. E/ ir veikuši pietiekamas darbības, lai saglabātu parādnieces

mantu un grāmatvedības dokumentus.

Ievērojot lietā nodibinātos apstākļus, tiesa atzina par iespējamu piemērot solidāro atbildību visiem valdes locekļiem.

[2.3] Visbeidzot tiesa nav uzskatījusi, ka atbilstoši Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrajai daļai piedzenamo zaudējumu apmēru varētu ietekmēt

parādniecei piederošā manta, jo sprieduma taisīšanas brīdī nav noslēdzies tās atsavināšanas process un kreditoriem nav veiktas nekādas izmaksas.

[3] Neizsakot nekādus iebildumus attiecībā uz savu vainojamību par grāmatvedības dokumentu nenodošanu, /pers. C/ kasācijas sūdzībā lūgts atcelt

pārsūdzēto spriedumu pilnīgi, jo apgabaltiesa, nosakot zaudējumu atlīdzības apmēru, pretēji Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrās daļas prasībām nav

ņēmusi vērā, ka parādniecei pieder manta, no kuras var tikt segti kreditoru prasījumi.

[4] /pers. D/ un /pers. E/ kasācijas sūdzībās lūgts atcelt spriedumu daļā, ar kuru apmierināta pret attiecīgajiem atbildētājiem celtā prasība.

Kasācijas sūdzībās ietverts šāds pamatojums.

[4.1] Tas, ka vēl nav noslēdzies mantas pārdošanas un mantas atgūšanas process, nedod pamatu atzinumam, ka maksātnespējas procesa ietvaros

nav iespējams segt kreditoru prasījumus.

Atbilstoši atbildētāju rīcībā esošajai informācijai administrators pārdevis parādniecei piederošās SIA /Nosaukums B/ kapitāla daļas par

201 300 euro, cēlis prasību pret /pers. H/ un SIA „Daugavpils CMK” par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, kas ir vērsta uz prasījuma tiesību

atgūšanu vismaz 200 000 euro apmērā. Tāpat no bankas norēķinu kontiem izriet, ka prasītājai ir prasījuma tiesības pret /pers. C/ vismaz

318 433,55 euro apmērā.

Vispār nesniedzot vērtējumu šiem apstākļiem, tiesa ir pārkāpusi Maksātnespējas likuma 72.1 panta otro daļu, kā arī nav ievērojusi judikatūras

atziņas. Tāpat pārsūdzētais spriedums nevar tikt atzīts par atbilstošu Civilprocesa likuma 8. panta pirmās daļas un 189. panta trešās daļas priekšrakstiem.

[4.2] Apstākļos, kad dokumenti ir nodoti daļēji, atbilstoši judikatūras atziņām tiesai ir jāvērtē, kā atlikušo dokumentu nenodošana varētu ietekmēt

kreditoru stāvokli. Pārsūdzētajā spriedumā šāds izvērtējums nav veikts vispār, tādējādi tiesa pieļāvusi Civilprocesa likuma 5. panta sestās daļas

pārkāpumu.

[4.3] Nevērtējot katra valdes locekļa vainojamību grāmatvedības dokumentu iztrūkumā, tiesa uz atbildētājiem ir attiecinājusi absolūto atbildību

(atbildību neatkarīgi no vainas), kas savukārt ir pretrunā Maksātnespējas likuma 72.1 panta ceturtās daļas un Komerclikuma 169. panta noteikumiem.

Tiesa ņēmusi vērā tikai vienu no vainojamības elementiem, proti, ka valdes loceklim kā rūpīgam un gādīgam saimniekam vajadzēja veikt noteiktas

darbības, taču nav sniegusi analīzi tam, vai atbildētāji varēja rīkoties citādāk.

/pers. D/ ir iesniedzis visu viņa rīcībā esošo grāmatvedības dokumentāciju, kas attiecas uz viņa darbības laiku. Informāciju par darba algu un

mikrouzņēmuma nodokli administrators var iegūt VID EDS datu bāzē, viens no rēķiniem nav pieejams saistībā ar datorierīces nomaiņu, savukārt

aizdevums izsniegts bez rakstveida līguma.

Savukārt visa grāmatvedības dokumentācija, kas saistīta ar /pers. E/ darbību valdes locekļa amatā 14 dienu laika posmā, administratoram ir

pieejama no publiskajiem reģistriem. Dokumenti, kas tika iesniegti Uzņēmumu reģistrā un zemesgrāmatas nodaļā, tika izgatavoti vienā eksemplārā, līdz ar

to tie nemaz nevarēja būt atbildētāju rīcībā.

Visbeidzot būtiski, ka atbildētāji bija sadarbojušies ar administratoru.

[4.4] Neizpildās neviens no judikatūrā izvirzītajiem priekšnoteikumiem solidārās atbildības piemērošanai valdes locekļiem, kuri darbojušies dažādos

laika posmos.

[4.5] Apliecinājuma par šķēršļu neesību ieņemt valdes locekļa amatu parakstīšana nekādā veidā nav saistāma ar to, vai valdes locekļa amata

kandidātam ir pieejami kapitālsabiedrības grāmatvedības dokumenti. Ievērojot minēto, tiesa nav pareizi piemērojusi Komerclikuma 224. pantu.

[4.6] Administrators cēlis prasību formāli, atsaucoties uz grāmatvedības dokumentu nenodošanas faktu, taču neveicot saprātīgi sagaidāmās

darbības dokumentu iegūšanai un mantas atgūšanai. Minētais bija apsverams kontekstā ar Civillikuma 1. un 1776. panta tiesību normām.

Kaut arī šāds arguments tika izteikti tiesvedības gaitā, tiesa tam vispār nav sniegusi vērtējumu, kā rezultātā pārkāpusi Civilprocesa likuma

193. panta piektajā daļā ietvertos priekšrakstus.

Motīvu daļa

[5] Pārbaudījis spriedumu attiecībā uz personām, kuras to pārsūdzējušas, un attiecībā uz argumentiem, kas minēti kasācijas sūdzībās, kā to nosaka

Civilprocesa likuma 473. panta pirmā daļa, Senāts atzīst, ka spriedums ir atceļams.

[6] Kā tas izriet no Maksātnespējas likuma 72.1 panta otrās daļas, kapitālsabiedrības valdes loceklim rodas saistība atlīdzināt zaudējumus, kas

radušies grāmatvedības dokumentu nenodošanas (daļējas nodošanas) rezultātā, tikai tad, ja maksātnespējas procesa ietvaros nav iespējams segt

kreditoru prasījumus pamatparāda apmērā.

Citiem vārdiem, atbilstoši minētās tiesību normas tiesiskajam sastāvam grāmatvedības dokumentu nenodošana (daļēja nodošana) var būt pamats,

lai valdes loceklim iestātos atbildība segt kapitālsabiedrības (parādnieces) kreditoru saistības, ja to izpilde no parādnieces mantas nav iespējama, proti,

nav konstatējama tāda manta, kuras atgūšana un/vai realizēšana ir ekonomiski pamatota.

Likumsakarīgi, ka šo pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo pamata faktu nemaz nav iespējams nodibināt līdz brīdim, kamēr administrators nav veicis

tiesiskajā regulējumā paredzētos pasākumus parādnieka mantas sastāva noteikšanai, debitoru parādu un citas parādnieka mantas atgūšanai, mantas

pārdošanas plānā iekļautās mantas novērtēšanai, kā arī tās realizēšanai.

[7] Apgabaltiesa secinājusi, ka šīs tiesību normas kontekstā mantas esības faktam nav piešķirama nekāda tiesiska nozīme, jo nav noslēdzies mantas

atsavināšanas process, un kreditoriem nav veiktas nekādas izmaksas.

Tā kā no piemērojamās tiesību normas tiesiskā sastāva nav iespējams nonākt līdz šādam kategoriskā formā izdarītajam apgalvojumam, atzīstams,

ka apelācijas instances tiesa pieļāvusi loģikas kļūdu. Attiecīgi to, vai administrators var segt kreditoru saistības no parādnieces mantas, nekādā veidā

nevar nedz apliecināt, nedz atspēkot tiesas nodibinātais fakts, ka uzsāktais mantas (kapitāla daļu) pārdošanas process nav noslēdzies.

Nonākot līdz pretējam slēdzienam, uz valdes locekli kā fizisko personu faktiski tiek pārlikts pienākums atlīdzināt visus kapitālsabiedrības kreditoru

prasījumus pamatparāda apmērā tikai tā iemesla dēļ, ka paša prāvnieka, kuram par labu piedzenami zaudējumi, administrators nav īstenojis no viņa

saprātīgi sagaidāmās darbības kreditoru prasījumu segšanai no parādnieka mantas.

[8] Iztrūkstot pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo apstākļu vērtējumam, tiesa vispār nav noskaidrojusi, vai sprieduma taisīšanas brīdī var uzskatīt par

pierādītu zaudējumu apmēru. Šī iemesla dēļ pārbaudāmais spriedums nevar tikt atzīts par atbilstošu Civilprocesa likuma 8. panta pirmās daļas un

193. panta piektās daļas prasībām.

Konstatētie materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumi vērtējami kā tādi, kas varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas, tādēļ

spriedums atceļams, nepievēršoties pārējo kasācijas sūdzībās norādīto apsvērumu analīzei.

[9] Atbildētājiem /pers. D/ un /pers. E/, kā arī /pers. K/, kura veikusi samaksu atbildētāja /pers. C/ vietā, atmaksājama drošības nauda, kā to

noteic Civilprocesa likuma 458. panta otrā daļa.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 474. panta 2. punktu, Senāts

nosprieda

Rīgas apgabaltiesas 2021. gada 8. decembra spriedumu atcelt un lietu nodot jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā;

atmaksāt /pers. D/, /pers. E/ un /pers. K/ katram drošības naudu 300 euro (trīs simti euro).

Spriedums nav pārsūdzams.

Senators I. Bisters Senatore Dz. Balta Senatore K. Zīle