SKC-1274-16 · Augstākās tiesas Senāts

Arhīva Nr. 1080

SKC – 1274/2016

LĒMUMS

Rīgā 2016.gada 3.maijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departaments

šādā sastāvā: tiesnesis referents I.Bisters

tiesnese M.Zāģere

tiesnese I.Garda

rakstveida procesā izskatīja SIA „BDM Project” blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 5.augusta lēmumu, ar

kuru atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2015.gada 6.maija lēmums.

Aprakstošā daļa

[1] SIA „BDM Project” 2015.gada 30.martā iesniegusi Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu, lūdzot nostiprināt

hipotēku uz SIA „BDM Project” piederošo nekustamo īpašumu /NI nosaukums /, kadastra numurs /numurs /, par labu tās valdes loceklei /pers. A/,

pamatojoties uz 2014.gada 14.septembra aizdevuma līgumu un 2015.gada 9.marta hipotēkas līgumu.

2015.gada 8.aprīlī zemesgrāmatu nodaļā papildus iesniegts SIA „BDM Project” dalībnieku 2014.gada 13.septembra ārkārtas sapulces protokols

[2] Ar Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2015.gada 6.maija lēmumu nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības.

Lēmumā norādīti šādi motīvi.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 8.panta noteikumiem, nostiprinot tiesības, jāievēro šā likuma noteikumi, ciktāl sevišķos likumos nav paredzēti

izņēmumi no vispārējās kārtības.

Kā redzams no iesniegtajiem līgumiem, tad tie slēgti starp sabiedrību un tās valdes locekli, tāpēc papildus Zemesgrāmatu likuma prasībām

piemērojami arī Komerclikuma 1.1 nodaļas „Ierobežojumi darījumu slēgšanai ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli un saistīto

personu” noteikumi.

Ja sabiedrība slēdz darījumu ar valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, darījuma slēgšanu apstiprina vai dod piekrišanu darījuma slēgšanai

padome vai, ja tādas nav, dalībnieku sapulce atbilstoši Komerclikuma 139. 3 panta pirmajai daļai. Saskaņā ar šī panta piekto daļu šāds darījums stājas

spēkā tikai pēc tam, kad to apstiprinājusi padome vai dalībnieku sapulce.

2014.gada 13.septembra dalībnieku ārkārtas sapulces protokols satur informāciju par to, ka SIA „BDM Project” dalībnieki uzdevuši tās valdei

izvērtēt finansējuma pieejamību no bankām vai dalībniekiem, lai nodrošinātu sabiedrību ar finanšu līdzekļiem tās komercdarbības veikšanai, taču no tā

neizriet, ka dalībnieku sapulce lēmusi par zemesgrāmatā iesniegto aizdevuma un hipotēkas līgumu apstiprināšanu.

Ņemot vērā minēto secināms, ka nostiprinājuma lūgumam pievienotie aizdevuma un hipotēkas līgumi bez dalībnieku sapulces apstiprinājuma

neapliecina nostiprināmo tiesību, tāpēc nostiprinājuma lūgums atstājams bez ievērības.

[3] Par Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2015.gada 6.maija lēmumu blakus sūdzību iesniegusi SIA „BDM Project”, lūdzot to

atcelt un nostiprinājuma lūgumu nodot jaunai izskatīšanai.

[4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 5.augusta lēmumu Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmums

atstāts negrozīts, bet SIA „BDM Project” sūdzība noraidīta.

Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem.

[4.1] Pārsūdzētajā lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, līdz ar to tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma 447.1 pantu tiem pievienojas un

atkārtoti nenorāda.

[4.2] Sūdzībā norādītie iebildumi par zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pieļauto kompetences pārkāpumu, vērtējot darījuma atbilstību Komerclikuma

normām, nav pamatoti. Augstākās tiesas Civillietu departaments 2014.gada 22.maija lēmumā lietā Nr.SKC-2229/2014 atzinis, ka nostiprināmajai

tiesībai ir nepieciešams pamats, un zemesgrāmatu nodaļai jānoskaidro vai dokumentā ietvertais darījums pats par sevi ir spējīgs būt par šādu pamatu.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pamatoti atzinis, ka iesniegtie aizdevuma un hipotēkas līgumi nevar būt par pamatu hipotēkas nostiprināšanai, jo

dalībnieku piekrišana šādam darījumam, kā to prasa Komerclikuma 139.3 panta piektā daļa, nostiprinājuma lūgumam nav pievienota. Iesniegtais

dalībnieku ārkārtas sapulces protokols satur informāciju tikai par to, ka dalībnieki nolēmuši uzdot valdei nodibināt hipotēkas uz visiem sabiedrībai

piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, ieķīlājot tos sabiedrības saistību nodrošināšanai par labu aizdevējiem. Taču nevar uzskatīt, ka ar šo dalībnieku

ārkārtas sapulces lēmumu jau pirms darījumu slēgšanas, neizvērtējot līgumos ietvertos būtiskos nosacījumus un atbilstību sabiedrības interesēm, būtu

apstiprināti konkrētie aizdevuma un hipotēkas līgumi.

[4.3] Nepamatoti ir iebildumi sūdzībā par selektīvu Komerclikuma normu piemērošanu. Blakus sūdzībā norādīts, ka zemesgrāmatu nodaļas

tiesnesim vajadzēja izvērtēt, vai nepastāv Komerclikuma 139.3 panta septītajā daļā norādītie apstākļi, proti, prasība par darījumu apstiprināšanu

dalībnieku sapulcē nav attiecināma uz darījumiem, kas slēgti sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par parasto vērtību, uz bezatlīdzības

darījumiem, izsolēm, biržas darījumiem vai gadījumiem, kad darījums noslēgts saskaņā ar tiesas nolēmumu. Nedz nostiprinājuma lūgums, nedz tam

pievienotie dokumenti nepierāda, ka darījumi, uz kuriem balstīta nostiprināmā tiesība, atbilstu kādam Komerclikuma 139.3 panta septītajā daļā

norādītajam gadījumam, tāpēc šie apsvērumi nevar būt par pamatu zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmuma atzīšanai par nepamatotu.

[5] Par Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 5.augusta SIA ,,BDM Project” iesniegusi blakus sūdzību, lūdzot to atcelt.

Vienlaikus lūgts atcelt Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2015.gada 6.maija lēmumu un nodot nostiprinājuma lūgumu jaunai izskatīšanai.

Blakus sūdzībā minēti šādi argumenti.

[5.1] Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis 2015.gada 6.maija lēmumā pārkāpis nostiprinājuma lūguma izskatīšanas robežas, vērtējot darījumu spēkā

esību, faktiski tos atzīstot par spēkā neesošiem, kas ir vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē, tāpēc nav ievērotas Zemesgrāmatu likuma 77.panta

prasības. Juridiskajā literatūrā, analizējot Zemesgrāmatu likuma 77.panta tvērumu, izteiktas atziņas, ka nostiprinājuma pamata materiāltiesiskai pārbaudei

Zemesgrāmatu likums ir nospraudis visai skaidras robežas un tās ir tikpat šauras kā darījuma formalitāšu pārbaudei (sk. E.Virko. Zemesgrāmatu

pieejamība un ticamība (II). Jurista Vārds, 15.aprīlis, 2008/Nr.15 (520)). Pārbaudāma ir nevis darījuma tiesiskā noturība, bet tikai tā piemērotība

nostiprinājuma izdarīšanai.

[5.2] Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 2015.gada 5.augusta lēmumā atzinusi Komerclikuma 139.3 panta piekto daļu par absolūtu

priekšnosacījumu, lai darījums stātos spēkā, neizvērtējot vai nav konstatējami šī panta septītās daļas priekšnoteikumi, kas atceļ nepieciešamību darījumu

apstiprināt dalībnieku sapulcē. Proti, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis un Civillietu tiesas kolēģija atzina savu kompetenci vērtēt darījumu spēkā esību,

tad darījumi bija jāvērtē arī atbilstoši Komerclikuma 139.3 panta septītajai daļai, ko nedz zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, nedz Civillietu tiesas kolēģija

nav darījusi.

[5.3] Lai arī zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pareizi atsaucies uz Zemesgrāmatu likuma 8.pantu, tā piemērošana veikta kļūdaini, atzīstot, ka

Komerclikums kā sevišķais likums satur kādus izņēmumus no vispārējās kārtības tiesību nostiprināšanai. Tikai Zemesgrāmatu likums paredz procesu,

kādā tiek veikta tiesību nostiprināšana un SIA „BDM Project” iesniegtie dokumenti pilnībā atbilda Zemesgrāmatu likuma prasībām, lai veiktu tiesību

nostiprinājumu.

[6] Pārbaudījis lietas materiālus un apsvēris blakus sūdzībā norādītos argumentus, Augstākās tiesas Civillietu departaments tālāk norādīto

apsvērumu dēļ uzskata, ka Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 5.augusta lēmums atstājams negrozīts.

[7] Zemesgrāmatu nodaļas tiesneša kompetence, skatot cauri nostiprinājuma lūgumu, noteikta Zemesgrāmatu likuma 77. pantā, tostarp,

zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atbilstoši šā likuma 61.panta 1.punktam pārliecinās, ka nostiprinājuma lūgumam ir pievienoti dokumenti, kas apliecina

nostiprināmās tiesības.

Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 8.panta noteikumiem, nostiprinot tiesības, jāievēro šā likuma noteikumi, ciktāl sevišķos likumos nav paredzēti

izņēmumi no vispārējās kārtības

Nav šaubu, ka aizdevuma un ķīlas līgums, ar kuriem pamatota nostiprināmā tiesība pret SIA „BDM Project”, slēgti starp sabiedrību un tās valdes

locekli /pers. A/, tāpēc papildus Zemesgrāmatu likuma izvirzītajām prasībām piemērojami arī Komerclikuma 1.1 nodaļas „Ierobežojumi darījumu

slēgšanai ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli un saistīto personu” noteikumi, kas likumā ievesti ar mērķi, novērst darījuma

slēgšanu interešu konflikta apstākļos.

Atbilstoši Komerclikuma 139.3 panta pirmajai daļai, ja statūti neparedz citu kārtību un ja līgumu sabiedrība slēdz ar valdes vai padomes locekli,

darījumu apstiprina padome vai, ja tādas nav, dalībnieku sapulce. Saskaņā ar šī panta piekto daļu šāds darījums stājas spēkā tikai pēc padomes vai

dalībnieku sapulces apstiprinājuma.

Pie šādiem apstākļiem, kad aizdevuma līgumam un ķīlas līgumam nav pievienots dalībnieku sapulces apstiprinājums noslēgtiem darījumiem, nav

pievienoti statūti, kas paredzētu no likuma atšķirīgu kārtību apstiprinājuma došanai, pēc būtības ir izdarīts pamatots secinājums, ka atbilstoši

Zemesgrāmatu likuma 61.panta 1.punktam nav iesniegti dokumenti, kas apliecina nostiprināmo tiesību.

[8] Ir kļūdains blakus sūdzības iesniedzējas apsvērums, ka Komerclikuma normas nav piemērojamas, lemjot jautājumu par nostiprinājuma

izdarīšanu.

Kā to jau atzinis Civillietu departaments 2016.gada 11.aprīļa lēmumā lietā Nr.SKC1314/2016, Komerclikums ietilpst Zemesgrāmatu likuma

8.panta tvērumā un ir saistošs zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim tiktāl, ciktāl tajās izvirzītas papildus prasības par formu, kādā persona, pret kuru vērsts

tiesību nostiprinājums, sniedz piekrišanu attiecīgo tiesību nostiprināšanai.

[9] Komerclikuma 139.3 panta septītajā daļā noteikts, ka šā panta noteikumi neattiecas uz darījumiem, kas slēgti sabiedrības parasti veicamās

komercdarbības ietvaros par parasto vērtību, uz bezatlīdzības darījumiem, izsolēm, biržas darījumiem vai gadījumiem, kad darījums noslēgts saskaņā ar

tiesas nolēmumu.

Kļūdaini blakus sūdzībā apgalvots, ka zemesgrāmatu tiesnesim darījumi bija jāvērtē arī atbilstoši Komerclikuma 139.3 panta septītajai daļai, proti,

vai darījumi atbilst sabiedrības parasti veicamajai komercpraksei, kas atceļ nepieciešamās formas prasības pie darījuma noslēgšanas.

Zemesgrāmatu likums tiesisko pamatu nostiprinājumam prasa rakstiskā formā. Senāta 2010. gada 21. aprīļa lēmumā lietā Nr. SKC- 666 jau

izteikta atziņa, ka, pārbaudot nostiprinājuma lūgumam pievienotos dokumentus, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim jāgūst pārliecība, ka tie ir pamats

nostiprināmajām tiesībām un par tiem nevar pastāvēt strīds. Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis lēmumu, ar kuru nostiprinājuma lūgumu apmierina, vai atstāj

to bez ievērības, nepieņem kontradiktoriskā procesa kārtībā, t.i., procesā, kurā piedalās divas puses ar pretējām interesēm. Tas nozīmē, ka

zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim bezstrīdus procesā jāgūst pārliecība par nostiprināmās tiesības patiesu pastāvēšanu vai galīgu nodibināšanu.

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, ņemot vērā likumā noteikto kompetenci un veicamo darbību raksturu, nav iespējams un nav arī pienākums vērtēt

darījumu atbilstību konkrētā komersanta parasti veicamajai komercdarbībai, kā arī darījumu vērtības atbilstību šādu darījumu parastajai vērtībai, jo šādas

vērtēšanas ceļā konstatēts tiesību nostiprināšanas priekšnoteikums būtu pretrunā Zemesgrāmatu likuma kārtībai, kas nostiprinājuma tiesisko pamatu prasa

rakstiskā formā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 1.punktu, Augstākās tiesas Civillietu departaments

n o l ē ma

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2015.gada 5.augusta lēmumu atstāt negrozītu, bet blakus sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesnesis I.Bisters

Tiesnese I.Garda

Tiesnese M.Zāģere