Court dismisses administrative penalty case due to statutory time limits expiring before penalty could be imposed.

Lietas Nr. 133031916

Lietas arhīva Nr. 1-0319-16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 26.oktobrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese I.Ozoliņa-Kļaviņa rakstveida procesā izskatīja iesniedzējas VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” sūdzību par Datu

valsts inspekcijas 2016.gada 15.februāra lēmumu Nr.DVI/N-2-1/352.

Aprakstošā daļa

2015.gada 15.decembrī Datu valsts inspekcijas Otrās uzraudzības daļas vadītājs Jānis Kāršenieks saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa (turpmāk – Latvijas APK) 246.pantu sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu BC 000412 VAS “Starptautiskajai lidostai “Rīga””,

pārkāpums konstatēts /adrese/, 2015.gada 15.decembrī plkst.10.15 (lietas 64.-65.lapa).

Pārkāpuma būtība: Datu valsts inspekcija (turpmāk - DVI) 2015.gada 9.februārī tika saņemts /pers. D/ (turpmāk – Iesniedzējs) 2015.gada

9.februāra Iesniegums, kurā Iesniedzējs norādīja, ka Iesniedzējs 2014.gada 8.februārī iesniedza Valsts akciju sabiedrībai “Starptautiskā Lidosta “Rīgā””

(turpmāk – Sabiedrība) iesniegumu, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk – FPDAL) 15.pantu par informācijas sniegšanu

par Iesniedzēju, kā arī iesniegumu, pamatojoties uz FPDAL 16.pantu, tomēr pēc Iesniedzēja norādītā līdz 2015.gada 9.februāra iesnieguma iesniegšanai

DVI, atbildes nav saņemtas.

DVI pārbaudes ietvaros 2015.gada 19.martā nosūtīja Sabiedrībai 2015.gada 5.marta informācijas pieprasījumu Nr.2-1/2477, kurā tika lūgts

sniegt pieprasījumā minēto informāciju.

DVI 2015.gada 7.aprīlī tika saņemta Sabiedrības 2015.gada 1.aprīļa vēstule Nr.15-1.1/491, kurā tika norādīts, ka sabiedrība apstiprina, ka

2014.gada 23.decembrī ir saņēmusi iesniedzēja iesniegumu un Sabiedrība 2015.gada 30.martā ir sniegusi rakstveida atbildi Iesniedzējam (Sabiedrības

2015.gada 30.marta vēstule Nr.15-1.1/471).

DVI 2015.gada 12.maijā tika saņemts Iesniedzēja 2015.gada 12.maija iesniegums, kurā Iesniedzējs norādīja, ka atbildi uz savu 2014.gada

8.decembra iesniegumu par Iesniedzēja personas datu nodošanu trešajām personām no Sabiedrības saņēma 2015.gada 18.aprīlī (sabiedrības 2015.gada

16.aprīļa vēstule Nr.15-1.1/546).

Pārbaudes ietvaros DVI 2015.gada 29.maijā nosūtīja Sabiedrībai 2015.gada 29.maija informācijas pieprasījumu Nr.2-1/4560, kurā tika lūgts

sniegt pieprasījumā minēto informāciju.

DVI 2015.gada 15.jūnijā tika saņemta Sabiedrības 2015.gada 12.jūnija vēstule Nr.15-1.1/785, kurā Sabiedrība norādīja, ka Sabiedrība

2015.gada 8.decembrī ir saņēmusi kā otru informācijas pieprasījumu, uz ko atbilde Iesniedzējam ierakstītā sūtījuma veidā tika nosūtīta 2015.gada 1.aprīlī

(Sabiedrības 2015.gada 1.aprīļa vēstule Nr. 15-1.1/478, VAS “Latvijas Pasts” čeka Nr.0127098 apliecināta kopija, ierakstītās vēstules

Nr.RR456540285LV). Tāpat Sabiedrība savā 2015.gada 12.jūnija vēstulē Nr.15-1.1/785 norādīja, ka Iesniedzējam 2015.gada 30.martā vēstule

Nr.15-1.1/785 ir nosūtīta ierakstītā sūtījuma veidā 2015.gada 30.martā (VAS “Latvijas Pasts” čeka Nr.0127202 apliecināta kopija, ierakstītās vēstules

Nr.RR456540909LV).

Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Latvijas APK 238. 1 panta pirmo daļu DVI amatpersona 2015.gada 18.jūnijā rezolūcijas veidā uzsāka

administratīvā pārkāpuma lietvedību par sabiedrības rīcību, iespējamas, izdarot pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 204.8 pantā.

Saskaņā ar FPDAL 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes (personas datu nodošana trešajām personām) atbilstību FPDAL ir atbilstīgs

pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus.

DVI norāda, ka saskaņā ar FPDAL 8.panta otrās daļas 4.punktu pārzinim, pēc datu subjekta pieprasījuma, ir pienākums sniegt informāciju par

personas datu apstrādes tiesisko pamatu. FPDAL 15.panta trešās daļas 2.punkts nosaka, ka datu subjektam ir tiesības pieprasīt arī informāciju par

personas daru apstrādes mērķi, tiesisko pamatu un veidu.

Ņemot vērā minēto, DVI norāda, ka saskaņā ar FPDAL 15.panta ceturto daļu datu subjektam, konkrētajā gadījumā, Iesniedzējam, ir tiesības

mēneša laika no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas (ne biežāk kā divas reizes gadā) bez maksas saņemt rakstveidā šajā pantā minēto informāciju

vai pamatotu rakstveida atteikumu pilnībā vai daļēji sniegt šajā pantā minēto informāciju.

Ņemot vērā minēto, DVI rīcībā esošā informācija liecina, ka Sabiedrība, sniedzot informāciju uz Iesniedzēja trīs 2014.gada 18.decembra

informācijas pieprasījumiem 2015.gada 30.martā ar vēstuli Nr.15-1.1/471, 2015.gada 1.aprīlī ar vēstuli Nr.15-1.1/478 un 2015.gada 16.aprīlī ar vēstuli

Nr.15-1.1/546, ir pārkāpusi FPDAL 15.panta ceturto daļu, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru ir paredzēta administratīvā atbildība

Latvijas APK 204.8 pantā.

Protokolā norādīts, ka ir pārkāpta FPDAL 15.panta ceturtā daļa un izdarīts Latvijas APK 204.8 pantā paredzētais administratīvais pārkāpums.

Pie administratīvās atbildības saucamā persona ar protokolu iepazinusies un Latvijas APK 260.pantā noteiktās pie administratīvās atbildības

sauktās personas tiesības un pienākumi izskaidroti.

Protokolā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lieta tiks izskatīta 2015.gada 22.decembrī plkst.10.00 DVI, /adrese/, 3.stāvā. Ierodoties uz

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu DVI, līdzi nepieciešams ņemt personu apliecinošu dokumentu (pasi vai personas apliecību) un dokumentu,

kas saskaņā ar Latvijas APK 262.1 pantu apliecina pārstāvības tiesības.

Ar DVI Otrās uzraudzības vadītāja Jāņa Kāršenieka 2015.gada 22.decembra Lēmumu Nr.DVI/2-1/11022, pamatojoties uz Latvijas APK

23.panta pirmās daļas 1.punktu, 32.-34., 272., 274.pantu un 275.panta pirmās daļas 1.punktu, Sabiedrībai piemērots brīdinājums par izdarītu

pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta Latvijas APK 204.8 pantā (lietas 69.-70.lapas).

Pieņemto Lēmumu Sabiedrība 2016.gada 14.janvārī pārsūdzējusi DVI direktoram, lūdzot to atcelt un izbeigt lietu (lietas 71.lapa).

Ar DVI 2016.gada 15.februāra Lēmumu Nr.DVI/N-2-1/352 DVI Otrās uzraudzības daļas vadītāja 2015.gada 22.decembra Lēmums Nr.DVI/2-

1/11022 atstāts negrozīts un sūdzība noraidīta (lietas 72.-74.lapas).

Lēmumā konstatēti šādi faktiskie un tiesiskie apstākļi:

Amatpersona, ievērojot to, ka Lēmums Sabiedrībai tika nosūtīts kā ierakstīts pasta sūtījums 2015.gada 28.decembrī (datums, kad nodots pastā),

kā arī, ņemot vērā Latvijas APK kodeksa 281.pantā, un Paziņošanas likuma 8.panta trešajā daļā noteikto konstatēja, ka ir ievērots Lēmuma

apstrīdēšanas termiņš. Līdz ar to Amatpersona saskaņā ar Latvijas APK 279., 280. un 281.pantu atzīst Sūdzību par pieļaujamu.

Ņemot vērā Sūdzībā ietverto informāciju un saskaņā ar Latvijas APK 286.pantu Amatpersona pārbauda Lēmuma likumību un pamatotību.

Amatpersona konstatēja, ka Lēmumā ir konstatēti šādi faktiskie un tiesiskie apstākļi:

Lēmumā tika konstatēts, ka DVI 2015.gada 9.februārī tika saņemts /pers. D/ (turpmāk – Cietušais) 2015.gada 9.februāra iesniegums, kurā

Cietušais norādīja, ka Cietušais 2014.gada 8.decembrī iesniedza Sabiedrībai iesniegumu, pamatojoties uz FPDAL 15.pantu par informācijas sniegšanu

par Cietušo, kā arī iesniegumu, pamatojoties uz FPDAL 16.pantu, tomēr pēc Cietušā norādītā līdz 2015.gada 9.februāra iesnieguma iesniegšanai DVI,

atbildes no Sabiedrības nav saņemtas.

Lēmumā tika norādīts, ka DVI pārbaudes ietvaros 2015.gada 19.martā nosūtīja Sabiedrībai 2015.gada 5.marta informācijas pieprasījumu Nr.2-

1/2477, kurā tika lūgts sniegt pieprasījumā minēto informāciju.

Lēmumā tika konstatēts, ka DVI 2015.gada 7.aprīlī tika saņemta Sabiedrības 2015.gada 1.aprīļa vēstule Nr. 15-1.1/491, kurā tika norādīts, ka

Sabiedrība apstiprina, ka 2014.gada 23.decembrī ir saņēmusi Cietušā iesniegumu un Sabiedrība 2015.gada 30.martā ir sniegusi rakstveida atbildi

Cietušajam (Sabiedrības 2015.gada 30.marta vēstule Nr. 15-1.1/471).

Lēmumā tika konstatēts, ka DVI 2015.gada 12.maijā tika saņemts Cietušā 2015.gada 12.maija iesniegums, kurā Cietušais norādīja, ka atbildi uz

savu 2014.gada 8.decembra iesniegumu par Cietušā personas datu nodošanu trešajām personām no Sabiedrības saņēma 2015.gada 18.aprīlī

(Sabiedrības 2015.gada 16.aprīļa vēstule Nr.15-1.1/546).

Lēmumā tika norādīts, ka pārbaudes ietvaros DVI 2015.gada 29.maijā nosūtīja Sabiedrībai 2015.gada 29.maija informācijas pieprasījumu Nr.2-

1/4560, kurā tika lūgts sniegt pieprasījumā minēto informāciju.

Lēmumā tika konstatēts, ka DVI 2015.gada 15.jūnijā tika saņemta Sabiedrības 2015.gada 12.jūnija vēstule Nr.15-1.1/785, kurā Sabiedrība

norādīja, ka Sabiedrība 2015.gada 8.decembrī ir saņēmusi arī otru informācijas pieprasījumu, uz ko atbilde Cietušajam ierakstītā sūtījuma veidā tika

nosūtīta 2015.gada 1.aprīlī (Sabiedrības 2015.gada 1.aprīļa vēstule Nr.l5-1.1/478, VAS “Latvijas Pasts” čeka Nr. 0127098 apliecināta kopija,

ierakstītās vēstules Nr. RR456540285LV). Tāpat, Sabiedrība savā 2015.gada 12.jūnija vēstulē Nr.15-1.1/785 norādīja, ka Cietušajam 2015.gada

30.marta vēstule Nr. 15-1.1/471 ir nosūtīta ierakstītā sūtījuma veidā 2015.gada 30.martā (VAS “Latvijas Pasts” čeka Nr. 0127202 apliecināta kopija,

ierakstītās vēstules Nr. RR456540909LV).

Lēmumā tika norādīts, ka ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz LAPK 238.1 panta pirmo daļu DVI amatpersona 2015.gada 18.jūnijā

rezolūcijas veidā uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību par Sabiedrības rīcību, iespējams, izdarot pārkāpumu par kuru atbildība ir paredzēta

Latvijas APK 204.8 pantā.

Lēmumā tika norādīts, ka saskaņā ar FPDAL 2.panta 9.punktu par personas datu apstrādes (personas datu nodošana trešajām personām)

atbilstību FPDAL ir atbildīgs pārzinis – fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un

apstrādes līdzekļus.

Lēmumā tika norādīts, ka saskaņā ar FPDAL 8.panta otrās daļas 4.punktu pārzinim, pēc datu subjekta pieprasījuma, ir pienākums sniegt

informāciju par personas datu apstrādes tiesisko pamatu. FPDAL 15.panta trešās daļas 2.punkts nosaka, ka datu subjektam ir tiesības pieprasīt arī

informāciju par personas datu apstrādes mērķi, tiesisko pamatu un veidu.

Ņemot vērā minēto, Lēmumā tika norādīts, ka saskaņā ar FPDAL 15.panta ceturto daļu datu subjektam, konkrētajā gadījumā Iesniedzējam, ir

tiesības mēneša laikā no attiecīga pieprasījuma iesniegšanas dienas (ne biežāk kā divas reizes gadā) bez maksas saņemt rakstveidā šajā pantā minēto

informāciju vai pamatotu rakstveida atteikumu pilnībā vai daļēji sniegt šajā pantā minēto informāciju.

Savukārt FPDAL 16.panta trešā daļa paredz, ka datu subjektam ir tiesības mēneša laikā no attiecīga pieprasījuma iesniegšanas dienas saņemt

rakstveidā pārziņa pamatotu atbildi par pieprasījuma izskatīšanu.

Lēmumā tika konstatēts, ka ievērojot iepriekš minēto, DVI amatpersona 2015.gada 15.decembrī Sabiedrībai sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr. BC 000412 par Sabiedrības rīcību, nesniedzot Cietušajam informāciju uz Cietušā šā lēmuma minētajiem informācijas pieprasījumiem

FPDA 15.panta ceturtajā daļā un 16.panta trešajā daļā noteiktajā termiņā, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru ir paredzēta

administratīvā atbildība Latvijas APK 204.8 pantā.

Lēmumā tika norādīts, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija savā 2013.gada 7.jūnija spriedumā lietā Nr.104AA-502-13/27 norādīja,

ka tiesu kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas secinājumiem, ka SIA [..] FPDAL noteiktajā termiņā nav sniegusi pamatotu atbildi N.B., [..],

tādējādi ir izdarījusi Latvijas APK 204.8 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.

Ņemot vērā minēto, Lēmumā tika konstatēts, ka Sabiedrība, sniedzot informāciju uz Cietušā trīs 2014.gada 18.decembra informācijas

pieprasījumiem 2015.gada 30.martā ar vēstuli Nr. 15-1.1/471, 2015.gada 1.aprīlī ar vēstuli Nr.15- 1.1/478 un 2015.gada 16.aprīlī ar vēstuli Nr.l5-

1.1/546, ir pārkāpusi FPDAL 15.panta ceturto daļu un 16.panta trešo daļu, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru ir paredzēta

administratīvā atbildība Latvijas APK 204.8 pantā.

Amatpersona, izvērtējot Sūdzībā norādītos argumentus, kā arī iepazīstoties un, izvērtējot lietas materiālos ietverto informāciju, konstatē un norāda

turpmāk minēto.

Par Sūdzībā minēto argumentu - ka Sabiedrība neatzīst, ka uz administratīvās lietvedības uzsākšanas datumu Sabiedrība bija izdarījusi pārkāpumu,

par kuru atbildība ir paredzēta Latvijas APK 204.8 pantā, jo Sabiedrība bija atbildējusi Iesniedzējam. Amatpersona norāda turpmāk minēto.

Amatpersona pilnībā pievienojās Lēmumā norādītajam un plašāku argumentāciju nesniedz, papildus norādot, ka, ņemot vērā tiesu praksē

nostiprinātās atziņas, tajā skaitā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 7.jūnija spriedumā lietā Nr.104AA-502-13/27 norādīto,

Latvijas APK 204. 8 panta dispozīcija ietver sevī gan likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam (nesniedzot informāciju vispār vai

nesniedzot to pēc būtības), gan arī šādas informācijas nesasniegšanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Par Sūdzībā minēto argumentu - ka DVI konstatētais pārkāpums ir uzskatāms par maznozīmīgu Amatpersona norāda turpmāk minēto.

Latvijas APK 21.panta pirmā daļa noteic, ka, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir

maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto

lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

“Lai pārkāpumu atzītu par maznozīmīgu, papildus obligāto priekšnosacījumu konstatēšanai ir jāizvērtē Latvijas APK 32.panta

otrajā daļā minētie apstākļi: pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personība, viņa vainas pakāpe, mantiskais stāvoklis, atbildību mīkstinošie un

pastiprinošie apstākļi un jāizdara lietderības apsvērumi saskaņā ar Latvijas APK 22.pantā noteikto administratīvā soda mērķi, proti, lai

personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab

tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus. Proti, iestādei un tiesai ar LAPK 21.pantu ir piešķirta rīcības brīvība

izvērtēt, vai Latvijas APK 32.pantā noteiktā mērķa sasniegšanai ir nepieciešams saukt pārkāpēju pie administratīvās atbildības, vai arī

mērķi ir iespējams sasniegt, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.” (Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2013.gada 8.februāra

sprieduma lietā Nr.A420825310 12.punkts.)

Augstākās tiesas Senāts ir norādījis, ka administratīvais pārkāpums ir atzīstams par maznozīmīgu, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp

izdarītā administratīvā pārkāpuma raksturu un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga.

Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu, bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu,

kas ir preventīvs (audzinoša rakstura) līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības

prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 12.februāra sprieduma lietā

Nr.SKA-15/2009 14.punktu).

Ievērojot minēto, secināms, ka atbrīvošana no administratīvās atbildības piemērojama izņēmuma gadījumā, proti, ja soda piemērošana konkrētajā

gadījumā ir atzīstama par nelietderīgu.

“Tiesu kolēģija vērš uzmanību, ka minētā likuma norma piešķir institūcijai (amatpersonai) tiesības, bet neuzliek par pienākumu

konstatēt, ka izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs.” (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 7.oktobra

spriedums Nr. 142237211).

Ņemot vērā minēto, kā arī Lēmumā norādīto un izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, Amatpersonas secina, ka Sabiedrības

izdarītais administratīvais pārkāpums konkrētajā gadījumā nav atzīstams par maznozīmīgu un nav tiesiska pamata uzskatīt administratīvā

soda uzlikšanu par nelietderīgu. Lietā nav konstatējami kādi īpaši vai ārkārtēji apstākļi, kuru dēļ Sabiedrība būtu atbrīvojama no

administratīvās atbildības un tās izdarītais pārkāpums būtu atzīstams par maznozīmīgu Latvijas APK 21.panta izpratnē.

Ņemot vērā šajā lēmuma norādīto, Amatpersona secināja, ka Lēmums ir likumīgs un pamatots.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas APK 236. 10 pantu, 281.pantu, 286.pantu, 287.panta pirmās daļas

1.punktu, Amatpersona nolēma atstāt Lēmumu negrozītu, bet Sūdzību noraidīt.

2016.gada 16.martā tiesā saņemta VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) sūdzība par DVI 2016.gada 15.februāra Lēmumu

Nr.DVI/N-2-1/362 lietā par administratīvā soda piemērošanu (lietas 5.-7.lapa).

Sūdzībā ir norādīts, ka Lidosta, pamatojoties uz Latvijas APK 288.pantu, pārsūdz Lēmumu pilnā apmērā turpmāk minēto apstākļu dēļ.

Saskaņā ar Lēmuma 1.7.punktā minēto administratīvā lietvedība DVI tika uzsākta 2015.gada 18.jūnijā Lidosta norāda, ka līdz minētajam datumam

tā bija sniegusi atbildi uz /pers. D/ (turpmāk arī Cietušais) 2014.gada 8.decembra informācijas pieprasījumiem.

Lidosta vērš uzmanību uz apstākli, ka uz /pers. D/ iesniegumu saņemšanas brīdi Lidosta bija iesaistīta vairākās tiesvedībās ar Cietušo, kurš Lidostā

2014.gada 8.decembrī bija vērsies ar vairākiem iesniegumiem, no kuriem tikai divi bija pamatoti ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk -

FPDAL) tiesību normām un uz kuriem atbildes tika sniegtas 2015.gada 1.aprīļa vēstulē Nr.15-1.1/478 un 2015.gada 16.aprīļa vēstulē 15-1.1/546. Līdz

ar to Lēmuma 1.13.punktā secinātais, ka DVI rīcībā esošā informācija liecina, ka Lidosta, sniedzot atbildes uz Cietušā trīs informācijas pieprasījumiem, ir

pārkāpusi FPDAL 15.panta ceturto daļu un 16.panta trešo daļu, norāda uz Amatpersonas neiedziļināšanos lietas faktiskajos apstākļos un formālu tiesību

normu piemērošanu, radot pamatotas šaubas par Lēmuma tiesiskumu un pamatotību.

Kā Lidosta ir norādījusi 2015.gada 15.decembra paskaidrojumos pie Administratīvo pārkāpumu protokola Nr.BC000412, tā nepiekrīt, ka uz

administratīvās lietvedības uzsākšanas datumu tā bija izdarījusi pārkāpumu, par kuru ir paredzēta atbildība Latvijas APK 204. 8 pantā. FPDAL 15.panta

ceturtā daļa paredz tiesības datu subjektam mēneša laikā no attiecīga pieprasījuma iesniegšanas dienas (ne biežāk kā divas reizes gadā) bez maksas

saņemt rakstveidā 15.pantā minēto informāciju vai pamatotu rakstveida atteikumu pilnībā vai daļēji sniegt 15.pantā minēto informāciju. FPDAL 16.panta

trešā daļa paredz tiesības datu subjektam mēneša laikā no attiecīga pieprasījuma iesniegšanas dienas saņemt rakstveidā pārziņa pamatotu atbildi par

pieprasījuma izskatīšanu. Interpretējot minēto tiesību normas, secināms, ka abu tiesību normu mērķis ir noteikt termiņu atbildes saņemšanai. Savukārt

Latvijas APK 204.8 pants paredz atbildību par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu datu subjektam.

Tā kā Lidosta bija atbildējusi Cietušajam, Lēmumā bija jāizvērtē arī Lidostas pārkāpuma nozīmība un administratīvā akta izdošanas lietderība,

ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, piemērojamās tiesību normas leģitīmo mērķi un to, ka Cietušajam būtisks kaitējums nav nodalīts. Lēmuma

1.12.punktā izdarītā formāla atsauce uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas 2013.gada 7.jūnija spriedumu, nesalīdzinot faktiskos apstākļus,

nenorāda uz lietderības apsvērumu veikšanu, bet gan liecina par tiesību normu vispārīgu piemērošanu bez padziļinātas faktisko apstākļu analīzes. Lidostas

ieskatā, DVI ir nepamatoti piemērojusi LAPK 204.8 pantu, jo informācijas nesniegšana vispār un informācijas savlaicīga nesniegšana nav vērtējams kā

viens un tas pats pārkāpums, jo īpaši ņemot vērā FPDAL 15.panta un 16.panta trešās daļas leģitīmo mērķi un /pers. D/ nodarītā kaitējuma būtiskumu.

Papildus, izvērtējot lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, Lidosta lūdz ņemt vērā arī turpmāk minēto un atzīt pārkāpumu par maznozīmīgu.

Ņemot vērā, ka atbilde Cietušajam pēc būtības tika sniegta, lai arī nokavējot FPDAL noteikto termiņu, personas tiesību aizskārumu, kas novēlotas

atbildes sniegšanas gadījumā radās, Lidostas ieskatā, ir nebūtisks, jo Lidostas sniegtajās atbildēs ir norādīta informācija, kuru tiesības saņemt paredz

FPDAL.

Saskaņā ar Latvijas APK 21.pantu, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs,

institūcija (amatpersona), kurai piekritīga lietas izskatīšana, ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību vai izbeigt uzsākto lietvedību un

atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Savukārt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta otro daļu, ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu

izdot vai neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību. Tiesu

praksē ir vairākkārt atzīts, ka administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, ja, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (tostarp izdarītā pārkāpuma raksturu

un citus lietā būtiskus apstākļus), administratīvā soda uzlikšana par izdarīto pārkāpumu nebūtu lietderīga. Citiem vārdiem, izdarītais pārkāpums ir tik

nebūtisks, ka par to pārkāpējam nav nepieciešams uzlikt sodu. bet ir pietiekami izteikt mutvārdu aizrādījumu, kas ir preventīvs (audzinoša rakstura)

līdzeklis, kas vērsts uz to, lai persona, kas ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, saprastu savas uzvedības prettiesiskumu un turpmāk to nepieļautu

(skatīt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 12.02.2009. spriedumu lietā Nr.SKA-15/2009, kā arī Administratīvās rajona tiesas Rīgas

tiesu nama 21.03.2014. spriedumu lietā Nr.142274412. Sabiedrība sapratusi izdarīto pārkāpumu, novērsusi to un turpmāk līdzīgus pārkāpumus

nepieļaus.

Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, Lidosta pārsūdz Lēmumu pilnā apmērā, lūdz to atcelt,

un izbeigt lietu.

2016.gada 30.septembrī tiesā saņemti Lidostas papildinājumi, kuros norādīti šādi argumenti (lietas 80.-81.lapa).

2015.gada 15.decembrī Administratīvo pārkāpumu protokolā Nr.BC000412 7.7.punktā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība pret

Lidostu rezolūcijas veidā tika uzsākta 2015.gada 18.jūnijā. Savukārt, kā izriet no 2015.gada 15.decembra Administratīvo pārkāpumu protokola

Nr.BC000412 un DVI 2015.gada 22.decembra lēmuma Nr.DVI/2-1/352 (turpmāk - Lēmums), administratīvo pārkāpumu lieta ierosināta uz /pers. D/

(turpmāk - Cietušais) 2015.gada 9.februāra iesnieguma pamata. Atbilstoši Latvijas APK 238. 1 panta pirmajai daļai, saņemot ziņas, kuras norāda uz

iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, iestāde triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai

par atteikšanos uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Tādējādi secināms, ka DVI, neuzsākot

administratīvā pārkāpuma lietvedību triju darba dienu laikā no Cietušā iesnieguma saņemšanas dienas, ir rīkojusies prettiesiski, apzināti neievērojot

Latvijas APK 238.1 panta pirmajā daļā noteikto procesuālo termiņu, kas novedis pie Latvijas APK 37.pantā noteikto procesuālā termiņa pārkāpuma.

No lietas materiāliem izriet, ka DVI nepareizi interpretē un piemēro Latvijas APK 238.1 panta pirmo daļu un 37.panta pirmo un ceturto daļu, proti,

DVI uzskata, ka saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, iestāde drīkst nepieņemt kādu no Latvijas APK 238. 1

panta pirmajā daļā noteiktajiem lēmumu veidiem, bet var uzsākt lietas apstākļu pārbaudi un vēlāk, ja tiek iegūts apstiprinājums (pierādījumi)

pārkāpumam, iestāde var pieņemt lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā Latvijas APK 37.panta pirmajā daļā noteiktajā sešu

mēnešu laikā. Pirmkārt, Latvijas APK šādu procesuālo kārtību neparedz, gluži pretēji, Latvijas APK 238. 1 panta pirmā daļa imperatīvi noteic iestādes

pienākumu triju darba dienu laikā pieņemt kādu no norādītājā pantā minētajiem lēmumiem, ja saņemtas ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā

pārkāpuma izdarīšanu. Turklāt, kā skaidri izriet no minētās tiesību normas, lēmuma pieņemšanai pietiekams pamats ir tikai ziņu esamība par iespējamu

pārkāpumu, proti, iestādei LAPK 238.1 panta pirmajā daļā noteikto lēmumu pieņemšanai nav nepieciešams vispirms iegūt pārliecību, ka pārkāpums

patiešām pastāv.

No iepriekš minētā secināms, ka DV1 lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā bija jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2015.gada

12.februārim, ņemot vērā, ka Cietušā iesniegums DV1 saņemts 2015.gada 9.februārī DVI nedrīkstēja patvaļīgi un nepamatoti pagarināt lēmuma par

lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanu līdz 2015.gada 18.jūnijam, proti, vairāk par četriem mēnešiem, jo šādu DVI rīcību

nepieļauj Latvijas APK. Tādējādi būtiski tika ietekmēta turpmākā procesuālā termiņa, kas noteikts Latvijas APK 37.panta ceturtajā daļā, ievērošana. Tā

kā lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā DVI bija pienākums pieņemt ne vēlāk kā 2015.gada 12.februārī, tad Latvijas APK

37.panta ceturtajā daļā noteikto deviņu mēnešu termiņu ir jāskaita no 2015.gada 12.februāra, proti, no datuma, kad DVI bija pienākums pieņemt

lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu. No iepriekš minētā izriet, ka Lēmums DVI bija jāpieņem līdz 2015.gada 12.novembrim.

DVI nebija nekāda tiesiska pamata pagarināt Latvijas APK 37.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu, patvaļīgi neuzsākot lietvedību Latvijas APK 238. 1

panta pirmajā daļā noteiktajā triju darba dienu termiņā.

Latvijas APK 37.panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa pārkāpums ir pamats Lēmuma atcelšanai. Latvijas APK 239.panta 7.punkts noteic, ka

lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir pagājuši šā Latvijas APK 37.pantā paredzētie termiņi. Tā kā

Lēmums pieņemts, neievērojot Latvijas APK 37.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu, Lēmums ir atceļams.

Papildus jānorāda, ka DVI, kopš administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanas 2015.gada 12.jūnijā, par Lēmumā norādīto administratīvo

pārkāpumu ne reizi nav vērsusies pie Lidostas vai veikusi citas darbības, lai atbilstoši Latvijas APK 237.pantam savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

noskaidrotu katras lietas apstākļus un noskaidrotu cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērstu pārkāpumus,

audzinātu pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprinātu likumību. Līdz ar to DVI nebija nedz tiesisku, nedz faktisku šķēršļu pieņemt Lēmumu līdz

2015.gada 12.novembrim, ievērojot Latvijas APK 37.panta ceturtajā daļā noteikto termiņu. Tādējādi DVI patvaļīgi novilcināja Lēmuma pieņemšanas

termiņu un pieļāvusi apzinātu bezdarbību, pārkāpjot Latvijas APK 237.pantā noteikto lietas izskatīšanas savlaicīguma principu.

Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Latvijas APK 28912. panta otrās daļas 2.punktu, Lidosta lūdz Tiesu Lēmumu atcelt un izbeigt lietu.

2016.gada 18.augustā tiesā saņemti Datu valsts inspekcijas (turpmāk – DVI) paskaidrojumi (lietas 76.lapa).

Paskaidrojumos norādīts, ka pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.2 pantu, DVI norāda, ka pilnībā neatzīst Sūdzību un

sniedz turpmāk minētos paskaidrojumus.

Attiecībā uz Sūdzībā minēto DVI norāda, ka Sūdzībā minēto argumentu pretargumenti ir norādīti DVI 2015.gada 22.decembra lēmumā Nr.DVI/2-

1/11022 un Lēmumā.

Ņemot vērā minēto, DVI lūdz, izvērtējot Sabiedrības Sūdzību, ņemt vērā DVI 2015.gada 22.decembra lēmumā Nr.DVI/2-1/11022 un Lēmumā

norādīto.

Ņemot vērā minēto, DVI lūdz pilnībā noraidīt Sūdzību.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi administratīvās lietas materiālus, iepazinusies ar pievienotajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka Datu valsts inspekcijas

2016.gada 15.februāra lēmums Nr.DVI/N-2-1/352, ir atceļams un administratīvā pārkāpuma lieta ir izbeidzama sekojošu apsvērumu dēļ.

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 15.decembrī Datu valsts inspekcijas Otrās uzraudzības daļas vadītājs Jānis

Kāršenieks sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu BC 000412 VAS “Starptautiskajai lidostai “Rīga”” par to, ka Lidosta, sniedzot informāciju uz

/pers. D/ trīs 2014.gada 18.decembra informācijas pieprasījumiem 2015.gada 30.martā ar vēstuli Nr.15-1.1/471, 2015.gada 1.aprīlī ar vēstuli Nr.15-

1.1/478 un 2015.gada 16.aprīlī ar vēstuli Nr.15-1.1/546, ir pārkāpusi FPDAL 15.panta ceturto daļu, tādejādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par

kuru ir paredzēta administratīvā atbildība 204.8 pantā (lietas 64.-65.lapa).

No administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 22.decembrī DVI Otrās uzraudzības vadītājs Jānis Kāršenieks,

pamatojoties uz 2015.gada 15.decembra administratīvā pārkāpuma protokolu un, izskatot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, ir pieņēmis

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.DVI/2-1/11022 un nolēmis piemērot Lidostai brīdinājumu par izdarītu pārkāpumu, par kuru atbildība ir

paredzēta Latvijas APK 204.8 pantā (lietas 69.-70.lapas).

No lietas materiāliem redzams, ka sūdzības iesniedzējs Lidosta 2016.gada 14.janvārī Datu valsts inspekcijas direktoram ir pārsūdzējis 2015.gada

22.decembra Datu valsts inspekcijas Otrās uzraudzības daļas vadītāja J.Kāršenieka lēmumu Nr. DVI/2-1/11022 (lietas 71.lapa).

Savukārt, Datu valsts inspekcijas direktora p.i. J.Kāršenieks ar savu 2016.gada 15.februāra lēmumu atstājis spēkā Datu valsts inspekcijas Otrās

uzraudzības daļas vadītāja J.Kāršenieka 2015.gada 22.decembra lēmumu Nr.DVI/2-1/11022 un Lidostas sūdzību noraidījis (lietas 72-74. lapas).

Par minēto lēmumu sūdzību tiesā iesniedza Lidosta.

Latvijas APK 272.pants noteic, ka institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas APK 289. 6 panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj, vai ir noticis administratīvais pārkāpums,

vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un vai ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu,

kā arī to, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina personas atbildību, un kāds sods personai par izdarīto pārkāpumu piemērojams.

Latvijas APK 37.panta pirmā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma

izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Savukārt, šī panta ceturtā daļa noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma

lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu.

Savukārt, Latvijas APK 239.panta septītais punkts noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība

jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi.

Saskaņā ar tiesu praksi, beidzoties administratīvā soda uzlikšanas termiņam, tiesai nav tiesiska pamata skaidrot lietas apstākļus un vērtēt, vai

notikumā ir administratīvā pārkāpuma sastāvs (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija sprieduma lietā SKA-

336/2007 7.punktu).

Analoģiskus secinājumus par noilgumu ir izdarījusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.A420721610/104AA-003-13/2.

Tādejādi, atbilstoši judikatūrai, pastāvot noilguma termiņa iestāšanās faktam, nav nekādas juridiskas nozīmes tam, vai kādas personas darbībās ir

vai nav saskatāmas jebkāda administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes, jo tas nerada nekādas tiesiskas sekas.

Latvijas APK 287.pants paredz tiesai iespēju, izskatot lietu, atcelt lēmumu un pieņemt jaunu nolēmumu, ar kuru konstatētu personas vainu

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliktu sodu, taču šajā gadījumā, ievērojot notikuma laiku, tiesa ir ierobežota šādu darbību veikšanai likumdevēja

noteiktajos termiņos.

Tiesai šobrīd nav tiesiska pamata pārbaudīt sūdzības iesniedzējas argumentus pēc būtības, kā arī pārbaudīt, vai personas rīcībā ir administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīmes.

No 2015.gada 15.decembra administratīvā pārkāpuma protokola Nr.BC000412 un DVI 2015.gada 22.decembra Lēmuma Nr.DVI/2-1/352

izriet, ka administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta uz /pers. D/ 2015.gada 9.februāra (lietas 9.lapa) iesnieguma pamata.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietvedība pret Lidostu rezolūcijas veidā uzsākta 2015.gada 18.jūnijā.

Latvijas APK 238. 1 panta pirmajā daļā noteikts, ka saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa

247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai par atteikšanos uzsākt

administratīvā pārkāpuma lietvedību [..].

No lietas materiāliem redzams, ka DVI nav uzsākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību triju darba dienu laikā no /pers. D/ iesnieguma

saņemšanas dienas, t.i. 2015.gada 9.februāra, līdz ar ko pārkāpjot Latvijas APK 238. 1 panta pirmajā daļā noteikto procesuālo termiņu, kas, savukārt,

novedis pie Latvijas APK 37.pantā noteiktā procesuālā termiņa pārkāpuma.

Atbilstoši Latvijas APK 238.1 panta pirmajā daļā noteiktajam, DVI saņemot ziņas, šajā gadījumā saņemot /pers. D/ iesniegumu, kurā bija norādīts

uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, triju darba dienu laikā bija jāpieņem kāds no norādītajā pantā minētajiem lēmumiem.

Bez tam, no minētās tiesību normas izriet, ka lēmuma pieņemšanai pietiekams pamats ir tikai ziņu esamība par iespējamu pārkāpumu, un nav

nepieciešams vispirms iegūt pārliecību, ka pārkāpums pastāv.

Likumdevējs ir noteicis administratīvā soda uzlikšanas noilgumu. Līdz ar to, saskaņā ar Latvijas APK 37.panta ceturto daļu, iespējamo pārkāpēju

nevar saukt pie administratīvās atbildības un uzlikt viņam sodu, jo DVI bija pienākums pieņemt lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā

pārkāpuma lietā ne vēlāk kā 2015.gada 12.februārī, līdz ar ko, deviņu mēnešu termiņš skaitāms no šī datuma, secināms, ka lēmums bija jāpieņem

2015.gada 12.novembrī.

Likumdevējs noteic, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas

dienas nav pieņemts lēmums par soda piemērošanu, tiesību norma liedz saukt iespējamo pārkāpēju pie administratīvās atbildības un piemērot viņam sodu

pēc 2015.gada 12.novembra.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, tiesa atzīst, ka sakarā ar noilguma iestāšanos administratīvā lietvedība šajā administratīvā pārkāpuma

lietā ir izbeidzama saskaņā ar Latvijas APK 37.panta ceturto daļu.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka jau iepriekš norādīto apsvērumu dēļ sakarā ar noilguma iestāšanos administratīvā pārkāpuma lietā, ir atceļams 2016.gada

15.februāra Datu valsts inspekcijas Lēmums Nr.DVI/N-2-1/352, jo tas pieņemts pēc 2015.gada 12.novembra.

Kā jau iepriekš norādīts, līdz ar to nav likumīga pamata vērtēt pēc būtības sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītos argumentus, jo lietā ir iestājies

noilgums Lidostas saukšanai pie administratīvās atbildības un soda piemērošanai.

Latvijas APK 239.panta septītajā punktā noteikts, ka iesākto lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā ir jāizbeidz, ja ir pagājuši šā kodeksa

37.pantā paredzētie termiņi.

Tiesa uzskata, ka minētā likuma norma piemērojama šajā gadījumā un lietvedība lietā ir izbeidzama.

Tiesa uzskata, ka saskaņā ar Latvijas APK 289. 1 2 panta otrās daļas otro punktu Datu valsts inspekcijas 2016.gada 15.februāra Lēmums

Nr.DVI/N-2-1/352 ir atceļams un lieta izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas APK 239.panta 7.punktu, 289.12 panta otrās daļas 2. punktu, 289.13 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

Atcelt Datu valsts inspekcijas 2016.gada 15.februāra lēmumu Nr.DVI/N-2-1/352 un izbeigt lietu.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese I.Ozoliņa-Kļaviņa